svētdiena, 2011. gada 25. decembris

Stefano Mankuzo "Augu intelekts" - zinātne, pieņēmumi vai sapņi?

Portāls "Kas Jauns.lv" publicēja rakstu "Pētnieki: augiem piemīt intelekts un neparastas spējas".  
Vai tas ir iespējams, ka zinātne apgalvotu kaut ko tādu?

Aplūkosim dažus apgalvojumus:
"Augiem, izrādās, ir nervu sistēma, emocijas, atmiņa, analītiskas spējas, kolektīvā apziņa un vēl, un vēl...".  "Viedoklis, ka augi ir primitīvi organismi" it kā esot jau novecojis. "Mums grūti iedomāties, ka gļēvajai, gliemežu sazelētajai salātu lapai, sīkajai kā asinsvadi kapu rāzītei vai latvānim varētu būt dvēsele, jūtas un saprāts.". "Aizvien skaļāk izskan nopietnu zinātnieku apgalvojumi, ka augiem piemīt intelekts."

Bloga SP replika:
Rakstā neapšaubāmi tiek pacelti interesanti pēdējo laiku pētījumu rezultāti par augiem. Nevar noliegt, šie pētījumi rāda, ka augi ir komplicētāki nekā domājām agrāk. Patiešām - augi, gan cīnās, gan sadarbojas savā starpā, gan reaģē uz ārējo pasauli, gan nodarbojas ar īpatnēju, sava veida seksu, izmantojot starpniekus.
Tormēr teikt, ka augiem ir emocijas, jūtas, apziņa (individuāla vai kolektīva) - cik zināms, neko tādu zinātne vēl nevar uzskatīt par pierādītu. Emocijas vispār evolucionāri izveidojās kā uzvedības programmas nevis lai cilvēks vienkārši justu. Piemēram, bailes ir lietderīgas tad, kad vajag bēgt. Vai augs var aizbēgt?
Dusmas nepieciešamas, kad vajag kauties vai morāli aizrādīt citam cilvēkam. Lai izdalītu ķīmiskās kaujas vielas, dusmas nav vajadzīgas, jo nav jāmobilizē šķērsvītrotā muskulatūra, lai sistu; nav jāpaaugstina balss tonis, lai moralizētu un panāktu kāda pakļaušanos.
Kauns ir sava pārkāpuma akceptēšana, lai vēlāk mainītu sociāli nepieņemamo uzvedību. Augam kaunēties nebūtu jēgas - ne tas zog, ne melo, ne pasaka muļķības, ne iekrīt ar seju tortē.
Vainas apziņa ir reakcija uz pārinodarījumu kādam citam. Pēc tam seko uzvedība - kaitējuma likvidācija. Ko augs var nodarīt savam sugasbrālim? Atņemt ūdens lāsi vai saules staru? Ja pat tā būtu, to vairs atpakaļ neatgriezt.
Sēras, skumjas veicina cilvēkus meklēt pazudušo mīlas objektu (dažreiz pat tad, ja tas jau miris). Augam skumt nav nekādas bioloģiskas nozīmes. Zīdītāju mazuļiem bēdas nepieciešamas izdzīvošanai, lai neatpaliktu no mātes. Atpaliekot mazulis sāk brēkt, lai pasauktu palīgā vecākus. Auga mazulim šāda adaptācija nav vajadzīga - vecāki nevar atskriet.
Interese, ziņkārība dzīvniekiem un cilvēkiem nepieciešama, lai izpētītu apkārtējo pasauli, to iepazītu kā savu potenciālo dzīves vietu, atrastu resursus, seksuālo partneri. Augam tāda nav nepieciešama. Tam ir jāgaida saules stari un ūdens. dažreiz cita barība, kā, piemēram, kukainis.
Protams, nav izslēgts, ka augiem būtu kādas savas, tikai augu valtij nepieciešamas "sajūtas", kuras mūsu smadzenes neuztver, taču zinātne nav tādas vēl atklājusi.

Lasām tālāk: "Konservatīvie biologi apgalvo, ka augu un dzīvnieku pasauli šķir bezdibenis, bet vai tā tiešām ir? Tie biologi, kas iet diženā vīra, augu drauga Čārlza Darvina (tā paša, kas teica, ka mēs esot cēlušies no pērtiķiem), pēdās, apgalvo, ka augi esot saprātīgi, tiem esot jūtas un atmiņa un tie izmantojot dzīvniekus, lai vairotos, un cilvēkus, lai ceļotu."

Bloga SP replika:
Lai atbildētu uz šo jautājumu, būtu jāvienojas par definīciju - kas ir saprāts? Vai tas, ja augi reaģē uz gaismu, citiem augiem, vai pat izmanto cilvēkus un dzīvniekus (arī vēju un kukaiņus), lai pārvietotos, nozīmē saprātu? Vai kabatās sabirušas smiltis, kas pārvietojas līdz ar cilvēku, izrāda saprāta pazīmes? OK, ziedputekšņi - augu sperma un sēklas (apaugļotās olšūnas) izskatās pārvietojamies ar mērķi, bet vai šis mērķis ir apzināts? Ja cilvēks mēģenē pārnes kādu organisku vai neorganisku ķīmisku vielu, lai citā traukā to salietu ar citu vielu, kā rezultātā izveidojas vēl kāda cita viela, nozīmē, ka šīs ķīmiskās vielas ar saprātu virzīja cilvēka rīcību, jo tām sagribējās "sakļauties kopā kādā kaislīgā dejā, lai dotu ceļu jaunai vielai"?

Tālāk rakstā atrodam, ka "Augu spēja just ir dziļāka un pamatīgāka nekā dzīvniekiem, ir pārliecināts augu neirobioloģijas pētnieks Stefano Mankuzo."
Kas ir šis Stefano Mankuzo? Var atrast viņa lekcijas internetā (skat. Mankuzo lekciju angļu val). Pēc Mankuzo saprāta vai intelekta pierādījumiem cienīgi fakti ir:

  • Augi var noteikt līdz pat 15 dažādas ķīmiskas vielas.
  • Augi komunicē savā starpā un ar dzīvniekiem
  • Augi manipulē ar kukaiņiem, mānīgi uzdodoties par pretējā dzimuma pārstāvi
  • Augi kustas un pārvietojas;
  • Var reģistrēt augu pārvades signālus, līdzīgi kā dzīvnieku nervu sistēmā.

Jau labu laiku pasaulē notiek zinātniskas konferences ar diskusijām par augu intelektu. (Skat., piem., 2005.gada konferences tēzes Itālijā).

Bloga SP replika:
Konferences neirobioloģijā neapšaubāmi ir zinātniskas. Tomēr ne jau viss kāda zinātnieka pateiktais ir patiesi pierādīts. Aizdomāsimies - ja cilvēks apkārtējā pasaulē spētu atšķirt 15 (vai pat trīsreiz vairāk) dažādu lietu vai faktu, viņš tik un tā tālu atpaliktu no visplānprātīgākā pasaules cilvēka. Taču jautājums vēl ir cits - fundamentālāks. Pat ja augi atšķir stimulus un uz tiem atšķirīgi reaģē - vai tas nozīmē apziņu un emocijas? Elektroniska ierīce - fotodiode kopā ar releju - reaģē ar ieslēgšanos, kad kāds tuvojas, bet vai tai ir apziņa? Robots mūsdienās spēj reaģēt uz ļoti daudziem stimuliem un spēj pārvietoties pats, bet zinātne vēl ir tālu no domas, ka tam ir apziņa.

Nākamais Mankuzo apgalvojums: "Augu karaļvalsts – tas ir neaptverams kosmoss! Augi reaģē uz cilvēciskām emocijām un ar mums sarunājas, tikai augu valoda ir smalka, ēteriska, un mēs, cilvēki, esam pārāk rupji tēsti, lai to uztvertu. Jūtīgiem un atvērtiem cilvēkiem augi atklāj savu pasauli, ļaujot noprast, kad ir laimīgi, kad jūtas labi, kad jūt bailes un satraukumu. "

Bloga SP replika:
Ja augi patiešām reaģē uz cilvēka emocijām, tas nenozīmē, ka tiem piemīt emocijas un apziņa. Patreiz tiek izveidoti datori, kas reaģēs uz cilvēka emocijām vai apziņas stāvokļiem (piemēram, auto izdos brīdinājuma skaņu, ja cilvēks iekarsīs vai sāks iemigt), bet tas vēl nenozīmē apziņu.
Teikt, ka mēs, cilvēki, esam pārāk "rupji tēsti", lai saprastu augu "ēterisko valodu", ir vairāk lirisks salīdzinājums nekā zinātniska valoda. Ja evolūcijas laikā vienai sugai nav izveidojusies komunikācijas sistēmas ar citu sugu, tas nozīmē, ka nav bijis tādas vajadzības. Varētu salīdzināt, ja mūsu mazliet novecojušais dators nevar lejuplādēt kādas filmas vai mūziku, jo nav attiecīgas lejuplādes programmas. Drīzāk var teikt, ka par augu komunikācijas sistēmām liek interesēties mūsu zinātkāre, taču augiem diez vai tāda ir. Uzzināt vairāk par cilvēkiem augiem neko nedos - ne tie varēs draudzēties, ne aizbēgt pie vajadzības.

"Zinātnieki domā, ka mātes auga nāve apbēdina jaunos stādus pat tad, ja tie neaug vienā dobē. Kāds vīrs, vārdā Rodeils, savā fermā Pensilvānijā ar nolūku nogrieza, sadedzināja un apraka kāpostus. Drīz vien izrādījās, ka mazie kāpostiņi, kas bija iestādīti vairāku kilometru attālumā, neaug, kā nākas. Atliek tikai minēt – tā ir telepātija vai kāds cits informācijas nodošanas mehānisms. "

Bloga SP replika:
No aprakstītā eksperimenta rezultātiem nekādi nevar izdarīt secinājumu, ka mātes auga nāve apbēdina jaunos stādus. Zinātne vēl nevar tieši pierādīt, ka putnu mazuļi izjūt sēras pēc mātes nāves. Par augiem teikt to nudien ir pārsteidzīgi. Pirmkārt, mazajiem augiem nav vajadzības pēc sērām, jo tie nečiepstēs pēc pārtikas un aizsardzības un māte nevar tiem atskriet palīgā. 
Otrkārt, par emocijām nozīme runāt tikai tad, ja organisms tās apzinās. Cilvēkiem eksistē, protams, arī neapzinātas emocijas, kas, piemēram, izpaužas mīmikā, pantomīmikā, balss intonācijā un uzvedībā. Taču tas ir kombinācijā ar apziņu, jo cilvēks var pateikt, ko tas jūt. Cilvēkam raksturīga ne tikai sajušana, bet arī apzināšanās un pašapzināšanās. 
Kāpēc neauga "mazie kāpostiņi"? Te var būt daudz faktoru, kurus pētījumā sauc par eksperimenta jaucējfaktoriem un kas var būt patiesie cēloniskie faktori.
Arguments "telepātija" - nu dien, kas ar to ir domāts? Zinātne ir atradusi, ka domas cilvēkam veidojas tikai viņa galvā kā virtuāls efekts. No ārpuses cilvēks uztver tikai gaismas fotonus (redzes bildes izveido smadzenes kā iekšējā televizorā), gaisa viļņus (kurus smadzenes pārvērš kā skaņas un vārdus un tāpēc kurlais ir kurls un nez kāpēc izmanto tikai zīmju valodu nevis telepātiju), vielu molekulas (kuras smadzenes pārvērš par patīkamām vai nepatīkamām apziņai), cieta ķermeņa taustes vai garšas sajūtas. Domas nelido pa gaisu, bet veidojas tikai cilvēka galvā. Apkārtējai pasaulei nav krāsu. Krāsu uztveri veido tikai mūsu smadzenes. Apkārtējā pasaulē nav skaņu un nav lidojošu vārdu. Skaņa rodas tikai smadzenēs. Kurli cilvēki dzīvo klusuma valstībā, akli - tumsas valstībā (izņemot, kad redz halucinācijas). Molekulām gaisā nav smaržas - smaržas un smakas izveido smadzenes.

Tālāk rakstīts, ka "teritorijās, kur akācijas apdraudēja dzīvnieki, indi izdalīja arī tie koki, kuru lapām kudu nebija pieskārušies. Zinātnieki kokiem ar aprautajām lapiņām aplika maisiņus, piepildītus ar koku izdalītajām gāzēm. Analīzes parādīja, ka pēc agresijas koks brīdina apkārtējos, izplatot etilēna gāzi. Etilēns ir viegls, bez krāsas un smakas, un iedarbojas uz citu koku metahondriju, kas izstrādā enzīmus, bet tas savukārt katalizē tanīnu. 
Tas nozīmē, ka koku starpā notiek ķīmiska saruna. Koks jūt, atceras, paredz risku un brīdina citus kokus, tā pierādot, ka augiem piemīt kolektīvā apziņa. Līdzīgi rīkojas kukaiņi, piemēram, skudras, kas ar skābi sūta ziņas pūžņa biedriem. Šis savādais gadījums lika zinātniekiem sarosīties, jo iznāk, lūk, kas: akācijas nogalināja par gudrākiem un augstākiem uzskatītus radījumus. Tātad augiem tomēr piemīt saprāts..."

Bloga SP replika:
Ja augs aizsargājas vai uzbrūk citiem, tas nenozīmē, ka tas apziņā izjūt dusmas un ka tam piemīt intencionalitāte (labi vai ļauni nodomi). Un, pat ja augiem piemīt nodomi, vai tie spēj saprast cita auga nodomus? (skat. Theory of mind). Zinātne patreiz domā, ka lielākā daļa dzīvnieku nesaprot cita dzīvnieka nodomus kā intencionalitāti.
Kolektīvā apziņa? Vai tas nozīmē kolektīvi apzināti nodomi? Vai tas nozīmē kolektīvo intencionalitāti?
Augiem var būt automatizētas reakcijas, kad viena auga ķīmija aktivē ķīmisku vielu izdalīšanos citā augā, taču tam nav obligāti nepieciešama apziņa un emocijas.

"Iedomāsimies augu, kam ir miljoniem sakņu galiņu ar 600 un vairāk kilometru kopējo garumu. Smalkā un sarežģītā sakņu sistēma izskatās tieši tāpat kā internets. Abi ir tīkli ar līdzīgu signālu un darbības shēmu – mazas, gudras skaitļojamās mašīnas, kas rīkojas kompleksi un saskaņoti. Turklāt gan internets, gan augu sakņu sistēma radīti tā, lai varētu turpināt dzīvot arī pēc to iznīcināšanas."

Bloga SP replika:
Jā, gan nervu sistēmā, gan internetā ir daudz savienojumu. Bet vai internets ir dzīvs un tam piemīt sava apziņa? Jāsaka, ka tas nav izslēgts, ka internetam ir sava apziņa vai tāda ar laiku var veidoties, taču zinātniski pierādīts tas noteikti nav. Un kā to pierādīt, lai atšķirtu no mūsu fantāzijām?


"2003. gadā tika atklāts, ka cilvēka genomā ir 26 tūkstoši gēnu, kamēr rīsā ir 50 tūkstoši gēnu. Šis fakts pilnībā apgāž teoriju, kas pauž: jo attīstītāks organisms, jo vairāk tajā gēnu."

Bloga SP replika:
Šeit izmantots jocīgs arguments. Ko nozīmē attīstīts organisms? Tas, kurš ilgāk dzīvo? Tas, kurš ātrāk vairojas? Tas, kurš var izdzīvot nelabvēlīgākos apstākļos? Tas, kurš ir fiziski stiprāks?
Cilvēks patiešām ir tālu no līdera pozīcijām jebkurā no šīm jomām.
Neskatoties uz to, ka cilvēkam mazāk gēnu, cilvēku gēni izveidoja smadzenes ar daudziem miljardiem nervu šūnu - neironu, kur katram neironam ir tūkstošiem savienojumu ar citiem neironiem. Savienojumu skaits sniedzas daudzos triljonos, kas ir tikpat kā zvaigžņu skaits galaktikā Piena ceļš. Te rodas apziņa un pašapzināšanās. Bet kas ir rīsam? Vai tam atrasts vēl vairāk - kvintiljonos un kvadriljonos - nervu šūnām līdzīgu savienojumu?

"Vai spējat noticēt, ka augi tiešā nozīmē dejo mūzikas pavadībā? Tie mīl maigu, dabisku mūziku, turpretī elektroniskas skaņas un roks tos beidz nost. Ko nozīmē augu plastiskās kustības, kāpēc tās vajadzīgas, mēs nezinām. Septiņdesmitajos gados hipiju kustības laikā bija modē eksperimentēt ar skaņām. Džezs un klasika augiem patika, bet Rondžera Rodžera speciāli augiem rakstītais skaņdarbs „Zaļā” riebās ne vien augiem, bet arī cilvēkiem. Augi ir jutīgi ne vien pret mūziku, bet arī pret deju."

Bloga SP replika:
Atkal reaģējamību un kairināmību nevar pielīdzināt apziņai. Vai augi izjuta patiku? Visu cieņu augu neirobioloģijai, taču to patreiz tā nevar pierādīt. Ja mūzikas izraisītās gaisa viļņu svārstības augs arī uztver un uz tām kaut kā reaģē, tas vēl nenozīmē mūzikas saprašanu. Ja cilvēkam iztrūkst vai nedarbojas smadzenēs mūzikas centrs (saucas amūzija), tad mūziku tas nesaprot un patīkamas emocijas to klausoties neizjūt, lai gam mūziku tas dzird.

"Augi reaģē arī uz bojājumiem un infekcijām, tie spēj radīt antivielas un cīnīties ar vīrusiem. Augiem piemīt arī atmiņa – mežs glabā atmiņas par ugunsgrēku, bet lauks – par mašīnu, kas to nopļāvusi. Signāls augu atmiņā glabājas ilgāku laiku un aktivizējas, ja tiek saņemts cits līdzīgs signāls. Tas nozīmē, ka augu „galvas” ir pilnas ar idejām, tikai tās atrodas zemē. Varam augus iztēloties kā cilvēkus, kas sasprausti ar galvām zemē un ar kājām stiepjas pret debesīm."

Bloga SP replika:
Vēlreiz tas pats - reakcija nenozīmē apziņu un nodomus (intencionalitāti). Atmiņa šūnas līmenī nenozīmē, ka augs atmiņu ainas izjūt. Augu "idejas" - pārsteidzīgs apgalvojums. Bet būtu interesanti, ja tā izrādītos.

"Pēc pāris mēnešiem patiesi negaidīti nomira viens no pētnieka brāļiem. Pēc dažiem gadiem pētnieks atkal piedalījās burvju sēņu ceremonijā un rakstīja: “Kad viss iet labi, sēnes sāk runāt un, iespējams, atbildēt ne tikai uz uzdotajiem jautājumiem, bet arī stāstīt par visbūtiskākajām lietām, ko tu pats nespēj formulēt.” Ar sēņu garu regulāri konsultējas arī masateki indiāņi no Meksikas dienvidu štata Oahakas. "

Bloga SP replika:
No sēniem var iegūt halucinogēnas vielas, kuras, savienojoties ar cilvēka smadzeņu receptoriem, stimulē vizuālas ainas un skaņas. Tas nenozīmē, ka šīs vielas, reaģējot ar auga receptoriem, stimulē tādas pašas vai līdzīgas halucinācijas augu "galvās". Seno cilvēku piesaukšana šai rakstā, kas pretendē uz zinātnes atklājumu aprakstu, jau izskatās pavisam nevietā. Drīzāk raksts sāk līdzināties sapņu pārdevēju produkcijai, kurā tiek propogandēta "senču gudrība". Tādējādi šis apraksts jau pieder sapņu pasaulei un animistisko sapņu propogandēšanai. Senie cilvēki par nesaredzamo vadījās tikai pēc sapņiem un fantāzijām, kaut arī dažreiz spriedumos gadījās racionāls grauds.

"Augu sajūtu orgāni, protams, ir veidoti citādāk nekā cilvēkiem un darbojas pēc pavisam citiem principiem. Galvenā atšķirībā ir tā, ka augu nervu sistēma nav veidota kā atsevišķa sistēma, bet vienmērīgi sadalīta pa visām šūnām, augiem nav muskuļu, bet tie spēj kustināt ne vien atsevišķas lapas vai zarus, bet arī milzīgo lapotnes simfonisko orķestri, tiem nav acu, bet par gaismas uztveres orgānu kalpo šūnas. "

Bloga SP replika:
Tur jau tā lieta. Tāpēc arī mēs nevaram ielīst auga galvā; mēs varam tikai fantazēt un sapņot. Augs gaismu uztver, bet visdrīzāk to neredz.

"Sešdesmito gadu beigās amerikāņu spiegs Klīvs Baksters ar melu detektoru pārbaudīja augu reakciju uz cilvēku domām, savukārt krievu fiziķis Viktors Adamenko, pamatojoties uz Bakstera pētījumiem, pieļāva, ka daži augi, kas bijuši mēmi nozieguma liecinieki, spēj izklāstīt savu versiju apsūdzēto nopratināšanas laikā. Praksē to izmēģināja psihiatrs Aristīds Esers kopā ar fiziķi Tomasu Eteru. Viņi iztaujāja kādu sievieti melu detektoram pieslēgta filodendrona klātbūtnē. Zieds signalizēja, ka sieviete melo. Adamenko apgalvoja, ka augi spēj atbildēt uz tiem tuvu cilvēku domām gan viņu fiziskā klātbūtnē, gan 200 kilometru attālumā. " 

Bloga SP replika:
Tā jau ir sapņu pārdošana tīrā veidā. Kāpēc tad tiesas joprojām neizmanto šādu vērtīgu informācijas savākšanas veidu, bet iztiek labāk ar DNS bioķīmijas ekspertīzēm? Piemērs drīzāk atgādina sapņu pārdevēju citur minēto astoņkāji, kas paredz futbola spēļu iznākumus.



"Daži zinātnieki apgalvo, ka laika gaitā cilvēks var izveidot noturīgu saikni ar auga šūnām. Piemēram, kalifornietis Luters Berbenks ar vienkāršām sarunām un iztēli radīja kaktusu bez adatām. Viņa instruments bija valoda, un augi viņu ne vien saprata, bet arī pakļāvās un atbildēja. Radās kailais kaktuss un citi augi mutanti – milzīgas sulīgas plūmes, viscaur balta margrietiņa un smaržīga ūdens lilija. 

Bloga SP replika:
Nesaprotami - kā tas ir: "ar vienkāršām sarunām un iztēli radīja kaktusu bez adatām"? 
Kur tas notika - realitātē vai kāda iztēlē?

"Pats Berbenks sacīja, ka, ilgstoši sarunājoties ar augiem, viņš ar tiem nonākot vienotā mīlas vibrācijā, kurai neesot nekā neiespējama. 
Arī psihiatrs Džons Meijess uzskatīja, ka augi ne vien spēj atbildēt uz to, ko viņiem stāsta, bet ka to veidols ir cieši saistīts ar viņiem tuvu cilvēku. Primitīvās tautas to zinājušas jau sen. Patiesi, lai nonāktu kontaktā ar augiem, valoda nav noteicošā, reizēm pietiek ar meditācijām un lūgšanām. Kristus varēja panākt, lai vīģes koks nokalst no viena nolādējuma, tad, vēršot pret koku lūgšanu, var panākt pozitīvu rezultātu. "

Bloga SP replika:
Ir jau zināms, ka arī daži zinātnieki un psihiatri tik dziļi aiziet sapņu un fantāziju pasaulē, ka nezin kā no turienes tikt ārā. Un atkal primitīvo tautu pieminēšana... Nu kas senčiem bija tāds, kas nepiemīt mūsdienu zinātniekiem?
Kontakts ar augu vai nedzīvo pasauli, kas panākts meditācijās un lūgšanās, atbilst pasaules mistiskajai uztverei. Kristus "panākumi" kā domas pierādījums jau pavisam neatbilst raksta problemātikai zinātnisku faktu meklēšanā, bet tiešu mitoloģijas citēšanu. Ja Kristus patiesi bija Dievs, tad ko viņš nodarbojās ar tādiem niekiem? Tikpat labi varēja pieminēt Budu, Kecalkoatlu, Zevu vai džinus.

Dotais raksts "Pētnieki: augiem piemīt intelekts un neparastas spējas" pieder vairāk sapņu pārdevēju produkcijai nekā patiesai zinātnei. Pieņēmumi pārāk tālu apiet pierādītus faktus.
Taču sapņu pārdevēji, kas "komunicē ar kokiem, krūmiem un ziediem", noteikti izmantos šīs ziņas, lai reklamētu savas "pārdabiskās" zinības un savu sapņu preci. Kāds varētu piedāvāt jaunu noziegumu atklāšanas metodi, izmantojot augu komunikāciju, cits vēža dziedniecību, izjūtot augu komunikācijas un telepātijas dziednieciskās enerģijas, vēl citi varētu būt čenneleri ar auga saprātu, lai pastāstītu auga nākotnes pareģojumus. Kāds varētu savā dzīvoklī vai pagalmā izaudzēt kādu īpašu augu vai koku, kas ir "talantīgāks", "dziednieciskāks" vai "gaišredzīgāks" par citiem. Ieviesīsim sapņu uzņēmējdarbības inovācijas!

ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Patieso Astrologu asociācijas ziņas

XXXX gada 22.decembrī plkst. 24.00 un 13 sekundēs tika nodibināta Patieso Astrologu asociācija, lai savās rindās apvienotu pašus izsmalcinātākos un konsekventākos astrologus. Asociācijas misija - nodalīt sevi no astrologiem-viltvāržiem.

Patieso Astrologu asociācija uz valdes sēdi kopā nesanāca. Viņi sastādīja savas asociācijas horoskopu, ieskatījās nākotnē un pat nepaziņoja jauno asociācijas valdes priekšēdētāju un vietnieku. Visi Patieso Astrologu asociācijas ierindas biedri pārāk skaidri redzēja nākamo vēlēšanu rezultātus, lai tērētu laiku uz pārvietošanos.

Patieso Astrologu valde aicināja jaunos biedrus personīgi nenākt un iesniegumus nerakstīt, par cik, ieskatījušies nākotnē, tāpat jau zināja, kuri jaunie biedri pie viņiem bija ieradušies personīgi.

Patieso Astrologu asociācijā jauno astrologu sertifikācija un testu izmantošana nenotika. Ieskatoties nākotnē tika oficiāli izziņoti izkritušie sertifikācijas eksāmenā. Visi pārējie jaunie astrologi saņēma Patiesā Astrologa sertifikātus. Samaksa par sertifikāciju tika iekasēta no visiem, kas sertifikāciju vēlējās. Izkritušie sastādīja savus horoskopus, ieskatījās nākotnē un iebildumus necēla. Tiesa gan, viens izkritušais biedrs ieraudzīja nākotnē, ka viņš bija neapmierināts ar sertifikācijas rezultātu, bet ieskatījies vēl tālākā nākotnē saprata, ka apelācija ne pie kā nenoveda un samierinājās.

Patieso Astrologu asociācijas biedriem nebija par ko runāt, jo tie jau uz priekšu zināja, ar ko katrs dialogs beigsies.

Patieso Astrologu asociācijas biedrs Kindzulis uz darbu ieieradās div-ar-pus nedēļas, par cik ieskatījies nākotnē, ieraudzīja, ka šais dienās sakarīgu klientu viņam nebūs. Taču patiesais astrologs Kindzulis nevarēja atrast nākotnes kartēs, kas notiks, ja viņš paliks mājās. Zvaigznes rādīja tikai to, kas ar viņu notiks darbā. Tas bija Patieso Astrologu asociācijas 1. noslēpums un paradokss!

Patieso Astrologu asociācijas valde izteica nožēlu, ka nemaz nemāk ieskatīties pagātnē un joprojām jau kārtējos Ziemassvētkos nespēj pateikt Jēzus Kristus dzimšanas datumu. To nosauca par pagātnes nenolasīšanas paradoksu: informāciju var nolasīt uz priekšu, bet ne atpakaļ. Tas bija patieso Astrologu asociācijas 2. noslēpums un paradokss.

Patieso Astrologu asociācijas biedrs Kindzulis rakstīja visiem asociācijas biedriem apsveikumus Ziemassvētkos, lai gremdētos iepriekšējo dzīvju atmiņās par 3 Persijas astrologu ceļojumu uz Bētlemi, sekojot pavadošajai zvaigznei, kurā piedalījās visi 66 asociācijas īstenie biedri, taču ... horoskopā ieraudzīja, ka Patieso Astrologu asociācijas biedrs Stindzulis viņam atbildes apsveikumu vēlāk neatrakstīja. Patieso Astrologu asociācijas biedrs Kindzulis tāpēc izlēma Ziemassvētku apsveikumu Stindzulim nerakstīt.

Patieso Astrologu asociācijas biedrs Stindzulis, palūkojies horoskopā, atrada, ka Kindzulis viņu Ziemassvētkos neapsveiks, tāpēc nolēma savu apsveikumu Kindzulim nerakstīt. Vēsture, vai zvaigznes, patreiz klusē, kas bija cēlonis un kas sekas. Vai Kindzulis nerakstīja tāpēc, ka Stindzulis nerakstīja, vai arī Stindzulis nerakstīja tāpēc, ka Kindzulis nerakstīja. Abi lūkojās otra darbībās un neviens neanalizēja savas darbības. Varbūt zvaigznes to visu tā "sabīdija"? Tas bija Patieso Astrologu asociācijas 3. noslēpums un paradokss: vai zvaigznēs bija rakstīts, ka Kindzulis un Stindzulis abi nolasīs savus horoskopus un neko neizdarīs, jeb, ja Kindzulis un Stindzulis tik labi nepārzinātu zvaigžņu gribu, viņi viens otru apsveiktu. Bet varbūt tieši tas bija rakstīts zvaigznēs..., ko Kindzulis un Stindzulis nenolasīja. Nu bet tad jau viņi nav patiesi astrologi!

Patieso Astrologu asociācijas biedrs Kindzulis ieraudzīja horoskopā, ka Patieso Astrologu asociācijas biedre Pindzele pēc astrologu Ziemassvētku balles seksu viņam atteiks, tāpēc izlēma netērēties un aizsūtīt viņai tikai Ziemassvētku apsveikuma kartiņu.

Patieso Astrologu asociācijas biedre Pindzele pēc Kindzuļa horoskopa redzēja, ka viņš ir skops un domā tikai par savu izdevīgumu, tāpēc viņai pārstāja atdoties Kindzulim. Kindzulis savā horoskopā neredzēja, ka viņš ir skops, bet gan to, ka Patieso Astrologu asociācijas biedre Pindzele ir "haļavščica", tas ir, ar tendenci izmantot citus savās interesēs. To nu gan Patieso Astrologu asociācijas biedre Pindzele savā horoskopā neredzēja. Arī patiesajiem astrologiem bija vairākas astroloģiskās skolas. Kas bija cēlonis, kas sekas - zvaigznes vien tik zin. Tas bija ceturtais Patieso Astrologu asociācijas noslēpums un paradokss.


Patieso Astrologu asociācijas biedrs Kindzulis saņēma kāda sena klienta jautājumu: "Atrodos Vācijā un man ir aizdomas par seksuāli transmisīvu saslimšanu, bet ārsti te ir dārgi. Vai nevarētu no Jums uzzināt - ir man seksuāli transmisīva saslimšana vai nav?"
Patieso Astrologu asociācijas biedrs Kindzulis sadusmojās un atbildēja, ka te nu gan nav veneroloģiskais kabinets! Un vispār - horoskops nez kāpēc neļauj ieskatīties asins ainā. Klients palika nesapratnē -ja jau gadu atpakaļ Patieso Astrologu asociācijas biedrs Kindzulis saredzēja viņa ceļojumu uz Vāciju, kāda problēma paskatīties, vai klients ceļo uz venerologa kabinetu Latvijā?

Kindzulis padomāja, ka patiesie astrologi patiesi atdala, kur viņi var paredzēt un kur nevar. Visādā ziņā tā būtu jābūt, ja kāds prastu paredzēt pa īstam! Ja astrologi caur planētu un zvaigžņu stāvokli pretendē paredzēt politiskus notikumus, vēlēšanu rezultātus, tad viņiem jāspēj paredzēt arī savu vēlēšanu, eksaminācijas un sertifikācijas rezultātus.

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Bībeles "gļuki" - PIRMĀ MOZUS GRĀMATA. Cilvēks Jēkabs cīnās ar Dievu un uzvar!

Bībele ir pasaulē vispārdotākā sapņu pārdevēju grāmata: 2,5 līdz 6 miljardi eksemplāri (pēc Wikipēdija ievietotajiem datiem). Tā bija pirmā Gutenberga iespiestā grāmata. Un tā vienmēr tika uzskatīta par svētu, un izplatīta kā gudrības un labestības avots.
Tomēr Bībele, īpaši Vecā Derība, ir pilna ar jocīgām lietām - pasakām, neloģismiem, pasaku ceļojumiem zivs vēderā un bulciņām no debesīm, runājošām čūskām un ēzeļmātēm, patriarhiem, kas dzīvo daudzus simtus gadu, laupīšanām un izlaupīšanām dieva vārdā, nodevībām, nežēlībām, vardarbības un genocīda epizodēm. Piedevām bībeles varoņi pastāvīgi dzird galvā balsis vai redz ilūzijas un halucinācijas.


PIRMĀ MOZUS GRĀMATA  (SAUKTA GENESIS) 32. nodaļa


23 Un tai pašā naktī viņš piecēlās, paņēma abas savas sievas un abas savas kalpones, un savus vienpadsmit dēlus un cēlās pāri Jabokas upes braslam.
24 Tad viņš ņēma tos un pārveda pāri upei, tāpat visu, kas tam pašam piederēja.
25 Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai.
26 Kad tas redzēja, ka nespēj viņu pieveikt, tas aizskāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar mjviņu.
27 Un tas teica: "Atlaid mani, jo rīts sāk aust." Bet Jēkabs teica: "Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi."
28 Un tas vaicāja: "Kā tevi sauc?" Viņš atbildēja: "Jēkabs."
29 Bet tas viņam sacīja: "Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis."
30 Un Jēkabs jautāja un sacīja: "Pasaki jel savu vārdu!" Bet tas sacīja: "Kādēļ tu man prasi manu vārdu?" Un Viņš to tur svētīja.
31 Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu>fn035<, jo: "Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību." 
32 Un saule lēca, kad viņš Pniēlai gāja garām, bet viņš kliboja savas gūžas dēļ.
33 Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd gūžas dzīslu, kas iet pār ciskas locītavu, jo Jēkabam bija skarta gūžas dzīsla.


Vecās Derības teksti no http://www.bibelesbiedriba.lv/


Bloga SP replika


Hmm... Vai te atkal nav narkotiku reibums, kā tas droši vien bija Bileāmam, kurš sarunājās ar savu ēzeļmāti, tikai šoreiz tas ir Jēkabam? , ...citādi nav saprotams, kāpēc tam "dievam" vajag klejot pa nakti un nepatīk gaismas ausma ...? Mēs te minam, vai Dievs spētu radīt akmeni, kuru pats nespētu pacelt..., bet izrādās, ka Viņš ar Jēkabu netiek galā... Tikvien spēja, kā cisku izgriezt.


Bet jebkurā gadījumā nakts notikuma sekas bija tālejošas. ** Runā, ka senebreju valodā vārds 'Israēls' nozīmē - "tas, kurš cīnījās ar Dievu".  Valsts joprojām saucas Izraēla. Dažreiz sapņu pārdevēji spēj ietekmēt pat veselas valsts nosaukumu.

sestdiena, 2011. gada 10. decembris

Bībeles "gļuki" - CETURTĀ MOZUS GRĀMATA. Bileāma runājošā ēzeļu māte

Bībele ir pasaulē vispārdotākā sapņu pārdevēju grāmata: 2,5 līdz 6 miljardi eksemplāri (pēc Wikipēdija ievietotajiem datiem). Tā bija pirmā Gutenberga iespiestā grāmata. Un tā vienmēr tika uzskatīta par svētu, un izplatīta kā gudrības un labestības avots.
Tomēr Bībele, īpaši Vecā Derība, ir pilna ar jocīgām lietām - pasakām, neloģismiem, pasaku ceļojumiem zivs vēderā un bulciņām no debesīm, runājošām čūskām un ēzeļmātēm, patriarhiem, kas dzīvo daudzus simtus gadu, laupīšanām un izlaupīšanām dieva vārdā, nodevībām, nežēlībām, vardarbības un genocīda epizodēm. Piedevām bībeles varoņi pastāvīgi dzird galvā balsis vai redz ilūzijas un halucinācijas.


CETURTĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA NUMERI) 15. nodaļa
Kā nevajag sabata dienā lasīt malku


32 Kad Israēla bērni bija tuksnesī, tad viņi sastapa kādu vīru sabata dienā lasām malku.
33 Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Ārona un pie visas draudzes
34 un to apcietināja, jo nebija īpaši pateikts, kas ar tādu jādara.
35 Tad Tas Kungs sacīja Mozum: "Mirtin ir šim vīram jāmirst, lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem ārpus nometnes!"
36 Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz nometnes un nomētāja ar akmeņiem, ka tas nomira, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis


16. nodaļa  (Mazliet biedēšanas) ... un zeme atdarīja savu muti


25 Tad Mozus piecēlās un piegāja pie Datana un Abirāma, un viņam sekoja Israēla vecaji.
26 Un viņš sacīja draudzei: "Atkāpieties nost no šo bezdievīgo vīru teltīm un nepieskarieties ne pie kā, kas viņiem pieder, lai arī jūs neejat bojā visu viņu grēku dēļ!"
27 Un tie visapkārt atkāpās nost no Koraha, Datana un Abirāma mājokļiem, bet Datans un Abirāms bija iznākuši savu telšu durvīs līdz ar savām sievām un saviem lieliem un maziem bērniem.
28 Un Mozus sacīja: "Ar šo pašu jūs atzīsit, ka Tas Kungs ir mani sūtījis, lai es visus šos darbus padarītu, un ne no mana paša sirdsprāta:
29 ja šie te mirs, kā mirst visi cilvēki, un tiks piemeklēti, kā tiek piemeklēti visi cilvēki, tad Tas Kungs mani nav sūtījis;
30 bet, ja Tas Kungs ko jaunu rādīs, ko Viņš vēl līdz šim nav rādījis, un zeme atvērs savu muti, un tā tos aprīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst ellē, tad tikai ar šo jūs atzīsit, ka šie vīri ir To Kungu nicinājuši!"
31 Un notika, tiklīdz viņš šos vārdus bija beidzis runāt, tad zeme, uz kuras tie stāvēja, pāršķēlās,
32 un zeme atdarīja savu muti un aprija viņus un viņu namus, kā arī visus cilvēkus, kas bija pie Koraha, un visu šo cilvēku mantu līdz ar viņiem.
33 Un tie dzīvi nogrima ellē ar visu, kas tiem piederēja, un zeme atkal aiz tiem aizvērās, un tie aizgāja bojā, pazuzdami no draudzes vidus.
34 Bet viss Israēls, kas bija viņiem visapkārt, bēga, viņiem brēcot, sacīdami, ka tik arī mūs neaprij zeme!
35 Un no Tā Kunga izgāja uguns un aprija divi simti piecdesmit vīrus, kas bija pienesuši kvēpināmo.


21. nodaļa  (Mazliet maģijas) Ar vara zizli pret čūsku indi


8 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Darini sev čūskas tēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos."
9 Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs.


22. nodaļa   (mazliet brīnuma) Bileāma runājošā ēzeļu māte


25 Kad nu ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mūra Bileāmam kāju, tāpēc viņš to atkal sita.
26 Un Tā Kunga eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi.
27 Un, kad ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Bileāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeļu māti ar rīksti.
28 Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: "Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?"
29 Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: "Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!"
30 Tad ēzeļu māte sacīja Bileāmam: "Vai es neesmu tava ēzeļu māte, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?" Viņš teica: "Nē."


Bloga SP replika.


Un kā var zināt, ka te kāds nepārdod savus narkotiku piedzīvojumus? Bīleāms, piemēram, ne tikai nemaz nenobrīnās, ka ēzeļu māte runā, bet ar gatavību iesaistās šai aizraujošajā dialogā ar savu lopiņu  (pēc teksta redzams, ka viņam nenāk ne prātā, ka Tas Kungs izvēlētos tik īpatnēju komunikācijas formu). 


Vecās Derības teksti no http://www.bibelesbiedriba.lv/


Ir grūti atrast Vecajā Derībā vietas, kur To Kungu (tātad Dievu) interesē cilvēka apmācīšana kaut kam labam. Atkal un atkal atrodam, ka galvenais, par ko Tas Kungs uztraucas, ir viņa pielūgšana un pakļaušanās pavēlēm. Lai gan, kā skaitās, Tas Kungs spēj ieskatīties nākotnē, Viņš uzvedas tā, it kā to nespētu. Piemēram, ja Tas Kungs liks ko darīt, tad cilvēks darīs, ja neliks, tad cilvēks to neizdarīs. Tāpēc cilvēks pastāvīgi tiek biedēts. Ja cilvēks nepakļausies pavēlēm, tad tiks sodīts, pēc kā cilvēkam nāksies nožēlot savu nepakļaušanos Tam Kungam. Lai cilvēks pats neveiktu "nepareizas" izvēles, tam pietrūkst informācijas. Piemēram, Tas Kungs zin, ar ko nākotnē beigsies Ādama un Ievas aizliegtā augļa mielasts, un nesniedz nekādu papildus informāciju (piemēram, ka paradīzes dārzā atrodas kritušais enģelis), taču pēc labi paredzamā pārkāpuma nolād par nepaklausību. Cilvēkiem nav iespējas izvēlēties, vai dzimt par jūdu, vai par kanānieti, vai filistieti, nevaram atrast "izredzētās tautas" jūda tikumiskāku uzvedību par pārējiem (Bībelē atrodam, ka jūdi melo, apkrāpj, nogalina, apskauž, pielūdz elkus), taču nez kāpēc Tā Kunga attieksme nav vienāda.


Galvenais Bībeles gļuks ir tas, ka, ja viss tas tā arī notika, kā aprakstīts, cilvēki iznāk tikai kā virtuāla datorspēle - SIMSI - Tā Kunga rokās.  Sapņu pārdevēji uzsver, ka cilvēks savā izvēlē ir brīvs.. 


Jā, mums visiem liekas, ka sapnī esam brīvi. Mēs nejūtam, kā smadzenes virza visu sapņa sižetu.

Bībeles "gļuki" - JONAS GRĀMATA. Jona trīs dienu ceļojums zivs vēderā.

Bībele ir pasaulē vispārdotākā sapņu pārdevēju grāmata: 2,5 līdz 6 miljardi eksemplāri (pēc Wikipēdija ievietotajiem datiem). Tā bija pirmā Gutenberga iespiestā grāmata. Un tā vienmēr tika uzskatīta par svētu, kā arī gudrības un labestības avotu.
Tomēr Bībele, īpaši Vecā Derība, ir pilna ar jocīgām lietām - pasakām, neloģismiem, pasaku ceļojumiem zivs vēderā un bulciņām no debesīm, runājošām čūskām un ēzeļmātēm, patriarhiem, kas dzīvo daudzus simtus gadu, laupīšanām un izlaupīšanām dieva vārdā, nodevībām, nežēlībām, vardarbības un genocīda epizodēm. Piedevām bībeles varoņi pastāvīgi dzird galvā balsis vai redz ilūzijas un halucinācijas. Paceļas jautājums - cik vispār var uzticēties Bībeles datiem?



Bet Tas Kungs sūtīja lielu zivi aprīt Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.
2 Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības
3 un sacīja: "Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man; es kliedzu no pazemes dziļumiem, un Tu sadzirdēji manu saucienu.
4 Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri,
5 tā ka man šķita - es esmu atstumts no Tavu acu skata un man nekad vairs neredzēt Tavu svēto namu!
6 Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu.
7 Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak, Kungs, mans Dievs!
8 Un, kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak, Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis Tavā svētajā namā.
9 Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu.
10 Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, savus solījuma upurus es Tev pienesīšu. Glābšana ir pie Tā Kunga!"
11 Un Tas Kungs pavēlēja zivij, un viņa izspļāva Jonu malā.

Bloga SP replika.

Ceļojums zivs vēderā ... hmmm ..., tas nu skan vēl trakāk nekā stāsts par jūdu varoni Sīmani, kurš ar ēzeļa žokļa kaulu nosit 1000 vīru. Piedevām vēl dievbijīgas zivis, kas klausa Tā Kunga pavēlēm... Drīzāk izskatās pēc barona Minhauzena stāstiem. Barona Minhauzena stāsti visiem patika un tiem, starp citu, bija laba realizācija. Cilvēkiem patīk neparastais, elpu aizraujošais, brīnumainais.

Vecās Derības teksti no http://www.bibelesbiedriba.lv/

ceturtdiena, 2011. gada 8. decembris

Bībeles "gļuki" - SOĢU GRĀMATA. Kā varonis Simsons nosit tūkstoš vīru ar ēzeļa žokļa kaulu

Bībele ir pasaulē vispārdotākā sapņu pārdevēju grāmata: 2,5 līdz 6 miljardi eksemplāri (pēc Wikipēdija ievietotajiem datiem). Tā bija pirmā Gutenberga iespiestā grāmata. Un tā vienmēr tika uzskatīta par svētu, kā arī gudrības un labestības avotu.
Tomēr Bībele ir pilna ar jocīgām lietām - pasakām, neloģismiem, pasaku ceļojumiem zivs vēderā un bulciņām no debesīm, runājošām čūskām un ēzeļmātēm, laupīšanām un izlaupīšanām dieva vārdā, nodevībām, nežēlībām, vardarbības un genocīda epizodēm. Piedevām bībeles varoņi pastāvīgi dzird galvā balsis vai redz ilūzijas un halucinācijas. Vecajā Derībā balsis tiek pierakstītas Dievam - Tam Kungam.

SOĢU GRĀMATA 14. nodaļa 
Kā jūdu varonis Simsons, kurā iemiesojies Tā Kunga Gars, nogalina trīsdesmit vīru.


11 Un, kad viņi ieraudzīja Simsonu, tad viņi ataicināja trīsdesmit vedējus, kas lai būtu pie viņa.
12 Tad Simsons viņiem teica: "Es gribu jums dot atminēt mīklu, un tā jums man ir jāatmin septiņu dienu laikā, kamēr ir dzīres, un, ja jūs pareizi atbildēsit, tad es jums došu trīsdesmit linu audekla kreklus un trīsdesmit svētku kārtas.
13 Bet, ja jūs nevarēsit man to atminēt, tad jums man būs jādod trīsdesmit linu audekla krekli un trīsdesmit svētku kārtas." Un tie viņam sacīja: "Pasaki mums savu mīklu, lai mēs to dzirdam!"
14 Tad viņš tiem sacīja: "Barība iznāca no rijēja, no stiprā izplūda saldums." Bet tie nespēja mīklu atminēt trijās dienās.
15 Un septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: "Pierunā tu savu vīru, lai viņš mums šo mīklu izstāsta, citādi mēs tevi līdz ar tavu tēva namu sadedzināsim ugunī. Vai tad jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums tikai iedzīvotos?"
16 Tad Simsona sieva raudāja pie viņa krūts un sacīja: "Tu tik mani ienīsti, bet nemaz mani nemīli: tu esi uzdevis manas tautas dēliem mīklu, bet man tu to nesaki!" Un viņš sacīja: "Redzi, es neesmu ne savam tēvam, ne savai mātei to pateicis, kā tad lai es tev to saku?"
17 Bet tā raudāja pie viņa septiņas dienas, kamēr tiem bija kāzu dzīres, un tad notika, ka septītajā dienā viņš tai to izstāstīja, jo tā neatlaidīgi mācās virsū, bet mīklas atrisinājumu viņa izstāstīja savas tautas dēliem.
18 Tad pilsētas vīri viņam sacīja septītajā dienā, pirms saule norietēja: "Kas ir saldāks nekā medus? Un kas ir stiprāks nekā lauva?" Bet viņš tiem sacīja: "Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli, tad jūs arī nebūtu atminējuši manu mīklu!"
19 Tad Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu, un tur viņš nosita trīsdesmit vīrus, novilka viņiem drēbes un iedeva viņu svētku kārtas tiem, kuri bija mīklu atminējuši.
20 Bet Simsona sievu ņēma viens no tiem, kas bija bijis viņa vedējos.


SOĢU GRĀMATA 15. nodaļa
Kā jūdu varonis Simsons, kurā iemiesojas Tā Kunga Gars, sasiets nogalina tūkstoš vīru ar ēzeļa žokļa kaulu.


12 Tad tie viņam sacīja: "Mēs esam nākuši, lai tevi saistītu un nodotu filistiešu rokā." Un Simsons tiem sacīja: "Zvēriet man, ka jūs man nenodarīsit nekā ļauna."
13 Un tie sacīja viņam: "Nē, mēs gribam tevi tikai sasiet ar saitēm un tevi viņiem izdot, bet nonāvēt tevi mēs nenonāvēsim." Un tie viņu saistīja ar divām jaunām virvēm un to uzveda augšā no aizas.
14 Kad viņš nonāca līdz Lehijai, tad filistieši, nākdami viņam pretī, uzgavilēja, bet Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un virves, kas ap viņa elkoņiem, šķita kā linu pavedieni, kas ugunī apsviluši, un tās nokrita no viņa rokām.
15 Un viņš atrada svaigu ēzeļa žokļa kaulu, atvēza savu roku un, to satvēris, nosita tūkstoš vīru.
16 Un Simsons sacīja: "Ar ēzeļa žokļa kaulu es tos kapādams varēju sakapāt. Ar ēzeļa žokļa kaulu es nositu tūkstoš vīru." 


Tagad aicinu lasītājus izvērtēt, cik tikumiska ir Simsona rīcība, kurā iemiesojies Tā Kunga Gars  un cik šie notikumi ir varbūtīgi un atbilsoši vēsturiskai realitātei. Vai tā tiešām varēja notikt? Kas patiesi ir "Tas Kungs", kurš iemiesojas un tik efektīvi nogalina tūkstošus? Varbūt tās ir seno jūdu pasakas par viņējo "Lāčplēsi"?


Līdzīgi kā latviešu Lāčplēsim, Simsonam viņa spēks, izrādās, slēpjas vienā orgānā - matos. Noslēpums, kā jau parasti visās pasakās, tiek izzināts ar viltu (citādi varoni neviens nekad nebūtu nogalinājis):


SOĢU GRĀMATA 16. nodaļa


15 Tad viņa tam sacīja: "Tu gan saki, ka tu mani mīlot, bet tava sirds nav pie manis, trīs reizes tu esi mani pievīlis un neesi man pateicis, kur tavs lielais spēks slēpjas."
16 Un, kad viņa diendienā viņu ar savām runām māca un mocīja, tad viņa dvēselei tas apnika līdz nāvei,
17 un viņš pateica tai visu, kas vien viņam bija uz sirds, un izstāstīja: "Skujamais nazis nekad nav nācis pār manu galvu, jo es esmu nazīrietis, novēlēts Dievam no pašas dzimšanas; ja manus matus nocirptu, tad mans spēks man tiktu atņemts, un es taptu vājš un kļūtu kā ikkatrs cilvēks."
18 Kad nu Delīla noskārta, ka viņš tiešām no sirds tai bija atzinies, tad viņa lika ataicināt filistiešu lielkungus, sacīdama: "Nāciet vēl šo reizi, jo viņš man ir izkratījis visu savu sirdi." Tad filistiešu lielkungi nāca augšā pie viņas, un tie nesa naudu savās rokās.
19 Viņa iemidzināja Simsonu savā klēpī un pasauca kādu vīru, kas nocirpa viņa galvas matu septiņas cirtas, un tā viņa guva varu pār viņu, bet viņa paša spēks to atstāja.
20 Kad viņa sauca: "Filistieši, Simson!" - tad viņš pamodās no sava miega un domāja: gan es arī šoreiz izkļūšu tāpat kā citas reizes un sevi atbrīvošu. Bet viņš nezināja, ka Tas Kungs no viņa bija atstājies.
21 Tad filistieši viņu sagrāba un viņam izdūra acis. Tie noveda viņu lejā uz Gazu un to iekala vara važās, un viņam nācās cietumā griezt dzirnavas.
22 Bet viņa galvas mati sāka atkal ataugt pēc tam, kad tie bija tikuši nodzīti.
23 Tad filistiešu lielkungi sapulcējās, lai upurētu lielu upuri savam dievam Dagonam un lai līksmotos, un tie sacīja: "Mūsu dievs mums ir devis mūsu ienaidnieku Simsonu mūsu rokās."
24 Kad viņi to rādīja tautai, tad ļaudis sumināja savu dievu, jo tie sacīja: "Mūsu dievs ir devis mūsu rokā mūsu ienaidnieku un mūsu zemes pretinieku, cīnītāju, kas daudzus no mums ir nokāvis."


Izrādās, Tas Kungs, kad Simsona spēka avots tiek nogriezts, jūdu tautas varoni atstāj. Vai nu Tas Kungs nebija tik spēcīgs, lai noturētos Simsonā bez matiem, vai arī vienkārši piečakarēja Simsonu. Filistieši, kā rāda 24.rinda, līksmo, ka viņu dievs tagad ir stiprāks. Kā jau senajos laikos - vienkārša dievu konkurence.



Vai tad tās, gadījumā, nav jūdu tautas pasakas? Tomēr Bībeles Vecās Derības sapņu pircēji notikumu patiesumam acīmredzot tic, kamēr sapņu pārdevēji izdod aizvien jaunus izdevumus! 




Vecās Derības teksti no http://www.bibelesbiedriba.lv/

trešdiena, 2011. gada 7. decembris

Bībeles "gļuki" - JOZUAS GRĀMATA. Kas patiesībā komandēja visu parādi?

Bībele ir pasaulē vispārdotākā sapņu pārdevēju grāmata: 2,5 līdz 6 miljardi eksemplāri (pēc Wikipēdija ievietotajiem datiem). Tā bija pirmā Gutenberga iespiestā grāmata. Un tā vienmēr tika uzskatīta par svētu, kā arī gudrības un labestības avotu.
Tomēr Bībele ir pilna ar jocīgām lietām - pasakām, neloģismiem, pasaku ceļojumiem zivs vēderā un bulciņām no debesīm, laupīšanas un izlaupīšanas dieva vārdā, nodevības, nežēlības, vardarbības un genocīda epizodēm. Piedevām bībeles varoņi pastāvīgi dzird galvā balsis vai redz ilūzijas un halucinācijas. Vecajā Derībā balsis tiek pierakstītas Dievam. Bet izlasiet paši Jozuas grāmatu un atbildiet uz jautājumu - vai tā var runāt Dievs? Kas tad tā var runāt?

Jau pirmajā Jozuas grāmatas nodaļā jūdu vadonim Jozuam kāda balss - Tas Kungs - pavēl doties karot un ieņemt noslēpumainās balss  piešķirtās zemes.

1. nodaļa
Un notika pēc Mozus, Tā Kunga kalpa, nāves, ka Tas Kungs runāja uz Jozuu, Nūna dēlu, Mozus palīgu:
2 "Mans kalps Mozus ir miris; tad nu celies ar visu šo tautu un ej pāri Jordānai uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot.
3 Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis.
4 No tuksneša un arī no Libanona apgabala līdz pat lielajai upei, līdz Eifratas upei, visa hetiešu zeme līdz Lielajai jūrai pret saules rietu - tās lai ir jūsu robežas.
5 Neviens lai tavā dzīves laikā nav spējīgs tev turēties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.

Tālāk vēl - balss aicina nogalināt visus bez izņēmuma - vārdu sakot - kanāniešu genocīds tīrākajā veidā.

Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca.
2 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.


20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un, tiklīdz tauta sadzirdēja tauru skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas. Un, kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21 viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni.


Tātad neviena Jērikas iedzīvotāja nepaliek dzīvajos. Vai tas patiesi ir svētums, kuru propogandē vērtīga grāmata? Pēc Jērikas tas pats notiek ar Aju.


7. nodaļa
24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni.
25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji.
26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti.
27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis.
28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien.
29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas ir līdz šai dienai.
30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā


Kā saprast šo nodaļu?


1 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu "Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visus karavīrus un celies un ej pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi.
2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem."
3 Tad Jozua ar visu karavīru saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko karavīru un tos izsūtīja jau naktī. 


8 Un, kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā Tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli." 


18 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam "Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā." Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu. 
19 Tad tie, kuri bija aizsegā, tūlīt iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iegāja pilsētā un ieņēma to, un steigšus pielika tai uguni. 
20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt - ne šurp, ne turp, jo arī tā karavīru saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja, 
21 jo, kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau cēlās dūmi, tad arī viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus. 
22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks vai arī kas būtu izglābies. 
23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas. 
24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni. 
25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji. 
26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti. 
27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis



28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien. 
29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas ir līdz šai dienai. 
30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā 



Vai jūs domājat, ka slepkavošana un laupīšana beidzot beigsies? Pacietieties un lasiet tālāk par pilsētas Libnas likteni:


10. nodaļa


25 Un Jozua tiem sacīja: "Nebīstieties un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat Tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit."
26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem, un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.



Makēdā un Libnā...
28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
29 Tad Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un Tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva gan viņu, gan ikvienu dvēseli, kas tur bija; arī šinī vietā viņš neatstāja dzīvu nevienu, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.



Eglonā...
34 Un Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Lahišas uz Eglonu, un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to.
35 Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi iznīcināja itin visu tāpat, kā viņš bija darījis Lahišā.
36 Tad Jozua cēlās un viss Israēls līdz ar viņu no Eglonas un devās augšup uz Hebronu, un viņš karoja pret to.
37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznīcinādams visas pilsētas un ikvienu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīvu nevienu un darīja tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš pilnīgi iznīcināja to un ikvienu dvēseli, kas tur bija.



Debīrā...
38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.
39 Un viņš arī to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznīcināja ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, darīdams tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā, tāpat viņš darīja Debīrā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu.
40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: gan kalnu zemi, gan dienvidu zemi, gan līdzenumu, gan pakalnus ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja dzīvu nevienu, piepildīdams iznīcības lāstu, tā kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.


Atkal Libna..
29 Tad Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un Tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva gan viņu, gan ikvienu dvēseli, kas tur bija; arī šinī vietā viņš neatstāja dzīvu nevienu, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
31 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu aizgāja no Libnas uz Lahišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to.
32 Un Tas Kungs nodeva Lahišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dvēseli, kas tur bija, darīdams visu tāpat, kā bija darījis Libnā.

Hebronā...
36 Tad Jozua cēlās un viss Israēls līdz ar viņu no Eglonas un devās augšup uz Hebronu, un viņš karoja pret to.
37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznīcinādams visas pilsētas un ikvienu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīvu nevienu un darīja tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš pilnīgi iznīcināja to un ikvienu dvēseli, kas tur bija.


Debīrā...
38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.
39 Un viņš arī to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznīcināja ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, darīdams tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā, tāpat viņš darīja Debīrā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu.
40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: gan kalnu zemi, gan dienvidu zemi, gan līdzenumu, gan pakalnus ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja dzīvu nevienu, piepildīdams iznīcības lāstu, tā kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.


11. nodaļa
5 Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā nometnē uzcēla teltis pie Meromas ūdeņiem, lai karotu pret Israēlu.
6 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties no viņiem! Jo rītdien ap šo laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām; tad tu varēsi pārgriezt viņu zirgiem pakaļkāju dzīslas un viņu cīņas ratus sadedzināt ugunī."
7 Tad Jozua un visa viņa karavīru saime negaidot parādījās pie Meromas ūdeņiem un pēkšņi viņiem uzbruka.
8 Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un viņi tos kāva un vajāja viņus līdz Sidonai, šai lielajai pilsētai, un līdz Šerapot-Majimai, arī līdz Micpas ielejai austrumos, un tos sakāva, tā ka neviens no tiem nepalika dzīvs.


Mājiens, ka Dievs iesaistās arī kaujās. Vai beidzot tiks pateikta kāda bībeliskā gudrība? Nē, viss turpinās tādā pat garā.


10 Un Jozua tanī laikā atgriezās atpakaļ un ieņēma Hacoru, un tās ķēniņu viņš sagūstīja un nokāva ar zobena asmeni; jo Hacora bija pirms tam visām šīm ķēniņu valstīm galvaspilsēta.
11 Un tie nokāva visus iedzīvotājus, kas tur bija, viņus pilnīgi iznīcinādami; un tur nepalika pāri neviena dvēsele, un Hacora viņš sadedzināja ugunī.
12 Un Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas, sagūstīja visus viņu ķēniņus un nokāva tos ar zobena asmeni, viņus pilnīgi iznīcinādams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.


14 Bet visu šais pilsētās gūto laupījumu un visus lopus Israēla bērni paturēja paši sev, mjcilvēkus turpretī visus nogalināja ar zobena asmeni, tos pilnīgi iznīcinādami; tie neatstāja pāri nevienas dzīvas dvēseles.
15 Kā Tas Kungs Savam kalpam Mozum bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā arī Jozua darīja; viņš itin neko neatstāja neizpildītu no visa tā, ko Tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
16 Un tā Jozua ieņēma visu šo zemi - gan kalnus, gan visu dienvidu zemi, gan visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus un to ielejas.


Daudzi, daudzi cilvēki, sapņu pārdevēji un sapņu pircēji, uzskata, ka Bībelē paslēpta dziļa gudrība un svētums. Bet ko teikt par Jozuas grāmatu? Kaut gan aptaujas rāda, ka retais ticīgais to izlasa. Un, ja arī izlasa, vai mēģina "apsmadzeņot"? Ja nu balsis pieder kādam citam? Palasiet literatūru par maniakiem - cik daudzi, patiešām daudzi ir teikuši, ka nogalināt cilvēkus ir likušas balsis galvā. Daudzi šīs balsis ir piedēvējuši Dievam. Daži Sātanam. Daži kosmiskiem spēkiem. Bet vai maz cilvēks var uzticēties, kad kāda nezināma balss no tumsas "stādās priekšā"?
Kas ir sapņu pārdevēju lielākais talants - pārdot miljardus tirāžas grāmatu, kuru maz kurš rūpīgi izlasa.


Vecās Derības teksti no http://www.bibelesbiedriba.lv/