Badošanās un citi paranormālo pārdzīvojumu un dienas sapņu izraisīšanas veidi

Ar ko parasti sākas sapņu pārdošana un sapņu pirkšana? Tas sākas ar to, ka cilvēki vēlas dzīvot sapnī un var ierosināt sev paranormālus pārdzīvojumus dažādos veidos. Neparasti paranormālie pārdzīvojumi ir tie, kas visbiežāk ierosina sapņus. Tos var panākt:

1. Piekopjot izteiktas badošanās procedūras. Daudzās pasaules reliģijās ietilpst badošanās kūres. Barības vielu iztrūkuma laikā cilvēkiem mainās lietu uztvere un iesākas pat halucinācijas. Šo pārdzīvojumu laikā cilvēks nonāk it kā citā pasaulē. Kāda reliģiska grupa, kas piekopa badošanos, kolektīvi sāka ievērot lidojošos šķīvīšus. Vieninieku kamerā ieslodzītais pārtikas trūkuma apstākļos sāka dzirdēt mirušo kameras apdzīvotāju balsis.
2. Skābekļa (O2) nepietiekamībā (cerebrāla hipoksija) vai ogļskābās gāzes (CO2) nepietiekamā (hipokapnija) vai pārlieku lielā daudzumā (hiperkapnija) izsauc spilgtas gaismas sajūtas, mistiskus pārdzīvojumus, ārpusķermeniskās pieredzes vīzijas un tuneļa redzējumus. To var panākt, piemēram, strauji elpojot, kas ietilpst dažu psihotreniņu un meditāciju laikā. Tāpat to var izsaukt atrašanās augstu kalnos retināta gaisa atmosfērā. Kara lidotājiem šādos apstākļos veidojas NLO vīzijas.
3. Miega nepietiekamībā un pārgurumā. Dažas jaunās reliģiskās kustības un kulti izmanto miega deprivācijas stratēģiju. Neizgulējušās smadzenes producē sapņus šķietama nomoda laikā. Miega deprivāciju parasti kombinē ar ilgstošu meditāciju, vienmuļiem fona trokšņiem, iekšēju mantru skaitīšanu vai pat psihostimulējošu vielu izmantošanu, kas sapņu produkciju tikai veicina.
4. Zaudējot kādu no sensoro orgānu funkcijām - redzi vai dzirdi. Pie redzes zuduma dzīves laikā var izveidoties tā saucamās Šarla Bonē redzes halucinācijas. Vairāki vēsturiski zināmi pareģi (piem., Vanga) bija akli, bet redzēja vīzijas.
5. Izteiktā sociālajā izolācijā. Piemēram, ilgstoši dzīvojot mežā, uz neapdzīvotas salas vai meditējot vientuļās vietās.
6. Sensoro stimulu izolācijā (sensorajā deprivācijā), kad cilvēks norobežojas no visiem redzes, dzirdes, ožas, taustes iespaidiem. Piemēram, aizejot meditēt tumšā alā vai arī to var radīt eksperimentālos apstākļos psihes izpētes laboratorijā. Bezsvara stāvoklī kosmosā vai speciālā vannā ar siltu sālsūdeni mēs varam izjust sava ķermeņa svara izzušanu un saplūšanas sajūtu ar apkārtni. Vieglāki sensorās izolācijas gadījumi var izskatīties tā: čennelinga praktizētāji sēž tumsā, gaidot kontaktu ar mirušajiem; ufologi sēd nakts tumsā un vēro naksnīgās debesis (arī vienmuļo zvaigžņu fonu); spoku mednieki klusi sēž spoku mājās, lai nepalaistu garām spoka parādīšanos.  Ja iztrūkst ārējās pasaules stimulu, var īpaši labi ievērot, kā mūsu smadzenes producē sapņus dienas laikā. 
7. Palielinot ārējo kairinošo stimulu skaitu, kā, piemēram, karnevālos, sensorajā pārslodzē. Ienākošo stimulu pārbagātība ierosina smadzenes pārstrādāt to visu, kas citkārt notiek nakts miegā ātro viļņu fāzē, kad parasti redzam sapņus. 
8. Izpildot ilgstošus reliģiskos rituālus ar daudzkārtējiem atkārtojumiem. Šai laikā cilvēks var nonākt sapņveidīgā izmainītas apziņas stāvoklī - transā. Nereti tas var izpausties ar eiforiskiem vai  ekstātiskiem stāvokļiem. Daži cilvēki vai reliģiskas kustības tos apzīmē kā nirvānu, reliģisku jeb spirituālu ekstāzi vai augstākās apziņas stāvokli.
9. Izmantojot pastāvīgu fona troksni. Tas var būt šamaņa bungu, tamburīnu rībināšana vai ekstātiska, ritmiska mūzika, dabas skaņu imitācija (onomatopeija), virstoniska dziedāšana, rīkles dziedāšana, dūkšana.                                                                                                                                                                                                                                                          
10. Nokļūstot sasprindzinātās situācijās - avārija, trauma, teroristu gūsts, spīdzināšana. Paranormālā pētnieku aprindās īpaši uzsver klīniskās nāves pārdzīvojumu, zibens spērienu, krišanu no augstuma.Pie autoavārijas vai spīdzināšanas bieži uzsver ārpusķermenisku pieredzi, pie klīniskās nāves situācijām - tuneļa redzējumus un nāves klātbūtnes pārdzīvojumu.
11. Izdzīvojot smagu zaudējumu un sēras. Viens no paranormālā pārdzīvojuma veidiem ir mirušā klātbūtnes sajušana, spoka redzēšana un mirušā "atnākšana sapņos".
12. Izmantojot dažādas sapņus izraisošas ķīmiskās vielas: alkoholu, LSD (lizergīnskābes dietilamīmu), marihuānu, meskalīnu, psilocibīnu, opiātus, fenilciklidīnu, amfetamīnu, kokaīnu u.c. Ķīmiskās vielas izmantoja šamaniskās tradicionālās reliģijas cilvēces pagātnē un tagadnē, kā arī daudzas jaunās reliģiskās kustības.
13. Iemiegot (hipnagogās halucinācijas), mostoties (hipnopompās halucinācijas). Izjūtot miega paralīzi daudzi cilvēki šai stāvoklī paliek pārliecināti par nolaupīšanu un sagūstīšanu, ko veic dažādi dēmoni vai citplanētieši.

Ar šādu paranormālo pārdzīvojumu un sapņu ierosināšanu sākas ticība paralēlām pasaulēm un sapņu izplatīšana, tai skaitā komerciālos veidos. Ja kāds vēlas kļūt par sapņu pārdevēju (apzināti vai neapzināti), viņam jāpraktizē atbilstoši vingrinājumi. Piedevām, labākus rezultātus dod praktizēšana grupā, kultivējot kolektīvos dienas sapņus. Praktizēšana vienatnē var daudz ātrāk novest pie nopietniem psihiskās veselības traucējumiem salīdzinot ar grupu (lai gan arī praktizēšana grupā šādu iespēju neizslēdz).

Sapņu kritiķi uzskata, ka paranormālie pārdzīvojumi, uztveres īpatnības un halucinācijas ir mūsu smadzeņu programmatūras virtuālie efekti un neatspoguļo citu pasauļu ekstrasensoru uztveri un eksistenci. Ir zināmi paranormālu pārdzīvojumu, vīziju, halucināciju bioloģiski iemesli, par cik tas norāda, ka smadzenēs šādi stāvokļi var veidoties spontāni:

1. Ģenētiska nosliece uz šizotipālu traucējumu (bieži jaunu reliģiju un kultu dibinātājiem), šizofrēniju (halucinācijas, murgainas neparastas pārliecības), bipolāru traucējumu, obsesīvi-kompulsīvo traucējumu (tendence uz rituāliem), Aspergera sindromu (tendence uz maģiski-reliģiskām idejām un vīzijām), uz fantāzijām tendētu personību.
2. Organiski iemesli galvas smadzenēs veido noslieci uz neparastiem pārdzīvojumiem un halucinācijām: temporālās daivas epilepsija.
3. Intoksikācijas stāvokļi: alkohola delīrija un narkotiku izraisītie uztveres traucējumi un halucinācijas.
4. Transkraniāla magnetostimulācija izraisa paranomālus pārdzīvojumus pēc dažu pētnieku datiem, kas vēl nav pilnībā apstiprināti.

Dienas sapnis neatšķiras no nakts sapņiem vēl vienā aspektā. Nakts sapņos cilvēkam arī liekas, it kā tas būtu nomodā un apkārt notiekošais ir pats par sevi saprotams un patiess. Arī dienas nomoda vai pusnomoda laikā cilvēka smadzenes ražo sapņus, kas nemanāmi iepludinās apziņā un rada patiesības vīziju. Tāpēc vairumam cilvēku ir grūti pieņemt, ka viņi nekontrolē savu prātu un bieži tiek ievilkti prāta programmu pašapmānā (self-deception), uzskata sapņu kritiķi.

Metožu apraksts no Jonathan C. Smith grāmatas "Pseudoscience and Extraordinary Claims of the Paranormal".