svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

Komunikācija ar mirušajiem - 13 veidi, kā uzzināt, satikt vai aprunāties ar savu viņsaulē esošo radinieku

Cilvēki intensīvi sapņo par saskarsmi un sarunām ar saviem tuvajiem cilvēkiem, kas jau "aizgājuši viņsaulē". Daži cilvēki pat izvēlas tādu kontakta metodi kā pašnāvība, lai sastaptos ar savu mirušo mīļoto. Pārējie paliek "šajā pasaulē" un nebeidz ilgoties. Ir izveidojies spēcīgs pieprasījums un, atbilstoši, ir daudzveidīgs piedāvājums. Sapņu pārdevēji daudzos gadsimtos ir izstrādājuši inovatīvus veidus šāda veida pakalpojumam kā kontakti ar mirušajiem.  Jaunu metožu izstrāde turpina attīstīties aizvien jaunās inovācijās arī mūsdienās.

Sapņu pārdevēju piedāvāto kontaktu TOP 13:

13.vieta - Jūs varat sazināties ar mirušo spiritisma seansa laikā, kurā mirušā gars "atbild" ar klauvēšanu vai ar kāda priekšmeta palīdzību (šķīvja dancināšanu) virzoties pa uzrakstītiem burtiem (Oija dēlis). Metodes trūkums: ļoti lēna un nevar īsti saprast, kas ar jums komunicē. Kritiķi saka, ka šķīvīti virza spiritistu seansa dalībnieku neapzinātās kolektīvās gribas roku kustības vai pat tīša mānīšanās. (Patiešām - ja jau gari spējīgi uz poltergeistu, kāpēc tad paši nevar darboties ar Oija dēli?) Un vispār dalībniekiem pietrūkst, ka mirušo nevar redzēt, dzirdēt un sajust skaidrāk.

12.vieta - komunikāciju ar mirušo realizē mediums - ar īpašām komunikācijas spējām apveltīts cilvēks, kuru gari izvēlējušies par savu starpnieku. Mediums apgalvo, ka dzird garu balsis vai arī gars pārņem viņa ķermeni un runā caur mediuma muti. Šādus kontaktus plašu auditoriju klātbūtnē realizē Džons Edvards. Visā pasaulē pazīstamais spiritists un TV zvaigzne aizkapa kontaktu laikā parasti izsaka aprautas frāzes un vizuālu redzējumu drumslas, kuras viņam it kā padod viņpasaulē esošie un pieņemšanas rindā stāvošie gari. Plašajā zāles auditorijā vienmēr atrodas cilvēki, kuriem šīs tēlu vai frāžu drumslas der. Gars, kura vārds sākas ar burtu "R", protams, ir klienta mirušais tēvocis Ričards, bet sunītis, kuru viņš šais kontaktos nez kāpēc piemin, ir kaimiņu krancis, kurš tēvocim Ričijam kādreiz iekoda (paši saprotat, ko par to saka kritiķi).

11.vieta -  mirušā zīmējums, kuru veic mediums, kas mirušo nekad nav redzējis un kuru tas dotajā mirklī redz ar iekšējo redzi. Auditorijā vienmēr kāds gadās, kurš zīmējumā atpazīst savu mirušo tuvinieku. Portreta izveidi parasti pavada nomierinošas frāzes par dzīvi pēc nāves no mediuma puses. Metodes trūkums: tā ir tikai bildīte, mirušajam nevar pieskarties un nevar dzirdēt tā balsi. Kritiķi saka, ka spiritisti parasti zīmē mirušus vecus cilvēkus vai zīdaiņus, jo tiem ir daudz kopīgu iezīmju izskatā. Portrets tikai aptuveni atbilst mirušā izskatam. Bez tam mediumam mirušā radinieki nereti atsūta foto, cerot, ka tas uzlabos kontaktu. Seansa laikā mediumi parasti aizmirstot to pieminēt.

10.vieta - automātiskais raksts - mediums paziņo, ka mirušā gars pārņēmis kontroli pār viņa roku un vada rakstību uz papīra. Tā tiek uzrakstītas zīmītes, vēstules vai pat veselas grāmatas. Rkstīšana notiek mediuma transā vai pie skaidras apziņas. Sapņa pircējs iegūst ilgoto vēsti. Metodes trūkums - nevar mirušo redzēt un nevar to aptaustīt. Jūs domājat, ka mirušo aptaustīt gan nebūs iespējams? Nesteidzaties ar secinājumiem. ...

9.vieta - Sapņu pārdevēji piedāvā pat seksu ar mirušā garu (un tā nav nekrofīlija). Mediumi apgalvoja, ka tumsā mirušā gars var materializēties uz kādu laiku. Grāmatā "Pseudoscience and Extraordinary Claims of the Paranormal" Jonathan C. Smith min piemēru, kad kāds vīriešu kārtas mediums palīdzējis atraitnēm pa tiešo - caur seksu tumšā istabā - komunicēt ar saviem mirušajiem vīriem. Vienreiz šādas tikšanās laikā nejauši iedegusies gaisma un istabā kļuva redzams kails mediums (joprojām savā turbāna cepurē). Viņš vēlāk esot paskaidrojis, ka viņpasaules būtne viņu "klonēja, lai materializētu saskarsmi. Palika neskaidrs, kāpēc "viņpasaules būtne" neklonēja sievietes vīru. Iespējams, ka izmisušajām atraitnēm kādu laiku pietika ar šo paskaidrojumu. Tomēr vēlāk vairākām atraitnēm tika atklāta viena un tā pati vaginālā infekcija.
Sapņu pārdevēji ieviesa citu seksuālo kontaktu pakalpojuma inovāciju. Ja mirušais nematerializējas, kā ķermeņa matrice atklāti var tikt izmantots paša mediuma ķermenis. Mirušā gars (dvēsele, spoks) ieiet mediuma ķermenī un sērojošais var izjust fizisku kontaktu ar savu mīļoto. Šāds sižets atspoguļots arī plaši pazīstamajā filmā "Spoks". Ekstrasense Oda (attēlo Vūpija Goldberga) piedāvā ieiet savā ķermenī mirušā Sema garam (attēlo Patriks Sveizijs), lai viņa mīļotā Mollija (Denija Mūra) varētu sajust Sema maigumu no viņpasaules. No realitātes viedokļa Mollijai nācās "maigoties" ar ekstrasensi Odu, iedomājoties, ka tas ir Sems. Nezinu, cik aktīvi mediumi piedāvā savu ķermeni seksuālam kontaktam ar klientu, kurš tiem ir izteikti nepievilcīgs, taču, ja viņi patiešām to dara, tad novērtēju viņu pašuzupurēšanos ar 9.vietu mūsu rangu tabulā.

8.vieta - čennelings vai regresīvā hipnoze. Subjekts "tiek pārcelts" dzīvē starp dzīvēm vai "viņā saulē", kur satiek savu paziņu garus vai "enerģētiskos kūļus". Šāda veida pakalpojums atspoguļots trīs latviešu valodā tulkotajās Maikla Ņūtona grāmatās: Dvēseļu ceļojums, Dvēseļu liktenis, Dzīve starp dzīvēm. Lai gan kritiķi saka, ka tās ir tikai hipnotiskā transa fantāzijas, sapņu pircēju acīs metodei tikpat kā nav trūkumu. Izņemot vienu: ķermenisku sajūtu kontakta iztrūkums ar mirušo tuvinieku. Ak, jā - vēl nākas maksāt sapņu pārdevējam-hipnotizētājam, jo bez viņa nevar veikt ceļojumu pie saviem tuvajiem.

7.vieta. Ir iespēja meklēt palīdzību  pie sava garīdznieka, uzdodot viņam jautājumu, kā jūsu radinieks viņā saulē varētu justies. Vairāk vai mazāk katrs garīdznieks kaut ko atbildēs. Taču viena metode ir labāka - tieša komunikācija ar mirušo ar radiouztvērēja palīdzību. Metodes izstrādes pamatos ir mūsu tautietis Konstantīns Raudive. Metodes trūkums - jāsamierinās ar ļoti aptuvenu apstāstījumu vai pat kaut kādiem burkšķiem un tarkšķiem. Nav dzirdama mirušā balss visā tās košumā un nav iespējams vest intelektuālākas sarunas. Balss īpašnieks nav identificējams un var apšaubīt, ka tas nāk no kādas dzīvības formas. Kritiķi saka, ka runu dzird tikai tas klausītājs, kurš te ļoti vēlas kaut ko sadzirdēt (savādāk izsakoties - virtuāls efekts - mirušā balss nāk no paša klausītāja galvas). 7.vieta ir par metodes popularitāti, modernās tehnikas izmantošanu un vieglo pieejamību.


6.vietā ir iespēja parunāties ar mirušā radinieka spoku, kurš ik pa brīdim parādās savā dzīves vai bojā ejas vietā. Mirušais radinieks visbiežāk apciemo dzīvos nakts laikā, kad tie ir pusnomoda-pus-snauduļojošā stāvoklī. Metodes trūkums: snaudošais, kurš uzskata sevi par pilnīgi skaidrā nomodā esošu, visbiežāk gan nevēlas ilgstoši sarunāties ar komunikablo spoku. Bet ir izeja: ja pašam komunicēt ir bailes, var izsaukt spoku medniekus, kas to izdarīs jūsu vietā.

5.vietā narkotisks "trips". Narkotiku transa laikā cilvēki ir redzējuši savus mirušos radiniekus vai kādus citus garus. Ar savu mirušo gariem sarunājās ieziemieši dažādās pasaules malās šamaniski-halucinogēno seansu laikā. 
Mazliet ekstrēmāka metode - novest sevi līdz alkohola delīrijam. Alkohola delīrijā nereti rādās mirušie. Taču arī šai gadījumā mirušos redzošie izrāda pārliecinātu pretestību ar tiem sarunāties. Saskarsme ar mirušajiem delīrija laikā ir tik dziedinoša, ka ar alkohola atkarību daudzus gadus sirgstošais beidzot sāk nopietni apsvērt griešanos pie ārsta. Metodes trūkums: uz narkotiku "tripiem" tas gan neattiecas.
Jūs jautāsiet: kāds sakars alkoholam un narkotikām ar sapņu pārdevējiem? Alkohola un narkotiku pārdevējiem ir šis tas kopējs ar sapņu pārdevējiem - šīs ķīmiskās vielas, kuras tie pārdod, provocē sapņus un labu garastāvokli, vai arī sapņus ar ne tik labu garastāvokli.

4.vietā - metode, kurā atbildes no viņpasaules atrod lasot spontāni izvēlētās vietās Bībelē vai kādos citos rakstos (kaut vai Džeima Džoisa grāmatā "Uliss"). Uzdodiet savam mirušajam radiniekam jautājumu un uz labu laimi atveriet kādu lappusi un spontāni izvēlaties kādu rindkopu. "Nejauši" izvēlētā rindkopa arī būs jūsu mirušā paziņas atbilde un dzīves padoms. 4.vietu metode izpelnījās ar to, ka "mirušā atbildes" ir ļoti dziļas, metaforiskas un saprātīgas. Metodes trūkums - nav dzīvās komunikācijas ar mirušo.

3.vietā - sava mirušā radinieka vai mīļotā mājdzīvnieka klonēšana, kuru apsola jauna reliģiska kustība Raelieši ar savas firmas "Klonaid" palīdzību. Vislabāk tas der cilvēkiem ar sliktām iztēles spējām. Kā ziņoja portāls delfi, ir sapņa pircēji, kas griezušies pieraeliešiem, lai klonētu mirušos radiniekus. Metodes trūkums: nav pierādījumu, ka raelieši spēj cilvēka klonēšanu veikt. Kritiķi saka, ka klons būs pavisam cita personība, neskatoties uz ģenētisko līdzību. Jāgaida arī, kamēr klons no zīdaiņa izaugs par pieaugušo. Bet atcerēsimies - te runa ir par sapni, kurā cilvēki vēlas domāt, ka izveidotais klons ir tā pati persona, kā mirušais. Daudzi klienti labprāt pērk šo sapni un gaida "Klonaid" tehnoloģiju attīstību.

2.vieta - tikšanās ar mirušo šajā pasaulē, kad tas ir atgriezies uz zemes jaunā inkarnācijā. Tā Tibetas budismā atrod kārtējo reizi pārdzimušos Dalailamu un Pančenlamu. Arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā, daži cilvēki spontāni atpazīst savus pārdzimušos radiniekus. Piemēram, kāda sieviete Latvijā atpazina savu mirušo dēlu Edgaru citā ļoti līdzīgā ķermenī pārdzimušajā Ērikā (žurnāls "Ievas stāsti" rakstā "Patiess stāsts: Dēls pēc nāves apciemo māti", Nr. 16 (146) 2010., 30.07-12.08.).
Tikmēr Grigorijs Grabovojs šai procesā ieviesa jaunu inovāciju. Mirušā pārdzimšanu virza nevis karmas rats, bet viņš pats (kā jau Jēzus Kristus otrā inkarnācija). Tikai par 800 latiem varat griezties pie Grigorija un viņa fenomenālo koncentrācijas spēju rezultātā jūsu mirušais radinieks atdzīvosies šajā saulē materiālā ķermenī. Metodes trūkums - mirušais radinieks var materializēties jebkurā pasaules malā. Tas ir jāatrod un ar to vēl ir jāizveido kontakts, jo atpazīšanas reakcijas var būt traucētas. Un kā gan savādāk - iedomājaties, ko jūs teiktu, ja jums kādu dienu pienāktu klāt nepazīstama sieviete un svešvalodā teiktu, ka jūs esat Grabovoja atdzīvinātais/atdzīvinātā viņas dēls vai meita, jo esat ļoti līdzīgs/līdzīga.
Daži sapņu pircēji palika neapmierināti ar šī pakalpojuma kvalitāti, uzskatot, ka Grabovojs tos apkrāpis (vai arī atdzīvinātajam ir kāds prāta defekts). Es neesmu pārliecināts, ka šī sapņa pircēji pārstāja ticēt šādas atdzīvināšanas iespējai principā.

1.vietā ir metode, kuras vēl nav, bet kuru izsapņosiet jūs paši un ieviesīsiet kā sapņu pārdošanas biznesa inovāciju. Tas var būt tāds pakalpojums kā, piemēram,
  • regresīvās hipnozes laikā aizlidot ar lidojošo šķīvīti uz citu dimensiju, kurā atrodas visi, visi radinieki. Tas iziet no pieņēmuma, ka pagātne un nākotne eksistē paralēlās dimensijās. Un kādēļ gan mirušie nevarētu atrasties citā dimensijā uz citas planētas?
  • ar psihiskās enerģijas palīdzību materializēt atmiņu tēlus fotokartiņās vai audio ierakstos (ja jau sapņu pārdevēji izdomāja, kā fotografēt auras, tad kāpēc gan nevarētu fotografēt garīgo pasauli un atmiņas?);
  • izveidot mirušo radinieku avatarus datorā, kuri virtuālajā telpā eksistēs mūžīgi un atbildēs uz visiem uzdotajiem jautājumiem (tādas gudri runājošas datorprogrammas jau eksistē kā, piemēram, Project lifelike);
  • pārnesties ar jūsu izgudrotu "laika mašīnu" pagātnē, kur klienti par attiecīgu samaksu varētu izrunāties pēc sirds patikas. Ar sapņu pircējiem var izmantot argumentu, ka fiziķi neredz teorētiskus šķēršļus šādai iespējai;
  • u.c.ļoti radošas sapņu biznesa inovācijas.
Patiešām, pasaule ir jautra un te nemaz nav garlaicīgi, ja talkā nāk sapņi. Sapņi padara dzīvi raibu. Dzīvosim sapnī un pelnīsim sapnī! Nauda - tas ir vienīgais kontakts ar īstenību visiem sapņu pircējiem un sapņu pārdevējiem.

Līdzīgās ziņas:
Sapņu pircēju pieprasījuma TOP 10 novembrī.

    piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

    Maikla Ņūtona "Dvēseles dzīves ceļš " - viena jocīga sapņa sižets

    Izdevniecība "Atēna" izdevusi trīs Maikla Ņūtona grāmatas: Dvēseļu ceļojums, Dvēseļu liktenis, Dzīve starp dzīvēm. Slavenajam dvēseļu pētniekam Maiklam Ņūtonam, kas izbūries cauri ļoti daudzu ļaužu iepriekšējām dzīvēm (ar hipnozes palīdzību, protams), ziņo portāls "Kas Jauns.lv", ir savs dvēseles dzīves scenārijs. Tāds noteikti ir arī citiem, taču šoreiz paliksim pie šī. Par to konsultē astroloģe Gita Priede.
    Kā tad dzīvo dvēsele pēc Ņūtona scenārija?

    1. solis: mazgātava
    "Pēc nāves dvēsele nokļūst debesīs. Pirms pārkāpt slieksni, tai jānomazgājas, lai ar negatīvajām domām un sliktajiem darbiem nepiesārņotu debesu telpu. Ja uz zemes gadījies paprāvs „feileris” (tas, ko uz zemes sauktu par krimināliem nodarījumiem), viedie sarūpē dvēselei pamatīgu pirti: izjauc to detaļās un izskalo katru tās stūrīti. Diemžēl šāda dvēseles pirts pazudina arī labās īpašības un talantus, kas nozīmē, ka nākamajā dzīvē viss būs jāsāk no nulles."


    Te pienāca Kindzulis un pajautāja: "Kā tad debesīs un nākamajā dzīvē cilvēks var palikt labāks, ja tam tiek izmazgātas labākās īpašības un talanti?"

    2. solis: studijas bibliotēkā
    "Tur, augšā, ir maģiska bibliotēka. Tajā ir tikai digitālas grāmatas, un katrs lasīšanai var ņemt tikai vienu – savējo. Pāršķirstot lapas, dvēsele kā filmā redz visu iepriekšējo dzīvi. Kāpēc tas vajadzīgs? Lai ieraudzītu pieļautās kļūdas, apzinātu tās un nolemtu, kā labot nākamajā dzīvē."

    Kindzulis piekrita: "Tas nu gan ir pozitīvs un vajadzīgs process! Tikai kā izdarīt pareizos secinājumus, ja smadzenes palikušas pūstot zem zemes, bet talanti "atmazgāti"?"

    3. solis: atskaite pie viedajiem
    "Kad dvēsele kļūdas apzinājusi, tai jātiekas ar padomi, kurā sēž vecajie – dvēseles, kas ķermenisko dzīvi jau sen apguvušas un tagad palīdz citām dvēselēm iziet reālās dzīves skolu. Dvēseles uzdevums ir te sniegt īsu rezumē par pēdējo nodzīvoto dzīvi. Tā kā šī tikšanās nav nekāds joks, tad dvēselei līdzi dodas sargeņģelis. Tikai tur, augšā, viņus sauc par dvēseles pavadoņiem."


    Kindzulim visu saprata: "Tagad viss saliekas pa vietām. Komunikācijai ar Debesu Viedajiem zemes zombija iztrūkstošās smadzenes aizstāj sargenģelis."

    4. solis: atvaļinājums
    "Debesīs dvēsele saprot, ka vienīgā eksistējošā elle patiesībā ir dzīve, kas jāizdzīvo cilvēka ķermenī. Bet tā vajadzīga, lai dvēsele pilnveidotos un attīstītos. Tā kā darbs uz zemes tiešām ir smags, pēc tikšanās ar viedajiem dvēselei tiek piešķirts atvaļinājums: paslaistīties, satikt sev pazīstamās dvēseles, pačalot un uzkrāt spēkus."


    Kindzulis teica: "Tātad, redziet, pinveidošanās debesīs nez kāpēc nav iespējama. Attīstīties var tikai ellē uz zemes. Nu kāpēc ir vajadzīgas debesis, kas apgūto izdzēš?"

    5. solis: apmācības
    "Kad spēki uzkrāti gana, lai ķertos pie nākamās dzīves, dvēsele kopā ar savu sargeņģeli izveido tādu kā plānu, kādi lieli darbi būtu jāpaveic, kurā valstī un kādā ģimenē būtu labāk iedzimt. Pirms galējā lēmuma dvēselei atļauts veikt pilottestu: tā tiesīga nolaisties uz zemes un apskatīt, kāda izskatās izvēlētā vieta, kā tur cilvēki dzīvo un kurus no tiem izvēlēties sev par vecākiem. Dienu pirms iemiesošanās ķermenī dvēselei jāiziet ļoti svarīgas apmācības, jo tajās atklāj, pēc kādām pazīmēm reālās dzīves laikā var sazināties ar sargeņģeli. Dažas dvēseles apmācības neņem par pilnu, bet pēc tam sūkstās, ka sargātājs pametis, kaut vienkārši nav zināms, kā tā komunicē ar dvēseli."

    Kindzulis jautā: "Vai vēlaties pirkt šo sapni, ka zemes dzīvi esat paši izvēlējušies? Vai tiešām TUR nevarēja izvēlēties neko labāku? 
    Visdrīzāk nav kaut kas kārtībā ar debesu padomnieku prāta spējām. Vai viņiem pašiem maz ir smadzenes??"

    6. solis: grūtniecība
    "Deviņu mēnešu laikā dvēselei ir jāsavienojas ar ķermeni. Ja savienošanās notikusi veiksmīgi, dzemdībās visu piedzīvoto dvēsele aizmirst un sāk dzīvi kā balta lapa. Vien zemapziņā kā akmenī iecirsts tavs dzīves uzdevums."


    Kindzulis aizdomājās: "Cilvēks atkal un atkal sāk dzīvi kā balta lapa, lai atkal pieļautu tās pašas kļūdas. Smadzeņu zemapziņā atkal tiek iecirstas labās un sliktās īpašības ar kaut kāda spēka dzīves plāniem. 
    Vai mēs, gadījumā, neesam tikai SIMSI augstāko spēku interneta spēlē? 
    Ja nu šai internetā ir daudzas SIMSU versijas - ņūtoniskā, karmiski-budistiskā, karmiski-hinduistiskā, kristietiskā, islamiskā u.c.?"



    Līdzīgās ziņas:

    Maikls Ņūtons "Dvēseļu ceļojumi" - dziedniecība un tūrisms pa sapņu pasauli.

    svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

    Elle un elles mokas - šausmu sapņi, kas var tikt izdevīgi pārdoti vairumā un mazumā

    Jau gadu tūkstošiem cilvēcei tiek aktivēts šausmu sapnis par elli. Neskatoties uz elles sižetu nepatīkamo saturu, šis sapnis tiek regulāri ietirgots daudziem cilvēkiem. Cilvēki, gribot vai negribot, to iegādājas. Visādā gadījumā, daudziem no šī dienas sapņa ir tikpat grūti izvairīties kā no nakts šausmu sapņiem. 

    Kā var izskaidrot šī šausmu sapņa komerciālo efektivitāti?

    Elle ir ciešanu un soda vieta. Šausmu sapņi par elli, kā prezentē portāls " Kas Jauns.lv" . Filozofijas zinātņu maģistrs Valdis Svirskis stāsta, ka ebreju, kristiešu un musulmaņu reliģiskās tradīcijas visvairāk iespaidojuši senās Ēģiptes un Mezopotāmijas mitoloģiskie priekšstati.
    “Senajā Ēģiptē ļaunums tika saistīts ar smagumu. Piemēram, ja cilvēks bija izdarījis kaut ko sliktu, viņu mocīja sirdsapziņa un viņš jutās smagi, bet, ja paveica kaut labu, – viegli.

    Pirms kristietības Eiropā un citviet elle jeb, precīzāk, pazemes valstība nesaistījās ar mokām un grēcinieku sodīšanu. Tā bija pieņemama vieta visu mirušo būtņu dvēselēm. Piemēram, skandināvu mitoloģijā veļu valstībā saimniekoja milzene Hēla, un tur nokļuva visi, izņemot kaujā kritušus varoņus. Pēc nāves viņi devās uz Valhallas pili, kurp viņus aizveda valkīras – dieva Odina meitas. Tur varoņi jautri uzdzīvoja un dziedēja brūces.

    Arī senie romieši ticēja mirušo pazemes valstībai, un nokļūšana tajā nebija atkarīga ne no labiem, ne sliktiem darbiem. Tēlaini un interesanti pazemes valstība attēlota sengrieķu mitoloģijā, kur mirušo valstības valdnieks bija Aīds un pazemes valstība – Aīda. Uz turieni mirušo dvēseles nogādā Hermejs, bet ieeju sargāja Kerbers. Mirušo dvēseles nokļuva pazemē, šķērsojot Stiksas upi, pār kuru pārcēla laivinieks Hārons. Par pārcelšanu viņš prasīja nelielu monētu, tāpēc tādu mēdza palikt mirušajiem zem mēles. Tiem, kam monētas nebija, uz visiem laikiem nācās palikt tuvējā krastā. Triju ceļu krustojumā tiesu pār mirušajiem sprieda Minijs, Radamantijs un Aiaks. Tās dvēseles, kas nebija nedz labas, nedz ļaunas, devās uz asfodeļu pļavu, ļaunās aizsūtīja uz Tartaru, bet varonīgās vai svētītās nonāca Elisija laukos. Dzīvajiem iekļūt mirušo valstībā izdevās ļoti reti, tas bija pa spēkam tikai varoņiem – Hēraklam, Odisejam, Enejam, Orfejam un Tēsejam.

    Toties, attīstoties kristietībai, elles aina kļuva arvien detalizētāka un šausmīgāka. Interesanti arī, ka Bībelē nekur neparādās velns ar ragiem, šis tēls nepārprotami radies pagānisko ticējumu iespaidā. Daudzas senās kultūras ar ragiem iztēlē apveltīja ļaunuma dievus un dēmonus, un tieši tur meklējama kristiešu ragainā velna izcelsme.

    Bet kas tad īsti notiek ellē? Jaunajā Derībā par to nav sevišķi daudz informācijas, vairāk gan baznīckungu interpretācijas. “..valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” (Mateja ev. 8; 12) Vai arī: “Un to metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja ev. 13; 42) Kristietībā pieņemts, ka elles mokas ir mūžīgas. “Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie – mūžīgā dzīvē.” (Mateja ev. 25; 46).


    Kā cilvēki iegādājas sapni par elli?

    Kā noskaidrojušas zinātnes par cilvēka uzvedību, svarīgākais faktors ir cilvēku vēlme piederēt grupai un dalīt grupas vērtības. Ja grupa dzīvo kopējā sapnī - mītā vai reliģiskā sižetā - arī indivīds gribot negribot šo mītu iegādājas. Te nostrādā cilvēka iedzimta īpašība - suģestējamība. Suģestējamība nozīmē nekritiska sabiedrības līderu uzskatu pieņemšana. Tāpat kā nakts sapņos izpaužas dienas pārdzīvojumu atlikumi, tā arī dienas sapņi ir dienā iegūtu iespaidu atspulgs.


    Kāpēc cilvēki iegādājas sapni par elli?


    Tas ir viens no interesantākajiem jautājumiem cilvēka uzvedības izprašanai. Visdrīzāk ietekmē vēlme izvairīties no draudošām briesmām. Zinot, ka priekšā būs nepatikšanas, cilvēks spēj modificēt savu uzvedību. Elles šausmas darbojas kā brīdinājuma signāls nepareizai uzvedībai. Tāpēc cilvēki nopērk šo ideju, lai noskaidrotu, ko nevajag darīt. Faktiski, līdz ar elles šausmu sapni tiek ietirgota vēlamās uzvedības shēma - pakļaušanās kopējām grupas uzvedības normām. Te it kā nebūtu nekādu problēmu.
    Problēmas sākas ar to brīdi, kad uzrodas citi sapņu pārdevēji, kuri apgalvo, ka viņi tirgo labākas uzvedības normas vai labākas garīgās attīstības tehnikas, kuras efektīvāk atļaus izvairīties no elles šausmām. Tad iznāk, ka esot kristietiem, jūs nevarat izvairīties no islama elles, vai elles pēc mūnistu, Jaunās Paaudzes, Jehovas Liecinieku, visarioniešu vai jebkuras citas kustības priekšstatiem. Katra kustība var pasniegt aizvien šauminošākas elles ainas, ja jūs pieļausiet kādu uzvedības kļūdu (galvenokārt neiegādājoties tieši šīs kustības sapņu idejas). Elles sapnis var būt arī pārdzimšanas koncepcijā: nākamajā dzīvē var varat pārdzimt neiedomājami smagos apstākļos (piemēram, par vergu vai tārpu). Kristietība var pavērst ainu pilnīgi otrādi - vēršanās pie sapņu pārdevējiem - astrologiem, pūšļotājiem, zīlniekiem, ekstrasensiem, magiem un okultistiem - faktiski nozīmē līgumu ar sātanu jau dzīves laikā. Beigu beigās viduvējs cilvēks var nonākt neskaidrības stāvoklī - kā lai izvairās no elles šausmām? Šis nosacītais viduvējais cilvēks ir gatavs atvērt naudas maku un samaksāt jebkuram sapņu pārdevējam par pārliecinošāko metodiku izvairei no elles mokām.


    Tātad - gribi nopelnīt lielu naudu kā sapņu pārdevējs - iemācies iebarot cilvēkiem šausmu sapni par elli kopmplektā ar patentētām metodikām izvairei no tās! Izdomā savu efektīvu metodi, kā tur nenokļūt, un pārdod savas konsultācijas mazumā un vairumā. Patreiz, dabas apokalipses gaidu laikmetā, pircēji šai sapņu idejai aizvien vēl ir pieejami.

    Pasteidzies, sākuši darboties arī konkurenti!

    Kas varētu norādīt, ka elles sods ir tikai sapnis?
    Kritiķu viedoklis:
    1. Nav nekādu zinātnisku pierādījumu ne par elles, ne par paradīzes eksistenci ārpus cilvēku prātiem.
    2. Nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka var eksistēt pārdabiskas personas apziņa (Dievs, Sātans, enģeļi) bez smadzeņu palīdzības.Tāpat kā televizora bildītes nevar eksistēt bez televizora vai datora.
    3. Nav nekādu zinātnisku pierādījumu par nemirstīgas dvēseles esamību un mirušas apziņas iespēju augšāmcelties savos ķermeņos. Pilnīga iepriekšējā ķermeņa rekonstrukcija ar visām iepriekšējām atmiņām būtu cits cilvēks - kopija, lai gan domātu par sevi tāpat kā mirušais oriģināls.
    4. Nav iespējama taisnīga sodu sistēma visiem grēciniekiem nospraužot tikai vienu sodu - mūžīgas elles mocības. Pat nepilnīgā cilvēku sodu sistēma paredz arkārtīgi daudzveidīgus sodus izejot no nodarījuma smaguma.
    5. Mūžīgas elles mocības ir neizmērojami negantāks sodīšanas veids nekā Staļina gulagi vai Hitlera koncentrācijas nometnes (pamēģiniet iedomāties mūžības ilgumu). Visu diktatorisko iekārtu spīdzināšanas metodes ir tikai kūrorts salīdzinājumā ar spīdzināšanu mūžības garumā.
    6. Nav taisnīgs tas sods, kura sekas cilvēks neizprot. No islama viedokļa, piemēram, kristieši nodarbojas ar elkdievību (pielūdzot cilvēku - Jēzu Kristu, slavinot un gleznojot cilvēkus mākslas darbos). No kristietības viedokļa cilvēks, kurš mēģina nodibināt kontaktu ar savu mirušo mīļoto spiritisma seansa laikā, nodod sevi nelabajam. Ellē var nonākt, ja cilvēks dzimšanas nejaušības pēc pieder citai reliģijai (piemēram, pagāniem). Nav taisnīgs arī tas sods, kurš uzliek atbildību par neskaidriem kritērijiem.
    7. Sodītāji, vienalga Dievs vai Sātans, nav savus sodīšanas kritērijus pateikuši visiem zemeslodes iedzīvotājiem vienādā un skaidri nepārprotamā apmērā. Neskaidrus un pretrunīgus sodīšanas kritērijus apkārt izplata visdažādākie sapņu pārdevēji (pagātnē, tagadnē un nākotnē). Tamdēļ pēc cilvēku saprātam pieejamajiem taisnības kritērijiem elles mokas nekādā veidā nevar nosaukt par taisnīgas tiesas izpausmi: pirmkārt, sods ir pilnīgi nesamērojams ar nodarījuma smagumu pie, otrkārt, neskaidriem ideālās uzvedības kritērijiem, kurus, treškārt, izplata nevis personīgi pašas pārdabiskās personas, bet gan materiāli ieinteresēti cilvēki, un, ceturtkārt, sods būs jāizcieš grēcinieka ķermeniskajai kopijai nevis pašam oriģinālam.
    YouTube mācību filma par elles soda netaisnīgumu.


    Taču nekādi kritiķu veselā saprāta argumenti neatturēs cilvēkus iegādāties sapņus, kurus tie sev vēlas, tai skaitā arī absurdus šausmu sapņus.

      svētdiena, 2011. gada 2. janvāris

      Lieldienu sala - seno polinēziešu sapņu pārdevēju triumfs un bankrots

      Vikipēdija apraksta, ka Lieldienu sala, saukta arī polinēziešu nosaukumā par Rapanui (spāņu: Isla de Pascua; rapanujiešu: Rapa Nui), ir Čīlei piederoša sala Klusā okeāna dienvidaustrumos. Sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām moai - gigantiskām akmens galvām.
      Lieldienu sala ir viena pasaules izolētākajām vietām. Tā atrodas 3600 km no Čīles krastiem un 2075 km no tuvākās apdzīvotās salas Pitkērnas. Sala i Gomesa atrodas 415 km uz austrumiem, bet tā ir neapdzīvota.

       Kādreiz salu klāja palmu meži un līdz šim pastāvēja viedoklis, ka mežu iznīcināšanā vainojami salinieki, kas koksni lielos daudzumos izmantojuši statuju uzstādīšanai. Eksperimentālā arheoloģija ir pierādījusi, ka statujas varēja būt transportētas ar "Y" formas koku rāmju palīdzību (sauktu par miro manga erua) uz uzstādīšanas vietu. Rapanujiešu tradīcijas metaforiski atsaucas uz garīgo spēku (mana), ar kura palīdzību moai ir "gājuši" no karjera uz uzstādīšanas vietu.

      Par moai sauktās iespaidīgās akmens statujas, kas padarījušas Lieldienu salu pasaulslavenu, tika izkaltas relatīvi īsajā salas uzplaukuma periodā. Kopsummā ir uzskaitītas 997 monolītas akmens statujas pašā Lieldienu salā, kā arī muzeju kolekcijās citur pasaulē.
      Tikai ceturtā daļa visu statuju tika uzstādītas. Apmēram puse joprojām atrodas Rano Raraku akmeņlauztuvēs un pārējās dažādās salas vietās, iespējams, pamestas transportējot. Milzīgo statuju transportēšanai tika izmantotas miro manga erua - "Y" formas kamanas ar šķērskokiem, kuras vilka ar ap statujas kaklu apsietām no hauhau koka mizas izgatavotām tauvām. Statujas pārvietošanai, atkarībā no tās izmēra, bija nepieciešami 180 līdz 250 vīru. Ap 50 no šodien stāvošajām statujām ir no jauna uzstādītas mūsdienās.


      Vissvarīgākās rapanujiešu mīti-sapņu tēmas un sapņu tēli bija:
      • Tangata manu, Putncilvēka kults, ko praktizēja līdz 1860.gadiem.
      • Make-make, Putncilvēka kulta galvenā dievība.
      • Aku-aku, svēto ģimeņu alu sargi.
      • Moai-kava-kava, garaušu rēgi.



      Lieldienu salā arheologi atrada alas ar pirmiedzīvotāju kauliem no Polinēzijas (ko sprieda pēc kaulu DNS atliekām). Iezemieši ieradās 500-1000. mūsu ēras gados. Iedzīvotāju skaits sasniedza 20 000. Arheoloģiskā izpēte parādīja, ka iezemieši sākumā uzcēla statujas, tad celtniecība tika pārtraukta. Ar šo brīdi cilvēku darbība pārgāja pazemes alās.
      Uz salas pētnieki atrada un aprakstīja ap 320 alas. Lai gan bija virszemes būves, visās alās cilvēka darbības pazīmes. Tas arī norādīja, ka cilvēki no virspuses aizgāja dzīvot pazemē.Sākumā draudzīgā statuju būves laika salas sabiedrība bija uzsākusi savā starpā karot.

      Pētnieki pazemē atrada kokosriekstu čaumalu krājumu, lai gan uz salas mūsdienās nav palmu. Tās auga lielā daudzumā statuju būvēšanas laikā. Iznāca, ka koki tika izcirsti gan ēku būvei, gan statuju pārvietošanai.
      Dažas statujas ir pat 8 m augstumā, līdz 10 tonnu (!!!) svarā. Statuju palika aizvien vairāk un vairāk, lai slavinātu senčus (sapņu ideja saucās - aizsargājošo senču kults). Daudzas statujas tā arī palika nepabeigtas. Viena no statujām milzenis 7 stāvu mājas augstumā. Tas norādīja uz pilnīgu statuju būvēšanas neprātu, nerēķinoties ar salas resursiem.

      Pāris gadsimtu laikā visi koki Lieldienu salā izzuda (mūsdienās tas tika nosaukts par ekocīdu). Bez koku ēnas visi virszemes dzeramā ūdens avoti izzuda. Sapņu pārdevēju - šamaņu - idejas radīja nelabojamu kļūdu. Salas iedzīvotājiem pat pietrūka koku, lai uzbūvētu laivas zvejošanai. Tika iznīcināti visi salas putni ar visām olām. Sākās bads un nāve. Attīstījās kanibālisms. Aizbēgt nevarēja. Lieldienu sala no paradīzes tapa par elli.

      Kad viens klans kardarbības laikā uzvarēja otru, uzvarētā klana akmens statujas tika apgāztas, sadauzītas, tām tika izdauzītas acis (lai likvidētu to garīgo enerģiju).

      Ar laiku izveidojās jauns sapņa sižets - putncilvēka kults. Klanu vīrieši sacentās, lai atrastu svētā putna olu. Vietējo klanu čempioniem bija jāaizpeld caur sarežģītām straumēm līdz 2 km attālumā esošai salai un jāatrod putna ola. Meklēšana dažreiz turpinājās 2 nedēļas. Olu atradušais tika paziņots par uzvarētāju un atbilstošais klans tika pie valdīšanas pār salu uz vienu gadu. Nākamajā gadā atkal tika rīkotas sacensības, kad vara mainījās jaunā uzvarētāja virzienā. Jaunais sapnis - cilvēka-putna kults apstādināja savstarpējos karus un salas iedzīvotāju pašiznīcināšanos līdz eiropiešu atnākšanai. Šis sapnis bija progresīvāks par iepriekšējo, jo izveidoja zināmu varas demokrātiju.

      Mūsdienās izveidota Lieldienu salas mājas lapa un Lieldienu sala ir ieslēgta pasaules noslēpumaināko vietu sarakstā. 

      Tas ir interesanti, kā cilvēkus spēj mobilizēt sapnis. Lieldienu salas sapņu pārdevēju grandiozie projekti salīdzināmi ar Naska tuksneša zīmējumiem vai piramīdām. Tāpat kā Naska civilizācijai, arī Lieldienu salā paveiktais gigantiskais darbs rosināja mūsdienās cilvēkus domāt, ka te palīdzējuši citplanētieši. Veikuma milzīgie apjomi lika domāt, ka ar primitīviem darbarīkiem to paveikt ir neiespējami.
      Lieldienu salas vēsture parāda, ka sapņu pārdevēju grandiozitāte diemžēl izmaksāja pārāk dārgi. Šai gadījumā bankrotu piedzīvo ne tikai sapņu pārdevēja biznesa uzņēmums, bet arī visa tauta, kura šīs idejas iegādājās lietošanai.  Atmošanās jeb sapņa nomaiņa notika par vēlu.

      Jā, par to varētu runāt tikai kā par kādu vēsturisku notikumu, ja vien vēsture neatkārtotos mūsdienās, tikai citādās formās. Sapņi ir gan pievilcīgi, gan bīstami ar savu efektivitāti uz cilvēka prātu.

      Līdzīgās ziņas:

      Kas veicināja Naska tuksneša zīmējumus - atnācēji no kosmosa vai sapņu pārdevēji no Zemes?