Tomēr Bībele, īpaši Vecā Derība, ir pilna ar jocīgām lietām - pasakām, neloģismiem, pasaku ceļojumiem zivs vēderā un bulciņām no debesīm, runājošām čūskām un ēzeļmātēm, patriarhiem, kas dzīvo daudzus simtus gadu, laupīšanām un izlaupīšanām dieva vārdā, nodevībām, nežēlībām, vardarbības un genocīda epizodēm. Piedevām bībeles varoņi pastāvīgi dzird galvā balsis vai redz ilūzijas un halucinācijas. Paceļas jautājums - cik vispār var uzticēties Bībeles datiem?
Bet Tas Kungs sūtīja lielu zivi aprīt Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.
2 Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības
3 un sacīja: "Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man; es kliedzu no pazemes dziļumiem, un Tu sadzirdēji manu saucienu.
4 Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri,
5 tā ka man šķita - es esmu atstumts no Tavu acu skata un man nekad vairs neredzēt Tavu svēto namu!
6 Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu.
7 Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak, Kungs, mans Dievs!
8 Un, kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak, Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis Tavā svētajā namā.
9 Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu.
10 Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, savus solījuma upurus es Tev pienesīšu. Glābšana ir pie Tā Kunga!"
11 Un Tas Kungs pavēlēja zivij, un viņa izspļāva Jonu malā.
2 Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības
3 un sacīja: "Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man; es kliedzu no pazemes dziļumiem, un Tu sadzirdēji manu saucienu.
4 Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri,
5 tā ka man šķita - es esmu atstumts no Tavu acu skata un man nekad vairs neredzēt Tavu svēto namu!
6 Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu.
7 Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak, Kungs, mans Dievs!
8 Un, kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak, Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis Tavā svētajā namā.
9 Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu.
10 Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, savus solījuma upurus es Tev pienesīšu. Glābšana ir pie Tā Kunga!"
11 Un Tas Kungs pavēlēja zivij, un viņa izspļāva Jonu malā.
Bloga SP replika.
Ceļojums zivs vēderā ... hmmm ..., tas nu skan vēl trakāk nekā stāsts par jūdu varoni Sīmani, kurš ar ēzeļa žokļa kaulu nosit 1000 vīru. Piedevām vēl dievbijīgas zivis, kas klausa Tā Kunga pavēlēm... Drīzāk izskatās pēc barona Minhauzena stāstiem. Barona Minhauzena stāsti visiem patika un tiem, starp citu, bija laba realizācija. Cilvēkiem patīk neparastais, elpu aizraujošais, brīnumainais.
Vecās Derības teksti no http://www.bibelesbiedriba.lv/
Vecās Derības teksti no http://www.bibelesbiedriba.lv/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru