svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Spoku viesnīcu tūrisma bizness

Kā raksta vikipēdija, Spoki bieži uzskatīti par cilvēkiem, kas nav pabeiguši savu dzīvi un, lai to pabeigtu, spoki kā lidojoši gari tiek sūtīti uz zemes.
Spoki ir pārdabiskas būtnes, kas pēc cilvēka nāves atgriežas šajā pasaulē, lai atrisinātu dzīves laikā neatšķetinātās problēmas. Spoki parasti ir caurspīdīgas vielas būtnes, kas spēj iziet cauri sienām. Spoki parasti parādās vai nu senās pilīs un pamestās mājās, vai arī klaiņo visapkārt." Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Spoks" Wikipēdijas angļu variantā apraksts par spokiem ir krietni garš un detalizēts.


Vai esat kādreiz padomājis par atpūtu hotelī ar spokiem?
Pilis un viesnīcas ar spokiem ir ļoti populāras visā pasaulē.  Kā raksta interneta mājaslapa "Tavs padoms: "Daudzi cilvēki ir gatavi samaksāt milzīgas naudas summas, lai sajustu spoku pasaules klātbūtni. Vēja šalkas, ķēžu čīkstēšana, vaidi...
Jāuzsver, ka šajās viesnīcās neviens negarantē personisko tikšanos ar spokiem, bet šeit var tikai iepazīstināt ar tiem cilvēkiem, kas viņus ir redzējis."
Arī tūrisma ziņas internetā raksta par šīm viesnīcām. Ja vēlaties, noteiktās viesnīcās varat sastapties pat ar slavenu cilvēku spokiem.
Tā skan reklāma par spoku hoteli:
"Vai kādreiz esat dzirdējuši spoku spēlējam uz klavierēm vienu un to pašu baismīgo meldiņu? Vai ir nācies sastapties ar rēgiem, kas kniebj pēdās?
Ja nedēļas nogalē meklējat iespēju atpūsties mazliet netradicionālākā vidē un atmosfērā, noīrējiet numuru kādā no mūsu piedāvātajiem spoku apsēstajiem hoteļiem.
Lai arī uz šādu statusu pretendē daudzas pasaules viesnīcas, šīs desmit vietas ir sevišķi slavenas. Papildus dažādiem spokiem šeit jāj neredzami zirgi, lido priekšmeti un dzirdamas visneparastākās skaņas.
Ja esat gatavs mazliet spokainam piedzīvojumam, dodieties uz kādu no šīm viesnīcām. Tomēr paturiet prātā – kad gaisma numurā tiks nodzēsta, istabā jūs vairs nebūsiet viens...";

vai arī tāda reklāma:
"Ja meklējat piedzīvojumus paranormālā pasaulē, kāds no šiem hoteļiem jums noteikti ies pie sirds! Un, ja neticat spoku eksistencei, pārnakšņošana tajā mainīs jūsu domas uz visu mūžu."

Pasaulē eksistē pat spoku hoteļu konkurence, kura viesnīca ir briesmīgākā, ar vairāk spokiem, katru gadu izveidojot pat rangu tabulas, kā spoku hoteļu top 10.

Hotel GhostKlientu izmitināšana aizdomīgās istabiņās nav vienīgais naudas pelnīšanas veids. Kā ziņo portāls delfi, dažas viesnīcas veido spoku medīšanas kursus: "Ņjūorleānas viesnīca "Maison de Ville" saviem viesiem piedāvā iziet divu dienu spoku medību kursus. Kursu laikā ir iespējams iegūt daudzas atbildes par tematiku, kas saistīta a spokiem, ziņo "Travelnews".
Parasti kursi notiek nedēļas nogalēs un tos vada paranormālo parādību speciālists Kristofers Mūns (žurnāla "Haunted Times Magazine" īpašnieks) ar saviem palīgiem. Klientiem tiek parādīts, kā darboties ar detektoriem, kas speciāli domāti spoku uztveršanai, kā arī notiek garu sazināšanās seansi un to speciāla fotografēšana. Apmācības kursa cena ir 125 ASV dolāri.
Viesnīca "Maison de Ville", kas celta 1788. gadā, ir slavena ar to, ka, pēc viesnīcas īpašnieku apgalvojumiem, tā ir pilna ar spokiem." (Iegādāties šeit žurnālus "Haunted Times Magazine").


Spoku hoteļu reklāma internetā angļu valodā. Ziņas par spoku hoteļiem.
ASV spoku hoteļu mājas lapas.
13 spokainākie hoteļi Kanādā.

Spoku hoteļu un ekskursiju vietne.
Spoku mājas vietne.
Videoklipi.
Spoku hoteļu video ar reāliem spoku attēliem.
Spoku piļu tūrisms.
Banff Hotel

Ja jūs gribētu par spokiem savā viesnīcā samaksāt papildus un izjust sirds lēkāšanu pie katra troksnīša nakts laikā, vai arī ja jūs baidaties no spoku viesnīcām un neparko nevēlētos turp doties, jūs esat potenciālais sapņu pircējs.
Vai jūs esat domājis par spoku hoteļa izveidi pašam? Ja jūs atbildat apstiprinoši, jūs esat potenciālais spoku sapņu pārdevējs. Jūs specializācija var saukties - spoku pārdevējs.

Kā izveidot spoku biznesa viesnīcu.
Sacīsim: jūs vēlaties tapt par spoku tūrisma biznesa organizētāju. Jūsu galvenā mērķa pircēju grupa: Sapņu pircēji ar asu pārdzīvojumu meklējumiem.Viņi ir pārliecināti par mirušo pasaules, veļu un spoku eksistenci, domā, ka paši kādreiz būs "Tur" un tāpēc vēlas komunikāciju ar "Viņiem".
Otra mērķu grupa būs profesionāli parapsihologi - spoku mednieki, kas vēlēsies izmantot jūsu viesnīcu saviem zinātniskajiem darbiem. Parapsihologi ir liela veiksme jūsu biznesam, jo viņi centīsies paranormālās parādības nofotografēt vai nofilmēt. Un viņi arī To atradīs, jo, kā zināms, kas meklē, tas atrod.
Apgūstot parapsihologu metodes var uzsākt spoku medīšanas kursus. Tad izveidosies trešā sapņu pircēju mērķu grupa - spoku mednieku profesijas apguvēji. Ar laiku varēs izveidot spoku mednieku profesionālo asociāciju ar maksas sertifikācijas eksāmenu nokārtošanu. Bez tam parādīsies iespēja tirgoties ar spoku tirgus precēm, kuras "reģistrē spoku klātbūtni": termometriem, elektromagnētiskā lauka mērinstrumentiem, Geigera skaitītājiem, termogrāfiskajām jeb infrasarkano staru kamerām, vārdu sakot, kamerām uztveršanai nakts gaismā, digitālajām video kamerām, diktafoniem, portatīvajiem datoriem.  Dizainam nepieciešami arī fona trokšņu ģeneratori. Spoku medīšanas eksperts varēs uzstāties mēdijos, izdot spoku medību žurnālus un veidot televīzijas pārraides par spoku medīšanas īpatnībām pasaulē kā Britu televīzijas spoku realitātes šovi un Amerikas spoku mednieku televīzijas seriāls spoku piedzīvojumi.

Ironton, ColoradoSpoku viesnīcas biznesa uzsākšanai nepieciešams sākuma kapitāls.Tas to atšķir no citiem sapņu pārdošanas veidiem, kuros pietiek tikai ar sapņiem. Taču, iespējams, sākuma kapitāls būs mazāks nekā vajadzīgs parastai viesnīcai. Padomājiet - pietiek ar pavecu māju, kurai ir koka grīdas un durvis, kuru svarīgākā funkcija ir čīkstēšana un grabēšana (dizainu varat pavērot šeit - spoku pilsētā). Ērtība, naktsmiers, relaksācija un bauda šāda tipa viesnīcā ne tikai nav galvenais, bet nav pat vēlams. Šādā viesnīcā sienām nav obligāti jābūt labi izolētām. Ir labi, lai klienti nemierīgi grozītos savās gultās un ik pa brīdim būtu spiesti piecelties un iznākt koridorī. Tualete pat var būt koplietošanas visa stāva iemītniekiem. Var iztikt ar vecu, nolietotu interjeru, koka krēsliem, lādēm, sveču lukturiem (kuros sveces liesma lēkā, veidojot kustīgas, lokanas ēnas uz griestiem) un senām fotogrāfijām pie sienām. Īpaši vērtīgas ir fotogrāfijas, kurās ap cilvēkiem ir neskaidri miglaini kontūri. Un šeit es nerakstīšu par speciāli iebūvētiem trikiem, kas ir spoku viesnīcu biznesa inovācijas.

Tālāk ir nepieciešama leģenda, kura trīcošā balsī jāizstāsta vietējiem. Protams, ir labi, ja leģenda pierakstīta no vietējo iedzīvotāju nostāstiem (sauksim tos nevis par sapņu pārdevējiem, bet par sapņu sižeta izplatītājiem un popularizētājiem). Nekad nav slikti, ja var pievienot kaut kā iegūtu spoka fotogrāfiju.
Pēc šiem priekšdarbiem atliek tikai iegūt dažas šausminošākās liecības no klientiem, kas pavadījuši dotajā viesnīcā nakti. Šādi klienti jāatrod starp cilvēkiem, kas jau ir stāstījuši par saskarsmi ar paranormāliem spēkiem un jāuzaicina pavadīt nakti jūsu viesnīcā, iepriekš brīdinot, lai klients neuztraucas par kādiem nepazīstamiem trokšņiem vai neparastām sajūtām vēdera rajonā. Nav slikti, ja klients kaut kādā veidā uzzin par leģendu ar bojāgājušo. Vislabāk, ja to pavēsta kāds vietējais iedzīvotājs vai viesnīcas apkopēja.
Pēc tam rūpīgi jāuzkrāj visas liecības rakstiskā veidā, kur vien tikai klienti ir pieminējuši:
  • neparastas sajūtas savā organismā - galvā, vēderā, rokās, kājās (saspringuma sajūtas parasti signalizē, ka spoks atrodas kaut kur netālu);
  • neparastas gaismas, redzes vīzijas, ēnas, kustības;
  • neparastus, cilvēkiem neraksturīgus trokšņus, čukstus, šņukstus, apsaucienus, murdoņu, čaukstoņu, grabēšanu, rībēšanu, vibrēšanu, svilpoņu, gaudošanu, riešanu, gārkšanu, ņaudēšanu, džinkstēšanu, činkstēšanu, raudas, apspiestus smieklus, aurus un attālinātu klienta vārda atkārtošanu;
  • istabiņas lietu neizskaidrojamu dislokācijas maiņu, pārvietošanos vai nokrišanu; agrāk neredzētu priekšmetu parādīšanos istabiņā vai pazīstamo priekšmetu pēkšņu nozušanu;
  • neparastas senlaicīgas smaržas vai smakas;
  • jocīgu piegaršu ēdienam vai dzērienam.
  • pieskārieni, aukstuma punkti, vēja pūsma, matu aizskārums, kniebiens, kad tuvumā neviena cilvēka nebija.
Statistikai der pat klientu sūdzības, kurām, galu galā, jūsu hoteļa reputācija ir tikai jāvairo. Piegarša vai neparasta smaka ēdienam, traipi uz palagiem, nesvaigs gaiss, elektriskās padeves traucējumi, pazudis nazis vai naudasmaks spoku viesnīcā nav tikai apkalpojošā personāla neizdarība. Traipus, piemēram, spoks var pēc katras mazgāšanas reizes uz grīdas vai palagiem atkal atjaunot.
Jums pašam vai pašai kā hoteļa īpašniekam spoka eksistence nav ne jāapstiprina, ne jānoliedz. Vislabākā taktika ir plecu paraustīšana nesapratnē (ja vien jūs pats nebīstaties no šī spoka, kas noteikti izpaudīsies jūsu mīmikā vai balss intonācijā).
Tulip Staircase Ghost
Nobeigumā gribu piebilst, ka Latvijā diez vai ir mazāk spoku kā Eiropas Savienībā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Kāpēc gan neizmantot šo ideju tūrisma biznesā, paliekot par reālajiem spoku pārdevējiem? Pārdodot spokus, jūs pārdosiet sapni, ka dzīve pēc nāves turpinās un mēs turpinām ar mirušajiem komunicēt!

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Nostradams - sapņu pārdevējs pār laikmetiem.

    http://img4.www.spoki.lv/upload/articles/15/15361/images/nostradamus2.jpgNostradams
Savas dzīves laikā (1503-1566) Nostradams atstāja lielu neskaidru savārstījumu skaitu, kas ir it kā centūrijas par nākotni. Pats Nostradams esot uzskatījis, ka vīzijas viņa galvā nav vis personīgā prāta projekcijas, bet gan nāk no Dieva. Šādi apgalvojumi, savukārt, atšķiras no kristiešu negatīvajiem uzskatiem, lai arī ne visu, par astroloģiju un nākotnes pareģošanu. Kristieši ieved citu sapņu personāžu - sātanu, kas ievilina cilvēku Nostradamu maldu mācībās. (Skat.arī  viedokli un rakstu: Nostradams: Dieva vai Sātana sūtnis?).
Mēs gadsimtiem ilgi dzīvojam sapnī un tiekam baroti ar sapni, ka Nostradams visu notiekošo jau ir paredzējis. Šai sapnī dzīvo šīs pasaules varenie tagadnē un dzīvoja pagātnē. Nostradama pareģojumiem ticēja Hitlers un izmantoja tos propogandas nolūkos, dzīvodams pārliecība, ka uzvarēs. Nostradama nekļūdību popularizē visas pasaules astrologi un ezotēristi.

Ko tad īsti Nostradams varēja paredzēt?

Karaļa Henrija II nāves pareģojums 1559.gadam skaitās viens no veiksmīgākajiem Nostradama pareģojumiem. Brīvā tulkojumā bez atskaņām latviešu valodā tas skan tā:
„Jauns lauva uzvarēs veco dīvainā cīniņā kaujas laukā.
Viņš tam izdurs aci caur zelta sprostu, un cietušais mirs mokošā nāvē.” Turnīrā klāt bijušais Truā bīskaps stāstīja, ka abi cīkstoņi bijuši „Lauvu” bruņās, jo viņu bruņucepures atgādinājušas lauvu purnus (ieklausieties - "atgādināja"). Ievainojums, ko radīja šķēpa atlūza caur redzes spraugu („zelta sprostu” ) un pārrāva vēnu.  
Apjomīgajā Džona Houga grāmatā par Nostradamu, kura tulkota krievu valodā, nav tādu vārdu "dīvainā cīniņā", bet vienkārši "cīniņā", kas domāts kaujas lauks, nevis bruņinieku turnīrs (vecfranču valodā nelasu). Sapņu pārdevēji saka, ka karalis neesot paklausījis brīdinājumam. Iedomāsimies, ka Henrijs izlasa šo četrrindi. Ko no tās var secināt? Lielākais, ka briesmas draud kaujas laukā. Bet kur ir rakstīts, ka pat turnīrs ir bīstams? Bez tam, esmu domāju, ka Henrijs zināja, cik bieži astrologu pareģojumi nepiepildās (pat laika prognozēšana bija un ir precīzāka).

 Neskaitāmi sapņu kritiķi ir jau norādījuši, ka jebkurš Nostradama tulkojums no franču valodas ir pārāk brīvs. Nostradama darbus pārveidoja viņa skolnieks un neskaitāmi pārtulkojumi nākamajos gadsimtos. Pētnieki ir atraduši daudzus atšķirīgus variantus. Pārtulkojums latviešu valodā vēl ir tālāk no oriģināla. Prolēma ir tā, ka, ja mēs zinām notikumu, par kuru, pēc mūsu domām, šis pareģojums vēsta, mūsos veidojas tendence tulkojumu tuvināt šim notikumam. Tas pirmkārt.
Otrkārt, paskatieties uz šo pantiņu ar pilnīgi brīvu apziņu. Vai pēc tāda dzejolīša var pateikt, kas būs nākotnē? To var attiecināt uz daudziem notikumiem. Tur ir runāts par kaujas lauku (karalis mira turnīrā). Cīņā bieži viens ir jaunāks, otrs vecāks. Viduslaikos jebkurš nopietnāks ievainojums nozīmēja mokošu nāvi. Īpaši, ja trāpa acī. Ja jūs būtu Henrijs, jūs neko par sevi pareģojumā nesaskatītu.

Otrs viņa precīzais pareģojums attiecās uz Anrī II sievu Katrīnu Mediči:
VI, 63         Dāma, kuru atstājis vienu valdīt
                  Vienīgais, kurš dzisis ar godu.
                  Septiņus gadus viņa raudās bēdās.
                  Pēc tam – ilgs mūžs un dižas valdīšanas laiks. Ja mēs pareģojumā saskatām Katrīnu Mediči, patiesi, atraitne septiņus gadus valkāja sēras un apraudāja karali. Salīdzinoši ar tā laika vidējo mūža ilgumu, kas bija 40 gadi, karaliene patiesi nodzīvoja ilgi – 70 gadu. Bet kam negadās nodzīvot ilgi. Un nereti gadījās, ka karaļu sievas paliek valdīt pēc vīru nāves, jo sievietes vispār dzīvo ilgāk. Mēdz teikt, ka par dižo valdīšanu Nostradams laikam uzskatīja Katrīnas mediči sarīkoto protestantu slepkavību Bērtuļa naktī. Tomēr, ja nebūtu šo septiņu gadu ilgo sēru, pareģojumu varētu attiecināt uz jebkuru karalieni. Pie tam karaliene bija labi pazīstama ar šo astrologa pareģojumu, tādēļ, iespējams, ar nodomu pielāgoja savu dzīvi tam.  Ļoti daudzus, kas tic pareģojumiem, tie ietekmē viņu dzīvi. Tas ir tāpat, ja astrologs jums pasaka: "Jūs aizbrauksiet uz ārzemēm!" Nu kā tad nebrauksi?


Vairāki viņa pareģojumi skaitās Krieviju, lai gan šīs valsts nosaukumu viņš ne reizi nav minējis. Tā laika eiropieši šo zemi sauca par Moskoviju, bet arī šo vārdu viņš nav lietojis. Palūkojiet šādu pantiņu:
II, 68       Akvilonas pūliņi būs milzīgi,
               Vārti uz Okeānu tiks atvērti.
Nu ko var pateikt pēc šādām rindām? Redzot tādu pantu pirms notikuma, jūs nekad nepateiksiet kad un kur kas notiks. "Vēsturnieki" domājot, ka tas varētu būt Pētera I izcirstais logs uz Eiropu. Paskatāmies ar brīvu prātu vēl:
I, 49         Austrumu cilvēki, mēness cienītāji,
                1700.gadā izdarīs tā,
                Ka daudzi tiks aizvesti
                Un Akvilona gandrīz pakļauta.
Jūs saprotat, uz kuru pusi jums jābēg, ja jūs esat "austrumu cilvēks"? Šeit "vēsturnieki "saskatot Osmaņu impērijas draudus Krievijai, kura 1696.gadā karā ar turkiem cieta sakāvi. Krievija atkaroja Azovas jūru un tieši 1700.gadā parakstīja miera līgumu ar osmaņiem. 

Apskatām pantiņu:
„Valdība ieņems notiesātā karaļa vietu.
Karalieni masu izvēlēti zvērinātie sūtīs nāvē.
Viņi atņems dzīvību karaļa dēlam.
Un prostitūta būs kopā ar karaļa sievu.”
Tā arī esot noticis – revolūcija nocirta galvas ne tikai kronētajām personām, bet arī karaļa Ludviķa XVI mīļākajai – madam Dibarī. http://gramata24.lv/pictures/covers/0001/9396/16366.jpg Šis skaitās Lielās franču revolūcijas pareģojums. Izskatās līdzīgi vēsturiskajiem, vai ne? Šo līdzību ierauga sapņošanas un maģiskās domāšanas "fails" mūsu galvās. Uz šo "failu" iedarbojas sapņu pārdevēji. Šis pats fails rada sapņu piepildījuma vajadzības.
Sapņu pārdevēji tic, ka šī nākamā četrrinde pareģo oktobra apvērsumu Krievijā.
I, 14        - šai četrrindē teikts, ka slāvu tauta dzied himnas, sagūstītie prinči un senjori smok cietumos, bet muļķi šo nejēdzību uztver kā dievišķu atklāsmi.
Domājams, ka te esot runa par lielinieku 1917.gada apvērsumu. Tikai politika pēc "dievišķām atklāsmēm" bija raksturīgi visu laiku pirms Nostradama.

VIII, 19       Lai balstītu satriekto sarkano mantiju,
                  Lai to attīrītu, sarkanie maršē.
                  Ģimene tiks gandrīz iznīcināta.
                  Sarkansarkanie iznīdēs sarkano.
Uzskata, ka viņa pareģojumos minēts arī Staļins – „lielais Sarkanais.” Uz viņa sirdsapziņas ir nevainīgu atraitņu un jaunavu asinis, visi cilvēki ir iebaidīti un neuzdrošinās kaut ko uzsākt. Četrrinde beidzas ar vārdiem:
                   Svētie tēli grimst degošā vaskā.
"Vēsturnieki" to tulko kā vēršanos pret reliģiju. Tā gan atbilst arī protestantu uzvarai pār katoļu baznīcu. Tie sodīja katoļus, rīkoja autodafē un grāva katoļu baznīcas. Tā ka „lielais Sarkanais” varētu būt arī kāds dedzīgs Lutera vai Kalvina sekotājs.Tātad, ievērojiet, četrrindes atbilst dažādiem vēsturiskiem periodiem.

Uzskata, ka četrrindes paredz Japānas atombombardēšanu. „Tiks palaista neredzēta uguns, kas nes nāvi. No rīta lidojošs kuģis nometīs divas lodes un nodedzinās divas austrumu pilsētas, pārvēršot tās putekļos. Drupās paliks cilvēku ēnas.”
Nostradams esot nosaucis 1944.gadu, tā kļūdīdamies tikai par vienu gadu. Pirmkārt, man ir aizdomas, ka sapņu pārdevēji te ir kaut ko pielabojuši klāt. Gribas pierādīt to, kam tic.

Skaitās, ka ir pareģojumi, ko var attiecināt uz komunisma sistēmas krišanu. Pats viņš komunismu sauc par „Mora likumu,” „komūnas likumu” un lieto arī sengrieķu sakāmvārdu „draugiem viss ir kopīgs.” Šis sakāmvārds bija raksturīgs arī utopistiem no Tomasa Mora ( 1478.- 1535.g. ) laikiem, tā bija utopistu devīze. Jāsaka, ka komunisma kā visas mantas kopības idejas bija zināmas Nostradama laikos daudz un visādās zemēs. Daudzas reliģiskās draudzes un primitīvās sabiedrības dzīvoja pēc kaut kā līdzīga "komunisma likumiem". Tādējādi Nostradams raksturoja komunismu ar tā laika leksiku:
IV, 32                 Vietās un laikos, kur gaļa dod vietu zivīm,
                          Komūnas likums sastaps pretestību.
                          Tas tieši turēs vecos,
                          Pēc tam palaidīs vaļā no vidus.
                          „Draugiem viss ir kopīgs” paliks tālu aiz muguras.
Tiešām interesanti, saka sapņu pārdevēji, ka Nostradams savos laikos paredzējis pat padomju „zivju dienas” – ceturtdienas, komūnas likumu izkropļojumus, deficītu. Mēs pašu esam bijuši par liecinieku tam, ka šis pareģojums ir izpildījies.Bet palūkojiet uz pantiņu - cik daudz te var salikt iekšā savu sapņu!

Esot bijuši mūsu nākotnes pareģojumi. Nostradams it kā rakstīja, ka 20.gs. sāksies spēcīga Zemes atmosfēras piesārņošana un ozona slāņa sagraušana.  Nē, tā viņš nerakstīja! Ozona slāņu sagraušanu saskata sapņu pārdevēji tumšajās četrrindēs.

Prophecies of Nostradamus, theSapņu pārdevēji raksta: "Trešais pasaules karš būšot ar ķīmisko un atomieroču izmantošanu. Karš ilgs četrus gadus. Tiks „izkausēta puse Zemeslodes,” taču cilvēce tomēr izdzīvos." Nē, tā Nostradams nerakstīja. Viņš nezināja tādu vārdu "atomieroči". Šo vārdu saskata mūsu fantāzijas neskaidrajās četrrindēs.

Sapņu pārdevēji mēdz rakstīt: "Pēc tam pati varenākā valsts būs Ķīna, bet Krievija un ASV zaudēs lielvaru statusu. Pēc atomkara daudzi Zemes rajoni pārvērtīsies tuksnesī. Plaši izplatīsies grūti ārstējamas slimības. Turklāt kāds slimības ierosinātājs tikšot ienests no kosmosa". Nu, kurās čtrrindēs jūs to saskatījāt?

Saskaņā ar viņa pareģojumu 2291.gadā sāks atdzist Saule. Fiziķi saka, ka līdz saules dzišanai jāgaida miljardiem gadu. Kam jūs ticēsies? 
Sapņu pārdevēji raksta, ka Nostradams esot pareģojis saules dzišanas laikā: uz Zemes būs bads – „lielākais visā vēsturē.” Bet 3005.gads būs mūsu planētai pavisam postošs. Fiziķi saka, ka saules dzišana izpaudīsies ar saules izplešanos un zemes izkušanu. Diez vai karstumā kāds domās par badu.

Taču sapņu pārdevēju fantāzijas nav apturamas. Šai laikā nez kādu iemeslu dēļ gabalos sadalīsies Marss. Tiks izjaukts saules sistēmas gravitācijas līdzsvars. Tādēļ viena no komētām novirzīsies no ierastā ceļa un radīsies sadursmes draudi ar Zemi. Zinātnieki visādi pūlēsies tos novērst, taču nesekmīgi. Komētas kodols ietrieksies Mēnesī un sagraus to. Nokaitētu akmeņu krusa birs pār Zemi. Tās atmosfēra  stipri mainīsies, apkārt planētai izveidosies putekļu slānis. Zeme sāks sasilt un 3797.gadā viss dzīvais uz tās ies bojā. 
Fiziķi saka, ka ir iespējama neparedzama komētas ietriekšanās zemē vai mēnesī, bet nesaistīti ar saules dzišanu.

Sapņu pārdevēji paši atzīst, ka Nostradamam ir bijuši visai daudz neizpildījušies pareģojumi.
Piemēram, 1561.gadā Savojas hercoga Emanuela Filiberta troņmantniekam Nostradams pareģoja karavadoņa karjeru, taču īstenība bija krietni savādāka. Kārlis Emanuels iesaistīja hercogisti vairākos karos, zaudēja daļu teritoriju un valsts ekonomika stipri no tā cieta.
1556.gadu teicās esam par miera gadu, taču tā  tas nebija.
1556.gadā neilgi pirms pareģa nāves Solonā ieradās 14 gadu vecais karalis Kārlis IX savas mātes Katrīnas Mediči pavadībā. Nostradams pavēstīja, ka viņš stāsies laulībā ar Anglijas Elizabeti, taču nekā...
Pēc Nostradama jau 2010.gadā bija jāsākas Trešajam Pasaules karam un jāturpinās 4 gadus. 
Kur vien Nostradams bija konkrētāks, nevis miglains, tā kļūdījās.
Ja jūs neticat man, veiciet šādu eksperimentu: paņemat Nostradama četrrindes par tuvāko nākotni un pamēģiniet pateikt, kas notiks tuvākajā nākotnē. Es jau tagad zinu, ka jūs atradīsiet, ka nevarēsiet pateikt nevienu nākamo notikumu. Nevienu - ne nākamgad, ne pēc desmit. Tieši tāpat kā mūsdienu astrologi nevar pareģot vēlēšanu rezultātus un visu citu (skat: "Vai astrologi un pareģi saka nākotni? Vēlēšanu rezultātu prognozēšana" šajā emuārā).

Kas vēl norāda, ka Nostradams neparedzēja nākotni? Jā, palūkosim, ko Nostradams nav paredzējis:
    http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/images/text/thumb/257x390.57750759878__Nostradamus-image.jpg
  • Habla teleskopa lidojumu un fotogrāfijas. Cilvēku lidojumus pa visumu un uz citām planētām (notiks drīz). Pārcelšanās uz dzīvi uz Mēness, Marsa. 3005.gadā cilvēce jau būs ievākusies patālākās visuma vietās.
  • Gēnu un dzīvības DNS atklāšanu. To, kā gēni vada mūsu uzvedību, tai skaitā ticību paranormālajam un, līdz ar to, astroloģijai. Skeptiķiem ir citi gēni. (Nostradamam kā cilvēka uzvedības pētniekam tas būtu interesanti).
  • Neirozinātnes un smadzeņu darbību, kā arī intelekta, emociju, morāles, reliģiskās ticības, maģiskās domāšanas neiroanatomiskos un bioķīmiskos pamatus. Emociju nolasīšana ar aparatūru tagadnē un domu nolasīšana un nofilmēšana nākotnē.
  • Medicīnas sasniegumus. Antibiotiķu un vakcīnu atklājumus, līdz ar to mēra, holēras, melno baku un citu infekcijas slimību sekmīgu apkarošanu (Nostradamam, kurš piedalījās mēra slimnieka aprūpē un zaudēja no šīs slimības savu sievu, to būtu īpaši interesanti uzzināt).
  • Elementārdaļiņu - fotonu, protonu, neitrīno, elektronu, pozitronu, kvarku u.c. atklāšanu, lielā sprādziena teoriju un visuma rašanos, kvantu fizikas atklājumus, relativitātes teoriju, kosmisko stīgu teoriju, melno caurumu atklājumu, diskusijas ap tumšo matērija un tārpcaurumiem, kvazāru atrašana, u.c. fizikālas pārādības, ko vēl atklās nākotnē, bet kurus Nostradams "nez kāpēc" nemin. (Astrologam Nostradamam to zināt būtu bijis interesanti).
  • Elektrības atklāšanu un plašo pielietošanu visā pasaulē. Radio, televīzijas, telegrāfa, telefona izmantošanu.
  • Interneta ieiešanu, mobilos telefonus, iphone, nākotnes nanotehnoloģiju datorus. (Vai astrologam Nostradamam nebūtu interesanti, ka nākotnes astrologi individuālā horoskopa izveidei izmantos datorprogrammas?)
  • Orgānu pārstādīšanu, cilmes šūnas, mākslīgo apaugļošanu, gēnu inženieriju.
  • Ievērojamu dzīves pagarināšanu un pat nemirstības sasniegšanu ar gēnu inženieriju un mākslīgo orgānu, tai skaitā smadzeņu, palīdzību.
  • Robotu ienākšana visā sadzīvē un mākslīgā intelekta iespējas.
  • Automašīnas, asfaltētus ceļus, augstus tiltus un Dubajas un Ķīnas celtniecības brīnumus, tuneļus zem jūras.
  • Pilnīgi jaunas dzīvības izveidi mēģenēs.
  • Visus neskaitāmos nākotnes atklājumus, aparātus un konstrukcijas, par kuriem mums vēl nav ne jausmas, bet par kuriem Nostradamam vajadzēja mums pastāstīt.
  • Lielāko zinātnieku vārdus un atklājumus. Kāpēc Nostradams min tikai neskaidras valdnieku norādes? Kāpēc viņš nepastāsta par Albertu Enšteinu, Maksi Planku, Nikolu Teslu, Nilu Boru, Stīvenu Hokingu un daudziem citiem tagadnes un nākotnes zinātniekiem un viņu sasniegumiem? Vai tad Hitlers atstāja lielākos ieguldījumus cilvēces vēsturē? Kuri cilvēki, Nostradama skatījumā, pārveidos dzīvi visvairāk?
Es teiktu, ka daži fantastikas rakstnieki, kā, piemēram, Žils Verns, paredzēja šai ziņā vairāk kā Nostradams. Nostradams aprakstīja tikai to, kas notika viņa gadsimtā: kari, slimību epidēmijas, cīņas par varu, revolūcijas, ieslodzījumus un nāves. Tātad viņš manipulēja tikai ar to, kas noritēja viņa acu priekšā dzīves laikā.

Kāds teiks, ka Nostradams gribēja brīdināt par briesmām, nevis stāstīt par sasniegumiem. Uz to var atbildēt, ka pantiņu miglainā un nekonkrētā satura dēļ neviens uz priekšu nekā neparedzēja. Neviens nepatīkamais notikums netika novērsts pateicoties Nostradamam. Pēc paša vēsturiskā notikuma daži cilvēki tikpat radoši saskatīja saistību ar kādu centūriju.
Sapņu pārdevēji saka, ka Nostradams izmantoja šifru, tāpēc ir tik grūti paredzēt uz priekšu. 1991.gadā iznāca P.Lori un V.Hjuita grāmata "Nostradams", kurā autori izteicās, ka atšifrējuši Nostradama kodu. Uz šodienu grāmata pazīstama tikai ar pareģojumu neveiksmi. Starp pareģojumiem bija tādi: "1993.gadā princim Čārlzam neizdosies tapt par Anglijas karali", "Prezidents Bušs netiks ievērots uz otru termiņu"; "8.maijā septiņos vakarā Kaliforniju pārklās Klusā okeāna ūdeņi". Pēc pareģojumu neveiksmēm Hjūits sāka strādāt vienatnē un viņa pareģojumi palika tikpat miglaini kā Nostradamam.

Нострадамус. Полное собрание пророчествArī Džons Hougs, kas pētīja Nostradama pareģojumus gandrīz ceturtdaļgadsimtu un izdeva 860 lappušu biezu grāmatu "Nostradams. Pilns pareģojumu apkopojums." (tulkotu krievu val. "Нострадамус Полное собрание пророчеств "), atzina, ka "Nostradama kods" diez vai tiks atrasts. Grāmata iznāca 1996.gadā un pareģim Džonam Hougam ne prātā neienāca atrast Nostradama pareģojumos 2001.gada 11.septembra terora aktu Ņujorkā.
Brīvā tulkojumā (manā) no krievu valodas četrrinde skan tā:
"Zemi satricinoša uguns no zemes centra,
Satricinās torņus ap Jauno Pilsētu:
Divas diženās klintis uz ilgu laiku sāks karu,
Un tad Aretūza iekrāsos jauno upi sarkanu."
Džons Hougs 1987. un 1996.gada grāmatās rakstīja, ka šai katrēnā iet runa par to, ka Los-Andželosa vai San-Francisko var ciest no kārtējā, ilgi gaidītā "lielā grūdiena". Taču, izrādījās, ka lielo grūdienu nebija, tikai nelielie. Aprakstot Aretūzu par sarkanu, Nostradams esot domājis vulkāna lavu. Tad varētu būt runa par pilsētām, kuras atrodas blakus vulkāniem (sapņu kritiķi domā, ka Nostradams runā par Neopoli (jaunā pilsēta tulkojumā) un Vezuvu. Sapņu pārdevēji jau pēc 11.septembra terora atrada, ka katrēns ir tieši par to. Tas nekas, ka uguns ir no zemes centra, nevis, piemēram, debesīm un katrēnā nav minēti muhamedāņi.
Pareģes Vangas pravietojums par 2001.gada 11.septembri skanot tā: 1989. gadā viņa pareģoja: "Amerikāņu brāļi kritīs, tērauda putnu noknābti. Vilki gaudos no krūma un nevainīgo asinis līs straumēm." Pamēģiniet iedomāties sevi 2001.gada 10.septembrī amerikāņa lomā! Ko tas dod kādam, kā tikai Vangai kārtējo slavu!? Sapņu pārdevēji raksta: "2001. gada 11. septembrī, pēc terora akta gaisā Ņujorkā sabruka Vispasaules tirdzniecības centra debesskrāpji, ko sauca par dvīņiem. ASV prezidents tajā laikā bija Džordžs Bušs (angļu valodā bush ir krūms), bet viņa administrācijas izraisītā militārā kampaņa Tuvajos Austrumos pēc dažādiem aprēķiniem prasīja ap vienu miljonu dzīvību". Tātad teikumu "vilki gaudos no krūma" bija jāsaprot kā prezidents Bušs.
īstenībā nākotnes paredzēšanas sapņu pārdevējiem bija jābūt stipri frustrētiem, jo ne Nostradams, ne Vanga, ne Pāvels Globa, nedz arī kāds cits gadsimta grandiozāko terora aktu, pēc kura pasaule kļuva citāda, neparedzēja.

Tātad atliek tikai secinājums, ka Nostradams mums nākotni saredzēt nepalīdzēs. Četrrindes tiek saistītas ar vēsturiskajiem notikumiem tikai pēc notikuma - post factum. Un mums paliek tikai sapnis, ka var nākotni zināt. Tikai sapnis.

Bet sapņus mums vajag, teiks sapņu pārdevēji. Mums vajag sapni, ka nākotni var paredzēt. Un es nestrīdēšos. Lasot par to, kas mums šķiet ir paredzēts un piepildījies, mēs izjūtam atklāsmi, brīnišķīgo "ahā!" sajūtu, kad izdalās dopamīns, sirds sāk strauji pukstēt un mēs izjūtam baudu. Tādu pašu baudu, kā no kafijas, laba vīna vai narkotikām. Tas viss tiek pirkts. Neuztraucieties, sapņu pircēji, Nostradama sapnis mūžam būs dzīvs un nekad nemirs.

Kur te ir biznesa inovācijas?
16.gadsimtā tā bija biznesa inovācija pašam Nostradamam ar piekļuvi ietekmīgiem klientiem. Tālāk uz šīs idejas pelnīja Nostradama skolnieks, kurš izdeva viņa darbus, pārņemot brendu "Nostradama pareģojumi". Viņš ieviesa koriģējumus Nostradama tekstos atbilstoši jaunai informācijai. Tā bija viņa biznesa inovācija. Tālākās inovācijas ieviesa citi Nostradama darbu izdevēji, pielaikojot pareģojumus jauniem notikumiem. Viņi radoši saskatīja vēsturiskajos personāžos un notikumos "atraitnes", "antikristu", "lauvas", "ērgļus", "zelta būrus", "mokošas nāves", "uguns stabus", "dabas stihijas". Jaunākās inovācijas bija 11.septembra terora aktu ieraudzīšana pareģojumos. Pēc terora aktiem meklētākais vārds "google" bija 'Nostradams'.
Šobrīd inovācijas var turpināt. Priekšā pareģojumi, kur sāksies nākamais pasaules karš, notikumi ap Irānu, Afganistānu, Pakistānu un Ziemeļkoreju, abu Koreju apvienošanas jautājums, Ķīnas un Indijas pacelšanās, globālās finansu krīzes, kristietības un islama sadursmes vai draudzība (ha!), islams Eiropā, sprādzieni, terora akti, plūdi, nogruvumi. Vajag tikai atrast aptuvenas sakritības kādā kritiskā notikumā un Nostradama grāmatas atkal būs pieprasītas un visi citi pareģi saņems peļņu. Brends "Nostradams" palīdz visiem.

Līdzīgās ziņas.
Vai astrologi un pareģi pareizi saka nākotni? Vēlēšanu rezultātu prognozēšana.

    pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

    Vai mēs dzīvojam matriksā? Jā, mēs sapņojam matriksā!


    Daudziem cilvēkiem matrikss apziņai nav tikai pazīstamā brāļu Vaškovsku filma "Matrikss", bet arī pārliecība. Viens no šādiem cilvēkiem ir rakstnieks Deivids Aiks (David Icke). 
    Aiks izveidojis savu mājas lapu
    izdevis grāmatas
    Tales from the Time Loop” (Stāsti no Laika Cilpas), 
    The Global Conspiracy” (Globālā sazvērestība), 
    Children of the Matrix” (Matriksa bērni),
    Infinite Love is the Only Truth, Everything Else ir Illusion” (Bezgalīgā Mīlestība ir Vienīgā Patiesība, pārējais ir ilūzija), u.c.   
    Deivids Aiks un "Mēness matrikss".
    Viens no viņa darbiem ir raksts internetā „Reālais matrikss” (The Real Matrix). Par šo matriksu, kurā mēs, cilvēki, dzīvojam, ir arī videovaicājumi Aikam. Turpmāk aplūkosim tieši šo Aika teoriju par "Reālo matriksu".

    Aiks jau sen uzskatīja, ka reālā pasaule ir ilūzija, kuru ģenerē smadzenes. Apmeklējis Amazones lietus mežus Brazīlijā, Deivids Aiks izmēģināja auga, sauktu par ‘ajahuaska’, psihoaktivitātes efektus, kurus jau simtiem gadu izmanto šī reģiona šamaņi, lai „izvestu cilvēka apziņu ārpus piecu sensoro modalitāšu darbības lauka”. Augs satur daudzu halucinogēno vielu sastāvdaļas, bet viena no tām ir dimetiltriptamīns jeb DMT (Dimethyltryptamine), sauktu par ‘gara molekulu’ (spirit molecule). 

    Ieņēmis šo augu, Aiks izdzirdēja ‘balsi’, kas viņam uzsāka nodot patiesības informāciju. Pirmajā naktī caur viņa muti sāka velties vārdi, kas skanēja pavisam citādā balsī, nekā tai, kura piederēja Deividam Aikam: „Es esmu viss un viss esmu es. Es esmu neierobežots iespējās”. Ķermenī ieplūda fantastiska enerģija. Otrajā naktī Aiks dzirdēja skaidru, enerģisku sievietes balsi. Izmainītās apziņas stāvoklī Aikam tika pateikts, ka viss, kas eksistē, ir viena nebeidzama, bezgalīga apziņa. Tā jāsaprot kā „bezgalība” (Infinite), „Tāpatība” (oneness), „Vienota” (one). Mūsu manipulētajā, iluzorajā realitātē mēs paliekam distancēti no vienotās apziņas (mūsu prātos, bet ne faktiski). Rezultātā mēs visu redzam sašķeltās un duālās kategorijās tā vietā, lai visu redzētu kā vienotu. Iluzorā sašķeltības un nošķirtības sajūta ir prāta cietums, kuru var saukt par Matriksu (the Matrix).

    „Man tika pateikts,” – Aiks raksta, - „ka Matrikss ir virpulis, līdzīgi kā upes krāce, ar Laika Cilpu (the Time Loop) mūsu piecos realitātes orgānos.” Matrikss/Laika Cilpa atkal un atkal aizvijas neskaitāmos ciklos, kas paliek par apziņas cietumu. Ieslogotā apziņa aizmirst Vienotības Bezgalību (Infinite Oneness).
    Matriksā ir ne tikai fizikāla realitāte, kas it kā ieplūst caur pieciem maņu orgāniem, bet arī Matriksa veidota nefizikāla realitāte, kas arī zaudējusi kontaktu ar Bezgalību. Nefizikālā realitāte ir dimensijas, kuras lielākā daļa „cilvēku” apziņas apzīmē kā dzīvi pēc nāves. Šis apziņas uzskats ir par brīvību no materiālā ķermeņa, bet joprojām atrodas Matriksa gūstā. Laiks neeksistē nekur citus kā tikai mūsu prātos. Pārejas no vienas dzīves citās ir iluzoras. Kad viss ir Viens un Mūžīgs, nevar būt „laiks” – visas lietas eksistē un izpaužas tikai mūžīgajā Tagadnē. „Pagātne” un „nākotne” ir ilūzijas, kas veidotas realitātes sašķelšanai.
     
    Zemapziņas prāts (subconscious mind) tika ieslodzīts ar baiļu palīdzību. Cilvēki ienīst neskaidrību, neskaidrība rada trauksmi. Lai samazinātu trauksmi, ja nekas cits nav pieejams, cilvēki vienkārši ievieši izlēlotas struktūras. Lai samazinātu bailes no nezināmā, zemapziņas prāts radīja kolektīvas domu projekcijas, sava veida trīs dimensiju „kino” (three D „movie”), ko Aiks nosauca par Matriksu. Matrikss ir pasuzturoša sistēma (self contained system), kas zaudējusi kontaktu ar Mūžību vai Mūžīgo Mīlestību. Balss pateica, ka Matriksa pamata līmenis ir atkārtot piecu maņu laika cilpu. Šī uztvere ir fikcija. Zemapziņas prāts izveidoja sapņu pasauli, kas aizvien vairāk izvēršas par nakts murgu sapni. Šo projekciju izdzīvošana ir atkarīga no zemapziņas prāta, kas turpina uzturēt iluzoro realitāti, līdzīgi kā filmu projektors sūta starus uz kinoekrānu. Tikko projektors tiek izslēgts (šai gadījumā realitātes sajūta izmainās), tā pazūd arī filma. Tās vietā rodas kāda cita, kas atkal nodod citu sajūtu, kas ir reāls. Domu projekcijas uzsāka dzīvot neatkarīgu dzīvi kolīdz piekļuva enerģijas avotam, kurš ir neatkarīgs no pašām projekcijām. Šis enerģijas avots, balss pastāstīja, ir bailes. Matrikss, zemapziņas prāta projicētā realitāte, absorbēja baiļu enerģiju, kuru ģenerēja piecu maņu Laika Cilpas sistēmā. Tas uzsāka savu paša dzīvi. Matrikss palika par Frankenšteinu (Frankenstein). Radītais vai projektētais domu lauks, piekļuvis enerģijas avotam, kļuva par pašam savas iluzorās realitātes radītāju un projektoru. „Vai cilvēce tiek kontrolēta caur maldināšanu?” – balss jautāja. Un atbildēja: „Nē, cilvēce ir kontrolēta caur pašmaldināšanu”. Zemapziņa izveidoja cietumu no paša atšķeltā pašmaldināšanas stāvokļa. Tagad zemapziņas prāts atrodas pašizveidotajā cietuma kamerā. Šī kamera tagad diktē savus noteikumus. Projicētās bailes ir vienīgais enerģijas avots, kuru Matrikss spēj izmantot un absorbēt. Jo vairāk baiļu šīs manipulācijas ģenerē caur kariem, konfliktiem, stresu, vainu, agresiju, u.t.t., jo lielāks spēks ieplūst šajā baiļu produkcijas ciklā.

    Cilvēki, pēc Aika teorijas, tiešām ir „enerģijas baterijas” Matriksam un paši savam cietumam. Reptiļi zināmā mērā eksistē, tā Aikam teica balss, bet tie ir Matriksa hologrāfiskas domas-projekcijas. Reptiļi un citi projicētie Matriksa aģenti nav reāli ārpus apziņas, bet augsti izsmalcināta programmatūra (highly sophisticated software programms). Hologrammas ir enerģijas vai „gaismas” projekcijas, kas novērotājam izskatās trīs dimensiju (3D) formātā, kamēr īstenībā tā ir tikai lāzera apstarota kodu un viļņu modeļu sērija. Visu piecu maņu orgānu uztvertā realitāte ir tikai hologrāfiska ilūzija, kuru izveidojis paša cilvēka prāts. Dabasskati, jūras, celtnes un cilvēka ķermeņi eksistē tikai 3D formāta pasaulē, kad mēs uz tiem skatāmies. Citādi tie ir tikai vibrāciju lauku un kodu masa. Kā filmā „Matrikss”, kur no ārpuses viss redzams tikai zaļu ciparu un kodu programmatūras valodā, kamēr iekšpusē tas viss tiek pārdzīvots kā pasaule, kurā mēs visi dzīvojam – ar kalniem, ielām, automašīnām un ļaužu pūļiem.

    Balss teica: „Kad Reptiļi absorbē cilvēku bailes, viņi tās aizvada Matriksam, jo paši ir Matriksa projekcijas. Tikai viņi to neapzinās. Reptiļi, citas „dēmoniskās būtības” un Iluminātu (Iluminati) hierarhija neapzinās, ka lielākais valdnieks ir Matrikss. Arī ar manipulatoriem tiek manipulēts. „Reptiļu sajūtu programmām (sentient programs) nav cilvēka emociju, tāpēc”, - balss teica, - „viņiem nav apziņas kā cilvēkiem.” Arī ilumināti, tāpat kā Reptiļi, ir augsti izsmalcināta programmatūra (software). Viņi ir kā digitāli cilvēki kinoflimās, kas tiek iemontēti līdz ar cilvēku aktieriem.
    Balss pateica, ka Matriksa un piecu maņu orgānu Laika Cilpas vibrācijas palika tik blīvas, ka apcietinātā apziņa pazuda ilūziju gūzmā. Īstenībā nav tāda „dieva”, kā to uztver cilvēki, tikai eksistences „Vienotība”. Mūžība ir visu lietu balanss, kamēr Matrikss ievieš disbalansu, kurā Vienotība tiek sašķelta duālismā un polaritātēs kā „gaisma” un „tumsa”, „labs” un „slikts”, vīrieši un sievietes utt. Bez tādas polaritātes un sadalījuma Matrikss neeksistētu.

    Otrajā ajahuaska ieņemšanas reizē balss pateica: „Deivid, mēs parādīsim tev no kurienes tu nāc. Tā tu varēsi atcerēties, kas tu esi!” Aiks nokļuva neaprakstāmas svētlaimes pasaulē. Tur nebija ne „laika”, ne „telpas”. Aiks apraksta: „Man nebija ķermeņa, es biju vienīgi apziņa, es biju viss. Tur nebija dalījumu, tur nebija polaritāšu, nebija „balts” un „melns”, nebija „mēs” un „viņi”. Es biju mūžība, bet tai pašā laikā man saglabājās pašapzināšanās, kā indivīdam, ar savu novērošanas spēju šai vienotībā. Tas ir tas, kas esam mēs visi un ja tikai cilvēki piedzīvotu šo Vienotības svētlaimi, piecu sajūtu pasaule transformētos acumirklī. Enerģija tur nevibrēja, kas tas ir Matriksā.”
    „Tā ir Mūžība, Deivid”, - balss teica, - „tas ir no kurienes tu nāc un kur tev būtu atkal jānokļūst. Mūžīgā mīlestība ir vienīgā patiesība, viss pārējais ir ilūzija”.

    Vienā brīdī Aiks iesāka formulēt jautājumu savā galvā: „Vai patiešām „viss” ir ilūzija?” Bet pirms doma paspēja noformulēties, balss jau pārtrauca: „Mūžīgā mīlestība ir vienīgā patiesība, viss pārējais ir ilūzija! Nav „bet”, nav izņēmumi, tas viss.”
    Balss izstāstīja, kā cilvēce tika nomanipulēta, lai identificētu sevi ar iluzorām „personībām”. Aiks šeit nejuta nekādas frustrācijas, dusmas, bailes, vainu un sāpes, jo tās bija tikai ilūzijas, sašķelta prāta fragmenti. Kā pateica balss, tie eksistēja tikai Aika iztēlē.

    Kad vēlāk šajā pašā naktī Aiks sajuta sliktu dūšu un vemšanas sajūtu, balss jautāja: „Kā tu domā, no kurienes nāk slikta dūša? Vai tev liekas, ka mūžīgajā var eksistēt „slikta dūša”? Lai būtu slikta dūša, tev jābūt ķermenim. Tā ir ilūzija, Deivid, ilūzija, ka tev ir ķermenis!” Arī tie cilvēki, kas ziņo par „ārpusķermenisko pieredzi”, kuras laikā nav laika izjūtas, tik un tā paliek ilūziju cietumā, tiklīdz kā „atgriežas” savā ķermenī.
    „Vai tu domā, ka Mūžība noveco?” balss jautāja. „Cilvēka prāts ir programmēts ticēt, ka viņa ķermenis noveco un tāpēc tas tā arī notiek, kas vēl vairāk nostiprina šo ilūziju.” Laika Cilpa nodrošina šo laika ilūziju. Tika teikts, ka DNS programmē cilvēku novecot un prāts pieņem šo pārliecību, taču arī DNS ir ilūzija. „Vai tu domā, ka Mūžībai ir DNS jeb uztraukumi par vēža gēniem? Ilūzija!”

    Aiks paskatījās uz Mēnesi naksnīgajās debesīs. „Ak, Mēness, dzejnieku lirikas stimulētājs! Arī Mēnesis ir ilūzija. Mēnesis ir hologrāfiska projekcija, kas rada ilūziju par laika ritumu no pagātnes uz nākotni. Varbūt tu domā, ka Mūžībai nepieciešama Saule, lai izdzīvotu? Tu esi mūžīgs, kam tev Saule? Tu zini, kāpēc jūti saules karstumu? Tas ir Matrikss, kas ieprogrammēja prātu un ķermeni, lai tu sajustu karstumu. Viss tas ir ilūzija. Saule un Mēness ir projicētas hologrammas, lai radītu dienas un nakts kustības laika ilūziju.” Aikam tika pateikts, ka visums ir tāda pati ilūzija kā zvaigžņotā debess planetārija griestos. Vienīgā atšķirība, ka mūsu maņu orgānu saskatāmais visums ir 3D formātā. Arī Zeme, uz kuras mēs stāvam vai guļam, ir hologrāfiska projekcija. Matrikss simulē arī zinātniskos pierādījumus par gravitācijas spēku likumiem. Aikam tika pateikts, ka zinātnieki rada iluzorus likumus, lai mērītu iluzoro visumu. Fizikas, matemātikas un visi citi likumi ir maldināta prāta veidojumi. Likumi ir tikai tas, kam cilvēki tic. Mūžīgai Vienotībai nav vajadzīgi likumi, caur kuriem izpausties. Šī ilūzija turpināsies tikmēr, kamēr kāds mainīs kolektīvo realitāti. Balss atsaucās uz zinātniskajiem eksperimentiem, kas pierāda, ka mēs neredzam vairāk kā 50% no savas pieredzes, jo tas, kas ienāk caur mūsu acīm, tiek filtrēts smadzeņu deniņu garozā, pirms tā tiek līdz vizuālajai garozai pakauša daivā – punktā, kurā veidojas „patiesā redze”. Tās ir mūsu smadzenes, kas redz, nevis acis. Acis tikai apgādā ar informāciju, bet smadzenes izlemj, ko ar to darīt. Tādējādi, kad mēs domājam, ka dzīvojam apzinātu dzīvi, mēs, īstenībā, nosapņojam katru informācijas bitu. Tieši tāpat kā miegā, tikai tas ir cits miegs. Ilumināti, dziļākajā būtībā Matrikss, izmanto šīs prāta iespējas, lai manipulētu ar mūsu realitātes sajūtu un saglabātu visu populāciju pastāvīgā kontrolē. Viņi pasaka cilvēkiem, kas tiem jāredz un kas tiem jādara.

    Aikam tika pateikts, ka viņam nav ķermeņa. Visu mūsu ķermeņi ir hologrāfiskas ilūzijas. Mums ir jāēd un jādzer, jo mēs un mūsu ķermeņi ir ieprogrammēti (caur smadzeņu skalošanu un DNS) tam ticēt. Šī paša iemesla dēļ mēs elpojam. Mēs ticam, ka bez skābekļa nomirsim. „Vai tu domā, ka Mūžīgais sēž pie pusdienu galda?” – balss tincināja. „Vai tu domā, ka mūžībai ir jāelpo?” „Kāpēc tev jālido ar lidmašīnu? Tu esi gan punktā A, gan punktā B un viss, kas atrodas starp šiem telpas punktiem. Vai tad tev vajadzīga lidmašīna, lai pārvietotu sevi pie sevis?” – balss aicināja aizdomāties par telpas un apziņas relativitāti. Cilvēkiem ir grūtības izprast, kāpēc „mīlošais dievs” ir izveidojis šādus dabas likumus. Te nav pretrunu, jo „dabas likumus” izveidoja Matrikss, nevis Mūžība. Tas attiecas ne tikai uz matērijas likumiem. Kad cilvēki interesējas par „Jaunā Laikmeta” (New Age) vai austrumu reliģijām un filosofijām, tad arī šeit lielākajā daļā cilvēka apziņa pāriet citos „nefizikālajos” Matriksa līmeņos, nevis iegūst sasaiti ar Mūžību. Priekšstats par reinkarnāciju un karmu ir tā pati vecā sasaiste ar Laika Cilpu. Tāpēc arī reinkarnācijas ideja ir Matriksa slazdi. „Vai tad tu domā, ka Mūžīgajam nepieciešama pārdzimšana?” – balss uzdeva loģiskus jautājumus. Tāpat Matrikss uztur ticību kristiešu „paradīzei”, islama „paradīzei”, hinduistu „paradīzei” un jūdaistu „paradīzei”. Tikai tas, kas būs brīvs no ticības koda, varēs pārvarēt Matriksa iluzorās vibrācijas. Ticība – tas ir prāta cietums. Balss atzina, ka tādas reliģijas kā primitīvo sabiedrību (pagāniskās) un dažas austrumu ir tuvāk apgaismībai nekā mūsdienu Laika Cilpas reliģijas un zinātnes atklājumi. Jaunā Laikmeta ticība „Lielajā Baltajā Brālībā” (Great White Brottherhood) un „Aštara Komandā” (Ashtar Command), komunicējot ar viņu izredzētajiem cilvēkiem, bija Laika Cilpas manipulācijas no cita Matriksa līmeņa. To pašu balss pateica par astroloģiju. Astrologi veic manipulācijas ar iluzorām vienībām – personas dzimšanas datumu, laiku līdz pēdējai minūtei un vietu. Tā ir klasiskā Laika Cilpas ilūzija. „Vai tiešām tu domām, ka Mūžīgajam vajadzīga astroloģiska likteņa interpretācija?” – balss jautāja. „Vai tu domā, ka tai jākonsultējas ar „psihiķiem” par tās „nākotni” jeb jāapmēklē Taro tulkotāji?” Visi šie ezotēristi ir derīgi, jo parāda, ka fiziskā nāve ir ilūzija, bet paši nav pilnīgi atbrīvojušies no Matriksa ilūzijām. Viņi tic „tumšo” un „gaišo” spēku dihotomijai. Šādu dihotomiju izveidoja Matrikss, lai sētu mūsos bailes. Īstenībā mums pašiem ir iespējams izvēlēties realitāti kurā dzīvot.

    Īstenībā nav dēmonu, labā un sliktā, baltā un melnā, vīrišķā un sievišķā, jo ir tikai Vienotais. Nav tāda Deivida Aika, jo ir tikai Vienotā un Mūžīgā apziņa. Apskatiet okeānu. Cilvēki tam sadevuši vārdus: „Klusais”, „Atlantijas”, „Ziemeļu ledus”, „Indijas”, kaut gan īstenībā ir tikai viens okeāns, kuru neatdala nekādas savstarpējās barjeras. Neuzdodiet jautājumus – jūs paši zinat visas atbildes. Lūk, tā īstenību izskaidroja balss.
    Filosofiski var salīdzināt Deivida Aika un Džordža Bērklija apziņas teorijas. Atšķirībā no Bērklija ideālisma, kur visa pasaule ir labā gara radīta, Aika subjektīvajā ideālismā sajūtu pasaule ir „nelabā” matriksa darbība. Lai piekļūtu pie labās patiesās mūžības apziņas, no „sliktā” matriksa priekšstatiem jāatbrīvojas. Tai pašā laikā Aika jēdziens „Mūžība”, „Mūžīgā Mīlestība” ir kaut kas līdzīgs Bērklija „labajam garam”. Paceļas jautājums, vai šī filosofija nav solipsisma paveids? Es nevaru būt pārliecināts, ka citi cilvēki ar atšķirīgu apziņu ir tikai mana ilūzija. Iznāk, ka eksistē tikai mans ‘Es’.

    Sapņu kritiķa skatījums.
    • Deivida Aika teorija man izskatās pēc filosofu aprakstītā ideālisma kombinācijas ar hologrāfiskajām un apziņas kontroles teorijām. Mēs neesam pilnīgi bezspēcīgi ļaunā ģēnija matriksā, jo eksistē arī labais, kas var mūs glābt. Es teiktu, ka nepārliecinošākā vieta Deivida Aika teorijā ir šī nezināma balss, kurai Aiks nez kāpēc klausa. Kā viņš zina, ka balss nepieder ļaunajam ģēnijam vai tam pašam matriksam? Vai tad ļaunais ģēnijs nevar uzdoties par labo, lai uzjautrinātos par mūsu lētticību un ievilinātu vēl kādā iluzorā pasaulē vai narkotiku atkarības gūstā?

    • Iespējams, materiālisti teiktu, ka šī balss ir paša Aika iekšējā balss, nevis pieder kādam ārpus matriksa esošam saprātam un izspēlē Aika iepriekš apgūtās ezotēriskās un hologrāfiskās teorijas. Gudrā balss ir vienkārši „lejuplāde” Aika atmiņu failos no kaut kur dzirdētām ezotērikas lekcijām vai hipnotiskiem, meditatīviem seansiem. Aika radošā zemapziņas domāšana ir šo to pārkārtojusi.

    • Aikam sapnis liekas labs - viņam liekas, ka piedzīvo atklāsmi par īstenību. Šai Aika apziņas šifrēšanas sistēmā sanāk, ka eksistē matērija (Matriksa ilūzija), Mūžība (nemateriāla substance) un zemapziņas prāta projekcijas, kas sāk dzīvot savu dzīvi un pārņem cilvēka prātu (substances duālisma pazīme filosofiem).”
    • Iespējams, ka Aika teorijā matērijas nav, ko filosofijā apzīmē kā ideālismu. Mums redzamā matērija ir tikai 3D formāta hologramma. Bet no kā, pēc Aika domām, sastāv hologrammas stari un no kā sastāv zemapziņas prāts, kurš izveidoja matriksu un cilvēka smadzenes?
    • Aika teorijā nav atšifrēts, kā zemapziņas prāts, kurš izveidoja Matriksu, varēja sākt darboties autonomi, neatkarīgi no īstā, mūžīgā prāta. Kā mūžīgajā mīlestībā varēja rasties bailes? Piedevām, visiem cilvēkiem vienādā mērā. Matrikss izveidojās tik efektīvs, ka to atšifrēt skaidrā prātā nevar. Un kā te radās autonomi funkcionējoši Ilumināti un Reptiļi?”
    • Man arī nav skaidrs, vai šī matriksa pasaule rādās vienam cilvēkam un visi pārējie cilvēki ir tikai hologrāfiskas ilūzijas (ko filosofijā sauc par solipsismu), jeb arī visu cilvēku zemapziņas vienlaicīgi izveidoja matriksu? Ja pēdējais, tad kā cilvēku zemapziņas sāka sadarboties savā starpā, lai izveidotu vienādu realitāti visiem?
    • Varbūt no Aika teorijas jāsaprot, ka katrs prāts izveido savu cietumu, bet atšķirīgu no citiem? Tas izskaidrotu, kāpēc eksistē tik daudzas reliģijas. Vienīgi pie šāda scenāriju jābūt tikpat daudz reliģiju, cik daudz ir cilvēku. Cilvēki vispār nevarētu ne par ko vienoties savā starpā, jo katrs dzīvotu savā „matriksā”.
    • Man liekas nepārliecinoši, ka maņu orgāni – acis, ausis, mēle – radās tikai baiļu rezultātā.
    • Aiks droši vien atbildētu, ka acis ir ķermeņa eksistences ilūzija, ko radīja Matrikss, bet kā īstenībā mums nemaz nav.
    • Tomēr Aiks raksta: „Tās ir mūsu smadzenes, kas redz, nevis acis.” Tātad smadzenes kā matērija reāli eksistē.”
    • Sanāk tā, ka mūsu reālās smadzenes redz citu cilvēku acis un ausis kā ilūziju, hologrammu. Kā tad smadzenes peld šajā Mūžībā?
    • Varbūt mums visa Aika filosofija jāuztver psihopatoloģijas skatījuma gaismā – ko psihiatrijā sauc par paraloģisku domāšanu? Kaut kas neloģisks ir šai teorijā. Man neliekas pārliecinoši, ka zemapziņas prāts, nezin kāpēc nobīdamies no nezināmā, aizgāja no mūžīgas mīlestības nakts murgu pasaulē. Kāpēc mūžīgās mīlestības pasaulē radās bailes no neskaidrības? No kā radās pašas pirmās bailes? Un kā vispār radās zemapziņas prāts, kas pēkšņi palika tik autonoms no Mūžības? Varam to norakstīt uz narkotiku izraisītu psihozi. Tomēr es neesmu izlasījis visus Deivida Aika darbus. Varbūt tur ir kādas atbildes? Interesanti, kas tā par balsi, kas uzrunā Aiku un stāsta tai saskaņotas teorijas? Un kāpēc pats teorijas autors šai balsij klausa, tā vietā, lai dotos pie psihiatra? Tikai man nez kāpēc negribas tam veltīt vairāk laika. Esmu pārliecināts, ka Aiks pēc ajahuaska senasiem mierīgi turpina ēst daudzveidīgus ēdienus, kaut arī skaidri dzirdēja, ka ķermenis un ēdamais ir hologrāfiska ilūzija.
    • Vai mēs dzīvojam matriksā? Es uzskatu, kā mēs tiešām dzīvojam matriksā, jo tā izriet no tādām zinātnēm, kā sociobioloģija, evolucionārā psiholoģija, evolucionārā bioloģija un neirozinātnēm (kognitīvā neiroloģija). Saskaņā ar šo dabaszinātņu atradumiem uz DNE (gēnu) matrices tiek uzsitezēts, kā fabrikā, viss mūsu organisms un centrālās nervu sistēmas matrice (CNS matrice jeb CNS matrikss). Mūsu apziņa ir tikai virtuāla hologramma šajā matriksā. Mums nav nemirstīgas dvēseles un mūsu patība nomirst līdz ar sarežģīto CNS datoru. Tātad mūsu galējie saimnieki ir gēni, DNS, kas radās 3,8 miljardus gadus atpakaļ un tālāk veidoja organismu dabiskās atlases procesā (saskaņā ar Č.Darvina teoriju). Jā, diemžēl Darvina teorija joprojām tiek apstiprināta ar jaunākajiem ģenētikas datiem, lai gan tiek pastāvīgi koriģēta (piemēram, epiģenētika). Ja antidarvinisma uzskatu paudēji saka, ka teorija nav pietiekoši pierādīta, tad var teikt, ka nav jau labākas. Jebkurai citai teorijai pierādījumu vai nu nav nemaz vai arī ir ļoti maz. Visi, kas saka, ka Darvina teorija ir mirusi, izplata pseidozinātnisku nepatiesību jeb sapni, kuru dzirdēt mēs vēlamies.





    otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

    Maikls Ņūtons "Dvēseļu ceļojumi" - dziedniecība un tūrisms pa sapņu pasauli

    Izdevniecība "Atēna" izdevusi trīs Maikla Ņūtona grāmatas: Dvēseļu ceļojums, Dvēseļu liktenis, Dzīve starp dzīvēm.
    Dvēseļu ceļojums. Maikls ŅūtonsMūs aicina: Izpētiet savu garīgo atmiņu nozīmi, lasot hipnotizēto cilvēku stāstus un uzzinot aizraujošus sīkumus par:

      http://www.atena.lv/bil/dliktenis.jpg
    • mūsu mērķi uz Zemes,
    • garīgo vidi, kurp dvēseles dodas pēc nāves,
    • dvēseles–smadzeņu saikni,
    • dvēseļu biedriem,
    • dvēseļu ceļojumiem starp dzīvēm,
    • garu pavadoņiem,
    • veidiem, kā gari saistās ar dzīvajiem un mierina viņus,
    • kāpēc mēs izvēlamies konkrētos ķermeņus,

    Maikls Ņūtons, Ph. D., (Kalifornija) bijis konsultējošs psihologs, hipnoterapeits un skolotājs vairāk nekā četrdesmit gadu. Viņš dibinājis Maikla Ņūtona Institūtu dzīves starp dzīvēm hipnoterapijai,  ir Garīgās regresijas sabiedrības dibinātājs un māca hipnoterapeitiem savus DSD paņēmienus. Viņš piedalījies vairākās radio un televīzijas pārraidēs, kā arī televīzijas Discovery kanāla raidījumos.
    Sapņu pircējiem piedāvātā ideja izskatās šāda:
    • Mums ir nemirstīga dvēsele, kas paliek pēc nāves, saglabājot visu mūsu identitāti ar atmiņām.
    • Dvēsele spēj atstāt ķermeni arī dzīves laikā, tai skaitā regresīvās hipnozes iespaidā.
    • Mēs dzīvojam daudzas dzīves, nevis tikai vienu vai divas (kā kristīgajā koncepcijā - zemes un paradīzes vai elles).
    • Dvēselei ir izvēles brīvība, tai skaitā starp dzīvēm izvēlēties savu ķermeni.
    • Es, Maikls Ņūtons, var jums palīdzēt piedzīvot šos brīnišķīgos bezķermeņa dvēseles apzināšanās mirkļus un pārliecināties par manu vārdu taisnību. Esmu gids ekskursijās uz citu pasauli. Es aizvedīšu jūs pie jūsu tuviniekiem! Samaksa par to ir relatīvi neliela, toties emocionālais iespaids lielāks nekā apmeklējot eksotiskas zemes!
    Daži sapņa pircēju viedokļi:
    • "Mani pārsteidza tas, ka grāmatās izlasīju to, par ko sen jau biju nojautusi. Bet te – viss aprakstīts sīki, detaļās. Man būtu interesanti uzzināt, ko es pati esmu darījusi savās iepriekšējās dzīvēs, un kādas tam tagad ir sekas."
    • "Ezotērika ir zināšanu ceļš, bet reliģija ir vergu ceļš. Lasot evangēlijus un pārējo "Bībelisko prozu", ir redzams, ka sačakarē galvu aitiņai, bet informācijas par Debesu valstību ir minimāli. Tāpēc gribētos zināt, vai kāds ir izlasījis šīs grāmatas? Jo pēc viņām lasīt Bībeli kā brieduma gados spēlēties smilšu kastē."

    Daži Ņūtona sapņa kritiķa viedokļi: 
    • "Autora mēģinājumi izskaidrot dvēseļu pasauli ar fizikas terminiem nav nekas cits kā gudru vārdu savārstījums un pretrunīgas ideju interpretācijas. Piemēram, dvēseles tiek sauktas par rezonējošiem elektromagnētiskiem gaismas viļņiem, vai tikai par gaismu (izbrīnījos, ka netika piesaukta ektoplazma). Tad nu kvantu fizikas un Ņūtona mehānikas termini tika izmantoti kā nu pagadās, galvenais, lai gudri izklausās. Nerunāsim nemaz par to, ka šīm dvēselēm tiek pasniegtas ar strikti antropisku skatījumu. Dvēseles „redz”, sazinās telepātiski (bet nez kāpēc viņām jāsaskaras, citreiz tas nav obligāti), savā pasaulē ārpus laika un telpas (lai gan viņām tur laiks tomēr ir un telpa ar) viņas blandās riņķī spīdošu lodīšu veidā un dzīvo savos spietos. Šis lodīšu koncepts, gan tik bieži mijas ar dvēselēm, kas patur cilvēku izskatu, ka ir skaidrs, ka autors nav pievērsis uzmanību šai sižeta līnijai."
    • "Lai gan reinkarnācijas un dzīves pēc nāves ideja, man šķiet loģiska, par Maikla Ņūtona darbu un regresīvo hipnozi gribu teikt, ka grāmatā aprakstītais nekādā ziņā nevar kalpot par pierādījumu reinkarnācijai un dzīvei pēc nāves, jo šo grāmatu autors apraksta pacientu sniegtās liecības, kas ir fantāzijas. Turpretī autors šo iespēju izslēdz, pamatojot ar to, ka nevar būt, ka visu pacientu stāstījumos ir tik daudz kopīga. Bet, manuprāt, var būt gan, ņemot vērā, ka mūsu prāta saturu lielā mērā nosaka kultūra un vēlmes."
    Mans sapņa kritiķa viedoklis.
    Maikla Ņūtona grāmatā „Dvēseļu ceļojums. Dzīve starp dzīvēm” sieviete izmainītas apziņas (hipnozes) stāvokļa laikā atspoguļo savus dvēseles ceļojumus „paralēlajās pasaulēs”. Ceļojuma laikā viņa sastop savus sen mirušos paziņas, kas dotajā laikā jau sen ir aizsaulē. Aplūkosim vienu fragmentu:
    Dr.Ņ.: Kā jūs uzzinājāt, ka tas ir tēvocis Čārlijs? Vai jūs atpazināt viņu pēc kaut kādām pazīmēm?
    I.O.: (Satraukti rosās krēslā) Jā, jā, - viņš ir tāds, kādu es viņu atceros: jautrs, labs, mīļš – viņš ir blakus man.
    (ķiķina)
    Dr.Ņ.: Kas tur tik jautrs?
    http://www.atena.lv/bil/dzivenuto_101213.jpgIO: Tēvocis Čārlijs ir tikpat resns cik agrāk.
    Dr.Ņ.: Un ko viņš dara tālāk?
    IO: Viņš smaida un stiepj man roku...
    Dr.Ņ.: Vai tas nozīmē, ka viņam ir kas līdzīgs ķermenim?
    IO: (smejas) Gan jā, gan nē. Es peldu un viņš arī.

    Lai mēs atšķirtu sapni no īstenības (ja kāds to vispār grib), lietderīgi uzdot jautājumus:
    • Kā dvēsele var redzēt un dzirdēt, ja redzam tikai ar sarežģīto redzes sensoro sistēmu? Kā dvēsele var dzirdēt citu balsis, ja tam nepieciešams dzirdes aparāts? Ja cilvēkam nedarbojas kāds no redzes vai dzirdes sistēmas elementiem, viņa "dvēsele" nez kāpēc akla vai kurla (vai kurlmēma). Vai tad tas nepierāda, ka bez smadzeņu datora šādas funkcijas nav iespējamas?
    • Kā dvēseles var sarunāties, ja tām nav mēles un nav runas centru smadzenēs? Telepātiskas sarunas iespēju noliedz fakti, kad to nespēj darīt milzīgais skaits kurlmēmo uz pasaules. Viņi ir spiesti izmantot žestu valodu. Aklie spiest izmantot ar pirkstiem taustāmās Breila rakstu zīmes. Fizioloģija saka, ka runa, kas aizlido no sarunu biedra līdz mums, ir tikai gaisa viļņu svārstības, kuras iesvārsta bungplēvīti un dzirdes kauliņus. Tālāk ierosinās elektrisku signālu ķēde, kuru atšīfrēšanai nepieciešami noteikti smadzeņu centri (piemēram, tā saucamais Vernikes centrs). Ja cilvēkam runas atšifrēšanas centrs nedarbojas (runas sensorā agnozija), viņš dzird nesakarīgu troksni. Vai dvēseles uztver gaisa svārstības un tās atšifrē?
    • Viena lieta ir redzēt un dzirdēt, bet cita redzēto un dzirdēto atpazīt, ņemot vērā, ka tikai cilvēku smadzenēs ir sejas un balsu atpazīšanas "faili". Pie seju atpazīšanas "faila" bojājumiem (piemēram, asinsizplūduma gadījumā) slimnieki vairs neatpazīst nevienu savu radinieku. Kur tad paliek šī dvēseles atpazīšana cilvēkiem ar sejas agnoziju?
    • Kā var atpazīt citas dvēseles, ja tām nav sejas un nav savas balss un dvēseles ir tikai lodveidīgi enerģijas sabiezējumi? Bez materiālā ķermeņa un smadzenēm nav iespējama individualitāte un visām dvēselēm-enerģijas kūļiem jābūt pilnīgi vienādām.
    • Kā dvēsele var izjust satraukumu, ja trauksmes centri ir materiālajās smadzenēs?
    • Kā dvēselē pēc nāves var saglabāties emocionālā pieķeršanās tuvajiem cilvēkiem?  Tagad zināms, ka emocionālo pieķeršanos veido neiromediatori oksitocīns un vazopresīns. Oksitocīna evolūcija ir raksturīga pazīme visiem zīdītājiem.
    • Kur uzglabājas atmiņas? Zināms, ka atmiņas smadzenēs tiek iekodētas caur proteīna molekulām noteiktās smadzeņu vietās (kuras pēc līdzības ar datoru varam nosaukt par "failiem"). Ja šīs molekulas  vai centri tiek bojāti, slimnieks paliek bez atmiņas.
    • Par kādiem dārziem, augiem, zaļu zāli un dabas ainavām šie cilvēki (dvēseles) runā, kurus tie it kā redz „dzīvē starp dzīvēm”? Patreizējā fizika ir atklājusi, ka mēs varam redzēt zaļu zāli, kad saules gaismas fotoni (kas ir matērija) absorbējas un atstarojas no zāles (kas ir materiāla) un pēc tam saskaroties ar gaismas jūtīgām šūnām – vālītēm (kas arī ir matērija) mūsu tikpat materiālajās acīs un tā rezultātā vizuālās smadzeņu garozas centros (kas ir matērija) veidojas krāsaini attēli. Šie attēli saglabājas atmiņu centros kodētos proteīnos (kas atkal ir matērija).
    • Kā hipnotizētājs un hipnotizējamais hipnozes laikā spēj atdalīt atmiņas no iepriekšējām dzīvēm un dzīves starp dzīvēm (pat ja tādas patiešām ir) no patreizējo smadzeņu atmiņām un fantāzijām, kuras jaucas pa vidu? Ir zināms, ka hipnozes laikā cilvēks iegrimst  savu dzīves laikā iegūtu atmiņu un fantāziju pasaulē. Ja hipnozes subjekts saka „Tēvocis Čārlijs ir tikpat resns kā agrāk [pirms nāves]", kā Maikls Ņūtons atšķir, ka tas nav tikai cilvēka atmiņu tēls?
    • Par kādām „rokām” iet runa? Kur dvēselei, kas ir enerģijas kūlis, atrodas ārējā robeža? Apkampties var divi materiāli ķermeņi, kuriem ir robežas. Uz ādas ir receptori, kas apkamšanos sajūt un izjūt baudu. Diviem enerģijas kūļiem vajadzētu "iešļukt" vienam otrā, ka vairs nevarētu atšķirt "ne rīta, ne vakara".
    • Kā ārpusķermeniskā dzīvē veidojas taustes sajūtas, ja sajušana ir sensora programma materiālajās smadzenēs?
    • Kā tēvocis Čārlijs var būt jautrs, labs un mīļš, ja te nepieciešamas pozitīvo emociju programmas (kas ir bioķīmija) un senu paziņu atpazīšanas programma? "Mīļš" un "jautrs" ietver balss intonāciju (balss saišu stāvoklis), sejas mīmiku (sejas muskulatūras kustības un elektriska šķiedru uzlāde - inervācija).  Ja motorajos un emociju ekspresijas motorikas centros ir bojājums, cilvēkam veidojas ekspresīvā afāzija - nespēja izpaust emocijas un runu.  Otram cilvēkam nepieciešama emociju atpazīšanas programma. Ja šāda programma nedarbojas, veidojas emocionālā agnozija - cita cilvēka mīmikas un emociju neatpazīšana. Kur tad paliek dvēseles spēja atpazīt emocijas slimniekiem ar emociju agnoziju?
    • Ja ārpusķermeniskajā (garīgajā) pasaulē ir tik daudz materiālajā pasaulē novērojamu fenomenu, kapēc garīgās pasaules fenomenus nevar uztvert ar materiālajiem mērinstrumentiem? Varbūt labāks izskaidrojums  notiekošajam hipnozē ir tas, ka senajos laikos, kad izveidojās dvēseles un pēcnāves dzīves idejas, nezināja par ilūziju un atmiņu materialitāti?
    Neirozinātnieki var secināt, ka formas (tievs/resns), 7 pamatkrāsas, atpazīstamo cilvēku sejas eksistē izmainītas apziņas stāvokļa subjekta atmiņās un fantāzijās. Cilvēks hipnozes laikā tik un tā paliek "savās smadzenēs", tikai ceļo pa savas iekšējās pasaules "internetu". Tāpēc regresijas hipnozes subjektam ik pa brīdim izšaujas, ka tēvocis Čārlijs ir resns, kaut arī ir enerģijas kūlis, ka viņiem ir ķermeņu robežas (smadzeņu garozas paura daivas ķermeņa kartes), ka viņi apkampjas un izjūt ķermeņu saskaršanās patīkamās sajūtas (oksitocīna neiromediatorā darbība, kad tas piesaistās pie noteiktiem receptoriem).
    Slēdziens: balstoties uz šādiem jautājumiem un zinātnes atklātajiem faktiem, var teikt, ka Maikls Ņūtons ir sapņu pārdevējs, kas strādā un pelna savā privātpraksē, veido organizācijas un asociācijas,  vada apmācību kursus, pārdod savas sapņu grāmatas.Tā ir laba biznesa inovācija, balstoties uz ļoti senām idejām.

    Šajā emuārā aprakstītā sapņu ideju kritika nenozīmē, ka sapņu idejas nedrīkst pārdot. Kritika tiek izteikta tikai ar mērķi, lai parādītu, kāpēc noteiktas idejas pieskaitītas pie sapņiem! 


    Līdzīgās ziņas:

    Maikla Ņūtona "Dvēseles dzīves ceļš " - viena jocīga sapņa sižets 



    Papildus informāciju skat. populārzinātniskajās dokumentālajās filmās:

    Krievu val.: 1) "Kā atbrīvoties no gēnu tirānijas". Filmā atspoguļota akadēmiķa Vladimira Skulačova (Владимир Скулачев) lekcija, kurā tiek aprakstīta hipotēze par apoptozi (šūnu pašnāvība) un fenoptozi - gēnu diktētu organisma pašnāvības vai novecošanas procesu. Savu projektu Skulačovs nosauca par 'Homo Sapiens liberatus' - no gēnu diktāta atbrīvotais cilvēks.

    2) "Smadzeņu diktatūra". Filma atspoguļo patreizējos zinātniskos uzskatus, ka cilvēka personība, identitāte, tadošā domāšana, nežēlība, altruisms slēpjas nevis dvēselē bet smadzenēs. Kā veidots šis dators, tā jūtas un uzvedas cilvēks.

    3) "Smadzenes un saprāts". Filmā neirofizioloģijas profesora Konstantīna Anohina lekcija par smadzeņu un saprāta vienotību. Tiek akceptēts fizikālais monisms, bet noliegts Platona un Renē Dekarta smadzeņu un dvēseles duālisms. Demonstrētajos materiālos var redzēt pētījumus par gēnu saistību ar nervu šūnām un atmiņas procesiem. Vārdu sakot, tiek atšifrēta nervu sistēmas matrices darbība. Nervu sistēmas matrice - tas jau arī ir reālais Matrikss.

    4) "Smadzeņu noslēpumi: pēdējā mīkla". Filmā atspoguļota apziņas veidošanās smadzenēs elektrisko impulsu rezultātā. Viss kā televizorā - ja plūst elektriskā strāva, veidojas apziņas bildītes. Ja kāda smadzeņu daļa nedarbojas, kādas bildes daļas vai pikseļu iztrūkst. Redzami arī nu jau slavenie Libeta eksperimenti, kas parāda, ka apziņas gribas lēmums iestājas pēc tam, kad lēmumu pieņēma smadzenes (neapziņa). Kad pētāmais cilvēks izlemj nospiest pogu, var salīdzināt apzinātā lēmuma laiku ar neironu aktivitātes uzsākšanos. Eksperiments parāda, ka sākumā parādās neironu aktivitāte un tikai 0,5 sekundes pēc tam subjekts sajūt lēmumu kaut ko izdarīt. Tas nozīmē "brīvās gribas" ilūziju un matriksa dominanci pār apziņu.

    5) "Smadzeņu noslēpumi: viss notiek caur smadzenēm". Filma parāda, kā izkrītot kādai neiroloģiskai smadzeņu funkcijai, var konstatēt attiecīgo failu, kas smadzenēs rada noteiktus priekšstatus. Piemēram, paciente ar amūziju nesaprot mūziku un nespēj to baudīt. Vai arī izmainoties neironu darbībai smadzeņu garozas pieres daivā cilvēks pēkšņi sāk gleznot un atklāj, ka viņam tas tīri labi sanāk. Atkal mainoties neironu darbībai gleznošanas talanti pāriet. Tāpat cilvēka apziņu var pēkšņi pārņemt neironu darbības ierosināti reliģiozi pārdzīvojumi vai paranormālā pieredze. Vai tad mēs to paši izvēlamies, ja palūkojamies tā dziļāk?

    6) "Smadzeņu noslēpumi: domu skati". Filma parāda domu un iekšējo tēlu veidošanās mehānismus mūsu smadzenēs. Smadzenes ir dators, kas rada savas domu bildes. Citu cilvēku seju atpazīšana ir svarīga mūsu smadzeņu funkcija un filmā parādīts mehānisms, kāpēc cilvēki saredz seju uz Marsa, fotokartiņu plankumos kā spokus, pleķī uz sienas kā Dievmāti. Tai pašā laikā mehānismam salūztot cilvēks pārstāj atpazīt sejas (sejas agnozija).

    7) "Smadzeņu noslēpumi: pirmais starp līdzīgajiem". Filma parāda kā smadzenēs veidojas spēja plānot savas darbības, saprast valodu un runāt, kā arī spēja iztēloties un radoši domāt.

    8) "Smadzeņu noslēpumi: emocijas". Filma atspoguļo emociju darbību cilvēka smadzenēs: bailes, riebums, dusmas, neizpratne, romantiskā mīlestība u.c.. Arī emocijas ir parastas smadzeņu evolūcijas programmas. Emocijas mūs regulē un vada mūsu darbības.

    9) "Smadzeņu noslēpumi: domas attīstība". Filma atspoguļo, kā domāšana saistās ar atmiņām. Bērna attīstības gaitā domāšanu nosaka neironu darbība. Iegūtās pieredzes rezultātā vienas saites starp neironiem nostiprinās, kamēr citas atmirst. Atmirušās vai neeksistējošās saites nozīmē iztrūkstošas noteikta veida domāšanas iemaņas.

    pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

    Maikls Talbots "Hologrāfiskais Visums" - zinātniski fakti vai pseidozinātnisks sapnis?

    The Holographic Universe Rakstnieks Maikls Talbots (Michael Talbot ) savā grāmatā "Hologrāfiskais Visums" (The Holographic Universe) apkopoja vairumu visuma un apziņas hologrāfisko teoriju. Viņš centās savienot fiziku un psiholoģiju ar reliģiju, ezotēriku un misticismu.
     
    Hologrammu padara iespējamu viļņu interference – materiālu parādību, kuru aprakstīja fiziķi. Interference ir viļņu pastiprināšanās, tiem savstarpēji pārklājoties. Ar neapbruņotu aci dabā saredzams kā krustu-šķērsu raksts ūdenī, kad krustojas vairāki no dažādām pusēm ejoši ūdens viļņi. Kompleksais virsotņu un ieplaku izkārtojums, kas rodas šajās sadursmēs, saucas par interferences rakstu. Interferences rakstus var radīt jebkura veida viļņi, tostarp arī radioviļņi un gaismas viļņi. Tā kā lāzera izstarotā gaisma ir īpaši viendabīga, tā labi noder, lai radītu skaidrākus interferences rakstus. Tāpēc hologrammas, kādas mēs pazīstam mūsdienās, iespējamas tikai ar lāzera palīdzību.
    Hologramma rodas, ja lāzera gaisma tiek sadalīta divos atsevišķos staru kūļos. Pirmais kūlis atstarojas pret objektu, kuru fotografē. Otrajam gaismas kūlim ļauj mijiedarboties ar pirmā staru kūļa atstaroto gaismu. Kad tas notiek, tie veido interferences rakstu, kurš pēc tam tiek pierakstīts uz filmas. Tiklīdz kāds gaismas avots izgaismo šo filmu, parādās sākotnējā priekšmeta trīsdimensiju attēls. Ja sniegsieties ar roku pēc šīs hologrammas, roka izies attēlam cauri.
    Hologrāfiskais VisumsHologrāfisko efektu novērojumi radīja milzum daudz teoriju saistībā ar cilvēka apziņas fenomena izprašanu. Maikls Talbots grāmatu „Hologrāfiskais Visums” , kas tulkota arī latviešu valodā, iesāk ar aprakstu, kā „filmā „Zvaigžņu kari” Lūkas Skaivalkera piedzīvojumi iesākas tad, kad no robota Artu Detū izšaujas gaismas staru kūlis un miniatūrā projicē princeses Leijas trīsdimensiju attēlu. Kā apburts Luka vēro, kā spokainā gaismas skulptūra lūdz kādu, sauktu par Obi van Kenobi, steigties tai palīgā. Šis attēls ir hologramma - trīsdimensiju attēls, kas veidots ar lāzeru. Tehnoloģiskā maģija, kas nepieciešama šāda attēla izveidošanai, ir patiešām pārsteidzoša. Tomēr vēl pārsteidzošāks ir tas, ka daži zinātnieki tic, ka visums pats ir sava veida milzīga hologramma – kāda lieliski detalizēta ilūzija, kas nav vairāk vai mazāk īsta kā priceses Leijas tēls, kurš liek Lukam sākt savu meklējumu ceļu.”
    „1972.gadā Hārvārda universitātes redzes pētnieki Dāniels Pollens un Maikls Trektenbergs izvirzīja hipotēzi, ka ar hologrāfisko smadzeņu teoriju var izskaidrot, kāpēc dažiem cilvēkiem piemīt fotogrāfiskā atmiņa (zināma arī kā „eidētiskā atmiņa”). Parasti indivīdi ar fotogrāfisko atmiņu dažus brīžus aizvadīs „skennējot” ainavu, kuru vēlas iegaumēt. Kad gribēs to atcerēties, viņi aizvērtām acīm vai arī, lūkojoties uz tukšu sienu vai ekrānu, smadzenēs projicēs tās garīgo attēlu. Pētot šādu indivīdu – Hārvārda universitātes mākslas vēstures profesori Elizabeti -, Pollens un Traktenbergs konstatēja, ka šādi projicēti garīgie attēli viņai pašai bija tik reāli kā, piemēram, tad, kad viņa „nolasīja” Gētes darba „Fausts” lappuses attēlu – acis kustējās tā, it kā viņa pa īstam lasītu konkrēto lappusi.
    Džordžtaunas universitātes profesors neiroķirurgs Karls Pribrems (Karl H. Pribram) sāka darboties ar ideju, ka atmiņas ir sadalītas pa visām smadzenēm nevis ir sadalītas pa šauri lokalizētiem centriem. Viņš, atrada, ka pacienti, kuriem atdalīts kāds smadzeņu, necieta no atmiņu traucējumiem. Lielākas smadzeņu daļas izņemšana varēja likt pacienta atmiņām kļūt it kā miglainākām, tomēr no operāciju zāles neviens neiznāca, pilnīgi zaudējis atmiņu. Pribremam tas atgādināja hologrammu īpašību – ja filmas hologrāfisko gabaliņu, piemēram, ar ābola attēlu  pārgriež uz pusē un atkal izgaismo ar lāzeru, katrā gabaliņā var atrast visu ābola attēlu. Ja sadalīšanu turpina tālāk un filmas gabaliņi paliek mazāki, attēli paliek neskaidrāki. Pretēji parastām fofogrāfijām katrs hologrammas gabaliņa fragments satur informāciju par tur ierakstīto veselo. Līdz ar to Pribrams definēja smadzeņu holonomisko modeli (holonomic model of brain processing). Vienīgais atlikušais jautājums bija: kādu viļņveida dabas fenomenu smadzenes lieto, lai radītu šādas iekšējās hologrammas? Pribrems iedomājās, ka tās elektriskās komunikācijas, kas rodas smadzeņu nervu šūnās jeb neironos, nerodas pa vienai. Neironiem ir zari, tāpat kā kokiem, un, kad elektriskais ziņojums sasniedz kāda šī zara galu, tas izstarojas uz āru – tāpat kā viļņojums dīķī. Tā kā neironi ļoti cieši savienoti kopā, šie elektrības viļņi, kuri izplatās kā viļņveida parādība, visu laiku šķērso cits citu. Pribremam ienāca prātā ideja, ka šie elektriskie viļņi droši vien rada gandrīz vai nebeidzamu interferenču modeļu kaleidoskopisku kūli, kas savukārt varētu būt tie, kuri smadzenēm piešķir to hologrāfiskās īpašības. Starp neirozinātniekiem hologrāfiskais atmiņu modelis tomēr neguva īpašu atsaucību, jo dati bija pretrunīgi un varēja atrast citus skaidrojumus.
    1980.gadā Konektikutas universitātes psihologs doktors Kenets Rings teoriju paplašināja. Viņš piedāvāja ideju, ka tās pieredzes, kuras cilvēks gūst uz nāves sliekšņa, var izskaidrot ar šo hologrāfisko modeli. Rings, kas ir Starptautiskās pirmsnāves pieredžu asociācijas prezidents, tic, ka šādas pieredzes, kā arī nāve pati par sevi būtībā nav nekas vairāk kā personas apziņas pārvietošanās no viena hologrammas realitātes līmeņa uz kādu citu.
    1985.gadā doktors Staņislavs Grofs, Merilendas Psihiatriskās izpētes centra vadītājs un Džona Hopkinsa Medicīnas universitātes psihiatrijas skolas asistējošais profesors, publicēja grāmatu, kurā secināja, ka esošie neiropsiholoģiskie modeļi neder un tikai hologrāfiskais modelis var izskaidrot tā dēvētās arhetipu pieredzes, sastapšanos ar kolektīvo zemapziņu un visus citus neparastos fenomenus, ar kādiem sastopamies mainītas apziņas stāvoklī.
    1987.gadā Sapņu izpētes asociācijas ikgadējā sanāksmē, kas norisinājās Vašingtonā, fiziķis Freds Alans Volfs uzsvēra, ka ar hologrāfisko modeli var izskaidrot tā dēvētos apskaidrotos sapņus (neparasti spilgtus apskaidrības sapņus, kuros sapņotājs atskārš, ka viņš vai viņa ir nomodā). Volfs tic, ka šādi sapņi patiesībā ir citu – paralēlo – realitāšu apciemojumi un ka hologrāfiskais modelis galu galā ļaus attīstīt „apzināšanās fiziku”, kas dos iespēju pilnīgāk izpētīt šos esības citu dimensiju līmeņus.
    1987.gadā izdotajā grāmatā Synchronicity: The Bridge Between Matter and Mind (Sinhronitāte: tilts starp matēriju un prātu) Karalienes universitātes (Kanāda) fiziķis doktors F.Deivids Pīts (F.David Paet) apgalvoja, ka sinhronismus (sagadīšanās, kas ir tik neparastas un psiholoģiski nozīmīgas, ka tās nekādi nevar uzskatīt par nejaušām) var izskaidrot ar šo hologrāfisko modeli. Pīts domā, ka šādas sagadīšanās faktiski ir „īstenības auduma plīsumi”. Tie atklāj, ka cilvēka domu procesi ir daudz ciešāk saistīti ar fizikālo pasauli, nekā līdz šim tika uzskatīts.
    Daži zinātnieki, filosofi un rakstnieki tic, ka visums pats ir milzīga hologramma. Kvantu fiziķi atrada, ka, ja matēriju sadala aizvien mazākos un mazākos gabaliņos, tad tā, iespējams, var sasniegt to punktu, kur šiem gabaliņiem – elektroniem, protoniem un citiem – vairs nepiemitīs parasto objektu īpašības. Atklājās, ka elektronam nepiemīt dimensija jeb izmērs. Tā iespaida dēļ, kādu elektrons atstāj uz televizora ekrānu, šis atstātais punkts izskatās pēc daļiņas. Taču tas var „izšķīst” izplūdušā enerģijas mākonī un uzvesties tā, it kā būtu telpā izkliedēts vilnis. Ja to virza uz barjeru, kurā izgriezti divi šķēlumi, tas pa šiem šķēlumiem iziet cauri vienlaikus. Kad viļņveida elektroni saduras cits ar citu, tie rada interferences rakstus. Eksperimeti it kā pierāda, ka elektrons ir vienmēr vilnis tad, kad to neviens nenovēro. Ja jebkuras elementārdaļiņas reģistrē aparatūra, tās redzamas kā punktveida daļiņas. Tā sakot – nekustīga fotogrāfija. Dāņu fiziķis Nils Bors norādīja: ja elementārdaļiņas sāk eksistēt tikai novērotāja klātbūtnē, tad nav jēgas runāt par kādas daļiņas īpašībām un raksturojošiem lielumiemkā eksistējošiem ārpus tā, ko viņi novēro.
    Deivids Boms (David J. Bohm) bija kvantu fiziķis, grāmatas ‘Wholeness and The Implicate Order’ (Veselums un iesaistītā kārtība) autors, kas atbalstīja holonomiskās prāta teorijas. Viņš izdomāja, ka, ja elementārdaļiņas līdz novērošanas brīdim neeksistē, tad tās vairs nav jāuzskata par neatkarīgām „lietām”. Var pat pacelt jautājumu, vai fiziķi atsevišķas elementārdaļiņas nerada no savas iztēles? Piedevām, lai gan elektronu individuālās kustības izskatījās nejaušas, liels skaits elektronu spēja radīt pārsteidzoši labi organizētus efektus. Līdzīgi amēbas tipa radībām plazma pastāvīgi sevi reģenerēja un visus netīrumus ieslēdz ar valni – tieši tāpat, kā bioloģiski organismi var pārklāt ar cistu kādu svešķermeni. Bomu šīs organiskās spējas tā pārsteidza, ka viņam radās iespaids, it kā šī elektronu jūra ir „dzīva”. Boms šādas kolektīvās elektronu kustības nosauca par plazmoniem. Tādējādi visa mūsu taustāmā ikdienas dzīves realitāte patiesībā ir sava veida ilūzija, kas ir līdzīga hologrāfiskam attēlam. Zem tās pastāv kāds cits dziļāks un plašāks esamības līmenis, kurā atrodas visi mūsu fizikālās pasaules objekti un parādības – daudzējādā ziņā tādā pašā veidā, kā no gabaliņa hologrāfiskas filmas veidojas hologramma. Boms šo dziļāko līmeni nosauca par par „iesaistīto (kas nozīmē „salocīto”) kārtību”. Mūsu pašu esamības līmeni viņš nosauca par eksplicēto jeb „izvērsto kārtību”. Pat elektrons nav viena lieta, bet gan kopums vai pat vesels ansamblis, kas salocīts visā telpā. Visumu Boms ieteica apzīmēt ne tik daudz kā hologrammu, bet ar terminu ‘holokustība’. Nav jēgas uzskatīt, ka visums sastāv no daļām, tāpat kā strūklakas dažādos geizeros kā kaut ko atsevišķi pastāvoša no kopējā zemes ūdens apjoma, no kura arī geizeri iztek. Visumā viss ir kādas nepārtrauktības daļa. Tomēr visums nav kaut kas nediferencēts. Visumā esošajām lietām var būt sava specifiska kvalitāte, tāpat kā virpuļiem vai burbuļiem, kas izveidojas upē. Tāpat sabiedrībā bez skata uz kopējo veselumu nevar izprast kriminālnoziedzību, nabadzību, narkotisko vielu atkarību. Tādas pašas ir cilvēka apziņas attiecības ar elementārdaļiņu pasauli. Arī individuālā apziņa ir kāda liegāka matērijas forma (īpašību duālisms). Tikai apziņas izprašanas problēma ir tā, ka holokustības dēļ nav jēgas runāt par apziņas un matērijas mijiedarbību. Kaut kādā ziņā novērotājs ir arī pats novērojamais. Novērotājs ir arī mērinstruments, eksperimentālie rezultāti, laboratorija un vēja plūsma ārpus laboratorijas. Līdzīgā kārtā Boms uzskata, ka nav jēgas visuma iedalīšanai dzīvās un nedzīvās būtnēs. Dzīvā un nedzīvā matērija ir ievīta viena otrā. Pat klints kaut kādā veidā ir dzīva, saka Boms, jo dzīvība un inteliģence piemīt ne tikai matērijai, bet atrodas arī „enerģijā”, „laikā”, „visā visuma audumā” un it visā pārējā, ko mēs abstrahējam no šīs holokustības un kļūdaini uztveram kā atsevišķas lietas. Pēc Talbota vārdiem, Boms domāja, ka elektrons ir ne vien kaut kas līdzīgs prātam, bet ir arī augstākas sarežģītības pakāpes būtne. Tas, ka elektroni un arī citas elementārdaļiņas aktīvi lieto informāciju, norāda, ka spēja atbildēt uz jēgu piemīt ne tikai apziņai, bet arī matērijai. Tieši tāpat kā jebkura hologrammas daļa satur visa veseluma attēlu, tā arī katra Visuma porcija ietver sevī visu veselo. Tas nozīmē: ja mēs zinātu, kā tai piekļūt, mēs spētu atrast Andromedas galaktiku uz savas kreisās rokas īkšķa. Mēs atrastu arī Kleopatru, kas pirmo reizi sastop Cēzaru, jo principā visa pagātne un līdzdalība nākotnē ir ierakstīta katrā mazā laika un telpas apvidū. Katrā mūsu ķermeņa šūnā ir ielocīts viss Visums.
    Maikls Talbots savā grāmatā „Hologrāfiskais Visums” aplūko Boma un Pribrema teorijas vienkop. Mūsu smadzenes matemātiski konstruē objektīvo realitāti, interpretējot svārstības, kuras galu galā ir citu dimensiju projekcijas – kādu dziļāku eksistneces kārtību, kas atrodas aiz laika un telpas. Smadzenes ir hologramma, kas ietvertas hologrāfiskajā Visumā. Tāda lieta kā objektīvā pasaule nepastāv – vismaz ne tajā veidā, kā esam pieraduši tam ticēt. Privātā sarunā Boms esot pateicis, ka viss Visums ir „doma” un visa tā realitāte pastāv vienīgi tajā, ko domājam. Tas, kas atrodas „ārpusē”, ir plašs viļņu un svārstību okeāns. Realitāte mums šķiet stabila tikai tāpēc, ka mūsu smadzenes spēj paņemt šo izplūdušo hologrāfisko kontūru un pārveidot to tajos stienīšos, akmeņos un citos atpazīstamos priekšmetos, kas veido mūsu pasauli. Labas kvalitātes zīda audums vai pludmales smilšu zem kājām ir tikai sīki izstrādāta fantoma locekļu sindroma versijas. Tas nenozīmē, ka nepastāvētu porcelāna krūzītes vai pludmales smiltis. Tas vienkārši nozīmē to, ka porcelāna krūzītei attiecībā uz savu realitāti piemīt divi dažādi raksturojumi. Ja tā tiek filtrēta caur mūsu smadzeņu lēcu, tā sevi manifestē kā krūzīte. Ja mēs šo smadzeņu lēcu atmestu, tad pieredzētu to kā interferences modeli. Arī sevi mēs varam uzlūkot kā fiziskus ķermeņus, kas pārvietojas telpā, vai kā interferences rakstus ar neskaidrām kontūrām, kuri ir ietverti kosmiskajā hologrammā. Pēdējais ir tuvāks īstenībai. Hologrāfiskajā visumā ir iluzori gan laiks, gan telpa. Mēs esam ieprogrammēti domāt laika un telpas kategorijās. Tāpēc Maikls Talbots secina, ka viss esošais ir „jāuzlūko kā ilūzija, un mūžīga būs tikai apziņa – dzīvā Visuma apziņa”. Viņš piekrīt Karlosa Kastaņedas donam Huanam, kurš saka: „Mēs esam pati apzināšanās; mēs neesam objekti, mums nepiemīt cietība. Mēs esam neierobežoti. Priekšmetu un cietvielu pasaule ir veids, kas padara mums ērtāku pārvietošanos uz zemes”.
    Privātā sarunā ar Maiklu Talbotu hologrāfiskās idejas esot atbalstījis arī fiziķis Viljams Tillers, Stenfordas universitātes Materiālu zinātņu departamenta vadītājs. Tillers domā, ka realitāte ir līdzīga tai „holozemei”, kādu televīzijā redzam filmā Star Trek: The Next Generation. Šajā seriālā holozeme ir apkārtne, kurā tās iedzīvotāji var izraisīt burtiski jebkuru realitātes hologrāfisko simulāciju: biezu mežu vai rosīgu pilsētu. Viņi tāpat spēj mainīt katru simulāciju un jebkurā veidā, kā vien paši to vēlas – liekot materializēties lampai vai pazust negribētam galdam. Tillers domā, ka visums ir sava veida hologramma, kas radīts, „integrējot” visas dzīvās būtnes. Viņš apgalvo: „Mēs to esam radījuši kā līdzekli, lai varētu izdzīvot savas pieredzes, un mēs esam radījuši tos likumus, kas to vada. Un tad, kad mēs nonākam līdz savas sapratnes robežām, mēs varam pārveidot likumus tā, lai, augot līdzi, varētu radīt jaunu fiziku”.
    Doktors Dens Dičvalds darbā ‘The Holographic Paradigm’ izsaka domu, ka cilvēciskā būne ir pašpietiekama, sevi ģenerējoša un pati sevi apzinoša hologramma.
    Vēl kāds zinātnieks, kas tic, ka Boma iesaistītajai sakārtotība ietekmē psiholoģiju, ir psihiatrs Montegjū Ulmans (Montague Ullman) – Maimonida Medicīniskā centra Sapņu laboratorijas Bruklinā Ņujorkā dibinātājs un Ņujorkas Alberta Einšteina Medicīnas koledžas klīniskās psihiatrijas goda profesors. Ulmans uzrakstīja darbu ‘Wholeness and Dreaming’ (Veselums un sapņošana). Hologrāfiskajā kārtībā visi cilvēki ir vienoti. Viņš piekrīt Bomam, ka svarīgs ir veselums, un domā, ka sapņi ir veids, kā daba mēģina mijiedarboties ar mums šķietami obligāto vēlmi fragmentēt pasauli. Ja mēs neiemācīsimies pārvarēt visus veidus, kādos esam sadalījuši pa fragmentiem cilvēku rasi – nacionāli, reliģiski, ekonomiski un jebkurā citā veidā -, varam nejauši iznīcināt visu kopējo gleznu. Nakts sapņu hologrammās parādās šī vajadzība pēc vienotības, konstruktīvākiem un radošākiem risinājumiem. Kas ir nakts sapņu nebeidzamās gudrības plūsmas avots? Ulmans atzīst, ka to nezin. Iespējams, ka sapņi ir tilts starp uztveramo un nemanifestēto lietu kārtību. Viņš domā, ka ar hologrāfisko teoriju var izskaidrot ne tikai sapņus, bet arī psihozes, mistiķu redzējumus. Piemēram, šizofrēniķi bieži vien ziņo par it kā „okeāniskām vienotības izjūtām ar Visumu”, bet tas notiek kaut kādā maģiskā vai iluzorā veidā. Viņi apraksta, ka pazūd robeža starp sevi un citiem – ticību tam, ka viņu domas vairs nav privātas. Viņi uzskata, ka spēj lasīt citu domas, un tā vietā, lai uzskatītu cilvēkus, priekšmetus un jēdzienus par individuālām lietām, viņi bieži vien tās uzlūko kā lielākas apakšklases – tā ir tendence, kas, šķiet, ir veids, kā izteikt realitātes hologrāfiskās īpašības, kuras viņi paši sevī atrod. Mānijas pacienti šo hologrāfisko tendenci izjūt vēl stiprāk. Mānijas jūtu pacēlumā viņi grandiozā veidā identificē sevi ar kādu bezgalīgu potenciālu.
    Fiziķis Freds Alans Volfs (Fred Alans Volf) uzskatīja, ka hologrāfiskais modelis izskaidro tā saucamos spilgtos jeb apskaidrotos sapņus (lucid dreams), kuros subjekts var sapņa sižetu kontrolēt. Volfs apgalvoja, ka spilgtie sapņi (iespējams, visi sapņi) ir ciemošanās paralēlajos visumos. Tie ir mazākas hologrammas lielāku un aptverošāku hologrammu iekšpusē. Viņš pat ierosināja spēju sapņot spilgtus sapņus par paralēlo visumu apziņu.
    Merilendas Psihiatrisko pētījumu centra vadītājs un Džona Hopkinsa Medicīnas augstskolas psihiatrijas docents, daudzu grāmatu autors Staņislavs Grofs (Stanislav Grof) pētīja halucinogēna LSD (lizergīnskābes dietilamīds) ietekmi uz apziņu. Viņš atrada, ka LSD seansu laikā pacienta apziņa šķietami izgāja ārpus parastajām ego robežām. Piemēram, kāda paciente pēkšņi palika pārliecināta, ka pieņēmusi kāda aizvēsturiska sieviešu kārtas rāpuļa identitāti. Viņa sniedza bagātīgu aprakstu par sajūtām, kas pavada iekapsulēšanos šādā formā, lai gan it kā nebija zinājusi tādu informāciju iepriekš. Paciente arī pasaka, ka šo sugu tēviņiem visuzbudinošākais ir krāsotu zvīņu plankums galvas sānos. Citu pacientu pieredzes saistījās ar piekļūšanu rasu un kolektīvajām atmiņām. Slāviskas izcelsmes indivīdi pieredzēja, kā piedalījušies cīņās pret Čingishana mongoļu ordām, dejojuši kopā ar Kalahari bušmeņiem, piedalījušies Austrālijas aborigēnu iniciācijas rituālos un miruši kā acteku ziedojumu upuri. Šajos aprakstos bieži vien atainojās dīvaini vēsturiski fakti un zināšanas, kas bieži nesaistījās ar pacientu izglītību, rasi un iepriekšējo saskarsmi ar šīm lietām. Piemēram, kāds neizglītots pacients sniedza bagātīgu atstāstu par tehnikām, kas saistās ar ēģiptiešu praktizēto balzamēšanu un mimifikāciju. Vēl citi „ietonējās” Tālo Austrumu kultūrās, sniedzot bagātīgus aprakstus par japāņa, ķīnieša vai tibetieša psihi, kā arī izklāstot dažādas daoisma vai budisma mācības. Grofam šķita, ka nepastāv nekādi ierobežojumi – LSD seansus piedzīvojušie subjekti varēja jebkam piekļūt. Šādām pieredzēm Grofs ieviesa terminu ‘pārpersonisks’ (transpersonal). Kopā ar pedagogu un psihologu Ābrahamu Maslovu tika nodibināts jauns psiholoģijas atzars – pārpersoniskā psiholoģija (transpersonal psychology). Grofs domāja, ka hologrammām piemīt gandrīz vai neierobežota kapacitāte informācijas uzglabāšanā un atgūšanā, vīziju, fantāziju un halucināciju izsaukšanā. Par holotropo apziņas stāvokli viņš nosauca tādu, kurā iespējams piekļūt šim hologrāfiskajam labirintam, kas vieno visus esības aspektus. Tas sevī ietver bioloģisko, psiholoģisko, rasu un garīguma vēsturi, pasaules tagadni, pagātni un nākotni, kā arī citus realitātes līmeņus. Atmiņu iegūšanas psihoterapeitisko tehniku Grofs nosauca par holotropisko terapiju, kas aprakstīta viņa grāmatā „The Adventure of Self-Discovery”.
    Maikls Talbots un citi hologrāfisko teoriju piekritēji uzskata, ka mācīšanās ir process, kas turpinās pat pēc nāves un zināšanas ir iespējams paņemt līdzi pat pēc nomiršanas. Kāds vīrietis esot teicis, ka viss, ko viņam pēcnāves pārdzīvojumā vajadzēja darīt, bija tikai pajautāt, kā tas ir, piemēram, būt par insektu. Momentāni šī pieredze jau bija viņējā. Jūs varat tikai iedomāties jautājumu un uzreiz iegūt atbildi. Eksistē kāda bezgalīga „informācijas bibliotēka”. Varētu pabrīnīties, kāpēc mācīšanās ir tik nozīmīga dzīves laikā, ja jau visas atbildes un jebkuru pieredze var iegūt pēc nāves? Pēcnāves izjūtu pieredzētāji atbild, ka noteiktas atbildes tiem nav. ir tikai sajūta, ka mācīšanai ir kāds sakars ar dzīves jēgu un katra indivīda spējām ko sasniegt un palīdzēt citiem.
    Hologrāfisko teoriju īpatnība un atšķirība no teoloģiskajām teorijām ir pilnīgs kosmiskas tiesāšanas vai jebkuras dievišķu sodu un apbalvojumu sistēmas iztrūkums. Teorijas piekritēji uzskata, ka viņi dzīvo „labsirdīgā” visumā. Piemēram, izmēģināt sevi insekta „ādā” ir interesants piedzīvojums, nevis karmiskais sods. Un kas ir viena insekta dzīves garums salīdzinot ar mūžību?

    Dažas sapņu pircēju reakcijas: 

    Sapņu kritiķa viedoklis.
    -   Hologrāfiskās teorijas izklausās patiešām zinātniskas. Vismaz tā liekas pirmajā skatījumā, jo piekritēju un dibinātāju vidū ir daudz zinātnieku. Daudzi zinātnieki ir ļoti titulēti.
         Tomēr Boma un hologrāfiskajās teorijās ir kaut kas no panpsihisma vai animisma – uzskata, ka apziņa ir visur. Citas teorijas, tai skaitā teoloģiskās, to noliedz. Tādus faktus neatrod un tāpēc neapstiprina dabaszinātnes.
    -      Kritiķi uzdod jautājumu: Vai elektrons jeb klints atpazīst sevi spogulī? Vai tie nosauc sevi vārdā, apzīmējot savu personību? Vai tie atceras savus paziņas? Vai elektrons spēj atšķirt citu elektronu kā sev radniecīgāku no protona, piemēram? Vai klintij ir emocijas? Vai tā uztver sarkanu krāsu? Ja tā visa nav, kā mēs varam lietot apziņas jēdzienu? Tas neko nemaina, ja klints vai elektrons nav „gabals”, bet tikai viļņu kopums.
    -      Ja ar apziņu mēs saprotam savu paziņu atpazīšanu, rīcības motīvu un emociju izjušanu un atpazīšanu sevi spogulī, tad nav pamata tādiem apgalvojumiem, ka nedzīvajai matērijai ir apziņa.
    -        Boms raksta: „Ja mēs zinātu, kā tai piekļūt, mēs spētu atrast Andromedas galaktiku uz savas kreisās rokas īkšķa. Mēs atrastu arī Kleopatru, kas pirmo reizi sastop Cēzaru”. Tas ir apgalvojums bez pierādījuma. Bomam, ja viņš darbotos zinātniski, būtu konkrēti jāatrod „Andromedas galaktika uz kreisā īkšķa” un „Kleopatru, kas pirmo reizi sastop Cēzaru”. Kleopatras un Cēzara personības apziņas konstrukcija ar visu viņu dzīves pieredzes pierakstu ir ārkārtīgi sarežģīts un milzīgs informācijas apjoms. To vēl nespēj aptvert mūsdienu superdatori. Ja tam pievieno visu jebkad dzīvojošo cilvēku pieredzes informāciju, apjoms ir vienkārši neizmērāms. Tam vēl jāpievieno visu jebkad dzīvojošo radījumu informācija. Vēl visam tam jāpievieno visu visumu un galaktiku dzīvo radījumu pārdzīvoto, ja tādi ir. Un vēl tam ir jāpievieno visi nākotnes radījumi ar visu viņu iegūto pieredzi. Ja šāds informācijas apjoms ir ierakstīts katrā īkšķa šūniņā – tam jābūt konkrētiem pierādījumiem. Izteiciens  „Ja mēs zinātu, kā tai piekļūt...” nozīmē, ka Boms nekā tāda nav atradis. Vispār nekā nav atradis! Ja tiek salīdzināts ar hologrammām, jāatceras, ka hologramma tiek izveidota no konkrētas informācijas apjoma – priekšmeta fotogrāfijas vai lentē uzņemtas filmas. Man ir sajūta, ka hologrāfijas teoriju piekritēji vienkāršo informācijas pieraksta procesus un apjomu. Tituli un amati mums ne vienmēr palīdzēs īstenības izzināšanai.
    -         Kā Grofs var pateikt, ka paciente iepriekš to vai to nav zinājusi? Visi psihiatri un psihoterapeiti zin, ka lielāko daļu apgūtās informācijas cilvēki neatceras. Kā atrasts, cilvēki vispār vairāk neatceras nekā atceras. Bez tam zināms, ka pacienti nereti saka to, ko vēlas psihoterapeits. Ja psihoterapeits, šai gadījumā Staņislavs Grofs, grib pierādīt, ka pacientam zemapziņā ir arhetipiska informācija, kuru tas nekad nav apzinājies, pacients viņam var tā arī teikt. Piedevām, tā nav apzināta melošana, bet pašmaldināšana.
    -        Mūsdienu neirozinātnes atrada, ka saņemot stimulus no ārējā objekta caur sensorajiem orgāniem, mūsu smadzenēs un, attiecīgi, arī apziņā pēc pussekundes tiek radīta oriģināla kopija – filma. Neirozinātnēm ir konkrēti atradumi par sensoro sajūtu atmiņas tēlu lokalizācijām. Ar acīm uztvertie redzes tēli, krāsas, formas, kustības tiek uzkonstruētas redzes garozā. Ja to var izdarīt daudzas smadzeņu šūnas (tikai vienlaicīgi), nenozīmē, ka to pašu var saglabāt viena īkšķa šūna.
    -         Šī ārējās pasaules filma patiešām jau vairs nav pats oriģināls – „lieta sevī”.
    -       Piemērs ar valodām: cilvēki pieliek daudz pūļu, lai valodas iemācītos. Ja viss eksistētu katrā šūnā, mums būtu jāzin visas pasaules valodas, nevis tās jāmācās.
    -         Visuma hologrāfiskajām teorijām manā skatījumā ir vēl viena apstrīdama vieta – tās neatbild uz jautājumu, kas ir tā aparatūra, kā, piemēram, starus raidošais lāzers vai lāzera aizvietotājs. Materiālisti teiktu, ka visums un zemes pasaule ir pilna ar dažāda veida viļņiem, taču šie viļņi interferences rezultātā paši neveido apkārtējo priekšmetu hologrāfiskus attēlus. Bez lāzera nepieciešams fotoaparāts vai kinokamera, kas apkārtējās pasaules objektus uztver, nofotografē un patur atmiņā. Tikai šādi iegūtas bildītes var pārveidot par hologrammām ar lāzera palīdzību. Tāpēc paceļas jautājums: kur atrodas kinokameras un lāzeri? Kas tos izgatavo un noorganizē realitātes simulācijai?
    -          Pēc šīs teorijas iznāk, ka apziņa kā viļņu forma var turpināt eksistēt pēc smadzeņu nāves.
    -         Šeit īpašību duālisms noved pie apziņas nemirstības priekšstata. Smadzenes izjūk, apziņas viļņi paliek.
    -          Lai teorijai varētu ticēt, tai būtu jāatbild uz jautājumu, kas visas šīs hologrāfiskās bildes radījis? Kas radījis lāzerus, neironus vai pašas hologrammas? Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka var būt tikai divas galvenās teorijas. Pirmā teorija – to visu radījis kāds saprāts, intelekts, saukts par dievu, demiurgu, kosmisko saprātu vai ļauno ģēniju. Otrā teorija – tas viss radies pats no sevis, viļņveida procesu nejaušu kombināciju ceļā. Tādējādi mēs nekur tālāk neesam tikuši. Ja holoapziņu radīja saprāts, kas pats nav hologramma, tad esam pie substances duālisma. Radītāja apziņa nevar būt hologramma. Talbots raksta, ka holozeme ir ilūzija, tikai apziņa ir mūžīga. Jāatbild uz jautājumu, kā radās holozemes radītāja apziņa un no kā tad sastāv šī apziņa? Ja holoapziņa radās pati, nav nekādas teorijas, kā viļņi paši spontāni var izveidot tik sarežģītus fenomenus kā apziņa un objekti.
    -        Tātad hologrāfisko teoriju piekritēji visdrīzāk pieturas pie reliģiskām, spirituālām vai misticisma teorijām.
    -          Boma teorijā ir arī kaut kas no subjektīvisma. Viņš ir teicis, ka viss Visums ir „doma”. Iespējams, tā ir tuva solipsismam. Sīkāk Boms neprecizē savus uzskatus (esot teicis, ka pats labāk izšķiras par šīm brīnumainajām parādībām daudz neprātot). 
    -        Arī prāta zinātnes vai neirozinātnes runā par virtuālām prāta ilūzijām. Taču tās apstrīdētu, ka hologramma pati par sevi var būt dzīva, ar savu iniciatīvu. Mēs taču neuzskatām par dzīvām figūras televizorā. Figūras no televizora nevar izkāpt no tā ārā un neatkarīgi pastaigāties pa istabu. Hologramma ir tikai trīsdimensiju televīzijas attēls.
    -         Ja mēs ieskatāmies, tad atrodam, ka neirozinātnes ir materiālistiskas pēc savas būtības. Ne jau tāpēc, ka neirozinātnieki, biologi tīšām grib pieturēties pie materiālisma. Daudzi atsevišķi zinātnieki ir duālisti. Zinātne kā tāda izmanto mērinstrumentus, jo tie ir neatkarīgi no apziņas, nav subjektīvi un reģistrē tādas materiālas daļiņas, kuras mūsu apziņa nereģistrē. Mērinstrumenti vispār reģistrē tikai materiālās daļiņas. No tā tiek secināts, ka ārējā materiālā pasaule – dzīvā un nedzīvā – patiešām eksistē. Vizuālais attēls mūsu apziņā ir reālas redzamās ārējās matērijas kopija, lai arī neprecīza. Tāpat kā filmā „Zvaigžņu kari” princeses Leijas trīsdimensiju attēls ir kādas reāli ārējā pasaulē eksistējošas personas kopija. Bez ārējās pasaules tēla nebūtu iespējams izveidot kopiju mūsu prātā. Arī virtuālās kopijas mūsu smadzenēs veidotas no matērijas.
    -         Maikls Talbots apraksta savu pieredzi: „Reiz, dziļi iegrimis domās par romānu, pie kura tobrīd strādāju un tas bija par vilkačiem, es pamanīju, ka ap manu ķermeni izveidojies spokains vilkača attēls. Vēlos uzsvērt, ka tā bija tikai vizuālas dabas parādība un ka es pats nevienu brīdi nejutos pārtapis par vilkati. Lai gan šis hologrāfiskais attēls, kas apņēma manu ķermeni, bija pietiekami reāls, jo, kad es pacēlu roku, es patiešām varēju saskatīt tā vilnā atsevišķus matiņus un to, kā no manu roku apņemošās, vilkam līdzīgās ķepas izspraucas suniski nagi. Patiešām itin viss šajos attēlos bija reāls, lai neteiktu vēl to, ka tie bija caurspīdīgi un es varēju saskatīt pats savu roku, ar miesu un asinīm zem tiem”. Te aprakstīta redzes vīzija, ko var nosaukt par hologrammu. Taču autors nevarēja šim vilkatim pieskarties, kā tas būtu ar reālu fizikālu objektu. Kā par hologrammām rakstīja pats Talbots – roka tai izskrietu cauri. Vilkača vīzija pēc laika izgaisa, kamēr reāls fizikāls objekts neizgaistu. Vēl viens kritērijs – vīziju vai halucināciju redz tikai tās autors. To nevar apliecināt citi. Tādu liecinieku iztrūkuma kritēriju parasti izmanto psihiatri halucināciju atšķiršanai no realitātes.

    Slēdziens: hologrāfiskā teorija un hologrāfiskais visums ir tikai jauks un patīkams ... sapnis! 

    Līdzīgās ziņas:
    Vai mēs dzīvojam matriksā? Jā, mēs sapņojam matriksā! 
    TV pārraide krievu val.: 

    Капица С.П и Анохин К.В - Нейроны, разум и сознание

    Papildus informāciju skat. populārzinātniskajās dokumentālajās filmās:

    Krievu val.: 1) "Kā atbrīvoties no gēnu tirānijas". Filmā atspoguļota akadēmiķa Vladimira Skulačova (Владимир Скулачев) lekcija, kurā tiek aprakstīta hipotēze par apoptozi (šūnu pašnāvība) un fenoptozi - gēnu diktētu organisma pašnāvības vai novecošanas procesu. Savu projektu Skulačovs nosauca par 'Homo Sapiens liberatus' - no gēnu diktāta atbrīvotais cilvēks.

    2) "Smadzeņu diktatūra". Filma atspoguļo patreizējos zinātniskos uzskatus, ka cilvēka personība, identitāte, tadošā domāšana, nežēlība, altruisms slēpjas nevis dvēselē bet smadzenēs. Kā veidots šis dators, tā jūtas un uzvedas cilvēks.

    3) "Smadzenes un saprāts". Filmā neirofizioloģijas profesora Konstantīna Anohina lekcija par smadzeņu un saprāta vienotību. Tiek akceptēts fizikālais monisms, bet noliegts Platona un Renē Dekarta smadzeņu un dvēseles duālisms. Demonstrētajos materiālos var redzēt pētījumus par gēnu saistību ar nervu šūnām un atmiņas procesiem. Vārdu sakot, tiek atšifrēta nervu sistēmas matrices darbība. Nervu sistēmas matrice - tas jau arī ir reālais Matrikss.

    4) "Smadzeņu noslēpumi: pēdējā mīkla". Filmā atspoguļota apziņas veidošanās smadzenēs elektrisko impulsu rezultātā. Viss kā televizorā - ja plūst elektriskā strāva, veidojas apziņas bildītes. Ja kāda smadzeņu daļa nedarbojas, kādas bildes daļas vai pikseļu iztrūkst. Redzami arī nu jau slavenie Libeta eksperimenti, kas parāda, ka apziņas gribas lēmums iestājas pēc tam, kad lēmumu pieņēma smadzenes (neapziņa). Kad pētāmais cilvēks izlemj nospiest pogu, var salīdzināt apzinātā lēmuma laiku ar neironu aktivitātes uzsākšanos. Eksperiments parāda, ka sākumā parādās neironu aktivitāte un tikai 0,5 sekundes pēc tam subjekts sajūt lēmumu kaut ko izdarīt. Tas nozīmē "brīvās gribas" ilūziju un matriksa dominanci pār apziņu.

    5) "Smadzeņu noslēpumi: viss notiek caur smadzenēm". Filma parāda, kā izkrītot kādai neiroloģiskai smadzeņu funkcijai, var konstatēt attiecīgo failu, kas smadzenēs rada noteiktus priekšstatus. Piemēram, paciente ar amūziju nesaprot mūziku un nespēj to baudīt. Vai arī izmainoties neironu darbībai smadzeņu garozas pieres daivā cilvēks pēkšņi sāk gleznot un atklāj, ka viņam tas tīri labi sanāk. Atkal mainoties neironu darbībai gleznošanas talanti pāriet. Tāpat cilvēka apziņu var pēkšņi pārņemt neironu darbības ierosināti reliģiozi pārdzīvojumi vai paranormālā pieredze. Vai tad mēs to paši izvēlamies, ja palūkojamies tā dziļāk?

    6) "Smadzeņu noslēpumi: domu skati". Filma parāda domu un iekšējo tēlu veidošanās mehānismus mūsu smadzenēs. Smadzenes ir dators, kas rada savas domu bildes. Citu cilvēku seju atpazīšana ir svarīga mūsu smadzeņu funkcija un filmā parādīts mehānisms, kāpēc cilvēki saredz seju uz Marsa, fotokartiņu plankumos kā spokus, pleķī uz sienas kā Dievmāti. Tai pašā laikā mehānismam salūztot cilvēks pārstāj atpazīt sejas (sejas agnozija).

    7) "Smadzeņu noslēpumi: pirmais starp līdzīgajiem". Filma parāda kā smadzenēs veidojas spēja plānot savas darbības, saprast valodu un runāt, kā arī spēja iztēloties un radoši domāt.

    8) "Smadzeņu noslēpumi: emocijas". Filma atspoguļo emociju darbību cilvēka smadzenēs: bailes, riebums, dusmas, neizpratne, romantiskā mīlestība u.c.. Arī emocijas ir parastas smadzeņu evolūcijas programmas. Emocijas mūs regulē un vada mūsu darbības.

    9) "Smadzeņu noslēpumi: domas attīstība". Filma atspoguļo, kā domāšana saistās ar atmiņām. Bērna attīstības gaitā domāšanu nosaka neironu darbība. Iegūtās pieredzes rezultātā vienas saites starp neironiem nostiprinās, kamēr citas atmirst. Atmirušās vai neeksistējošās saites nozīmē iztrūkstošas noteikta veida domāšanas iemaņas.