svētdiena, 2012. gada 7. oktobris

Sapņu pārdevēju mīts vai patiesība - esam pēc Dieva ģīmja un līdzības?

Sapņu pārdevēji ļoti bieži mēģina ietirgot mums šādu ideju-preci:

"26 Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū."
27 Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja." (Pirmā Mozus grāmata).
(Bībeles biedrība.lv).

Līdz ar to mums jācer, ka pēcnāves dzīvē mēs varētu pavadīt interesantās sarunās ar pašu Dievu. Pietiekoši liels skaits cilvēku visās monoteistiskajās reliģijās ir pat uzskatījuši, ka atradīsies pie Dieva labās rokas (tas nozīmē - būs pastāvīgi Viņa tuvumā).

Pieņemsim, ka Dievs tiešām eksistē. Cik liela ir varbūtība, ka mēs patiešām kādā ziņā esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības?

Senās tautas, piemēram, grieķi, dievus zīmēja ar cilvēka ķermeņiem un cilvēka grēkiem, vājībām (sekss, tieksme uz incestu, agresija, greizsirdība, skaudība, slepkavnieciskas noslieces). Šie dievi tiešām bija pēc "mūsu ģīmja un līdzības".
Monoteistisko reliģiju jūdaisma, kristietības un islama Dievs esot savādāks. Tam nevarot būt fiziskā ķermeņa. Citādi mēs jau būtu viņu lokalizējuši kaut kur kosmosā (atceramies Gagarina izsaucienu, ka Dievu viņš te neredzot). Nebūtu iedomājams, ka Dievam, kas radījis visu, būtu nepieciešamas plaušas (kas elpo skābekli un bez tā sākt trūkt elpa), sirds (kas pumpē asinis), nieres (kas izvada urīnu), dzimumorgāni (kas domāti nodarboties ar seksu un vairoties), utt. Dievam nebūtu vajadzīgas pat smadzenes, citādi tam draudētu smadzeņu darbības traucējumi un slimības. Bez tam smadzenes caur limbisko sistēmu rada emocijas un tātad tās vadītu Dieva apziņu, tāpat kā smadzeņu limbiskā sistēma rada emocionālas vētras cilvēka apziņā. Un, vispār, smadzenes ir radītas no matērijas. Bet matēriju Dievs radīja pēc tam, kad jau pats bija.

Tātad mēs nevaram būt līdzīgi Dievam ar savu ķermeni un smadzeņu darbību.

Atliek versija, ka mēs esam pēc Dieva tēla un līdzības kaut kā psihiski. Tikai kā?

Vai cilvēkiem ir līdzīgas psihiskās spējas kaut ko radīt? Mēs zinām, ka nē. Daži iluzionisti un burvji it kā rāda, ka spēj ietekmēt matēriju tikai ar psihisko enerģiju vien. Taču iluzionisti saka, ka tas ir tikai triks un acu apmānīšana. Un, bez tam, visi efekti ir niecīgi. Viss beidzas ar sērkonciņkastītes pabīdīšanu (Ņinas Kulaginas kino triks), vai elektriskās lampiņas aizdegšanu. Daži mēģina atstāt levitācijas iespaidu, paceļoties virs zemes kādu metru.
Bet kā ir ar kaut nelielas planētas radīšanu? Nu tādu triku nespēj neviens cilvēks. Runā, ka Sai Baba (kā dieva inkarnācija) esot materializējis daudzas lietas. Taču tie bija nieki (konfektes, gredzeni, svētie pelni), kuras var veikt jebkurš iluzionists. Paskaitieties, ko veic Dinamo, un varat redzēt, ka dieva inkarnācijai Sai Babam līdz tam stipri tālu.
Skat. Dinamo staigā pa ūdens virsmu. (Walking on water trick revealed).
Veic ar ķermeni neiedomājamas lietas, levitē.
Liek priekšmetiem lidot.
Iet cauri logam.
Teleportējas.

Protams, ka nekas nenotiek pa īstam. Cilvēki nevar pārvarēt fizikas likumus arī ar prāta enerģijas koncentrēšanu. Tādējādi nekāda līdzība ar Dievu nav saskatāma. Kur nu vēl spēja radīt visu visuma ar matēriju, vai vēl piedevām multivisumus.

Vai mēs esam līdzīgi Dievam intelektuāli? Arī to nekādi nevar iedomāties, atceroties, cik maz mēs zinām.
Varbūt morāle mūs vieno? Lieki teikt, ka cilvēki nespēj vienoties, kāda morāle būtu vistaisnīgākā. Katrs cilvēks un veselas tautas dzīvo pēc saviem priekšstatiem par morāli. Ir zināms, ka cilvēks labāk izturas pret saviem bioloģiskajiem bērniem nekā svešiem, pret saviem radiniekiem labāk nekā svešiem, pret pazīstamiem cilvēkiem labāk nekā nepazīstamiem, pret sava etnosa vai nācijas pārstāvjiem labāk nekā sveša etnosa, pret savas reliģijas pārstāvjiem labāk nekā citas reliģijas pārstāvjiem. Tas ir tālu no taisnīguma. Tiesa gan, sapņu pārdevēji arī Dievam pieraksta līdzīgas īpašības, jo Viņam ir izredzētas tautas un izredzētie cilvēki (mesijas). Tomēr jāšaubās, ka Dievam būtu kāds motīvs izvēlēties dažus labāk pār citiem. Visas reliģiju domstarpības un kari radušies no tā, ka mesijas -sapņu pārdevēji proponē, ka viņus izvēlējies Dievs, lai liktu nodot vēsti cilvēcei. Elementārā loģika saka, ka ja Dievs gribētu mieru un vienprātību, Viņš katru vēsti nodotu visiem zemeslodes cilvēkiem, sākot ar slepkavām un beidzot ar Č.Darvinu, A.Einšteinu, M.Planku un visiem pārējiem zinātniekiem. Taisnīgs Dievs nekādi citādi nerīkotos, ja vien nav amorāls vai arī mūsu priekšstati par taisnīgumu ievērojami atšķiras.

Vienīgā līdzība varētu būt apziņa un pašapzināšanās. Dievam vajadzētu piemist spēja apzināties sevi kā atsevišķu personu vai kaut kā tamlīdzīgi. Arī cilvēkiem piemīt pašapzināšanās spēja kaut kādā mērā. Taču cilvēkam piemīt 2 problēmas: pirmkārt, cilvēkus vada zemapziņa, smadzeņu neironi, emocijas, instinkti, kura īsto mērķi viņi neizprot. Dievs, savukārt, kā skaitās, ir pilnīga apziņa, jo viņam neeksistē zemapziņa. Viņu nevada kaut kādi slēptie motīvi. Viņu nevarētu vadīt nekādi pat apzināti instinkti - ne heteroseksuāli, ne homoseksuāli, ne biseksuāli, ne pedofīli.
Otrkārt, cilvēka apziņai piemīt pašapmāna funkcija (piemēram, katras reliģijas piekritējs uzskata, ka viņa reliģija ir pati patiesākā). Tātad cilvēka pašapzināšanās ir ļoti ierobežota. No šejienes arī cilvēku morālo spriedumu kļūdas. Dievam, savukārt, nevajadzētu piemist jebkādai pašapmāna funkcijai.

Bez tam pastāv versija, ka Dievam var nepiemist pašapzināšanās. Ka Dievs ir līdzīgs kādam bezpersoniskam likteniem vai karmas ratam, tad Tas funkcionē kā internets - satur daudz informācijas, bet sevi neapzinās. Arī šai versijā cilvēks nav pēc būtības Dievam līdzīgs.

Pastāv iespēja, ka uz citām planētām ir arī augsti, vēl augstāk attīstīts intelekts, kas nemaz nav līdzīgs mums - ne fiziski, ne psihiski, ne garīgi. Cik līdzīgāki Dievam būs citplanētieši?

Pēdējais arguments - cilvēki tic neredzamam Dievam. Vai Dievs pats tic neredzamam Dievam un pavada dzīvi lūgšanās? Manuprāt nozīmīga atšķirība, ka Dievs nav ticīgais. Tātad Dievs ir ateists un zinātnieks.

Secinājums ir tikai viens. Cilvēks nekādi nevar būt kaut cik līdzīgs Dievam. Ideja par līdzību dzimusi tikai sapņu pārdevēju lielummāniskajā narcismā. Un cilvēkam gribētos iztēloties sevi kā Dieva domubiedru. Taču, ja Dievs eksistētu, Viņam pat ar Einšteinu būtu bezgala garlaicīgi. Kā mums ar skudru. Intelektuālās atšķirības (kristietība saka, ka mēs atdzimtu savos ķermeņos) būtu bezgalīgi daudz reižu lielākas kā atšķirības starp cilvēku un tā labāko draugu suni.

Ja Dievs gribētu kādu radīt pēc sava tēla un līdzības, viņš radītu ....  Otru Dievu !!!

Gobekli Tepe - senākais sapņu pārdevēju celtniecības projekts

Ir zināms, ka pirmā cilvēka profesija bija nevis prostitūta vai mednieks, bet gan šamanis. Šamanis - arhaisko mednieku sabiedrību priesteris faktiski dzīvoja uz cilts rēķina, jo veica dažādus pakalpojumus. Parasts pakalpojums bija primitīvas medicīniskas palīdzības sniegšana, bet galvenais pakalpojums - psihiskās un garīgās palīdzības sniegšana un pirmatnējās cilts ideologa lomas pildīšana. Šamanis izmantoja izmainītās apziņas stāvokļus un halucinogēnus preparātus, lai izraisītu neparastas fantāzijas un uztveres māņus. Vārdu sakot šamanis bija pirmais sapņu pārdevējs. Kopā ar senākais reliģijas - senču kulta (Veneration of the dead) un animisma aizsākumiem šamanismu var datēt vismaz līdz pat 70 000 gadu atpakaļ.

Taču sapņu pārdevēju kulta celtnes ir cita lieta un radās salīdzinoši nesenāk. Līdz šim domāja, ka tempļi radās tikai ar zemkopības uzplaukumu, kad cilvēki bija spiesti sadzīvot daudz lielākās kopienās nekā primitīvā cilts. Tomēr jauni arheoloģiski atradumi Turcijas teritorijā rāda, ka tempļi radās vēl mednieku sabiedrībā.

Gobekli Tepe ir patreiz senākais atraistais cilvēces reliģiskais templis. Uzcelts neolīta laikmetā pirms aptuveni 12 000 gadiem. Nupat National Geographic parādīja plašāku dokumentālo filmu par šo senās cilvēces brīnumu. Izveota arī interneta mājaslapa http://gobeklitepe.info/.

Internetā patreiz var atrast arī video par šo interesanto senāko laiku celtni:
YouTube filma Gobeki Tepe.
BBC dokumentālā filma.
National Geographic filma.
Mūsdienu sapņu pārdevēju filma, ka Gobekli Tepe radīja citplanētieši.

Pārsteidzoši, cik cilvēki jau pirmatnējās kopienas sabiedrībā apvienojās zem kopējiem sapņiem un bija gatavi strādāt melnās miesās dažādu sapņu figūru un celtņu materializēšanā un iemūžināšanā. Desmitiem tonnu smagi akmens bluķi tika apstrādāti un pārvietoti uz kulta vietu, lai sekmētu reliģiskas sajūtas, iztēli un vīzijas. Kulta celtņu daudzums un apjoms norāda uz ievērojamu priesteru-sapņu pārdevēju skaitu, kas visus šos tempļus apkalpoja. Tas ir 12 tūkstošus gadu sens periods, kad arhaiskais šamanis ieguva jaunu profesiju - priesteris.

Turpmākajos gadu tūkstošos tradīcija turpinās - visas augstākās un sarežģītākās celtnes līdz pat 19.gs.ir nevis cilvēku un tautas labklājībai, bet gan pārdabisko sapņu personāžu slavināšanai. Tas viss sagādā vissiltākos dzīves apstākļus un politisko varu pašiem sapņu pārdevējiem nevis dieviem.

  

ceturtdiena, 2012. gada 4. oktobris

Diena, kad Rūta bija Rihards, jeb Tauriņa efekts tepat Latvijā

Bloga SP ziņā "Vai eksistē Tauriņa efekts?" jau tika aprakstīts, ka "Tauriņa efekts" apzīmē ideju par ķēdes reakciju, kurā kāds niecīgs notikums vienā zemeslodes pusē (kā tauriņa spārnu vēziens) var izraisīt spēcīgas reakcijas, piemēram, viesuļvētru vai karu, citā zemeslodes pusē. Tas iespējams tikai tad, kad saskaramies ar sapņu pārdevēju darbību. Piemēram, pravieti Muhamedu atgādinoša bildīte var sacelt musulmaņu nemierus visā pasaulē. Blogs arī rakstīja, ka uz planētas Zeme tā nekad nebūs miera. Tauriņa efekts mūsu sapņu pasaulē vēl izpaudīsies ne reizi vien.Un ilgi nebija jāgaida. Tikai nemaz negaidīju, ka tas notiks tepat Latvijā, bērnudārzos ierosinātās diskusijās par kādu bērnu grāmatiņu:

Diena.lv ziņo: Pēc skandalozās bērnu grāmatiņas prezentācijas bērnudārza audzinātājai uzbrucis mācītājs. 


" Bitīte bija vienīgais bērnudārzs, kurā pilotprojektā mācībās tika izmēģināta grāmata Diena, kad Kārlis bija Karlīne un Diena, kad Rūta bija Rihards. Kaut sabiedrībā šī bērnu grāmatiņa sacēla pamatīgu ažiotāžu (lasi - tauriņa spārna saceltu vētru (A.U.)), tās reālā ietekme uz mācību procesu esot pavisam niecīga.

Grāmatiņa, kuru tās kritiķi no dažādām konservatīvām organizācijām pasludināja par «bērna tiesības uz savu tradicionālo un garīgajās vērtībās skaidri balstīto identitāti» graujošu, gan nekādu revolūciju Bitītē nav ienesusi. Patiesībā pilotprojekts bijis tikai viena nodarbība vienā bērnudārza grupiņā, kas turklāt uzfilmēta. «Audzinātāja izlasīja grāmatiņu, pēc tam visi bērni piedalījās rotaļās ar celtniecības klucīšiem, bet pēc tam auklēja lelles. Viņi savā interpretācijā izspēlēja šīs lomas,» stāsta bērnudārza vadītāja.
Viņai to skaidrot nākas, jo pati grupiņas audzinātāja uz tikšanos ar presi tā arī nav bijusi pierunājama - psiholoģiskā trauma no grāmatas prezentācijas pasākuma vēl esot pārāk svaiga. «Protestētāji jebkuru teikumu iztulkoja pa savam, kā viņu samaitātā fantāzija to saskata. Beigās vēl mācītājs skrēja klāt audzinātājai un rāva nost krustiņu, kliedzot - kā tu vari ticēt Dievam un nodarboties ar šīm lietām! Braucot prom, likās, ka nu jau bezmaz vai zeme ir sabrukusi,» viņa atminas" - tā raksta Diena.

Bloga SP viedoklis.

Maza nieka grāmatele bērniem "Diena, ka Rūta bija Rihards" (tauriņa spārnu vēziens) ierosina cilvēkus uzvesties irracionāli agresīvi, pārkāpt savas reliģijas baušļus (saka pagriezt otru vaigu, sludināt dieva mīlestību). Savu sapņu aizstāvēšanai arī mācītāja draudze uzsāk vētras organizēšanu. Sākumā tika pieprasīta ministres demisija, tagad ar citiem draudiem tiks vajāti parastie cilvēki. Nu ko, varbūt vēl ieviesīsim grāmatu dedzināšanu Doma laukumā un to cilvēku nomētāšanu ar akmeņiem, kas nesadala mūsu sapņus?!

Blogs SP uzdod jautājumu sapņu pārdevējam-mācītājam - kā jūs zināt, ka Dievs, kas, ja tāds ir un pārrauga, iespējams, miljardiem civilizāciju, tā uztrauksies par kādu grāmatiņu kādā neizmērojami mazā civilizācijas nostūrī? Kāpēc ir jājauc savas domas ar Dieva domām? (To parasti dara visi reliģiozo sapņu pārdevēji, lai gan citā teikumā uzsver, ka dieva domas cilvēkam ir neizdibināmas un neizzināmas).
Protams, gribas dzīvot sapnī, ka dieva domas ir apgūtas un mācītājs-Dievs ir kā viena persona. Taču īstenība ir tāda, ka mācītāji "dieva domāšanu" var apgūt tikai teoloģijas fakultātē un diskusijās ar līdzīgi domājošiem kolēģiem. Bez tam, jāšaubās, vai LU Teoloģijas fakultātē māca raut nost krustiņus konfliktsituācijās par teoloģiskiem jautājumiem (nu būtu interesanti uzzināt, ja kāds tā būtu mācījis). Mācītājs pat aizmirsa, ka valsts (skolas un bērnudārzi) un baznīca ir atdalītas. Tātad no kurienes tas??

Bloga SP jautājums: Cik attaisnota ir mācītāja pārliecība, ka viņu nevar apmuļķot tas pats Sātans, kura eksistencei viņš, starp citu, tic?
Ja izejam no kristietiskās pasaules uztveres, sanāk, ka uz šādu agresiju kāds pamudināja. Tikai kas? Tiešām Dievs? Vai tomēr Sātans? Nē, ... Iekšējā balss? Iluzorā intuīcija?
Agresijas pamudinātais mācītājs ar varu norāva kristiešu krustiņu no audzinātājas un panāca ... hmm .. ko īsti? Varbūt uz pasaules par vienu kristieti nu ir mazāk. Un lokāla vētra sacēlās gan. Kas ieguva?




Protams, ka sapņa sižets, kas izveidoja Tauriņa efektu, ir citāds. Saskaroties ar bērnu grāmatiņu, mācītājs, kurš iztēlojas saprotam Dieva nolūkus, sajūt apdraudējumu un dusmas, kuras, viņaprāt, analogas Dieva dusmām pret šo pašu grāmatiņu. Savā neapstrīdamajā pārliecībā viņš emocionāli uzkurina draudzi. Draudzes sapnis ir tāds, ka mācītājs noteikti ir Dieva domu paudējs. Tas ir neapstrīdami! Turpretim grāmatiņas izveidotāji šai sapnī drīzāk ir sātana maldināti. Tātad visa bardzība un naids ir attaisnoti. Sākas nemieri, jo "jāglābj" bērni. Protams versija, ka mācītāju arī varēja maldināt sātans, nepastāv. Tā nevar būt tāpēc ka nevar. Tauriņa efekts sākas iztēlē un noved pie naida uzplūdiem uzvedībā.

Līdzīgās ziņas: "Vai eksistē Tauriņa efekts?"

pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris

Vai ir iespējams Tauriņa efekts?

Runā, ka "Tauriņa efekts" apzīmē ideju par ķēdes reakciju, kurā kāds niecīgs notikums vienā zemeslodes pusē (kā tauriņa spārnu vēziens) var izraisīt spēcīgas reakcijas, piemēram, viesuļvētru vai karu, citā zemeslodes pusē. Ideja par cēlonību izteikta arī tāda paša nosaukuma filmā "Tauriņa efekts" un fantastikas grāmatās.
26. septembrī SceptiCafe man uzdeva jautājumu: "Vai ir iespējams Tauriņa efekts?" Patiešām, vai kas tāds var notikt reālajā pasaulē?

Sākumā es atbildēju, ka īsti tauriņa efekts nav iespējams, jo visiem notikumiem pamatā ir multicēloņi, kurus mēs nevaram reducēt uz vienu notikumu. Piemēram, katram karam ir daudzi cēloņi, bez kuriem var vēcināties cik grib, nekas nenotiks.
Taču vēlāk padomāju, ka sapņu pārdevēju veidotajā pasaulē uz mūsu planētas Zeme tauriņa efekts ir iespējams un jau daudzas reizes bijis! Tauriņa efektu var izdalīt kā liela notikuma provocējošo faktoru.

Iedomāsimies tādu situāciju: kāds cilvēks galvā iedomājas bildīti (sākotnējais mazais notikums). Šo iztēles bildīti viņš uzzīmē. Pēc nedēļas bildīte pa visu pasauli ierosina asiņainas kaujas, slepkavības, demolēšanas.
Vai tā var būt?

Daudzi, es domāju, saprata, par ko iet runa.

Pārējiem varu ieviest skaidrību ieliekot vēl dažus iztrūkstošos notikumu ķēdes posmus - pēc tā, kad cilvēks uzzīmēja bildīti un nolika to uz rakstāmgalda, istabā ienāca cits cilvēks - viņa brālis, kurš bildi aiznesa uz izdevniecību. Nākamajā dienā bildīte tika publicēta daudztirāžas avīzē. pēc trim dienām  pa visu pasauli sākās asiņainas kaujas, slepkavības un demolēšanas.

Tagad es domāju, ka gandrīz visi saprata, par ko iet runa...

Protams, ka bildīte atgādināja pravieti Muhamedu kompromitējošā pozā.  Turpinājumā dusmu vētras, vardarbība, nežēlīgi nomocīti cilvēki, sagrautas mājas, aizdedzināti veikali, interneta aizliegumi valstīs, utt. Tā ir lielo notikumu ķēde. Nieka simboliska bildīte var ierosināt daudzu cilvēku nāves, sagrautus namus un pārmaiņas likumdošanā. Bildīte pat neierosina gaisa strāvas kā tauriņa spārns. Bildīte ir tikai abstrakts simbols. Un tomēr sekas var būt graujošas. Kas tāds var notikt tikai sapņu tirgotāju un pircēju planētā. Planētā, kurā mēs visi dzīvojam.


Līdzīgs gadījums citā valstī. Kādai meiteņu rokgrupai ienāca prātā doma padziedāt baznīcā. Notikuma beigas zināmas. Ticīgo sašutums, ieskaitot tiesu un valsts vadītājus bija neizmērojams. Diskusijas visā pasaulē.. Vainīgajām cietumsods. Sapņu pasaulē tas saucas, ka tika "aizskartas cilvēku reliģiskās jūtas". (Par līdzīgu situāciju pie mums lasi ziņā "Tauriņa efekts tepat Latvijā".)

Kāpēc nedrīkst aizskart vissvētākās jūtas? Ko nozīmē "aizskart"? Ticīgie sakralizē vismurgainākās un slepkavnieciskākās koncepcijas, taču šīs "partijas" dalībnieku jūtas "aizskart" nedrīkst.

Runā, ka pasaule bez reliģijas būtu briesmīgi nežēlīga. Uzdodam jautājumu: vai var tikt aizskartas skeptiķu, agnostiķu vai ateistu jūtas ar līdzīgu iznākumu?

White bearded head of Darwin with the body of a crouching ape.Man grūti iedomāties, ka tiktu nogalināti cilvēki, ja kāds uzzīmētu Čārlza Darvina vai Ričarda Doukinza karikatūru. Faktiski tā jau daudzas reizes noticis (skat. attēlu Darvins kā pērtiķis). Neatradu nekādas ziņas par plašiem nemieriem šai sakarā. Grūti iedomātos, ka kāds kādam kaut vai sistu, ja tiktu apgāzts vai apčurāts Darvina piemineklis.

Kāpēc tik nevienāda attieksme?

Patiesība visu spēj izturēt. Taču sapņu pārdevējiem ir jāaizstāv sava iluzorā pasaule. "Svēto jūtu aizskaršana" dziļākā būtībā nozīmē, ka sapņu pārdevējiem un sapņu pircējiem, mītiskās domāšanas piekritējiem norāda uz viņu sapņu pasaules nerealitāti. Sapņu pārdevēji-priesteri nekad to nepieļaus. Tas aktivē paniskas bailes no mīta sajaukšanas un mežonīgu naidu. Uz planētas Zeme tā nekad nebūs miera. Tauriņa efekts mūsu sapņu pasaulē vēl izpaudīsies ne reizi vien. Arī Latvijā.