Sofokla traģēdijā , kas tika nosaukta "Cars Edips", toreizējais Tēbu cars Laijs saņēma pareģojumu, ka viņa dēls Edips izaugot nogalinās savu tēvu un apprecēs māti. Laijs vērsās pēc pareģojuma pie Delfu orākula. Lai novērstu pareģojuma piepildījumu, Laijs liek Edipu nogalināt.
Tomēr nolīgtais gans Edipu nenogalina. Edips nokļūst pie Korintas cara un carienes, kuri viņu izaudzina. Tikmēr izaugušais Edips, kā kārtējais aklais dundurs uz petrolejas lampu, arī, tāpat kā savulaik viņa īstais tēvs Laijs, dodas pie Delfu orākula. Orākuls nepasaka, kuri ir īstie Edipa vecāki, bet tikai pareģo, ka viņš nogalinās savu tēvu un apprecēs savu māti.
Domādams, ka īstie vecāki ir Korintas valdnieki un lai izvairītos no pareģojuma piepildījuma, Edips dodas no Korintas prom. Nonākdams cara Laija zemē, viņš sastopas ar pašu Laiju un nogalina viņu strīdā. Pēc tam, kad Edips atrisina Sfinksas mīklu, viņš apprec Laija atraitni Jokasti, savu māti.
Pēc kāda laika, uzzinot no Tirēzija patiesību par sevi un to, ka Jokasta veikusi pašnāvību, cars Edips izdur sev acis (acīmredzot, no kauna un vainas apziņas, vai ar domu: "Kā es varēju būt tik akls?") un dodas savā ciešanu ceļā tuksnesī grēka izpirkšanai pret dieviem.
Psihoanalīzē sižets ieguva Edipa kompleksa nosaukumu. Psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids uzskatīja, ka Edipa komplekss atspoguļo katra cilvēka vēlmi bērnībā stāties seksuālās attiecībās ar pretējā dzimuma vecāku un nogalināt konkurentu - sava dzimuma vecāku.
Senie grieķi un Sofokls acīmredzot gribēja ar šo mītu parādīt likteņa neizbēgamību un orākulu gaišreģu pareģojumu precizitāti.
Tomēr, šķiet, viens vēstījums paskrējis garām gan grieķu, gan Zigmunda Freida modrajām acīm. Tā ir cilvēku tieksme ne tik daudz tiekties pēc incesta, vai pat sodīt par incesta pārkāpumu, bet gan cilvēku neizsmeļamā tieksme ticēt. Ticēt jebkam.
Paskatīsimies uz šo grieķu mītu no kritiskās domāšanas pozīcijas. Cars Laijs noticēja sapņu pārdevēja - Delfu orākula - pareģojumam. Sapnis tika pārdots, jo Laijs par to samaksāja labu dotāciju veidā šai svētvietai. Nekritiskas ticības rezultātā Laijs pavēl nogalināt pats savu vienīgo un ilgi gaidīto dēlu. Ja viņš nebūtu pareģojumam ticējis, nekas no traģēdijas nebūtu noticis. Edipam, uzaugušam Laija ģimenē, pret māti būtu izveidojies dabiskais incesta izvaires mehānisms, kurš sastopams gan starp cilvēkiem, gan starp dzīvniekiem.
Ja Laija sieva un Edipa māte Jokasta nenoticētu Delfu orākulam un atrunātu vīru, traģēdija varētu nenotikt. Vēl vairāk - ja kaut vai pats Edips nenoticētu Delfu orākulam, arī tad traģēdija nenotiktu. Edips būtu palicis pie saviem audžu vecākiem un lojalitātes dēļ, kā arī incesta izvaires dēļ savu māti neprecētu (cīņa ar tēvu par troni ir cits jautājums).
Tāpēc nekritisku ticību pareģiem, kā arī slimīgu tieksmi piepildīt orākulu un gaišreģu pareģojumus varētu nosaukt gan par Laija, gan par patieso Edipa kompleksu. Šāds komplekss raksturīgs sapņu pārdevēju klientiem - sapņu pircējiem.
Pie reizes šo fenomenu varētu arī nodēvēt par Jokastas kompleksu (sievietēm un mātēm), kura atļauj savam vīram aiziet sanarkotu un saošņājušos orākulu pavadā, nemaz pret šādu idiotismu neprotestējot. (Jāpiebilst, ka Delfu orākuls savam "dievišķajam transam" ieelpoja no zemes dzīlēm izplūdušās gāzes). Tikpat labi viņiem visiem piestāvētu arī apzīmējums "aklā dundura komplekss". Taču tieši par Edipa kompleksu var nodēvēt gadījumu, kad cilvēks, neskatoties uz paša negatīvu vai traģisku likteni bezjēdzīga pareģojuma dēļ, turpina apmeklēt pareģus un turpina šī iemesla dēļ ciest atkal un atkal.
Sazvērestību teoriju mīļotājiem var piedāvāt vēl citu versiju - ja nu konkurenti ar citu troņmantnieku, zinot Laija māņticību, samaksāja orākulam, lai tas sniedz caram tādu pareģojumu, kas liek tam pašam nogalināt savu vienīgo troņmantnieku. Pašiem nav "jāsmērē" rokas un arī orākulam izdevīgi - tas par vienu darbiņu dabū samaksu no vairākām pusēm un vēl izšķērdīgākas valsts dotācijas cerības nākotnē. Reāli tas nozīmē, ka nekad jau nevar zināt, kādi apzināti vai neapzināti motīvi vada pareģi.
Aklais Edips varētu simbolizēt ticīgo cilvēku aklumu pret patiesību. Arī šobrīd daudzi pareģu klienti, paši to neapzinoties, piepilda sapņu pārdevēju ieteikumus - doties uz ārzemēm, mainīt darbu, šķirties vai precēties, u.c. Dažreiz "pašpiepildošā pareģojuma" (cilvēka neapzinātas vai pat apzinātas tieksmes piepildīt to, kas viņam iestāstīts kā patiesība) iznākums ir pozitīvs, citreiz neitrāls, vēl citreiz tikpat negatīvs cik Edipam un Laijam. Tikai šos negatīvos iznākumus ļaudis ignorē, neievēro, noliedz. Pat šo Edipa traģēdijas apstākli reti kurš pamana. Ne velti saka, ka ticība ir akla.
Bet varbūt galvenais Edipa traģēdijas brīdinājums ir tieši šis - NETICI PAREĢIEM!
DOMĀ KRITISKI!
PAJAUTĀ, KO PAR TO SAKA ZINĀTNE!