Sapņu pārdevēju kritiķi

 
!!! Brīdinājums: šī lapa var nokaut sapņu pārdevēja biznesa idejas !!!



Kritiķiem ir cits viedoklis par dienas sapņiem un sapņu pārdevējiem. Dažreiz kritika ir ļoti nikna, saucot sapņu pārdevējus par krāpniekiem un šarlatāniem. Arī sapņu pārdevēji nepaliek parādā. Abu antagonistisko domāšanas veidu starpā valda konkurence un cīņa, dažreiz pat uz dzīvību un nāvi.
Kritiķi uzskata, ka arī dienā cilvēka domāšanas sistēmas var pārņemt sapņveidīgas fantāzijas, kas cilvēku piemāna. Tieši tāpat kā nakts sapņus, arī dienas sapņus izstrādā cilvēka smadzenes. Sapņu kritiķi savus datus ņem no dabaszinātnēm un uzskata, ka sapņu ideju izveidē neņem dalību pārdabiski spēki. Pārdabiskie spēki eksistē tikai cilvēka sapņos, bet ne reālajā pasaulē. 

Izdala daudzus dienas sapņu stāvokļus:
    The Biological Evolution of Religious Mind and Behavior
  • Pašapmāns (self-deception) - gandrīz lai kādas ainas smadzenes radītu, cilvēkam tās izskatās kā reālas un patiesas.
  • Maģiskā domāšana (magical thinking; wishful thinking) - smadzenes rada spontānas cēloņsakarību saites, nenodarbojoties ar to zinātnisku pierādīšanu. Maģija, paranormālais (magic, paranormal).
  • Ticība (belief) - kognitīva programma, parasti kolektīva, kuras saturam, lai cik muļķīgam, smadzenes liek ticēt kā absolūti patiesam.
  • Vīzijas (vision) - ļoti spilgtas vizuālas domas, kuras atstāj realitātes iespaidu. Vizionāri un mistiķi uzskata, ka ja viņi kaut ko redz, tas eksistē arī patiesībā.
  • Transa stāvokļi (trance). Izmainītas apziņas stāvokļi (altered states of consciousness) - īpaši alternatīvas apziņas stāvokļi, kurus var ieslēgt kā sapņus dienas laikā.
  • Murgi (delusions) - individuālas kognitīvas programmas, kuru saturam cilvēks tic, lai absurdas tās būtu. Pēc būtības tuva ticības programmai, tāpēc ir teiciens, ka individuāla nemaināma pārliecība tiek saukta par murgiem, bet kolektīva - par reliģiju.
  • Halucinācijas (halucinations) - smadzeņu radīta sensoras uztveres fikcija, kura var būt jebkurā modalitātē - redzes, dzirdes, smaržas, taustes, uztveres. Visbiežāk subjekts neapzinās, ka halucinē. Katrs cilvēks var halucinēt, ne tikai psihiski slimie (kā apgalvo kārtējais mīts). Fizioloģiskas halucinācijas ir arī nakts sapņi.
  • Ilūzijas (ilusion) - smadzeņu radīta sensoras uztveres fikcija, kurai pamatā ir kāds neitrāls ierosinātājs - koka aprises tumsā, ūdens šalkoņa, vilciena graboņa, u.c. 
  • Pašpiepildošs pareģojums.- cilvēks, sastapies ar pareģojumu, neapzināti cenšas to piepildīt, ko vēlāk uztver kā apstiprinājumu pareģojuma pareizībai. Tāpat dažreiz cilvēki cenšas piepildīt citu slavenu pagātnes pareģoņu prognozes. Piemēram, Jēzus Kristus piepildīja Jeremijas pareģojumu par Dāvida pēcteča Jūdu ķēniņa un mesijas atnākšanu. Daži sektu vadoņi, kā Šoko Ašahara, centušies piepildīt apokalipses pareģojumus un izraisīt karus vai zemes bojāeju.  
  • Pseidoatmiņas, neīstās atmiņas (pseudomemories, false memories) - cilvēka radošā domāšana vai hipnotizētāja suģestijas rada fantāzijas, kuras cilvēks sāk uzskatīt par atmiņām. piemēram, fantāzijas par iepriekšējām dzīvēm tiek uztvertas par atmiņām no iepriekšējām dzīvēm.
  • Kriptomnēzijas (cryptomnesia) - sen aizmirstas atmiņas tiek uztvertas kā savas jaunas domas. 
  • Konfabulācijas (confabulations) - spontāni radītas fantāzijas, kuras aizpilda atmiņas caurumus un kuras cilvēks sāk uztvert kā reālas atmiņas.
  • Sajūta "jau redzēts, jau bijis" (deja vu) - falša pārliecība un pašapmāns, ka pirmo reizi redzētais vai sastaptais ir jau redzēts vai sastapts agrāk. 
  • Atklāsme, insaits (insight) vai, sapņu pārdevēju gadījumā pareizāk būtu - pseidoatklāsme vai pseidoinsaits.
  • Radošā domāšana (creativity) - cilvēka smadzeņu spēja zināmos faktus, domas un atmiņas sakombinēt citā secībā vai radot iepriekš nebijušas saites.
  • Loģikas kļūdas (list of fallacies) - loģikas iztrūkumi, kurus cilvēks nejūt un neapzinās, bet, tieši otrādi, uzskata par ļoti loģiskiem. 

Curiosity with Stephen Hawking, Did God Create the Universe?

Великий замысел по Стивену Хокингу 


Līdzīgi kā nakts sapņos, dienā šie smadzeņu domāšanas veidi no zemapziņas ienāk apziņā paši, bez gribas tiešas līdzdalības. Piemēram, iepazīstoties ar tā saucamo psihiatrijas reto sindromu sarakstu var redzēt, cik neparastas halucinācijas, murgus vai vīzijas spēj radīt mūsu smdzenes un cilvēks neaptver, ka tiek mānīts.
Pašapmāns nozīme kādu uztveres datu sagrozīšana vai noliegšana. Cilvēks var ievest sevi ilūzijā, izceļot vienus datus un ignorējot citus. 
Prophets, Cults and MadnessMaģisko domāšanu (MD) definē kā darbojošos pēc simpātiskās maģijas likumiem (laws of sympathetic magic). Šie likumi ir aplipšanas likums (law of contagion) un līdzības likums (law of similarity). Aplipšanas likums (contagion) saka, ka lietas, kas bijušas fiziskā kontaktā, telpiskā vai laicīgā asociācijā ar citām lietām, saglabā savu saistību arī pēc to šķiršanās. Piemēram, zvaigžņu un planētu stāvoklis dzimšanas brīdī (laika asociācija) turpina ietekmēt visu turpmāko cilvēku, pilsētu vai tautu dzīvi. Līdzības likums saka, ka virspusējas objektu līdzības norāda vai ir cēlonis dziļām līdzībām. Piemēram, stingrs un ciets degunradža rags, kaut arī ieņemts saberztā pulverī, izsauks stingru erekciju vīriešiem ar erekcijas traucējumiem.
MD ietver ticību cilvēka domu spēka ietekmei uz apkārtējo pasauli no distances. Tā ir „nemateriālās” apziņas dominance pār matēriju. Piemēram, doma var ietekmēt objektu kustību (psihokinēze) vai pati pārvietoties telpā (telepātija). Tā ir ticība it kā esošai visu lietu savstarpējai saistībai ar enerģiju, kura transcendē visas fiziskās un spirituālās parādības. Īpaša loma maģiskajai domāšanai ir kauzalitātes vai cēloņsakarību definēšanā pēc simpātiskās maģijas likumiem. Maģiskā domāšana interpretē divus tuvu stāvošus notikumus tā, it kā tie būtu cēlonis viens otram, neuztraucoties par cēloņsakaru pierādīšanu. MD neatdala intencionālus un neintencionālus notikumus: ne tikai cilvēki kaut ko grib, bet arī mākoņi, akmeņi un kosmiskie ķermeņi kaut ko grib. Šīs daudzās gribas ir par cēloni visiem pasaules notikumiem. MD ir ticība cēloniskām saitēm, kuras no zinātniskā viedokļa nepastāv, jo MD nav savienojama ar fiziskās kauzalitātes koncepciju (matērija ietekmē matēriju).
Kognitīvās zinātnes MD izdala vairākas sastāvdaļas:
-          cēlonība (causality) – cilvēku prāta iedzimta tendence atrast ātras atbildes cēloņsakarībās: piemēram, mākoņi, saule, mēness kustas, jo paši tā grib (animisms) vai tos virza kāda cita spēcīgāka griba (Radītājs);
-          hipersensitīvs detektors (hypersensible detectors): cēlonība tiek saskatīta arī tad, ja tādas nav (cēloņu pārjūtība): 1) notikums A bija pirms notikuma B; 2) notikums A un notikums B notiek vienā laikā; 3) notikumi A un B ir cieši saistīti laikā un telpā; 4) notikumiem A un B ir līdzīgi aspekti;
-          līdzības likums – tāds izsauc tādu;
-          korelācijas ilūzija (illusionary correlations) – redz ietekmi, kur tās nav.
MD raksturo zinātniskai un kritiskai domāšanai pretējas tendences:
-          ticības neatlaidība (belief perseverance) vai konservatīvisma aizspriedums (conservativism bias) – jauni dati nespēj sašķobīt iepriekšējo ticību, kamēr kritiskā domāšanu atmet jebkuru hipotēzi, kuru fakti apgāž;
-          apstiprinājuma aizspriedums (confirmation bias) – maģiski domājošais nemēģina apšaubīt savu hipotēzi vai ticību (pretēji zinātniskajai kritiskajai domāšanai), bet gan mēģina to apstiprināt atkal un atkal. Pretējie pierādījumi tiek ignorēti. Kritiskā domāšana liek izvirzīt falsifikācijas datus, kas izvirzīto teoriju apgāž;
-          vienkāršojumi (oversimplification) – sarēžģitas sistēmas un to darbības tiek izskaidrotas ar vienu vienkāršu cēloni, kas izskaidro visus sistēmas efektus
-          vispārinājums (overgeneralization) – secinājums no viena vai dažiem gadījumiem tiek pārnests uz visiem.
a)      neizskaidrojamību ar mūsdienu zinātnes priekšstatiem;
b)       izskaidrojums tiek sasniegts veicot ievērojamas zinātnisko pamatprincipu revīzijas;
c)      nesavienojamību ar ikdienas uztveri, pārliecību un priekšstatu par realitāti.
TP izpaužas ar ticību tādu paranormālu fenomenu eksistencei kā spoki, raganas, velni, nelaimi nesošie melnie kaķi, maģija, numeroloģija, psihokinēze, telepātija, poltergeists, nākotnes paredzēšanai ar Taro kārtīm, astroloģija, dziedniecība no attāluma, ļauno garu padzīšana no pacienta ķermeņa. TP ir kopēja būtība (common essence) ar MD. Tā vairāk izpaužas sievietēm nekā vīriešiem.
TP tiek nošķirta no ticības tradicionālajām reliģijām.

Ar ticības dziedniecības efektiem saistītie mehānismi.
Placebo efekts – pacientam uzlabojas vispārējais stāvoklis un pazūd simptomi no neaktīva medikamenta aizvietotāja, vai pirms aktīva medikamenta iedarbības efekta. Efekts ir vēl lielāks, ja ārsts ļoti tic medikamenta ārstējošajam efektam. 
Nocebo efekts – pacienta stāvoklis neuzlabojas, ieņemot aktīvu farmakoloģisko vielu, ja pacients šai vielai netic vai uzskata to par indi. Tā saucamā "Vudū nāve" - miršana burvja nolādējuma rezultātā - tiek pieskaitīta pie nocebo efektiem.


Kāpēc veidojas māņticības: YouTube mācību filma "The superstitious pigeon".
Kas ir mediumu un spirituālistu "aukstā nolasīšana"? YouTube mācību filma "Enemies of reason".
Sapņu kritiķa Ričarda Doukinza intervija ar sapņu pārdevēju Dīpraku Čopru: YouTube mācību filma.

Through the Wormhole S3E10 Did We Invent God? 

Filma krievu val. "Vai mēs izdomājām Dievu?"

Dažu sapņu pārdevēju - jaunu reliģisku kustību un mācību dibinātāju personības raksturojums.

Daži autori raksta, ka praktiski visu kultu harizmātiskie līderi cieši no kāda veida psihiskajiem traucējumiem. Visbiežāk pieminētie ir šizofrēniskais traucējums, šizoafektīvā psihoze, psihotiskā depresija (kas parasti izsauc drūmās apokaliptiskās vīzijas), mānija vai bipolārais traucējums, hipomānija, obsessīvi-kompulsīvais traucējums, temporālās daivas epilepsija (īpaši spilgtas  un gribai uzspiestas vīzijas), disociatīvie sindromi. No atkarībām – narkotiku atkarība., ar to izraisītajām domāšanas, emociju, uztveres izmaiņām, murgiem un halucinācijām No persnības traucējumiem tiek minēti šizoīdais, narcistiskais, antisociālais, paranojālais, robežlīnijas (emocionāli nestabilais), multiplas personības, šizotipālais. Šais traucējumos izveidojušās īpašības ir daudzu ģenētiski-bioloģisko, psihisko un traumējošu sociālo faktoru kopums.
Šais traucējumos ietipst sekojošas īpašības:
-          Pašcentrētība, narcisms, lielummānija.
-          Aizdomīgums, paranoidalitāte.
-          Egoisms, empātijas iztrūkums.
-          Antisocialitāte.
-          Diktatoriskums.
-          Tendence uz vīzijām un halucinācijām.
-          Robežu iztrūkums starp savu ‘Es’ un pasauli.
Malignant Self Love: Narcissism Revisited-          Tendence uz radošu filizofisku un teoloģisku teoriju un mācību izveidi.
-          Šizotipiska domāšana un šizotipiskas personības traucējums.
-          Samazināts kontakts ar realitāti un psihotiskums. Murgu idejas.
-          Pārņemtība ar mesijas-glābēja kompleksu.
-          Pārņemtība ar Apokalises vīzijām.
-          Intraversija.

Psihoanalītiskajās un Junga analīzes (analītiskās psiholoģijas) teorijās izmantotie jēdzieni.
Psihoanalīzē lieto jēdzienus pašcentrētība, narcisms, omnipotence (visvarenības sajūta, lielummānija.) un raksturīgais "falšais ‘Es’". Lieto jēdzienus ‘Malignais narcisms’ vai ‘malignā pašmīla’ (malignant self-love). Piemēram, kāda kulta vadoņa titula tulkojums latviešu val.: „Viņa Augstība Kosmiskās Sintēzes Majestāte”.
Vajadzība pēc apbrīnas un dievišķošanas. Evolucionāri izveidojusies kā pretēja īpašība (arhetips pēc Junga terminoloģijas) mazvērtības sajūtai. Vide var veicināt vienu vai otru, vai abu īpašību nostiprināšanos (nosodīšana vai pārlieka apbrīna un iztapšana).
Par piemēriem mēdz minēt A.Krouliju (melnās maģijas pārstāvis), R.L.Habbardu (saentoloģijas dibinātājs), J.Staļinu.
Falšā ‘Es’ izrādīšana: biogrāfijas falsifikācijas K.Kastaņeda, R.L.Habbards, G.Grabovojs.

Aizdomīgums, paranoidalitāte.
Kā pretēja īpašībai uzticībai vai naivumam. Nepieciešama sociālajā dzīvē (tāpēc arhetipiska), bet kaitīga, kad pārspīlēta.
Par piemēriem tiek minēti R.L.Habbards, Ā.Hitlers, J.Staļins, Dž.Džoiss. P.Kuzņecovs (Penzas apgabala Apokaliptiskā sekta „Patiesā Krievu Ortodoksālā baznīca”).

Egoisms, Empātijas un altruisma iztrūkums.
Kā pretēja īpašība altruismam, iedziļināšanās otra jūtās, līdzcietībai.
R.L.Habbards, Sans Mens Mūns, Dž.Džoiss (izmantoja ar vēzi slimās mātes narkotikas pret sāpēm pats).

Antisocialitāte.
Agresija, sadisms, melošana, krāpšanās.
Kā pretējas īpašības miermīlīgumam, nosvērtībai, godīgumam, taisnīgumam. Iespējams, izteiktāka agresivitāte un zemāka moralitāte ir t.s. kareivja arhetipa izpausme, kas saglabājas kā nozīmīga īpašība cilvēces karošanas laikmetos. Kareivis kā varonis, kas apvieno un vada grupu vai tautu.
R.L.Habbards (pēc Džona Ataka grāmatā "Piece of Blue sky" izteiktās versijas), Osama Ben Ladens, Č.Mensons, Ā.Hitlers.

Diktatorisms – totalitāra kontrole.
Evolucionāri kā pretēja īpašība pakļaujamībai. Var’pieskaitīt ‘Vadoņa’ arhetipam ar tā nozīmi cilvēku grupām. Vadonis ir pārņemts ar kārtības iedibināšanu un pat tikumību, bet diktators vai tirāns ir šīs īpašības pārmērīga izpausme. Kā likums, vadoņi parasti varēja atļauties vairāk un neievērot tās pašas prasības, ko viņš izvirza pret padotajiem.
Piemēri: R.L.Habbards, D.Miskavidžs, Ā.Hitlers, J.Staļins. Par piemēru Habbards  pats neesot ievērojis  pilnīgi neko no tā, ko izvirzīja kā obligātu saviem padotajiem.


Indoktrinācija (smadzeņu skalošana) atšķirībā no kritiskās domāšanas: YouTube mācību filma "Indoctrination/Critical thinking"

Pārņemtība ar vīzijām un/vai halucinācijām.
Domu skanēšana, vizuālās vīzijas vai halucinācijas, ķermeniskas halucinācijas, depersonalizācijas epizodes. Tas, kur atšķiras sapņu pārdevēju un sapņu kritiķu priekšstati, ir jautājums: Kas runā, kas ieliek vīzijas? Kritiķi uzskata, ka virtuālais efekts no balsīm un redzes vīzijām - subjekts, tāpat kā nakts sapnī, uztver to kā īstenību nevis sapņa apmānu. Vīzijas redzēja mormonisma pamatlicējs Dž.Smits. Deivids Korešs, "Dāvida zars" līderis, sadzirdot it kā dieva balsi galvā, kas lika pagaidīt, neizgāja padoties FIB spēkiem, kaut bija solījis un kopā ar adeptiem izvēlējās sadegt mājā.
Personības šķelšanās: Inkarnācijas sajūta - patības pārņemtība ar kādas vēsturiskas personas garu vai pārdabisku personu, kā dievs. Dž.Džoiss – ar J.Kristu, Budu, Ļeņinu. S.Torops – ar J.Kristu. Atšķirība starp harizmātisko kulta līderi un mesiju vai mesiānisma kompleksa pārņemto: harizmātiskais līderis uzskata, ka pats ir dieva inkarnācija, kamēr mesija dzird dieva rīkojumu balsis un uztver sevi tikai kā dieva izredzēto.
Jautājums drīzāk, kam halucināciju nav bijis? Iespējams, ka halucināciju nebija R.L.Habbardam (lai gan lietoja narkotikas) un J.Staļinam.
Evolūcijas psihiatri uzskata, ka vieglāks kognitīvs traucējums ir šizotipiskais personības traucējums, kas visbiežāk dibina jaunas reliģijas. DSM-IV tam izvirza šādus diagnostiskos kritērijus:
  1. Attiecību idejas.
  2. Neparastas pārliecības un maģiskā domāšana, kas ietekmē uzvedību un nesaskaņojas ar savas kultūras normām (māņticība, ticība gaišredzībai, telepātijai, „sestajai maņai”, bērnu un pusaudžu gaišredzībai, pārņemtībai ar neparastām fantāzijām un rituāliem).
  3. Neparasta sensorā uztvere, ieskaitot ķermeniskas ilūzijas.
  4. Īpatnēja domāšana un runa (metaforiska, stereotipa, ar neoloģismiem).
  5. Aizdomīgums un paranojālas idejas.
  6. Neatbilstoši vai ierobežoti afekti.
  7. Uzvedība un izskats, kas ir īpatnējs, ekscentrisks, ķēmīgs.
  8. Tuvu draugu un uzticības personu iztrūkums, izņemot pirmās pakāpes radus.
  9. Izteikta sociālā trauksme, kas nesamazinās iepazīstoties un asociējās ar paranoīdām bailēm vai negatīvu skatu uz sevi.


Kritiķu uzskati par veselīgu domāšanu.               (YouTube mācību filma "Kā nebūt muļķim")


Sapņu ideju kritiķu teorijās maģiskā domāšana (MD), ticība paranormālajam (TP) un māņticība tiek atšķirta no kritiskās domāšanas (KD). KD var tikt definēta kā racionāla izlemšana, ko darīt vai kam ticēt. Būt racionālam šīs definīcijas autoru uzskatā nozīmē:
-          izvairīties no ierasto domāšanas kļūdu saraksta;
-          kritiski izvērtēt citu viedokļus saskaņā ar vispārpieņemtiem vērtēšanas standartiem;
-          izvērtēt pats savu viedokli saskaņā ar vispārpieņemtiem vērtēšanas standartiem, tas ir, pagriezt KD pret savu domāšanu;
-          būt produktīvam, izsverot darbības un pārliecības alternatīvās iespējas, pirms kritiski izlemt, kuru alternatīvu izvēlēties;
-          uzturēt pastāvīgu dispozīciju domāt produktīvi un kritiski, sauktu vēl par ‘kritisko garu’ (critical spirit).
Kornela kritiskās domāšanas testā (‘Cornell Critical Thinking Tests’ levels X and Z,  Ennis and Millman, 1985) kritiskā domāšana tiek definēta kā:
-          „saprātīgas izlemšanas process, kam ticēt”;
-          saprātīgu lēmumu pieņemšana notiek saskaņā ar noteiktiem domāšanas principiem.
KD un MD savā starpā saista uzskati par kauzalitāti jeb cēloņsakarībām, bet abi šie domāšanu veidi redz cēloņsakarības par vienu un to pašu notikumu atšķirīgi. KD atrod tikai fiziskās kauzalitātes likumsakarības. Piemēram, KD kā slimības izraisīšanās iemeslu var atrast vīrusu, samazinātu imunitāti vai sirds mazspēju, savukārt, MD cēloņus redzēs kāda slimnieka radinieka ļaunās domās, „sliktā” karmā vai nelabvēlīgā planētu konfigurācijā (neredzamo enerģiju ietekme un mentālā, bioloģiskā un fiziskā savstarpējā saistība). Neveiksmīgā eksāmenā kritiskā domāšana saskatīs nepietiekošu sagatavošanos, kamēr maģiskā domāšana – rituāla neievērošanu vai izkāpšanu no gultas ar kreiso kāju.
KD un MD konkurē viena ar otru vai arī dažu cilvēku priekšstatos papildina viena otru un eksistē paralēli jau no bērnības. Par labu konkurences hipotēzei (saukta arī kā neirālā darvinisma teorija) runā pētījumi kā tagadējie ateisti atteikušies no reliģiskās ticības. Pēc pētījuma datiem tikai 13% respondentu teica, ka nekad nav ticējuši dievam. Pārējā daļa ateistu ticēja dievam bērnībā, bet tad pārstāja ticēt kādā dzīves posmā. No tiem lielākā daļa minēja intelektuālus (ticība nav loģiska) nevis emocionālus iemeslus (vecāka nāve, negatīvi pārdzīvojumi ar reliģiskām organizācijām, vilšanās dievā). 47% atmeta ticību, kad reliģija vairs neizskatījās loģiska, bet 12% respondentu – kad saprata, ka reliģija nesaskan ar zinātni. Tikai 27% respondentu minēja emocionālus iemeslus. 37% respondentu atmeta reliģisko ticību 15-24 gadu vecumā un 21% - pēc 25 gadu vecuma, kad notiek KD nobriešana. Pēc konkurences teorijas varētu pieņemt, ka KD spēj izstumt MD pilnīgi vai uz ilgu laiku.
Duālo procesu teorija (dual-process theory) uzskata, ka analītiskā domāšana un racionālās zināšanas neaizvieto intuitīvo un maģisko domāšanu. Abi procesi un zināšanas turpina koeksistēt visu cilvēka dzīvi un, neskatoties uz savstarpējo konfliktu, eksistē paralēli. Pieaugušam cilvēkam racionālais prāts saka, ka „nāve ir beigas” ar sekojošām bailēm no nāves, kamēr pret loģiku rezistentākā intuitīvā domāšanas sistēma saka, ka „dvēsele ir nemirstīga, kaut arī ķermenis mirs”. Students var saprast, ka eksāmenu veiksmes priekšnoteikums ir mācību priekšmeta apguve, bet tai pašā laikā vairīties izkāpt no gultas ar kreiso kāju, likt citiem par viņu turēt īkšķi, ņemt eksāmenu biļetes ar kreiso roku no augšējā stūra, skaitļot „laimīgās” un „nelaimīgās” dienas vai datumus, ņem līdzi talismanus, vairīties no melnā kaķa, iedomājoties neveiksmi piesist trīs reizes pie koka galda, vai tīšām iedomāties negatīvu iznākumu, lai iegūtu pretējo – pozitīvu.
Ir zināms, ka kritiski domāt var iemācīties. KD attīstīšana mūsdienās tiek izvirzīta kā svarīga izglītības aktualitāte vai pat izglītības ideāls. Neskatoties uz to pētījumi parādīja, ka lielākā daļa koledžu un augstskolu studentu neuzrāda pietiekošu KD kompetenci. Vāja KD tika atrasta līdzās izteiktai TP. Svarīgs jautājums – cik lielā mērā MD, TP un KD ir saistītas ar izglītības līmeni. Nav precīzi zināms, vai ticību paranormālajam var samazināt ar izglītību, vispārīgas kritiskās domāšanas iemaņu attīstīšanu jeb arī nepieciešamas specifiskas KD iemaņas, izdalot tās atsevišķi apgūstamā priekšmetā. Piemēram, iespējams, ka nepietiek iemācīties kritiski izvērtēt ārējās pasaules faktus, bet studentiem nepieciešamas iemaņas diagnosticēt maldīgas un pseidozinātniskas pārliecības savā paša domāšanā.

PACTISS – Philosophers and Critical Thinkers in Senior Schools: Resources for Educators

Иллюзионист Динамо разоблачение - Чтение мыслей

СЕКРЕТ ФОКУСА "ЛЕВИТАЦИЯ"


Тайны великих магов. Разоблачение - Хождения по воде


Kritiskā domāšanas veidotāju mājaslapa.
Kritiskās domāšanas idejas vēsture
Kritiskā domāšana (Critical thinking) YouTube apmācības filma.
Prāta atvērtība (Open-mindedness) YouTube apmācības filma. Prāta atvērtība nav gatavība pieņemt jebkuru ideju un noticēt jebkam, bet gan spēja izvērtēt jauno informāciju un gatavību mainīt savus uzskatus, ja pierādījumi apgāž mūsu iepriekšējos uzskatus.
Varbūtību īpatnības: YouTube mācību filma. Dažādas sakarības un sakritības sapņu pārdevēji izmanto kā pierādījumus pārdabiskajam.
Zinātnes atšķirība no ticības: YouTube mācību filma "The faith cake".  Filma izskaidro, kāpēc zinātnes teorijas nav ticība.
Nepareizs skats uz zinātni: YouTube mācību filma "Skewed views of science".
Evolūcijas teorijas skaidrojums: YouTube mācību filma "Evolution".
Evolūcijas teorija pret kreacionismu - faktu un pierādījumu salīdzinājums: YouTube mācību filma "Lets test them".
Zināšanas, ticība un pierādījumi: YouTube mācību filma "Knowledge, Belief, Evidence".
Jocīgās ticības: Michael Shermer on Strange Beliefs.
Discovery kanāla filma "Vai ir dzīve pēc nāves. Kopā ar Morganu Frīmenu." (krievu val.).

Stephen Hawking's Grand Design - The Meaning of Life

Великий замысел по Стивену Хокингу: Смысл жизни


Discovery. Что делает нас теми, кто мы есть 2012

Ричард Докинз - Секс, смерть и смысл жизни.

Ричард Докинз — Вирус веры. Корень всех зол

DiscoveringReligion Full series

Анохин Константин - Нейрофизиология передачи мыслей 

Literatūra.

The Biological Evolution of Religious Mind and Behavior (aplūkot vai iegādāties).

Voland, Eckart; Schiefenhövel, Wulf (Eds.)
2009, X, 304 p. 13 illus., Hardcover

Prophets, Cults and Madness [Hardcover] Anthony Stevens; John Price (Author) (aplūkot vai iegādāties)