"Pati grāmata varētu būt tāds viegls lasāmais ar dziļdomīgu filosofisku pārlējumu par jaunu sievieti, kura dažādu apstākļu sakritības rezultātā nokļūst tik dažādās pasaules malās un satiekas ar dažādiem cilvēkiem. Un no katra uzzina ko tādu, kas viņai liek izmainīt skatu gan uz pasaules rašanos, gan cilvēku rašanos, gan zināšanu pārmantojamību. Un jā- arī baltu tautas īpašo lomu šajos procesos. - See more at: http://www.baltaisruncis.lv/blogs/gramata-aizzimogotais-triskelions/#sthash.kMJhCRCM.dpuf". (http://www.baltaisruncis.lv))Citā vietā (Asmodeus.lv)) "“Autore savā romānā, kas sarakstīts pirmajā personā, piedāvā lasītājam pavērties uz pasauli otrpus pierastajām teorijām, turklāt, tas notiek neatkāpjoties no mūsdienu zinātnes pamatprincipiem. Balstoties uz reāliem vēstures faktiem un jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, senatnes mīts un alegorijās noslāņojusies reliģijas vēsture, pārtop par realitāti. Atdzīvojas seno tradīciju simboli, sagraudami slepenības mūri un dažādu atšķirīgu kultūru zīmju tīklojums pa visu pasauli, saplūst vienotā skaidrojumā. Atklājas neiedomājama informācija, kas pamazām aizpilda cilvēces un pasaules vēstures tukšumus.”".
Arī es "Vienu dienu savā epastā saņēmu vēstuli, kurā man kāda dāma piedāvāja iepazīties ar viņas jauno grāmatu.". Man laipni tika atnesta šī grāmata. Ir interesanti vērot, kā mans kritiskā domātāja viedoklis atšķiras no citiem. Ja Asmodeus.lv autors domā, ka iespējams pavērties uz pasauli otrpus pierastajām teorijām, turklāt neatkāpjoties no mūsdienu zinātnes pamatprincipiem, tad nu es redzu to visu tiešām savādāk. Es kā zinātniskās domāšanas piekritējs (lai gan pats neesmu profesionāls zinātnieks) nevaru pievienoties par šo grāmatu rakstītajam, ka te rakstīts "balstoties uz reāliem vēsturiskiem faktiem un jaunākiem zinātnes atklājumiem".
Es pievienotos pirmajai atsauksmei, kurā rakstīts, ka šis ir pseidozinātnisks romāns. Romāna autore Aleksandra Z.M. caur savu galveno varoni - jaunu sievieti - ļauj mums sērfot caur visām iespējamajām nezinātniskajām teorijām par pasauli, mūsu likteni un kosmosa uzbūvi. Grāmatas varoņi it kā ceļo pa inku vietām, Ēģipti, Ķīnu. Tomēr visu grāmatu liekas, it kā visi "ceļotāji" tikpat labi sarunājas vienā istabā, neizejot nekur ārā. Uzpīpējot zālīti viņi sarunājas ar saviem iedomu tēliem - indiāņu šamaņiem, priesteriem un viedajiem, kas tikai apstiprina pašu ceļotāju domas. Romāna kulminācija ir ķīniešu pasaules uzbūves vīzija-halucinācija, kura rodas spontāni bez jebkādas sarežģītas aparatūras palīdzības. Šādu dīvainu sajūtu varēs saprast tikai tie, kas izlasīs grāmatu.
Par visu apkārt notiekošo šī iedomu ceļojuma laikā teikt veikti visdažādākie un brīvākie secinājumi, bez jebkādām rūpēm par kaut vienu pierādījumu kaut parastākajai tēzei. Te mēs sastopam gan animismu (varone piekrīt indiāņiem, ka dabā viss ir dvēselisks organisms, kas Rietumos it kā nepamatoti tiek uzskatīts par maldinošu), gan dažādām sazvērestības teorijām (arheologus par drosmīgām hipotēzēm atceļ no amata, bet atrastos artefaktus nobēdzina muzeja pagrabos; tautas masām tiek noklusēts par dramatisko klimata pārmaiņu radītajām sekām), gan izredzētības mītus (galvenā varone romāna gaitā tiek iepazīstināta ar savu īpašo izredzētību). Kā jau paranormālajā literatūrā ierasts, Darvina evolūcijas teorija netiek vērtēta necik augstu, pierakstot tai "vairāk balto plankumu nekā tīrasiņu dālmācietim" (es gan tā neteiktu).
Interesanti ir apgalvojumi, ka Rietumos izpratne ir pārāk materiālistiska (kāda gan vēl var būt pierādījumos balstīta zinātniska teorija, kurās pierādījumus iegūst ar materiālistisku zinātnisku aparatūru?), un ka kāds draugs antropologs "neapgāžami pierādīja, ka Mūžīgā pilsēta tiešām pastāvējusi mūžos" (vecāka par mūsu visumu?) un "Tās (Mūžīgās pilsētas) vecums ir neiedomājami senāks par līdz šim pieņemto" (nu laikam gan, ja jau mūžība ir neiedomājami senāka par visu). Galvenā varone nespēj saprast, kāpēc zinātne tik krasi izslēgusi varbūtību, ka indiāņi cēlušies Amerikas kontinentos (no kā tad viņi varētu būt cēlušies? Ja nu vienīgi citplanētiešiem?). Pienākšot laiks, kad visi zinātnieki, kas kritizē pastāvošo teoriju, varēs savas domas izteikt skaļi (pseidozinātnieki jau tagad to dara skaļi, tikai kāpēc nav pierādījumu, ka indiāņiem būtu kādi citplanētiešu gēni?). Nez kāpēc ir tādi apgalvojumi, ka megalīti "sagādā mūsdienu zinātnei milzonīgas galvassāpes" (nekad nebūtu domājis). Savukārt "latviešu folklorā par sakrālajiem skaitļiem dēvētie viens, trīs, deviņi vai īpatnējais trejdeviņi patiesībā ietver astronomiskās zināšanas".
Manā skatījumā varētu jau grāmatas varone iepazīties ar to, kāpēc zinātnē valdošā ir tieši tāda teorija un kāpēc tiek noraidītas citas teorijas (piemēram, par Vispasaules plūdiem). Tad grāmatas varoņu pasaules uzbūves analīze izskatītos tikai dziļāka un interesantāka. Bet lasīt apgalvojumus, ka zinātniekus uzpirkusi valdība vai slepenais ordenis un visi viņi kolektīvi tikai tāpēc noliedz citas grāmatā izvirzītās teorijas, ir jau nedaudz garlaicīgi. Nez kurā valstī tad oficiālie zinātnieki no valdības dotācijām būtu palikuši bagāti? Vēsturē zināmi tik daudz gadījumi, ka zinātnieki riskējuši ar savu dzīvību, nostādamies pret valdošo ideoloģiju (sākot ar Džordāno Bruno un Galileju un beidzot ar zinātniekiem kodolfiziķiem, kas bez atlīdzības nodeva fizikas atklājumus pretējai pusei, lai pasulē saglabātos līdzsvars). Protams, Padomju Savienībā vēsturnieki gan bija spiesti ievērot ideoloģiju, taču tas notiek tikai totalitārajās valstīs, kurās neiznāktu pat tāds fantastisks romāns kā "Aizzīmogotais triskelions". Tikpat fiksi var izvirzīt pretēju hipotēzi. Valdība, slepenie ordeņi un specdienesti ir ieinteresēti paranormālo un pseidozinātnisko teoriju izplatīšanā. Pierādījums? Nacistiskās Vācijas ideoloģija bija balstīta uz paranormālām un pseidozinātniskām teorijām (Vril enerģija, zemeslodes tukšuma teorija, astroloģija, izredzēta rase). Patreizējā Krievija, kuras telekanāli ir pārpildīti ar sižetiem par ekstrasensiem, pareģiem, spokiem, citplanētiešiem, sazvērestības teorijām, kuras organizē ASV. Kāpēc Krievijas vadoņiem tas izdevīgi? Tāpēc, ka dezinformētu tautu vienglāk kontrolēt. Šai sistēmā nevar izvērst kritisko domāšanu un uz pierādījumiem balstītu spriešanu. Tāpēc var izveidot arī teoriju par grāmatu "Aizzīmogotais triskelions",- ka tā ir izdevīga Latvijas valdošajai elitei. Kā Krievijas "paranormāliķi" apgalvo, ka krieviem ir īpaša vēsturiska misija, tā šajā grāmatā aprakstīts, ka īpaša vēsturiska misija ir baltu tautai. Tāda tēze par īpašo baltu kosmisko lomu saliedē baltu tautu un tātad valdībai un specdienestiem tas ir guvums un izdevība. Vai būtu jāpiekrīt šādam "zinātniskam" apgalvojumam?
Grāmatas varone brīvi ļaujas radošai domāšanai veidojot visdažādākos pieņēmumus vai nu ar radošās domas palīdzību, vai atkārto plaši tiražētās pseidozinātniskās un paranormālās teorijas. Tāpēc jau tas ir romāns, jo tajā var ļauties fantāzijām. Nosauktu to par pseidozinātnisko un paranormālo hipotēžu ceļojuma romānu. Pietrūkst gan vairāk piedzīvojuma, kuros varoņi lavītos caur senu pilsētu drupām, nolaistos pazemē un tiktos ar senajiem šamaņiem vai dīvainu senu kultu priesteriem. Tā vietā diemžēl visi trīs varoņi un visi sastaptie šamņi izrāda apskaužamu izglītotību mūsdienu paranormālajās teorijās. Dialogos tiek salikti kopā visādi mūsdienu termini. Tā indiānis Baltais Ērglis runā par baltu tautu, kas apveltīta ar "spēcīgu zemapziņu", "Modernām militārām tehnoloģijām un kodolprojektiem". Indiāņi izrāda plašas zināšanas par galvaskausa trepanācijām ne tikai pirmskolumba Amerikā, bet arī Armēnijā, Azerbaidžānā, Francijā, Kašmirā un Latvijā, kā arī par "smadzeņu garozas sfēriskajām zonām" un mūsdienu zinātnes joprojām "ļoti virspusēji izpētītām smadzeņu funkcijām". Indiānis ir labi informēts, ka "vairākums laboratorijās veikto eksperimentu rezultātu par šī brīnumainā orgāna domāšanas procesiem un cilvēka prātu kopumā vienkāršajai tautai tiek noklusēti".
Bet kā tad paliek ar senajām zināšanām? Būtu gribējies, ka, lasot fantastisku piedzīvojumu romānu, rastos sajūta, ka sastaptais šamanis vai viedais vīrs patiešām būtu no dziļiem džungļiem, kas nebūtu dzirdējis mūsdienu kodolprojektus, smadzeņu garozas, sazvērestības teorijas vai grēku plūdus.
Lasot romānu, var manīt, ka galvenajiem visiem trim varoņiem nepatīk ilgi uzturēt neskaidrību un noslēpumu, kura atrisinājums tiek ilgi meklēts. Zinātniskā domāšana, cita starpā, ir spēja noturēt izskaidrojuma neskaidrību. Pierādījumi tiek ilgi vākti un zinātniska teorija formulēta pakāpeniski. Novecojušais tiek atmests jaunu pierādījumu gaismā. Tā vietā grāmatas varoņu atbildes uz jebkuru neskaidrību tiek sniegtas turpat jau tai pašā grāmatas lappusē. Grāmatas varoņi gandrīz sacenšas savā starpā, kurš pirmais pateiks interesantāko un elpu aizraujošāko versiju. Visdažādākās un savstarpēji nesavienojamākās hipotēzes burtiski dzirksteļo no romāna varoņiem vienā kopējā unisonā. Uzreiz tiek ieviesta skaidrība par patiesību. Nav noslēpuma ilgstošas izzināšanas, urķēšanās. Kur tad paliek tas īstais noslēpums, kuru šai grāmatas sižetā "atzīmogo"? Es patiešām biju ieintriģēts - kas tad būs šis "aizzīmogotais triskelions"? Nebiju sastapies ar šādu terminu. Tomēr romāna beigās (lai netiektu ka arī tā gaitā) paliku vīlies. Pēc ilgās sarunas visas grāmatas garumā nekas tā arī nenotika. Tika pieminēta kāda iemīlēšanās, pēc tam kāda enģeļa seja un ar to arī aizveram grāmatu. Man pietrūka intrigas, kādu esmu sajutis kaut vai, par piemēru, lasot Tūra Heijerdāla grāmatu "Aku Aku", kurā autors atspoguļo Lieldienu salas statuju noslēpuma atminēšanas procesu. Lasot Aizzīmogoto triskelionu sajutu tikai vieglu aizkaitinājumu par zinātniskās domāšanas un zinātnisko pierādījumu metodikas nekompetenci. Tomēr var jau iebilst, ka romāns nav domāts man, bet cilvēkiem ar interesi par visu paranormālo. Grāmatas vienīgā vērtība, manā skatījumā, no saturiskā viedokļa ir iespēja visiem interesentiem par paranormālo uzzināt kādu agrāk nedzirdētu teoriju. Valodiski grāmata ļoti viegli lasās un brīžiem valoda ir patīkami tēlaina. Romāns noteikti iegūtu, ja autore vairāk aprakstītu tās noslēpumainās vietas, kultūru un paradumus, pa kurām grāmatas varoņi ceļo. Bet nav skaidrs, vai grāmatas autore šais zemēs maz bijusi?
Gribējās jau vairāk laba pateikt par šo grāmatu. Tomēr neiznāca. Piedodiet Aleksandra Z.M.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru