Vai mēs dzīvojam matriksā? Jā, mēs sapņojam matriksā!

Daudziem cilvēkiem matrikss apziņai nav tikai pazīstamā brāļu Vaškovsku filma "Matrikss", bet arī pārliecība. Viens no šādiem cilvēkiem ir rakstnieks Deivids Aiks (David Icke). 

Aiks izveidojis savu mājas lapu ; 

izdevis grāmatas: 

„Tales from the Time Loop” (Stāsti no Laika Cilpas), 

„The Global Conspiracy” (Globālā sazvērestība), 

„Children of the Matrix” (Matriksa bērni),

„Infinite Love is the Only Truth, Everything Else ir Illusion” (Bezgalīgā Mīlestība ir Vienīgā Patiesība, pārējais ir ilūzija), u.c.   
Deivids Aiks un "Mēness matrikss".

Viens no viņa darbiem ir raksts internetā „Reālais matrikss” (The Real Matrix). Par šo matriksu, kurā mēs, cilvēki, dzīvojam, ir arī videovaicājumi Aikam. Turpmāk aplūkosim tieši šo Aika teoriju par "Reālo matriksu".

Aiks jau sen uzskatīja, ka reālā pasaule ir ilūzija, kuru ģenerē smadzenes. Apmeklējis Amazones lietus mežus Brazīlijā, Deivids Aiks izmēģināja auga, sauktu par ‘ajahuaska’, psihoaktivitātes efektus, kurus jau simtiem gadu izmanto šī reģiona šamaņi, lai „izvestu cilvēka apziņu ārpus piecu sensoro modalitāšu darbības lauka”. Augs satur daudzu halucinogēno vielu sastāvdaļas, bet viena no tām ir dimetiltriptamīns jeb DMT (Dimethyltryptamine), sauktu par ‘gara molekulu’ (spirit molecule). 

Ieņēmis šo augu, Aiks izdzirdēja ‘balsi’, kas viņam uzsāka nodot patiesības informāciju. Pirmajā naktī caur viņa muti sāka velties vārdi, kas skanēja pavisam citādā balsī, nekā tai, kura piederēja Deividam Aikam: „Es esmu viss un viss esmu es. Es esmu neierobežots iespējās”. Ķermenī ieplūda fantastiska enerģija. Otrajā naktī Aiks dzirdēja skaidru, enerģisku sievietes balsi. Izmainītās apziņas stāvoklī Aikam tika pateikts, ka viss, kas eksistē, ir viena nebeidzama, bezgalīga apziņa. Tā jāsaprot kā „bezgalība” (Infinite), „Tāpatība” (oneness), „Vienota” (one). Mūsu manipulētajā, iluzorajā realitātē mēs paliekam distancēti no vienotās apziņas (mūsu prātos, bet ne faktiski). Rezultātā mēs visu redzam sašķeltās un duālās kategorijās tā vietā, lai visu redzētu kā vienotu. Iluzorā sašķeltības un nošķirtības sajūta ir prāta cietums, kuru var saukt par Matriksu (the Matrix).

„Man tika pateikts,” – Aiks raksta, - „ka Matrikss ir virpulis, līdzīgi kā upes krāce, ar Laika Cilpu (the Time Loop) mūsu piecos realitātes orgānos.” Matrikss/Laika Cilpa atkal un atkal aizvijas neskaitāmos ciklos, kas paliek par apziņas cietumu. Ieslogotā apziņa aizmirst Vienotības Bezgalību (Infinite Oneness).

Matriksā ir ne tikai fizikāla realitāte, kas it kā ieplūst caur pieciem maņu orgāniem, bet arī Matriksa veidota nefizikāla realitāte, kas arī zaudējusi kontaktu ar Bezgalību. Nefizikālā realitāte ir dimensijas, kuras lielākā daļa „cilvēku” apziņas apzīmē kā dzīvi pēc nāves. Šis apziņas uzskats ir par brīvību no materiālā ķermeņa, bet joprojām atrodas Matriksa gūstā. Laiks neeksistē nekur citus kā tikai mūsu prātos. Pārejas no vienas dzīves citās ir iluzoras. Kad viss ir Viens un Mūžīgs, nevar būt „laiks” – visas lietas eksistē un izpaužas tikai mūžīgajā Tagadnē. „Pagātne” un „nākotne” ir ilūzijas, kas veidotas realitātes sašķelšanai.

 
Zemapziņas prāts (subconscious mind) tika ieslodzīts ar baiļu palīdzību. Cilvēki ienīst neskaidrību, neskaidrība rada trauksmi. Lai samazinātu trauksmi, ja nekas cits nav pieejams, cilvēki vienkārši ievieši izlēlotas struktūras. Lai samazinātu bailes no nezināmā, zemapziņas prāts radīja kolektīvas domu projekcijas, sava veida trīs dimensiju „kino” (three D „movie”), ko Aiks nosauca par Matriksu. Matrikss ir pasuzturoša sistēma (self contained system), kas zaudējusi kontaktu ar Mūžību vai Mūžīgo Mīlestību. Balss pateica, ka Matriksa pamata līmenis ir atkārtot piecu maņu laika cilpu. Šī uztvere ir fikcija. Zemapziņas prāts izveidoja sapņu pasauli, kas aizvien vairāk izvēršas par nakts murgu sapni. Šo projekciju izdzīvošana ir atkarīga no zemapziņas prāta, kas turpina uzturēt iluzoro realitāti, līdzīgi kā filmu projektors sūta starus uz kinoekrānu. Tikko projektors tiek izslēgts (šai gadījumā realitātes sajūta izmainās), tā pazūd arī filma. Tās vietā rodas kāda cita, kas atkal nodod citu sajūtu, kas ir reāls. Domu projekcijas uzsāka dzīvot neatkarīgu dzīvi kolīdz piekļuva enerģijas avotam, kurš ir neatkarīgs no pašām projekcijām. Šis enerģijas avots, balss pastāstīja, ir bailes. Matrikss, zemapziņas prāta projicētā realitāte, absorbēja baiļu enerģiju, kuru ģenerēja piecu maņu Laika Cilpas sistēmā. Tas uzsāka savu paša dzīvi. Matrikss palika par Frankenšteinu (Frankenstein). Radītais vai projektētais domu lauks, piekļuvis enerģijas avotam, kļuva par pašam savas iluzorās realitātes radītāju un projektoru. „Vai cilvēce tiek kontrolēta caur maldināšanu?” – balss jautāja. Un atbildēja: „Nē, cilvēce ir kontrolēta caur pašmaldināšanu”. Zemapziņa izveidoja cietumu no paša atšķeltā pašmaldināšanas stāvokļa. Tagad zemapziņas prāts atrodas pašizveidotajā cietuma kamerā. Šī kamera tagad diktē savus noteikumus. Projicētās bailes ir vienīgais enerģijas avots, kuru Matrikss spēj izmantot un absorbēt. Jo vairāk baiļu šīs manipulācijas ģenerē caur kariem, konfliktiem, stresu, vainu, agresiju, u.t.t., jo lielāks spēks ieplūst šajā baiļu produkcijas ciklā.

Cilvēki, pēc Aika teorijas, tiešām ir „enerģijas baterijas” Matriksam un paši savam cietumam. Reptiļi zināmā mērā eksistē, tā Aikam teica balss, bet tie ir Matriksa hologrāfiskas domas-projekcijas. Reptiļi un citi projicētie Matriksa aģenti nav reāli ārpus apziņas, bet augsti izsmalcināta programmatūra (highly sophisticated software programms). Hologrammas ir enerģijas vai „gaismas” projekcijas, kas novērotājam izskatās trīs dimensiju (3D) formātā, kamēr īstenībā tā ir tikai lāzera apstarota kodu un viļņu modeļu sērija. Visu piecu maņu orgānu uztvertā realitāte ir tikai hologrāfiska ilūzija, kuru izveidojis paša cilvēka prāts. Dabasskati, jūras, celtnes un cilvēka ķermeņi eksistē tikai 3D formāta pasaulē, kad mēs uz tiem skatāmies. Citādi tie ir tikai vibrāciju lauku un kodu masa. Kā filmā „Matrikss”, kur no ārpuses viss redzams tikai zaļu ciparu un kodu programmatūras valodā, kamēr iekšpusē tas viss tiek pārdzīvots kā pasaule, kurā mēs visi dzīvojam – ar kalniem, ielām, automašīnām un ļaužu pūļiem.

Balss teica: „Kad Reptiļi absorbē cilvēku bailes, viņi tās aizvada Matriksam, jo paši ir Matriksa projekcijas. Tikai viņi to neapzinās. Reptiļi, citas „dēmoniskās būtības” un Iluminātu (Iluminati) hierarhija neapzinās, ka lielākais valdnieks ir Matrikss. Arī ar manipulatoriem tiek manipulēts. „Reptiļu sajūtu programmām (sentient programs) nav cilvēka emociju, tāpēc”, - balss teica, - „viņiem nav apziņas kā cilvēkiem.” Arī ilumināti, tāpat kā Reptiļi, ir augsti izsmalcināta programmatūra (software). Viņi ir kā digitāli cilvēki kinoflimās, kas tiek iemontēti līdz ar cilvēku aktieriem.

Balss pateica, ka Matriksa un piecu maņu orgānu Laika Cilpas vibrācijas palika tik blīvas, ka apcietinātā apziņa pazuda ilūziju gūzmā. Īstenībā nav tāda „dieva”, kā to uztver cilvēki, tikai eksistences „Vienotība”. Mūžība ir visu lietu balanss, kamēr Matrikss ievieš disbalansu, kurā Vienotība tiek sašķelta duālismā un polaritātēs kā „gaisma” un „tumsa”, „labs” un „slikts”, vīrieši un sievietes utt. Bez tādas polaritātes un sadalījuma Matrikss neeksistētu.

Otrajā ajahuaska ieņemšanas reizē balss pateica: „Deivid, mēs parādīsim tev no kurienes tu nāc. Tā tu varēsi atcerēties, kas tu esi!” Aiks nokļuva neaprakstāmas svētlaimes pasaulē. Tur nebija ne „laika”, ne „telpas”. Aiks apraksta: „Man nebija ķermeņa, es biju vienīgi apziņa, es biju viss. Tur nebija dalījumu, tur nebija polaritāšu, nebija „balts” un „melns”, nebija „mēs” un „viņi”. Es biju mūžība, bet tai pašā laikā man saglabājās pašapzināšanās, kā indivīdam, ar savu novērošanas spēju šai vienotībā. Tas ir tas, kas esam mēs visi un ja tikai cilvēki piedzīvotu šo Vienotības svētlaimi, piecu sajūtu pasaule transformētos acumirklī. Enerģija tur nevibrēja, kas tas ir Matriksā.”

„Tā ir Mūžība, Deivid”, - balss teica, - „tas ir no kurienes tu nāc un kur tev būtu atkal jānokļūst. Mūžīgā mīlestība ir vienīgā patiesība, viss pārējais ir ilūzija”.

Vienā brīdī Aiks iesāka formulēt jautājumu savā galvā: „Vai patiešām „viss” ir ilūzija?” Bet pirms doma paspēja noformulēties, balss jau pārtrauca: „Mūžīgā mīlestība ir vienīgā patiesība, viss pārējais ir ilūzija! Nav „bet”, nav izņēmumi, tas viss.”

Balss izstāstīja, kā cilvēce tika nomanipulēta, lai identificētu sevi ar iluzorām „personībām”. Aiks šeit nejuta nekādas frustrācijas, dusmas, bailes, vainu un sāpes, jo tās bija tikai ilūzijas, sašķelta prāta fragmenti. Kā pateica balss, tie eksistēja tikai Aika iztēlē.

Kad vēlāk šajā pašā naktī Aiks sajuta sliktu dūšu un vemšanas sajūtu, balss jautāja: „Kā tu domā, no kurienes nāk slikta dūša? Vai tev liekas, ka mūžīgajā var eksistēt „slikta dūša”? Lai būtu slikta dūša, tev jābūt ķermenim. Tā ir ilūzija, Deivid, ilūzija, ka tev ir ķermenis!” Arī tie cilvēki, kas ziņo par „ārpusķermenisko pieredzi”, kuras laikā nav laika izjūtas, tik un tā paliek ilūziju cietumā, tiklīdz kā „atgriežas” savā ķermenī.

„Vai tu domā, ka Mūžība noveco?” balss jautāja. „Cilvēka prāts ir programmēts ticēt, ka viņa ķermenis noveco un tāpēc tas tā arī notiek, kas vēl vairāk nostiprina šo ilūziju.” Laika Cilpa nodrošina šo laika ilūziju. Tika teikts, ka DNS programmē cilvēku novecot un prāts pieņem šo pārliecību, taču arī DNS ir ilūzija. „Vai tu domā, ka Mūžībai ir DNS jeb uztraukumi par vēža gēniem? Ilūzija!”

Aiks paskatījās uz Mēnesi naksnīgajās debesīs. „Ak, Mēness, dzejnieku lirikas stimulētājs! Arī Mēnesis ir ilūzija. Mēnesis ir hologrāfiska projekcija, kas rada ilūziju par laika ritumu no pagātnes uz nākotni. Varbūt tu domā, ka Mūžībai nepieciešama Saule, lai izdzīvotu? Tu esi mūžīgs, kam tev Saule? Tu zini, kāpēc jūti saules karstumu? Tas ir Matrikss, kas ieprogrammēja prātu un ķermeni, lai tu sajustu karstumu. Viss tas ir ilūzija. Saule un Mēness ir projicētas hologrammas, lai radītu dienas un nakts kustības laika ilūziju.” Aikam tika pateikts, ka visums ir tāda pati ilūzija kā zvaigžņotā debess planetārija griestos. Vienīgā atšķirība, ka mūsu maņu orgānu saskatāmais visums ir 3D formātā. Arī Zeme, uz kuras mēs stāvam vai guļam, ir hologrāfiska projekcija. Matrikss simulē arī zinātniskos pierādījumus par gravitācijas spēku likumiem. Aikam tika pateikts, ka zinātnieki rada iluzorus likumus, lai mērītu iluzoro visumu. Fizikas, matemātikas un visi citi likumi ir maldināta prāta veidojumi. Likumi ir tikai tas, kam cilvēki tic. Mūžīgai Vienotībai nav vajadzīgi likumi, caur kuriem izpausties. Šī ilūzija turpināsies tikmēr, kamēr kāds mainīs kolektīvo realitāti. Balss atsaucās uz zinātniskajiem eksperimentiem, kas pierāda, ka mēs neredzam vairāk kā 50% no savas pieredzes, jo tas, kas ienāk caur mūsu acīm, tiek filtrēts smadzeņu deniņu garozā, pirms tā tiek līdz vizuālajai garozai pakauša daivā – punktā, kurā veidojas „patiesā redze”. Tās ir mūsu smadzenes, kas redz, nevis acis. Acis tikai apgādā ar informāciju, bet smadzenes izlemj, ko ar to darīt. Tādējādi, kad mēs domājam, ka dzīvojam apzinātu dzīvi, mēs, īstenībā, nosapņojam katru informācijas bitu. Tieši tāpat kā miegā, tikai tas ir cits miegs. Ilumināti, dziļākajā būtībā Matrikss, izmanto šīs prāta iespējas, lai manipulētu ar mūsu realitātes sajūtu un saglabātu visu populāciju pastāvīgā kontrolē. Viņi pasaka cilvēkiem, kas tiem jāredz un kas tiem jādara.

Aikam tika pateikts, ka viņam nav ķermeņa. Visu mūsu ķermeņi ir hologrāfiskas ilūzijas. Mums ir jāēd un jādzer, jo mēs un mūsu ķermeņi ir ieprogrammēti (caur smadzeņu skalošanu un DNS) tam ticēt. Šī paša iemesla dēļ mēs elpojam. Mēs ticam, ka bez skābekļa nomirsim. „Vai tu domā, ka Mūžīgais sēž pie pusdienu galda?” – balss tincināja. „Vai tu domā, ka mūžībai ir jāelpo?” „Kāpēc tev jālido ar lidmašīnu? Tu esi gan punktā A, gan punktā B un viss, kas atrodas starp šiem telpas punktiem. Vai tad tev vajadzīga lidmašīna, lai pārvietotu sevi pie sevis?” – balss aicināja aizdomāties par telpas un apziņas relativitāti. Cilvēkiem ir grūtības izprast, kāpēc „mīlošais dievs” ir izveidojis šādus dabas likumus. Te nav pretrunu, jo „dabas likumus” izveidoja Matrikss, nevis Mūžība. Tas attiecas ne tikai uz matērijas likumiem. Kad cilvēki interesējas par „Jaunā Laikmeta” (New Age) vai austrumu reliģijām un filosofijām, tad arī šeit lielākajā daļā cilvēka apziņa pāriet citos „nefizikālajos” Matriksa līmeņos, nevis iegūst sasaiti ar Mūžību. Priekšstats par reinkarnāciju un karmu ir tā pati vecā sasaiste ar Laika Cilpu. Tāpēc arī reinkarnācijas ideja ir Matriksa slazdi. „Vai tad tu domā, ka Mūžīgajam nepieciešama pārdzimšana?” – balss uzdeva loģiskus jautājumus. Tāpat Matrikss uztur ticību kristiešu „paradīzei”, islama „paradīzei”, hinduistu „paradīzei” un jūdaistu „paradīzei”. Tikai tas, kas būs brīvs no ticības koda, varēs pārvarēt Matriksa iluzorās vibrācijas. Ticība – tas ir prāta cietums. Balss atzina, ka tādas reliģijas kā primitīvo sabiedrību (pagāniskās) un dažas austrumu ir tuvāk apgaismībai nekā mūsdienu Laika Cilpas reliģijas un zinātnes atklājumi. Jaunā Laikmeta ticība „Lielajā Baltajā Brālībā” (Great White Brottherhood) un „Aštara Komandā” (Ashtar Command), komunicējot ar viņu izredzētajiem cilvēkiem, bija Laika Cilpas manipulācijas no cita Matriksa līmeņa. To pašu balss pateica par astroloģiju. Astrologi veic manipulācijas ar iluzorām vienībām – personas dzimšanas datumu, laiku līdz pēdējai minūtei un vietu. Tā ir klasiskā Laika Cilpas ilūzija. „Vai tiešām tu domām, ka Mūžīgajam vajadzīga astroloģiska likteņa interpretācija?” – balss jautāja. „Vai tu domā, ka tai jākonsultējas ar „psihiķiem” par tās „nākotni” jeb jāapmēklē Taro tulkotāji?” Visi šie ezotēristi ir derīgi, jo parāda, ka fiziskā nāve ir ilūzija, bet paši nav pilnīgi atbrīvojušies no Matriksa ilūzijām. Viņi tic „tumšo” un „gaišo” spēku dihotomijai. Šādu dihotomiju izveidoja Matrikss, lai sētu mūsos bailes. Īstenībā mums pašiem ir iespējams izvēlēties realitāti kurā dzīvot.

Īstenībā nav dēmonu, labā un sliktā, baltā un melnā, vīrišķā un sievišķā, jo ir tikai Vienotais. Nav tāda Deivida Aika, jo ir tikai Vienotā un Mūžīgā apziņa. Apskatiet okeānu. Cilvēki tam sadevuši vārdus: „Klusais”, „Atlantijas”, „Ziemeļu ledus”, „Indijas”, kaut gan īstenībā ir tikai viens okeāns, kuru neatdala nekādas savstarpējās barjeras. Neuzdodiet jautājumus – jūs paši zinat visas atbildes. Lūk, tā īstenību izskaidroja balss.

Filosofiski var salīdzināt Deivida Aika un Džordža Bērklija apziņas teorijas. Atšķirībā no Bērklija ideālisma, kur visa pasaule ir labā gara radīta, Aika subjektīvajā ideālismā sajūtu pasaule ir „nelabā” matriksa darbība. Lai piekļūtu pie labās patiesās mūžības apziņas, no „sliktā” matriksa priekšstatiem jāatbrīvojas. Tai pašā laikā Aika jēdziens „Mūžība”, „Mūžīgā Mīlestība” ir kaut kas līdzīgs Bērklija „labajam garam”. Paceļas jautājums, vai šī filosofija nav solipsisma paveids? Es nevaru būt pārliecināts, ka citi cilvēki ar atšķirīgu apziņu ir tikai mana ilūzija. Iznāk, ka eksistē tikai mans ‘Es’.

Sapņu kritiķa skatījums.

• Deivida Aika teorija man izskatās pēc filosofu aprakstītā ideālisma kombinācijas ar hologrāfiskajām un apziņas kontroles teorijām. Mēs neesam pilnīgi bezspēcīgi ļaunā ģēnija matriksā, jo eksistē arī labais, kas var mūs glābt. Es teiktu, ka nepārliecinošākā vieta Deivida Aika teorijā ir šī nezināma balss, kurai Aiks nez kāpēc klausa. Kā viņš zina, ka balss nepieder ļaunajam ģēnijam vai tam pašam matriksam? Vai tad ļaunais ģēnijs nevar uzdoties par labo, lai uzjautrinātos par mūsu lētticību un ievilinātu vēl kādā iluzorā pasaulē vai narkotiku atkarības gūstā?

• Iespējams, materiālisti teiktu, ka šī balss ir paša Aika iekšējā balss, nevis pieder kādam ārpus matriksa esošam saprātam un izspēlē Aika iepriekš apgūtās ezotēriskās un hologrāfiskās teorijas. Gudrā balss ir vienkārši „lejuplāde” Aika atmiņu failos no kaut kur dzirdētām ezotērikas lekcijām vai hipnotiskiem, meditatīviem seansiem. Aika radošā zemapziņas domāšana ir šo to pārkārtojusi.

• Aikam sapnis liekas labs - viņam liekas, ka piedzīvo atklāsmi par īstenību. Šai Aika apziņas šifrēšanas sistēmā sanāk, ka eksistē matērija (Matriksa ilūzija), Mūžība (nemateriāla substance) un zemapziņas prāta projekcijas, kas sāk dzīvot savu dzīvi un pārņem cilvēka prātu (substances duālisma pazīme filosofiem).”

• Iespējams, ka Aika teorijā matērijas nav, ko filosofijā apzīmē kā ideālismu. Mums redzamā matērija ir tikai 3D formāta hologramma. Bet no kā, pēc Aika domām, sastāv hologrammas stari un no kā sastāv zemapziņas prāts, kurš izveidoja matriksu un cilvēka smadzenes?

• Aika teorijā nav atšifrēts, kā zemapziņas prāts, kurš izveidoja Matriksu, varēja sākt darboties autonomi, neatkarīgi no īstā, mūžīgā prāta. Kā mūžīgajā mīlestībā varēja rasties bailes? Piedevām, visiem cilvēkiem vienādā mērā. Matrikss izveidojās tik efektīvs, ka to atšifrēt skaidrā prātā nevar. Un kā te radās autonomi funkcionējoši Ilumināti un Reptiļi?”

• Man arī nav skaidrs, vai šī matriksa pasaule rādās vienam cilvēkam un visi pārējie cilvēki ir tikai hologrāfiskas ilūzijas (ko filosofijā sauc par solipsismu), jeb arī visu cilvēku zemapziņas vienlaicīgi izveidoja matriksu? Ja pēdējais, tad kā cilvēku zemapziņas sāka sadarboties savā starpā, lai izveidotu vienādu realitāti visiem?

• Varbūt no Aika teorijas jāsaprot, ka katrs prāts izveido savu cietumu, bet atšķirīgu no citiem? Tas izskaidrotu, kāpēc eksistē tik daudzas reliģijas. Vienīgi pie šāda scenāriju jābūt tikpat daudz reliģiju, cik daudz ir cilvēku. Cilvēki vispār nevarētu ne par ko vienoties savā starpā, jo katrs dzīvotu savā „matriksā”.

• Man liekas nepārliecinoši, ka maņu orgāni – acis, ausis, mēle – radās tikai baiļu rezultātā.

• Aiks droši vien atbildētu, ka acis ir ķermeņa eksistences ilūzija, ko radīja Matrikss, bet kā īstenībā mums nemaz nav.

• Tomēr Aiks raksta: „Tās ir mūsu smadzenes, kas redz, nevis acis.” Tātad smadzenes kā matērija reāli eksistē.”

• Sanāk tā, ka mūsu reālās smadzenes redz citu cilvēku acis un ausis kā ilūziju, hologrammu. Kā tad smadzenes peld šajā Mūžībā?

• Varbūt mums visa Aika filosofija jāuztver psihopatoloģijas skatījuma gaismā – ko psihiatrijā sauc par paraloģisku domāšanu? Kaut kas neloģisks ir šai teorijā. Man neliekas pārliecinoši, ka zemapziņas prāts, nezin kāpēc nobīdamies no nezināmā, aizgāja no mūžīgas mīlestības nakts murgu pasaulē. Kāpēc mūžīgās mīlestības pasaulē radās bailes no neskaidrības? No kā radās pašas pirmās bailes? Un kā vispār radās zemapziņas prāts, kas pēkšņi palika tik autonoms no Mūžības? Varam to norakstīt uz narkotiku izraisītu psihozi. Tomēr es neesmu izlasījis visus Deivida Aika darbus. Varbūt tur ir kādas atbildes? Interesanti, kas tā par balsi, kas uzrunā Aiku un stāsta tai saskaņotas teorijas? Un kāpēc pats teorijas autors šai balsij klausa, tā vietā, lai dotos pie psihiatra? Tikai man nez kāpēc negribas tam veltīt vairāk laika. Esmu pārliecināts, ka Aiks pēc ajahuaska senasiem mierīgi turpina ēst daudzveidīgus ēdienus, kaut arī skaidri dzirdēja, ka ķermenis un ēdamais ir hologrāfiska ilūzija.
• Vai mēs dzīvojam matriksā? Es uzskatu, kā mēs tiešām dzīvojam matriksā, jo tā izriet no tādām zinātnēm, kā sociobioloģija, evolucionārā psiholoģija, evolucionārā bioloģija un neirozinātnēm (kognitīvā neiroloģija). Saskaņā ar šo dabaszinātņu atradumiem uz DNE (gēnu) matrices tiek uzsitezēts, kā fabrikā, viss mūsu organisms un centrālās nervu sistēmas matrice (CNS matrice jeb CNS matrikss). Mūsu apziņa ir tikai virtuāla hologramma šajā matriksā. Mums nav nemirstīgas dvēseles un mūsu patība nomirst līdz ar sarežģīto CNS datoru. Tātad mūsu galējie saimnieki ir gēni, DNS, kas radās 3,8 miljardus gadus atpakaļ un tālāk veidoja organismu dabiskās atlases procesā (saskaņā ar Č.Darvina teoriju). Jā, diemžēl Darvina teorija joprojām tiek apstiprināta ar jaunākajiem ģenētikas datiem, lai gan tiek pastāvīgi koriģēta (piemēram, epiģenētika). Ja antidarvinisma uzskatu paudēji saka, ka teorija nav pietiekoši pierādīta, tad var teikt, ka nav jau labākas. Jebkurai citai teorijai pierādījumu vai nu nav nemaz vai arī ir ļoti maz. Visi, kas saka, ka Darvina teorija ir mirusi, izplata pseidozinātnisku nepatiesību jeb sapni, kuru dzirdēt mēs vēlamies.