Vai tas ir iespējams, ka zinātne apgalvotu kaut ko tādu?
Aplūkosim dažus apgalvojumus:
"Augiem, izrādās, ir nervu sistēma, emocijas, atmiņa, analītiskas spējas, kolektīvā apziņa un vēl, un vēl...". "Viedoklis, ka augi ir primitīvi organismi" it kā esot jau novecojis. "Mums grūti iedomāties, ka gļēvajai, gliemežu sazelētajai salātu lapai, sīkajai kā asinsvadi kapu rāzītei vai latvānim varētu būt dvēsele, jūtas un saprāts.". "Aizvien skaļāk izskan nopietnu zinātnieku apgalvojumi, ka augiem piemīt intelekts."Bloga SP replika:
Rakstā neapšaubāmi tiek pacelti interesanti pēdējo laiku pētījumu rezultāti par augiem. Nevar noliegt, šie pētījumi rāda, ka augi ir komplicētāki nekā domājām agrāk. Patiešām - augi, gan cīnās, gan sadarbojas savā starpā, gan reaģē uz ārējo pasauli, gan nodarbojas ar īpatnēju, sava veida seksu, izmantojot starpniekus.
Tormēr teikt, ka augiem ir emocijas, jūtas, apziņa (individuāla vai kolektīva) - cik zināms, neko tādu zinātne vēl nevar uzskatīt par pierādītu. Emocijas vispār evolucionāri izveidojās kā uzvedības programmas nevis lai cilvēks vienkārši justu. Piemēram, bailes ir lietderīgas tad, kad vajag bēgt. Vai augs var aizbēgt?
Dusmas nepieciešamas, kad vajag kauties vai morāli aizrādīt citam cilvēkam. Lai izdalītu ķīmiskās kaujas vielas, dusmas nav vajadzīgas, jo nav jāmobilizē šķērsvītrotā muskulatūra, lai sistu; nav jāpaaugstina balss tonis, lai moralizētu un panāktu kāda pakļaušanos.
Kauns ir sava pārkāpuma akceptēšana, lai vēlāk mainītu sociāli nepieņemamo uzvedību. Augam kaunēties nebūtu jēgas - ne tas zog, ne melo, ne pasaka muļķības, ne iekrīt ar seju tortē.
Vainas apziņa ir reakcija uz pārinodarījumu kādam citam. Pēc tam seko uzvedība - kaitējuma likvidācija. Ko augs var nodarīt savam sugasbrālim? Atņemt ūdens lāsi vai saules staru? Ja pat tā būtu, to vairs atpakaļ neatgriezt.
Sēras, skumjas veicina cilvēkus meklēt pazudušo mīlas objektu (dažreiz pat tad, ja tas jau miris). Augam skumt nav nekādas bioloģiskas nozīmes. Zīdītāju mazuļiem bēdas nepieciešamas izdzīvošanai, lai neatpaliktu no mātes. Atpaliekot mazulis sāk brēkt, lai pasauktu palīgā vecākus. Auga mazulim šāda adaptācija nav vajadzīga - vecāki nevar atskriet.
Interese, ziņkārība dzīvniekiem un cilvēkiem nepieciešama, lai izpētītu apkārtējo pasauli, to iepazītu kā savu potenciālo dzīves vietu, atrastu resursus, seksuālo partneri. Augam tāda nav nepieciešama. Tam ir jāgaida saules stari un ūdens. dažreiz cita barība, kā, piemēram, kukainis.
Protams, nav izslēgts, ka augiem būtu kādas savas, tikai augu valtij nepieciešamas "sajūtas", kuras mūsu smadzenes neuztver, taču zinātne nav tādas vēl atklājusi.
Lasām tālāk: "Konservatīvie biologi apgalvo, ka augu un dzīvnieku pasauli šķir bezdibenis, bet vai tā tiešām ir? Tie biologi, kas iet diženā vīra, augu drauga Čārlza Darvina (tā paša, kas teica, ka mēs esot cēlušies no pērtiķiem), pēdās, apgalvo, ka augi esot saprātīgi, tiem esot jūtas un atmiņa un tie izmantojot dzīvniekus, lai vairotos, un cilvēkus, lai ceļotu."
Bloga SP replika:
Lai atbildētu uz šo jautājumu, būtu jāvienojas par definīciju - kas ir saprāts? Vai tas, ja augi reaģē uz gaismu, citiem augiem, vai pat izmanto cilvēkus un dzīvniekus (arī vēju un kukaiņus), lai pārvietotos, nozīmē saprātu? Vai kabatās sabirušas smiltis, kas pārvietojas līdz ar cilvēku, izrāda saprāta pazīmes? OK, ziedputekšņi - augu sperma un sēklas (apaugļotās olšūnas) izskatās pārvietojamies ar mērķi, bet vai šis mērķis ir apzināts? Ja cilvēks mēģenē pārnes kādu organisku vai neorganisku ķīmisku vielu, lai citā traukā to salietu ar citu vielu, kā rezultātā izveidojas vēl kāda cita viela, nozīmē, ka šīs ķīmiskās vielas ar saprātu virzīja cilvēka rīcību, jo tām sagribējās "sakļauties kopā kādā kaislīgā dejā, lai dotu ceļu jaunai vielai"?
Tālāk rakstā atrodam, ka "Augu spēja just ir dziļāka un pamatīgāka nekā dzīvniekiem, ir pārliecināts augu neirobioloģijas pētnieks Stefano Mankuzo."
Kas ir šis Stefano Mankuzo? Var atrast viņa lekcijas internetā (skat. Mankuzo lekciju angļu val). Pēc Mankuzo saprāta vai intelekta pierādījumiem cienīgi fakti ir:
- Augi var noteikt līdz pat 15 dažādas ķīmiskas vielas.
- Augi komunicē savā starpā un ar dzīvniekiem
- Augi manipulē ar kukaiņiem, mānīgi uzdodoties par pretējā dzimuma pārstāvi
- Augi kustas un pārvietojas;
- Var reģistrēt augu pārvades signālus, līdzīgi kā dzīvnieku nervu sistēmā.
Jau labu laiku pasaulē notiek zinātniskas konferences ar diskusijām par augu intelektu. (Skat., piem., 2005.gada konferences tēzes Itālijā).
Bloga SP replika:
Konferences neirobioloģijā neapšaubāmi ir zinātniskas. Tomēr ne jau viss kāda zinātnieka pateiktais ir patiesi pierādīts. Aizdomāsimies - ja cilvēks apkārtējā pasaulē spētu atšķirt 15 (vai pat trīsreiz vairāk) dažādu lietu vai faktu, viņš tik un tā tālu atpaliktu no visplānprātīgākā pasaules cilvēka. Taču jautājums vēl ir cits - fundamentālāks. Pat ja augi atšķir stimulus un uz tiem atšķirīgi reaģē - vai tas nozīmē apziņu un emocijas? Elektroniska ierīce - fotodiode kopā ar releju - reaģē ar ieslēgšanos, kad kāds tuvojas, bet vai tai ir apziņa? Robots mūsdienās spēj reaģēt uz ļoti daudziem stimuliem un spēj pārvietoties pats, bet zinātne vēl ir tālu no domas, ka tam ir apziņa.
Nākamais Mankuzo apgalvojums: "Augu karaļvalsts – tas ir neaptverams kosmoss! Augi reaģē uz cilvēciskām emocijām un ar mums sarunājas, tikai augu valoda ir smalka, ēteriska, un mēs, cilvēki, esam pārāk rupji tēsti, lai to uztvertu. Jūtīgiem un atvērtiem cilvēkiem augi atklāj savu pasauli, ļaujot noprast, kad ir laimīgi, kad jūtas labi, kad jūt bailes un satraukumu. "
Bloga SP replika:
Ja augi patiešām reaģē uz cilvēka emocijām, tas nenozīmē, ka tiem piemīt emocijas un apziņa. Patreiz tiek izveidoti datori, kas reaģēs uz cilvēka emocijām vai apziņas stāvokļiem (piemēram, auto izdos brīdinājuma skaņu, ja cilvēks iekarsīs vai sāks iemigt), bet tas vēl nenozīmē apziņu.
Teikt, ka mēs, cilvēki, esam pārāk "rupji tēsti", lai saprastu augu "ēterisko valodu", ir vairāk lirisks salīdzinājums nekā zinātniska valoda. Ja evolūcijas laikā vienai sugai nav izveidojusies komunikācijas sistēmas ar citu sugu, tas nozīmē, ka nav bijis tādas vajadzības. Varētu salīdzināt, ja mūsu mazliet novecojušais dators nevar lejuplādēt kādas filmas vai mūziku, jo nav attiecīgas lejuplādes programmas. Drīzāk var teikt, ka par augu komunikācijas sistēmām liek interesēties mūsu zinātkāre, taču augiem diez vai tāda ir. Uzzināt vairāk par cilvēkiem augiem neko nedos - ne tie varēs draudzēties, ne aizbēgt pie vajadzības.
"Zinātnieki domā, ka mātes auga nāve apbēdina jaunos stādus pat tad, ja tie neaug vienā dobē. Kāds vīrs, vārdā Rodeils, savā fermā Pensilvānijā ar nolūku nogrieza, sadedzināja un apraka kāpostus. Drīz vien izrādījās, ka mazie kāpostiņi, kas bija iestādīti vairāku kilometru attālumā, neaug, kā nākas. Atliek tikai minēt – tā ir telepātija vai kāds cits informācijas nodošanas mehānisms. "
Bloga SP replika:
No aprakstītā eksperimenta rezultātiem nekādi nevar izdarīt secinājumu, ka mātes auga nāve apbēdina jaunos stādus. Zinātne vēl nevar tieši pierādīt, ka putnu mazuļi izjūt sēras pēc mātes nāves. Par augiem teikt to nudien ir pārsteidzīgi. Pirmkārt, mazajiem augiem nav vajadzības pēc sērām, jo tie nečiepstēs pēc pārtikas un aizsardzības un māte nevar tiem atskriet palīgā.
Otrkārt, par emocijām nozīme runāt tikai tad, ja organisms tās apzinās. Cilvēkiem eksistē, protams, arī neapzinātas emocijas, kas, piemēram, izpaužas mīmikā, pantomīmikā, balss intonācijā un uzvedībā. Taču tas ir kombinācijā ar apziņu, jo cilvēks var pateikt, ko tas jūt. Cilvēkam raksturīga ne tikai sajušana, bet arī apzināšanās un pašapzināšanās.
Kāpēc neauga "mazie kāpostiņi"? Te var būt daudz faktoru, kurus pētījumā sauc par eksperimenta jaucējfaktoriem un kas var būt patiesie cēloniskie faktori.
Arguments "telepātija" - nu dien, kas ar to ir domāts? Zinātne ir atradusi, ka domas cilvēkam veidojas tikai viņa galvā kā virtuāls efekts. No ārpuses cilvēks uztver tikai gaismas fotonus (redzes bildes izveido smadzenes kā iekšējā televizorā), gaisa viļņus (kurus smadzenes pārvērš kā skaņas un vārdus un tāpēc kurlais ir kurls un nez kāpēc izmanto tikai zīmju valodu nevis telepātiju), vielu molekulas (kuras smadzenes pārvērš par patīkamām vai nepatīkamām apziņai), cieta ķermeņa taustes vai garšas sajūtas. Domas nelido pa gaisu, bet veidojas tikai cilvēka galvā. Apkārtējai pasaulei nav krāsu. Krāsu uztveri veido tikai mūsu smadzenes. Apkārtējā pasaulē nav skaņu un nav lidojošu vārdu. Skaņa rodas tikai smadzenēs. Kurli cilvēki dzīvo klusuma valstībā, akli - tumsas valstībā (izņemot, kad redz halucinācijas). Molekulām gaisā nav smaržas - smaržas un smakas izveido smadzenes.
Tālāk rakstīts, ka "teritorijās, kur akācijas apdraudēja dzīvnieki, indi izdalīja arī tie koki, kuru lapām kudu nebija pieskārušies. Zinātnieki kokiem ar aprautajām lapiņām aplika maisiņus, piepildītus ar koku izdalītajām gāzēm. Analīzes parādīja, ka pēc agresijas koks brīdina apkārtējos, izplatot etilēna gāzi. Etilēns ir viegls, bez krāsas un smakas, un iedarbojas uz citu koku metahondriju, kas izstrādā enzīmus, bet tas savukārt katalizē tanīnu.
Tas nozīmē, ka koku starpā notiek ķīmiska saruna. Koks jūt, atceras, paredz risku un brīdina citus kokus, tā pierādot, ka augiem piemīt kolektīvā apziņa. Līdzīgi rīkojas kukaiņi, piemēram, skudras, kas ar skābi sūta ziņas pūžņa biedriem. Šis savādais gadījums lika zinātniekiem sarosīties, jo iznāk, lūk, kas: akācijas nogalināja par gudrākiem un augstākiem uzskatītus radījumus. Tātad augiem tomēr piemīt saprāts..."
Bloga SP replika:
Ja augs aizsargājas vai uzbrūk citiem, tas nenozīmē, ka tas apziņā izjūt dusmas un ka tam piemīt intencionalitāte (labi vai ļauni nodomi). Un, pat ja augiem piemīt nodomi, vai tie spēj saprast cita auga nodomus? (skat. Theory of mind). Zinātne patreiz domā, ka lielākā daļa dzīvnieku nesaprot cita dzīvnieka nodomus kā intencionalitāti.
Kolektīvā apziņa? Vai tas nozīmē kolektīvi apzināti nodomi? Vai tas nozīmē kolektīvo intencionalitāti?
Augiem var būt automatizētas reakcijas, kad viena auga ķīmija aktivē ķīmisku vielu izdalīšanos citā augā, taču tam nav obligāti nepieciešama apziņa un emocijas.
"Iedomāsimies augu, kam ir miljoniem sakņu galiņu ar 600 un vairāk kilometru kopējo garumu. Smalkā un sarežģītā sakņu sistēma izskatās tieši tāpat kā internets. Abi ir tīkli ar līdzīgu signālu un darbības shēmu – mazas, gudras skaitļojamās mašīnas, kas rīkojas kompleksi un saskaņoti. Turklāt gan internets, gan augu sakņu sistēma radīti tā, lai varētu turpināt dzīvot arī pēc to iznīcināšanas."
Bloga SP replika:
Jā, gan nervu sistēmā, gan internetā ir daudz savienojumu. Bet vai internets ir dzīvs un tam piemīt sava apziņa? Jāsaka, ka tas nav izslēgts, ka internetam ir sava apziņa vai tāda ar laiku var veidoties, taču zinātniski pierādīts tas noteikti nav. Un kā to pierādīt, lai atšķirtu no mūsu fantāzijām?
"2003. gadā tika atklāts, ka cilvēka genomā ir 26 tūkstoši gēnu, kamēr rīsā ir 50 tūkstoši gēnu. Šis fakts pilnībā apgāž teoriju, kas pauž: jo attīstītāks organisms, jo vairāk tajā gēnu."
Bloga SP replika:
Šeit izmantots jocīgs arguments. Ko nozīmē attīstīts organisms? Tas, kurš ilgāk dzīvo? Tas, kurš ātrāk vairojas? Tas, kurš var izdzīvot nelabvēlīgākos apstākļos? Tas, kurš ir fiziski stiprāks?
Cilvēks patiešām ir tālu no līdera pozīcijām jebkurā no šīm jomām.
Neskatoties uz to, ka cilvēkam mazāk gēnu, cilvēku gēni izveidoja smadzenes ar daudziem miljardiem nervu šūnu - neironu, kur katram neironam ir tūkstošiem savienojumu ar citiem neironiem. Savienojumu skaits sniedzas daudzos triljonos, kas ir tikpat kā zvaigžņu skaits galaktikā Piena ceļš. Te rodas apziņa un pašapzināšanās. Bet kas ir rīsam? Vai tam atrasts vēl vairāk - kvintiljonos un kvadriljonos - nervu šūnām līdzīgu savienojumu?
"Vai spējat noticēt, ka augi tiešā nozīmē dejo mūzikas pavadībā? Tie mīl maigu, dabisku mūziku, turpretī elektroniskas skaņas un roks tos beidz nost. Ko nozīmē augu plastiskās kustības, kāpēc tās vajadzīgas, mēs nezinām. Septiņdesmitajos gados hipiju kustības laikā bija modē eksperimentēt ar skaņām. Džezs un klasika augiem patika, bet Rondžera Rodžera speciāli augiem rakstītais skaņdarbs „Zaļā” riebās ne vien augiem, bet arī cilvēkiem. Augi ir jutīgi ne vien pret mūziku, bet arī pret deju."
Bloga SP replika:
Atkal reaģējamību un kairināmību nevar pielīdzināt apziņai. Vai augi izjuta patiku? Visu cieņu augu neirobioloģijai, taču to patreiz tā nevar pierādīt. Ja mūzikas izraisītās gaisa viļņu svārstības augs arī uztver un uz tām kaut kā reaģē, tas vēl nenozīmē mūzikas saprašanu. Ja cilvēkam iztrūkst vai nedarbojas smadzenēs mūzikas centrs (saucas amūzija), tad mūziku tas nesaprot un patīkamas emocijas to klausoties neizjūt, lai gam mūziku tas dzird.
"Augi reaģē arī uz bojājumiem un infekcijām, tie spēj radīt antivielas un cīnīties ar vīrusiem. Augiem piemīt arī atmiņa – mežs glabā atmiņas par ugunsgrēku, bet lauks – par mašīnu, kas to nopļāvusi. Signāls augu atmiņā glabājas ilgāku laiku un aktivizējas, ja tiek saņemts cits līdzīgs signāls. Tas nozīmē, ka augu „galvas” ir pilnas ar idejām, tikai tās atrodas zemē. Varam augus iztēloties kā cilvēkus, kas sasprausti ar galvām zemē un ar kājām stiepjas pret debesīm."Bloga SP replika:
Vēlreiz tas pats - reakcija nenozīmē apziņu un nodomus (intencionalitāti). Atmiņa šūnas līmenī nenozīmē, ka augs atmiņu ainas izjūt. Augu "idejas" - pārsteidzīgs apgalvojums. Bet būtu interesanti, ja tā izrādītos.
"Pēc pāris mēnešiem patiesi negaidīti nomira viens no pētnieka brāļiem. Pēc dažiem gadiem pētnieks atkal piedalījās burvju sēņu ceremonijā un rakstīja: “Kad viss iet labi, sēnes sāk runāt un, iespējams, atbildēt ne tikai uz uzdotajiem jautājumiem, bet arī stāstīt par visbūtiskākajām lietām, ko tu pats nespēj formulēt.” Ar sēņu garu regulāri konsultējas arī masateki indiāņi no Meksikas dienvidu štata Oahakas. "
Bloga SP replika:
No sēniem var iegūt halucinogēnas vielas, kuras, savienojoties ar cilvēka smadzeņu receptoriem, stimulē vizuālas ainas un skaņas. Tas nenozīmē, ka šīs vielas, reaģējot ar auga receptoriem, stimulē tādas pašas vai līdzīgas halucinācijas augu "galvās". Seno cilvēku piesaukšana šai rakstā, kas pretendē uz zinātnes atklājumu aprakstu, jau izskatās pavisam nevietā. Drīzāk raksts sāk līdzināties sapņu pārdevēju produkcijai, kurā tiek propogandēta "senču gudrība". Tādējādi šis apraksts jau pieder sapņu pasaulei un animistisko sapņu propogandēšanai. Senie cilvēki par nesaredzamo vadījās tikai pēc sapņiem un fantāzijām, kaut arī dažreiz spriedumos gadījās racionāls grauds.
"Augu sajūtu orgāni, protams, ir veidoti citādāk nekā cilvēkiem un darbojas pēc pavisam citiem principiem. Galvenā atšķirībā ir tā, ka augu nervu sistēma nav veidota kā atsevišķa sistēma, bet vienmērīgi sadalīta pa visām šūnām, augiem nav muskuļu, bet tie spēj kustināt ne vien atsevišķas lapas vai zarus, bet arī milzīgo lapotnes simfonisko orķestri, tiem nav acu, bet par gaismas uztveres orgānu kalpo šūnas. "
Bloga SP replika:
Tur jau tā lieta. Tāpēc arī mēs nevaram ielīst auga galvā; mēs varam tikai fantazēt un sapņot. Augs gaismu uztver, bet visdrīzāk to neredz.
"Sešdesmito gadu beigās amerikāņu spiegs Klīvs Baksters ar melu detektoru pārbaudīja augu reakciju uz cilvēku domām, savukārt krievu fiziķis Viktors Adamenko, pamatojoties uz Bakstera pētījumiem, pieļāva, ka daži augi, kas bijuši mēmi nozieguma liecinieki, spēj izklāstīt savu versiju apsūdzēto nopratināšanas laikā. Praksē to izmēģināja psihiatrs Aristīds Esers kopā ar fiziķi Tomasu Eteru. Viņi iztaujāja kādu sievieti melu detektoram pieslēgta filodendrona klātbūtnē. Zieds signalizēja, ka sieviete melo. Adamenko apgalvoja, ka augi spēj atbildēt uz tiem tuvu cilvēku domām gan viņu fiziskā klātbūtnē, gan 200 kilometru attālumā. "
Bloga SP replika:
Tā jau ir sapņu pārdošana tīrā veidā. Kāpēc tad tiesas joprojām neizmanto šādu vērtīgu informācijas savākšanas veidu, bet iztiek labāk ar DNS bioķīmijas ekspertīzēm? Piemērs drīzāk atgādina sapņu pārdevēju citur minēto astoņkāji, kas paredz futbola spēļu iznākumus.
"Daži zinātnieki apgalvo, ka laika gaitā cilvēks var izveidot noturīgu saikni ar auga šūnām. Piemēram, kalifornietis Luters Berbenks ar vienkāršām sarunām un iztēli radīja kaktusu bez adatām. Viņa instruments bija valoda, un augi viņu ne vien saprata, bet arī pakļāvās un atbildēja. Radās kailais kaktuss un citi augi mutanti – milzīgas sulīgas plūmes, viscaur balta margrietiņa un smaržīga ūdens lilija.
Bloga SP replika:
Nesaprotami - kā tas ir: "ar vienkāršām sarunām un iztēli radīja kaktusu bez adatām"?
Kur tas notika - realitātē vai kāda iztēlē?
Kur tas notika - realitātē vai kāda iztēlē?
"Pats Berbenks sacīja, ka, ilgstoši sarunājoties ar augiem, viņš ar tiem nonākot vienotā mīlas vibrācijā, kurai neesot nekā neiespējama.
Arī psihiatrs Džons Meijess uzskatīja, ka augi ne vien spēj atbildēt uz to, ko viņiem stāsta, bet ka to veidols ir cieši saistīts ar viņiem tuvu cilvēku. Primitīvās tautas to zinājušas jau sen. Patiesi, lai nonāktu kontaktā ar augiem, valoda nav noteicošā, reizēm pietiek ar meditācijām un lūgšanām. Kristus varēja panākt, lai vīģes koks nokalst no viena nolādējuma, tad, vēršot pret koku lūgšanu, var panākt pozitīvu rezultātu. "
Bloga SP replika:
Ir jau zināms, ka arī daži zinātnieki un psihiatri tik dziļi aiziet sapņu un fantāziju pasaulē, ka nezin kā no turienes tikt ārā. Un atkal primitīvo tautu pieminēšana... Nu kas senčiem bija tāds, kas nepiemīt mūsdienu zinātniekiem?
Kontakts ar augu vai nedzīvo pasauli, kas panākts meditācijās un lūgšanās, atbilst pasaules mistiskajai uztverei. Kristus "panākumi" kā domas pierādījums jau pavisam neatbilst raksta problemātikai zinātnisku faktu meklēšanā, bet tiešu mitoloģijas citēšanu. Ja Kristus patiesi bija Dievs, tad ko viņš nodarbojās ar tādiem niekiem? Tikpat labi varēja pieminēt Budu, Kecalkoatlu, Zevu vai džinus.
Dotais raksts "Pētnieki: augiem piemīt intelekts un neparastas spējas" pieder vairāk sapņu pārdevēju produkcijai nekā patiesai zinātnei. Pieņēmumi pārāk tālu apiet pierādītus faktus.
Taču sapņu pārdevēji, kas "komunicē ar kokiem, krūmiem un ziediem", noteikti izmantos šīs ziņas, lai reklamētu savas "pārdabiskās" zinības un savu sapņu preci. Kāds varētu piedāvāt jaunu noziegumu atklāšanas metodi, izmantojot augu komunikāciju, cits vēža dziedniecību, izjūtot augu komunikācijas un telepātijas dziednieciskās enerģijas, vēl citi varētu būt čenneleri ar auga saprātu, lai pastāstītu auga nākotnes pareģojumus. Kāds varētu savā dzīvoklī vai pagalmā izaudzēt kādu īpašu augu vai koku, kas ir "talantīgāks", "dziednieciskāks" vai "gaišredzīgāks" par citiem. Ieviesīsim sapņu uzņēmējdarbības inovācijas!
