sestdiena, 2013. gada 30. marts

Svētā Trīsvienība - neparastā kristietības koncepcija

Atnākušās Lieldienas nes kristietības vēsti, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies un tagad sēž pie Tēva labās rokas, lai valdītu pār dzīvajiem un mirušajiem. Vēl ir Svētais Gars. Visu kopā veido Svēto Trīsvienību. Tai pašā laikā kristietība apgalvo, ka ir monoteistiska un pielūdz vienu Dievu.

Ne katrs zin, ka nonākot līdz šai tēzei, ir bijušas neskaitāmas teoloģiskas versijas, līdz nonāca līdz šādam formulējumam. Galvenās no tām:

1) Jēzus Kristus ir cilvēks, bet īpašs - pravietis, līdzīgi kā Vecās Derības pravieši. J.K. nav dievs. Viņš tiek aprakstīts kā "patiesā pravieša" atklāsmes jaunā formā, kas agrāk izpaudusies caur Ādamu, Mozu un citiem praviešiem (jūdaiskās kristietības versija). Doma par Kristu kā jauno Mozu izpauda jūdaisma un kristietības vienotību, kura īpaši tika uzsvērta ebionismā. Ebionīti noliedza Kristus mūžīgo eksistenci, un daži no viņiem noliedza arī inkarnāciju un bezvainīgo dzimšanu. Viņi uzskatīja, ka Kristus saņēma Svēto Garu savas Kristības brīdī un tad arī tika izredzēts par mesiju un Dieva Dēlu. Kristus nebija Dieva Dēls līdz brīdim, kad Viņš "tika par tādu adoptēts savas Kristības vai augšāmcelšanās brīdī" (t.s. "adapcionisma kristoloģija"). Pestīšana tika saistīta nevis ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos, bet gan ar Viņa otro atnākšanu, kad uz zemes iestāsies tūkstošgadu miera valstība (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Dažas no idejām ietekmēja islamu. Islama versijā J.K. ir tāds pats pravietis kā Muhameds un nav dievs nekādā gadījumā.

Arī kristietības pirmsākumos (pirms imperatora Konstantīna sasauktā Nikajas konsila) skatījums uz J.K. atšķīrās.

2) Gnosticismā Kristus ir garīga substance, kas radusies no eoniem. Viņa fiziskais ķermenis ir tikai šķietams. Šis Kristus nav cietis un nav miris (dokētiskā kristoloģija). Svētais gars viņu mitoloģijā tika uztverts kā garīga substance, kura radusies kādā no eoniem (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

3) Dinamisms vai nu noliedza Kristus dievišķo dabu, vai skaidroja to kā vienīgo spēku, kas tika dots cilvēkam Jēzum (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

4) Aleksandrijas teologi un Tertuliāns skaidroja Kristus dievišķību kā Viņa identiskumu ar Tēvu (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

5) Pēc Klementa un Origēna domām, Logoss ir radies no Dieva, un tādēļ tas ir no tās pašas substances kā Tēvs. Pēc Tertuliāna domām, Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir no vienas substances. Modālisms noraidīja atšķirības starp trim personām un identificēja Dēlu ar Tēvu un Svēto Garu ar Dēlu un Tēvu. Tertuliāns, balstoties mācībā par Logosu, izstrādāja (lasiet - 'izdomāja'. Bloga SP piezīme) koncepciju par trim personām, kuras ir ne tikai atklāsmes formas, bet arī trīs dažādas hipostāzes (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). (Ievērojiet, tiek formulētas dažādas substances - hipostāzes, atklāsmes - kas nav faktu un pētījumu, bet filozofēšanas rezultātā. Bloga SP piezīme)

6) Abas monarhiānisma formas pārveidoja mācību par Kristu racionālisma virzienā:
     - vienā gadījumā Kristus bija vienkārši cilvēks;
     - otrā Viņš ir vienīgi forma, kurā atklājies Dievs.
  Abi novirzieni noliedz Kristus mūžīgo pastāvēšanu. Dēls nepastāvēja kā neatkarīgs lielums līdz pat Kristus rašanās brīdim (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

7) Ja subordinacionisma teoloģijā tika vienkārši mācīts, ka Logoss kā Dieva saprāts ir mūžīgi pastāvējis dievišķajā būtībā, tad Origēns izstrādāja savu mācību par Dēla piedzimšanu mūžībā: Dēls jau pirms laiku sākuma ir radies no Tēva mūžībā un pastāvējis kā Dēls, kā neatkarīga hipostāze (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

8) Noviciāns uzsvēra Kristus dievišķumu un to, ka Viņš un Tēvs ir viens (pret dinamismu), no otras puses, Kristus cilvēcisko dabu un atšķirību starp trim Dieva personām (pret modālismu). (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

9) Noēcijs noraidīja "ekonomijas" koncepciju attiecībā uz Trīsvienību, bet centās uzsvērt Dieva nedalāmību. Tēvs un Dēls ir ne tikai no vienas substances; tie ir viens un tas pats Dievs, tikai ar dažādiem vārdiem un dažādā formā. Noēcijas noraidīja mācību par Dieva trim personām. Pēc viņa domām, bija vienalga, vai teikt, ka ir cietis Kristus vai arī ka cietis Tēvs (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Šī pozīcija tika noraidīta. Tertuliāns šo mācību nosauca par patripasiānismu.

10) Ireneja mācībā Dieva Dēls, Pestītājs, savā pirmatnējā formā pastāvēja jau pirms laika sākuma. Cilvēks tika radīts, lai Pestītājs nebūtu vientuļš, lai būtu kaut kas, ko pestīt. Viss ticis radīts caur Dēlu un Dēlam  (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Cilvēki te ir tādas kā dotorspēles SIMSU lomā.

11) Ariānisms uzskatīja, ka Kristus neeksistēja vienmēr, bet tika radīts, tāpēc uzskatāms par atšķirīgu no Dieva Tēva.

12) Atanasijs "savā Trīsvienības mācībā, kas bija īpaši vērsta pret ariānismu, galvenokārt uzsvēra to, ka Dēls ir no vienas substances ar Tēvu. Šī pārliecība netika balstīta vienīgi Nīkajas lēmuma tekstā ... Atanasija ticība tam, ka Tēvam un Dēlam ir viena substance, drīzāk balstījās pašos faktos (?? - b.SP). Logoss nav radība; Viņam piemīt tāds pats dievišķums kā Tēvam. Atanasijs nepiekrita arī pirms viņa izplatītajam subordinacioniskajam viedoklim. Logoss nav vēl viens Dievs un nav zemāks par Tēvu kā kāda garīga būtne, kas radusies no Tēva. Tēvs un Dēls kopā veido vienu Dievu. Tēvs ir tas, kas nosaka pats sevi un dzemdē; Dēls ir tas, kas tādējādi tiek dzemdēts. Tēvs pats par sevi ir dievišķā būtība; Dēls ir Dievs ārējā darbībā, kā Viņš atklājas Dieva darbā. "Dēls nav vēl viens Dievs. ..Jo, pat ja Viņš ir kaut kas cits, pat ja Viņš ir dzimis, Viņš tomēr ir tas pats Dievs. Viņš un Tēvs ir viens vesels, pateicoties Viņam piemītošajai dievišķajai dabai."" (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Šis uzskats ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem oficiālās teoloģijas attīstībā.

Protams, nāca citi teoloģiskie filozofi, kas izstrādāja un papildināja šo Trīsvienības mācību. Kā raksta Heglunds "Teoloģijas vēsturē" "veidojot šo formulējumu, tika patapinātas arī Origēna un Tertuliāna (kā arī citu) domas, piemēram, mācība par Trīsvienības personām. Lai piešķirtu Trīsvienības mācībai tās galīgo izskatu, bija tā dēvētie "trīs kapadoķieši"." Tie bija Basilijs Lielais, Nisas Gregors un Nazianzas Gregors (81-82.lpp). "Lietojot hipostāzes koncepciju Trīsvienības mācībā, tādējādi tiek norādīts, ka ikvienai no trim Trīsvienības personām piemīt savas īpašības, kuras tās atšķir vienu no otras un kuru dēļ ikviena no tām atklājas savā īpašā eksistences formā. Tajā pašā laikā visām piemīt viena dievišķā būtība. ... Tēvs nav dzimis; Dēls ir dzimis no Tēva; Gars iziet no Tēva caur Dēlu" (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture", 83.lpp.).

Romas imperators Konstantīns sasauca Nīkajas konsilu un pasludināja uzvarētājteoriju, kas dominē patreizējā kristietības koncepcijā. Parējās teorijas tikai nosauktas par herēzēm - nepieņemtajām. (Skat. video YouTube).

Vēl tikai atliek piebilst, ka viena no pareizticības un katoļu ticības sašķelšanās cēloņiem bija Svētās Trīsvienības interpretācija. Pareizticībā Dieva Trīsvienības trešā persona — Svētais Gars iziet tikai no Tēva, kamēr katoļu teoloģijā - no Tēva un Dēla. Abas denominācijas pārliecinātas katra par savu taisnību.

Bloga SP replika.

No kritiskās domāšanas viedokļa, lai varētu lemt, kuram no virzieniem piemīt kaut kāda patiesības daļa un vai vispār piemīt šī patiesība, jāatrod, kā tiek iegūti izejas dati dieva personības uzbūvei? Cik objektīvi ir iegūto datu avoti?

Visi uzskaitītie un daudzie šeit neuzskaitītie filosofiskie apsvērumi norāda, ka kristietības koncepcija par Svēto Trīsvienību ir izdomāta, radošās un filozofiskās domas ieviesta, radusies daudzās diskusijās, kā mūsdienās parlamentā izdomā un izdiskutē likumus (tāds arī bija Romas imperatora Konstantīna mērķis) vai frīki filosofi veido pseidozinātniskas teorijas.

Neviens no kristietiskās teoloģijas apoloģētiem ar zinātniskās izmeklēšanas metodēm nav pētījuši Svētās Trīsvienības Dieva sastāvdaļas un nodomus. Dievs nav nolikts zem mikroskopa, lai cilvēki varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem. (Salīdzinājumam noskataties neirobioloģijas profesora K.Anohina lekciju (krievu val.), kā un kādām metodēm mūsdienās tiek pētītas cilvēka un dzīvnieku prāta funkcijas:

Анохин Константин - Как воссоздать мозг человека)


Nav neviena mīta (kā par brīnumu), kurā Dievs būtu kādam cītīgi stāstījis par savu uzbūvi, līdzīgi kā Mozum tā saucamais dievs no degošā krūma stāstīja par viņa uzdevumu.

Respektīvi, secinājums iznāk tikai viens - Svētā Trīsvienība ir sapnis, kuru kristietības sapņu pārdevēji veiksmīgi pārdod miljardiem cilvēku jau divus gadu tūkstošus. Tas notiek neskatoties uz to, ka reti kurš saprot, kā tas var būt viens trijās personās.

YouTube: What was the Council of Nicaea all about?

ceturtdiena, 2013. gada 28. marts

Brīvā enerģija - vai reālas iespējas tiek slēptas?

Blogs SP saņēma vēstuli: "Labdien!
Ciitiigi sekoju Juusu blogam un vienmeer ar nepacietiibu gaidu katru naakamo rakstu.  Vai kaadreiz uzrakstiisiet kaut ko par taa saucamo briivo energjiju?
Paldies!".


Kas tad ir brīvā enerģija? Ātra iepazīšanās internetā parādīja, ka runa nav par sapņu pārdevēju visbiežāk reklamēto neredzamo psihisko enerģiju (prānu, kundalīni, vril, u.c.nosaukumi), bet gan par kādu fiziķu aplūkotu fenomenu.

Vietne "Tautas forums"apraksta: "19. gs. 80. g. beigās elektrības tēmai veltītie zinātniskie žurnāli pareģoja, ka „brīvās elektrības“ ieguves metodes parādīsies jau drīzā nākotnē. Brīnumaini ar elektrības dabu saistīti atklājumi pakāpeniski kļuva par ikdienišķu parādību. Nikola Tesla (1856. – 1943.) (serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs, fiziķis, mašīnbūves un elektrotehnikas inženieris) demonstrēja „bezvadu apgaismojumu“ un citus ar augstfrekvences strāvām saistītus brīnumus.".

Patreiz fizika operē ar terminiem 'tumšā enerģija', 'tumšā matērija', kosmiskās stīgas', 'brānas' un pat atzīst, ka nav laba skaidrojuma tam pašam vecajam un neredzamajam gravitācijas spēkam. Kā tad var zināt, vai neeksistē 'brīvā enerģija'?

Es, protams, neesmu speciālists fizikā, bet gan tikai cilvēka ilūziju speciālists. Tomēr varētu mēģināt pielietot kritiskās domāšanas principus ne gluži savā nozarē.

Tātad pirmkārt būtu jāsaprot,
1) kā tiek iegūti dati;
2) kas izplata šo informāciju? (Vai sapņu pārdevēji, jeb nopietni zinātnieki?)
3) ko saka šo speciālistu kolēģi (peer review)? Vai ir dotās jomas profesionāļi, kas doto atklājumu neatzīst?
4) ja ir nopietni zinātnieki, kas šo fenomenu neatzīst, kā brīvās enerģijas teorijas piekritēji izskaidro šo neatzīšanu? Vai to izskaidro ar zinātnieku "cietpaurību", vai sazvērestības teoriju?

Atradu, ka atsauces ir uz Nikolaju Teslu, kurš bijis ģēnijs, izveidojis šausmīgu jaudīgu elektrības torni, kas radīja Tunguskas meteorīta simulāciju ar sekojošo sprādzieni (novadīta enerģija no Ziemeļamerikas un Krievijas teritorijām). Neviens tagad it kā nevar vai negrib kaut ko tādu atkārtot.
Šāda veida informācija izskatās apšaubāma man kā ne-fiziķim. Ja enerģija būtu tik perspektīva, to jau sen kapitālisti būtu ieviesuši. Tāda ir kapitālisma attīstības loģika.

Brīvās enerģijas propogandētāji atzīst, ka zinātne metodi neatzīst (nemaz nav jāmeklē apgāšanas pierādījumi). Skatāmies izskaidrojumu. Tautas forumā atrodam garus izklāstus: "ASV gluži tāpat kā lielākajā daļā citu pasaules valstu darbojas „naudas monopols“. Es esmu „brīvs“ pelnīt tik naudas, cik varu, taču algu saņemšu tikai Federālo Rezervju banknotēs. Un nekādā citā veidā es nevarēšu saņemt manis nopelnīto summu – Zelta Sertifikātos vai jebkurā citā „naudas“ formā. Šo naudas monopolu kontrolē neliels banku skaits ar nelielu akcionāru skaitu; šīs pašas bankas pieder Pasaules Bagātākajām ģimenēm. Viņu plāns ir 100% visu veidu resursu kontrole, kas rezultātā ļaus kontrolēt katra cilvēka dzīvi, paverot (vai aizverot) piekļuves ceļu pie visām precēm un pakalpojumiem. Tas fakts, ka katrs planētas iedzīvotājs var piekļūt neatkarīgam bagātības avotam (brīvās enerģijas iekārtai), grauj viņu pasaules valdīšanas plānus. Pārbaudīt to nav grūti. Uz šo brīdi, attiecīgi paaugstinot vai pazeminot procentu likmes, tās vai citas valsts ekonomika var palēnināties vai paātrināties. Taču, ja ekonomikā būs neatkarīgs kapitāla avots (enerģija) un kāds uzņēmums vai atsevišķs cilvēks varēs nopelnīt vairāk naudas, neaizņemoties no bankas, tad centralizētā vadības sistēma, paaugstinot vai pazeminot procentu likmes, vienkārši pārstās būt efektīva. Brīvas enerģētikas tehnoloģijas padara naudu mazvērtīgu. Bagātākās Ģimenes un Kredītu organizācijas neizturēs konkurenci. Tas taču ir tik vienkārši. Viņi grib saglabāt naudas līdzekļu sadales monopoltiesības. Brīvās enerģētikas tehnoloģijas viņu gadījumā nav tas, pret ko ir jācīnās, tas ir tas, kas ir pilnīgi jāaizliedz!
Un tā, Bagātākās Ģimenes un viņu Centralizēto Banku institūti ir Pirmais Spēks, kas liedz cilvēkiem izmantot brīvās enerģētikas tehnoloģijas. Viņi vadās pēc iedomātām „dievišķām tiesībām valdīt“, mantkārības un nevaldāmas vēlēšanās kontrolēt visu, izņemot pašiem sevi. Līdzekļi, ko viņi izmanto, lai aizliegtu jaunās tehnoloģijas, ietver sevī iebiedēšanu, atmaskošanu ar „ekspertiem“, tehnoloģiju iegāde ar mērķi „apglabāt“ tās, izgudrotāju slepkavības un viņu dzīvības apdraudējumi, redzamu darboņu slepkavības, dedzināšanas, kā arī vesela virkne finansu stimulējošu un destimulējošu līdzekļu manipulēšanai ar iepējamajiem piekritējiem. Tāpat viņi stimulē arī zinātņu teorijas postulātu ieviešanu, kas apgalvo, ka brīvās enerģijas iegūšana nav iespējama (Termodinamikas likumi).".


Hmm, nu jau izklausās neticami, un pēc sazvērestību teorijas. Kā psihiatrs zinu, ka sazvērestības teorijas rada cilvēki ar patoloģisku aizdomīgumu. Realitāte ir citāda. Ja kāds atrod kaut ko jaunu (atrod naftu, izgudro internetu), neviens nespēj apturēt kāda cilvēka vai cilvēku grupas tieksmi iegūt peļņu. Aizturēt zinātnes progresu var izdarīt tikai kādās atsevišķās valstīs un uz īsu laiku. Tas noved pie tā, ka agri vai vēlu citas valstis šo izgudrojumu nopirks vai dublēs un apsteigs diktatoriskos režīmus. Islama valsts atpalikšana no Rietumu industriālās un kara rūpniecības varenības ir piemērs. Pasaules Bagātākās ģimenes konkurē savā starpā un pastāvīgi mainās. Vienas nogrimst, citas paceļas. Tās nav un nevar būt visas uz vienu roku cilvēka bioloģiskās dabas dēļ. Katrs gribētu pirmais apgūt 'brīvo enerģiju'un iegūt kontroli pār citiem klaniem.

tālāk interesantāk: "Brīvā enerģētika ir jebkuras Nacionālās Valdības nakts šausmīgākais murgs! Gadījumā, ja tā tiks oficiāli atzīta, brīvā enerģētika novedīs pie nenovēršamas bruņošanās sacensības, kurā piedalīsies visas valdības, lai pēdējā mēģinājumā gūtu priekšrocības un pasludinātu savu kundzību. Aizdomājieties par to. Jūs domājat, ka Japāna nenobīsies, uzzinot, ka Ķīna iegūst brīvu enerģiju? Jūs domājat, ka Izraēla mierīgi novēros, kā Irāka iegūst brīvo enerģiju? Jūs domājat, ka Indija ļaus Pakistānai ražot brīvo enerģiju? Pieeja neizsīkstošam avotam pie šodienas lietu izkārtojuma pasaules politikā novedīs pie neizbēgamām „spēku līdzsvara“ izmaiņām uz planētas. Tas var izvērsties par totālu karu vērstu uz to, lai „citiem“ nepiederētu neirobežotas bagātības un spēka priekšrocība. Visas valstis gribēs, lai tām pieder brīvā enerģija, vienlaicīgi mēģinot liegt citām valstīm to izmantot.

Tātad Nacionālās Valdības ir otrs spēks, kas liek šķēršļus jaunās enerģētikas attīstībai. Viņu vienīgā motivācija – „pašsaglabāšanās“. Šim fenomenam ir trīs līmeņi. Pirmkārt, neļaut ārējam ienaidniekam gūt priekšrocības. Otrkārt, nepieļaut nekādas darbības no privātpersonu puses, lai tās nekļūtu par efektīvu policeisko pilnvaru varas alternatīvu valstī, izraisot anarhiju. Un treškārt saglabāt nemainīgu ienākumu plūsmu no ar nodokļiem apliktajiem, šobrīd rīcībā esošajiem enerģētiskajiem resursiem. Metodes, kas ļauj iemiesot šīs koncepcijas, sevī ietver: atteikumus izsniegt patentus, kuriem ir kāds sakars ar Nacionālo Drošību; legāla un nelegāla tiesiska izgudrotāju izsekošana; nodokļu dienestu pārbaudes; draudi; telefonu sarunu noklausīšanās; aresti; dedzināšanas; īpašumu laupīšanas to transportēšanas brīdī; kā arī liels daudzums citu izsekošanas un iebiediešanas paņēmienu, kas padara brīvās enerģijas iekārtu izstrādi un virzību tīrgū praktiski neiespējamu.".

Dotā raksta "loģika" neatbilst kritiskās domāšanas loģikai. Nacionālās valdības cīnās par jauniem enerģijas veidiem un jauniem ieroču veidiem. Katra valdība pirmā gribētu iegūt savā īpašumā gan superenerģijas, gan superieročus. Rakstītājs aizmirst, ka Irāna dara savu kodolenerģijas apguvē un neviens to nevar apturēt. Valsts var piesegties ar miera enerģētikas lozungiem. "legāla un nelegāla tiesiska izgudrotāju izsekošana" - izklausās pavisam izdomāti, lai neteiktu murgaini. Izklausās pēc vajāšanas mānijas. Tas, ko negrib pieļaut valsts - lai izgudrotājs vai izgudrojums nenonāk konkurējošajā valstī.


Tālāk: "Trešo spēku, kura darbība ir vērsta uz to, lai liegtu cilvēkiem iespēju gūt pieeju pie brīvās enerģijas, pārstāv traku izgudrotāju grupa. Jaunās enerģētikas tehnoloģiju izstrādes perifērijā atrodas neizskaidrotu anomāliju, marginālu izgudrojumu un nesaprotamu propogandistu krēslas zona. Divi pirmie Spēki pastāvīgi izmanto masu informācijas līdzekļu iespējas, lai parādītu sabiedrībai šīs grupas sliktākos pārstāvjus, tādejādi novēršot sabiedrības uzmanību un diskreditējot reālos sasniegumus, asociējot tos ar skaidru krāpniecību.

Pēdējo simts gadu laikā pasaule ir pieredzējusi desmitiem stāstu par neparastiem atklājumiem. Dažas no šīm idejām tik ļoti ir saistījušas sabiedrības uzmanību, ka mīti par tām turpina eksistēt vēl šodien. Šajā sakarā prātā nāk tādi vārdi kā Kilī, Habbards, Kolers un Henderšots. Aiz šiem vārdiem, iespējams, slēpjas reālas tehnoloģijas, bet sabiedrības rīcībā esošā tehniskā informācija neļauj nonākt pie jebkāda noteikta secinājuma. Taču šie vārdi vēl jo projām asociējas ar jaunās enerģētikas mifoloģiju un „atmaskotāji“tos pastāvīgi min kā krāpšanas piemērus.".

Nu nekā savādāk kā šausmu sapni to nenosauksi. Nezinu visus minētos uzvārdus "Kilī, Kolers un Henderšots",  bet  Habbards ir Saentoloģijas un Dianētikas sektas pamatlicējs. Nevienam nav liegts iepazīties ar šī sapņu pārdevēja kustību dzīvajā, jo Latvijā ir gan Rīgas Saentoloģijas draudze, gan Dianētikas centrs. Un tā ir vienkārši viena no jaunajām XX gadsimta reliģiskām kustībām. Tātad informācija, ka "„atmaskotāji“tos pastāvīgi min kā krāpšanas piemērus." atkal izkropļota. Saentoloģijas mitoloģija patiešām nav zinātniska, neskatoties uz tās nosaukumu (no vārda "science" - zinātne, un "scientology" - zinātnes loģika).

"Ceturtais spēks, kas liedz cilvēkiem izmantot brīvo enerģiju – tie esam mēs paši. Mums, iespējams, ir viegli apzināties, cik ierobežoti un nožēlojami pēc savas būtības ir motīvi, pēc kuriem vadās pārējie Spēki, taču pēc būtības šī pati motivācija piemīt arī daudziem no mums. Vai, līdzīgi Bagātākajām Ģimenēm, katrs no mums slepenībā nelolo sapni par paša pārākumu un kontroli pār citiem tā vietā, lai kontrolētu pašiem sevi? Un, vai jūs „nepārdotos“, ja jums samaksātu miljonu latu skaidrā naudā šodien pat? Vai līdzīgi Valdībām mēs negribām nodrošināt savu drošību? Vai, atrodoties cilvēku pārpildītā, degošā iestādē, mēs ārprāta uzplūdā, panikā negrūžam vārgākos cilvēkus, mēģinot ātrāk nokļūt līdz izejai? Vai, līdzīgi izsistam no sliedēm zinātniekam, mēs nenodarbojamies ar pašapmānu, nokļūstot aci pret aci ar „neērtu“ faktu? Vai mēs neesam augstākās domās par sevi kā citi ar savādāku viedokli? Un vai mēs nebaidāmies no nezināmā, pat ja tas mums sola daudz ko?".

Atkal nav loģikas. Ja mūsos ir tieksme sabradāt vājākos, kāpēc neķeramies brīvajai enerģijai klāt?
Varbūt šīs idejas propogandētājiem jāapzinās kāds neērts fakts par sava prāta analīzes maldīgumu?

Bloga SP slēdziens:

Ja brīvā enerģija ir iespējama, tā agri vai vēlu tiks ieviesta, un to kā reizi izdarīs nacionālās valdības un bagātās ģimenes. Nav izslēgts arī kāds nabadzīgs frīks-izgudrotājs. (Ja kādam ir dati par konkrētiem projektiem, tad, lūdzu, uzrakstiet).  Ja tas vēl tā nav, tātad ideja patreiz ir nerealizējama fiziski vai ekonomiski. Ja atzīti zinātnieki vairākās paaudzēs vai nu neatrod, vai nespēj vēl izmantot šo "brīvo enerģiju", tad tās laiks vēl nav pienācis vai nepienāks vispār. Zinātnieku noteicošais vairums sazvērestībās nepiedalās. Sacerēt teorijas par sazvērestību jau ir kāds iluzors sapnis. Kāpēc tāds tiek izplatīts, ja ar to nevar iegūt naudu, ir cits jautājums. Daži cilvēki ar to pievērš sev uzmanību vai sajūtas guru kārtā vismaz savās acīs. Tipa, viņi ir tik attapīgi, ka atšifrējuši Pasaules Slepenās valdības visslepenākos plānus. Varbūt "atšifrētājiem" nemaz to brīvo enerģiju tā nevajag, pietiek ar šo patīkamo sapni?

svētdiena, 2013. gada 10. marts

Klīniskās nāves / pēcnāves pārdzīvojumi - sapņu halucinācijas vai cita realitāte?


Ezotēriskās, karmiskās, hologrāfiskās teorijas savu apgalvojumu pierādījumos ietver nāvei tuvo stāvokļu pieredzes (Near-death experience (NDE)). Tie ir atgadījumi, kuros cilvēki, kas jau deklarēti par klīniski mirušiem, ir atdzīvināti un atstāsta, ka šo pieredžu laikā ir savu fizisko ķermeni atstājuši un apmeklējuši to, kas izskatās kā „pēcdzīves valstība”. Līdzīgi kā ārpusķermeniskās pieredzes pārdzīvojumi (Out-of-body experiences - OBE), NDE izskatās pēc universālas, ar konkrētu reliģiju nesaistītas parādības. Tās aprakstītas astotā gadsimta „Tibetiešu mirušo grāmatā” (Tibetan book of the dead), divarpus tūkstošus gadu senajā „Ēģiptiešu mirušo grāmatā” (Egyptian Book of theDead), Platona atstātā aprakstā. Mūsdienās 1975.gadā psihiatrs un filosofs Raimonds A.Mūdijs publicēja bestsellera cienīgo pētījumu rezultātus grāmatā „Life after Death” (Dzīve pēc nāves).

Kā raksta MaiklsTalbots grāmatā "Hologrāfiskais Visums", kad mirst kāds vīrietis, „viņš atrod sevi peldam virs sava ķermeņa un vērojam, kas notiek. Pāris mirkļos viņš jau ceļo lielā ātrumā pa tumsu vai tuneli. Viņš nonāk kādā žilbonošā gaismas valstībā, un tur viņu laipni sagaida jau aizgājušie draugi un radinieki. Bieži vien viņš dzird neaprakstāmi skaistu mūziku un redz ainavas: paugurainas pļavas, puķēm pildītas ielejas un mirdzošas straumes – visu daudz jaukāku nekā uz zemes. Šajā gaismas pilnajā pasaulē viņam nav nedz baiļu, nedz sāpju; viņu piepilda pacilājoša prieka, mīlestības un miera izjūta. Viņš satiek kādu „gaismas būtni” vai būtnes, kuras izstaro milzīgu līdzjūtību un kuras viņu pasteidzina pieredzēt „dzīves pārskatu” – mudinot uz kādu paranormālu savas dzīves atkārtotu nospēlēšanu. Šīs lielākās realitātes pieredze viņu tā piesaista, ka viņš nevēlas neko vairāk, tikai lai vien varētu šeit palikt. Tomēr būtne viņam teic, ka vēl viņa laiks nav pienācis un pārliecina viņu atgriezties savā zemes dzīvē un atkārtoti ieiet savā fiziskajā ķermenī”. 

Šo pieredžu simboliskie rotājumi var būt dažādi. NDE pieredzētāji Rietumu kultūrās pēcnāves valstībā nokļūst caur tuneli, citās kultūrās – ejot pa ceļu vai pārejot pāri ūdeņiem. Amerikāņi tiecās gaismas būtni ieraudzīt kā kristiešu reliģijas personāžu, bet indieši to saredzēja atbilstoši hinduisma priekšstatiem. Pediatrs Dr. Melvins Morse aprakstīja dziļā komā esošu meiteni, kura atguvusies pastāstīja, ka nokļuvusi pa tuneli debesīs, kur satikusi „Debesu Tēvu”. „Debesu Tēvs” pateicis, ka viņai te vēl nav jābūt, un pavaicājis, vai vēlas palikt vai iet atpakaļ. Vispirms viņa pateica, ka vēlas palikt, taču kad „Debesu Tēvs” norādījis, ka šāds lēmums nozīmētu, ka viņa vairs nekad neredzētu savu māti, viņa pārdomāja un atgriezās ķermenī.

Sapņu kritiķi saka, ka NDE ir halucinācija vai sapnis. No pēcnāves dzīvju aizstāvju puses tiek izvirzīti pretargumenti viedoklim, ka NDE ir halucinācijas:
1)      NDE laikā pastāv sevis sensorā apzināšanās. Piemēram, akliem pacientiem, kam jebkādas gaismas uztveres nav bijis gadiem ilgi, bet daži šādi cilvēki it kā varot saredzēt un precīzi aprakstīt, kas ap viņiem notiek: drēbju krāsu, dizainu, rotaslietas, kādas cilvēki valkāja. Citi apraksta sīkas detaļas, kuras notikušas operācijas zālē NDE pieredzētāja reanimācijas laikā.
2)      NDE atgadās pacientiem, kuriem ir līdzens EEG pieraksts, kamēr halucināciju laikā, kā arī kad cilvēki runā, domā, sapņo EEG reģistrē daudz aktivitāšu.
3)      NDE un vīzijas uz nāves gultas, kurās iesaistītas divas vai vairāk personas. Piemēram, kāda sieviete NDE pieredzes laikā, kad pārvietojās cauri tunelim un tuvojās gaismas valstībai, ieraudzīja savu draugu nākam atpakaļ. Kamēr viņi tā pagāja viens otram garām, draugs telepātiski pavēstīja, ka bijis nomiris, bet „nosūtīts atpakaļ”. Sieviete arī tika „atsūtīta atpakaļ” un pēc atlabšanas uzzināja, ka draugam notikusi sirdslēkme apmēram tajā pašā laikā, kad notika viņas pašas pieredze.

Talbota aprakstā Mūdijs min, ka zinātnieku vidū ir plaši izplatīti aizspriedumi, it kā vērtīgas idejas ir tikai tās, kuras var pierādīt strikti zinātniskā nozīmē. Klīniskā psiholoģe Elīzabete V.Frenske paziņoja, ka NDE ir ceļojumi augstāko svārstību hologrāfiskajā valstībā. Viņa piekrīt Konektikutas universitātes psiholoģijas profesora Keneta Ringa hipotēzei, ka ainavas, puķes, fiziskās struktūras un tā tālāk, šajā „pēcdzīves dimensijā” izveidojas mijiedarbojoties vai samaisoties ar domformu modeļiem. Tā ir vieta, kur „grūti noteikt atšķirību starp domu un gaismu”. 

NDE pieredzētāji ir atbrīvojušies no fiziskā ķermeņa un atrod sevi vienā no divām pieejamām formām – vai nu bezķermeniskā enerģiju mākonī, vai arī domas veidotā hologrammai līdzīgā ķermenī. Piemēram, kāds nāvei tuva stāvokļa izdzīvotājs saka, ka iznākot no ķermeņa, viņš sākotnēji esot atgādinājis „kaut ko līdzīgu medūzai” un viegli kā ziepju burbulis esot nokritis uz grīdas. Tad ātri vien esot pieņēmies lielumā – līdz spokam līdzīgam trīsdimensionālam kaila vīrieša ķermenim. Tomēr divu sieviešu atrašanās istabā viņam likusi justies neomulīgi, un pašam par izbrīnu šī sajūta viņam momentāni likusi ietērpties drēbēs (tātad šīs hologrāfiskās drēbes gaismu cauri nelaiž). Tātad mūsu vēlmes ir atbildīgas par formu, kuru mēs pieņemam „pēcnāves dimensijā”. Tāpēc Rings izdara secinājumu, ka šīs domas un struktūras ir prāta radītas domformas. 

Renē Dekarta slavenais teiciens „es domāju, tātad esmu”, pēc hologrāfisko teoriju piekritēju domām, nekur nav tik saistošs, kā tieši šajā stāvoklī starp dzīvēm, jo „bez domas nav eksistences”. Talbots raksta: „Jo sevišķi patiesi tas bija tad, kad lieta nonāca līdz formai, kādu Vitona pacienti ieņēma šajā stāvoklī – starp dzīvēm. Daži teica, ka līdz brīdim, kamēr par ķermeni paši nedomāja, viņiem tāda arī nebija. „Viens vīrietis to aprakstīja, sakot, ka, pārstājot domāt, viņš bija tik vien kā mākonis kādā neredzamā un nebeidzamā mākonī,” Vintons atzīmē. „Tomēr, tiklīdz sāka domāt, viņš kļuva par sevi.” Vispirms tie ķermeņi, kurus pieņēma Vintona pētījuma dalībnieki, atgādināja cilvēkus, kas viņi bija savā iepriekšējā dzīvē. Tomēr, šai starpdzīvju stāvokļa pieredzei turpinoties, mazpamazām viņi kļuva par tādu kā visu iepriekšējo dzīvju kopsalikumu. Šai saliktajai identitātei bija vārds, kas atšķirīgs no visiem vārdiem, kādus viņi lietoja savās fiziskajās inkarnācijās, lai gan neviens dalībnieks nespēja to izteikt, lietojot savas fiziskās vokālās saites. Kā gan šie NDE pieredzētāji izskatās, kad vēl nav konstruējuši šo hologrammai līdzīgo ķermeni? Daudzi teic, ka viņi nav apzinājušies nekādu formu un vienkārši bijuši „viņi paši” vai „viņu prāts”. Citiem ir jau daudz specifiskāki iespaidi, un viņi sevi apraksta kā „krāsu mākoni”, kā „miglu”, „kādu enerģiju modeli” vai arī „enerģijas lauku”; tie visi ir termini, kas atkal rosina domāt par to, ka galu galā tie visi ir tikai svārstību fenomeni – kādu nezināmu vibrāciju enerģijas raksti, kas ir iesaistīti kādā lielākā svārstību valstības matricā”. Kāda sieviete, pēc Talbota apraksta, pēcdzīves valstībā sastapa daudz paziņu, kas bija manifestēti vienīgi kā krāsu un skaņu mākoņi. Šīs momentānās un panorāmiskās atceres laikā NDE pieredzētāji vēlreiz pārdzīvo visas emocijas, priekus un bēdas, kas saistīti ar notikumiem viņu dzīvē. Vēl jo vairāk – viņi izjūt visu arī to cilvēku emocijas, ar kuriem savulaik savstarpēji mijiedarbojušies. 

Kāds bērns, aprakstot „pēcdzīves valstību”, teica, ka pārtika parādījās, kad vien viņš pats to vēlējās, bet ēst nebija nekādas vajadzības.
Maikls Talbots kā pierādījumus par paralēlo pasauļu pierādījumiem min zviedru mistiķa Svēdenborga vīzijas un islama mistiķu sufiju transa stāvokļu redzējumus. Jau divpadsmitā gadsimta persiešu sufiji, lietojot dziļam transam līdzīgu meditāciju, „apmeklēja zemi, kur mājo gari”. Viņi apgalvoja, ka tiem, kas atrodas šajā citā valstībā, piemīt „smalkais ķermenis”. Šo dimensiju, kuru sauc par „apslēptā Imama zemi”, apdzīvo daudz garīgo skolotāju jeb imamu. Viņi uzskatīja, ka pasaule ir izveidota no šī smalkā materiāla – alam almithal jeb domas. Pati telpa, ieskaitot „tuvumu”, „attālumu” un „tālu stāvošās lietas” bija domas radīta. Tas nenozīmē, ka šī zeme ir radīta viena cilvēka prātā, bet gan esamības stāvoklis, kuru bija radījusi daudzu cilvēku iztēle un kuram piemīt savs vieliskums un dimensija, savi kalni, meži un pilsētas. Kaut arī šī pasaule radīta iztēles ceļā, ontoloģiski tā ir ne mazāk reāla kā fiziskā realitāte.

Vēl viens pierādījums par NDE realitāti tiek uzskatīts transformējošais efekts, kādu tas rada uz tiem, kuri to pieredz. Ieceļojošie NDE aizsaulē kļūst laimīgāki, optimistiskāki, visu uzņem vieglāk un mazāk uztraucas par mantas krāšanu. Viņi atgriežas ne tikai pārliecināti par dvēseles nemirstību, bet arī ar dziļu izjūtu, ka Visums ir līdzjūtības un inteliģences pilns un ka šī mīlošā klātbūtne ir vienmēr ar viņiem. Viņi sāk uztvert atšķirību starp garīgumu un reliģiju.

Aplūkosim video, kurā neiroķirurgs apgalvo NDE un aizstāv šo dvēselisko pārdzīvojumu realitāti:
Thumbnail

Sapņu kritiķu viedoklis.

Paanalizēsim redzējumu pa detaļām. Kurp devās neiroķirurga dvēsele? Ceļojumā pa Amazoni? Kosmosā? Citā dimensijā?
Ja mēs redzam kokus, zaļas lapas, zāli - tā ir matērijas forma. Vai citā garīgajā dimensijā tāda matērija atrodas? Tas pirmkārt.

Otrkārt, zaļu zāli var saskatīt acs aparāts, jo saules stari fotonu veidā vai nu atstarojas vai absorbējas apkārtesošajā matērijā - zālē, ūdenī, tauriņa spārnos. Šie atstarotie fotoni nonāk acī caur īpašu lēcu, kur krāsu uztveri veido šūnas - nūjiņas un vālītes, kuras absorbē dažāda gaismas spektra starus. To māca fizika un bioloģija. Kopainā redzamā krāsu palete atspoguļo saules staru izkliedi atmosfērā. Ja mūsu vizuālais aparāts darbotos kosmosā ārpus atmosfēras, šāda krāsaina zemes ainu nebūtu redzama (Jāatgādina, ka realitātē ne gaisma, ne krāsas, ne skaņas nepastāv - gaismas, krāsas un skaņas ilūziju rada smadzenes).

Bez saules stariem un materiāliem objektiem nepieciešams acs aparāts. No acis pa redzes nervu (n.opticus) impulss jau elektrības veidā nonāk smadzeņu vizuālajā garozā. Tur no pienākošajiem elektriskajiem signāliem tiek sintezēta apkārtējās pasaules simulācija. Ja nedarbojas acs aparāts vai optiskais nervs, cilvēks ir akls (lai gan viņam darbojas apziņa un, kā uzskata ticīgie, ir arī dvēsele). Ja darbojas optiskais nervs, bet nedarbojas vizuālā garoza, signāli nonāk zemapziņā, bet cilvēka apziņa paliek akla. Cilvēks neko neredz, bet spēj pareizi minēt. Paceļas jautājums, kā cilvēks var redzēt šādas ainas, ja dvēselei nav acu un smadzeņu? Zinātnes atbild tā: redzamās ainas ir dažādu atmiņu iespaidi, kas var sakārtoties noteiktā sižetā tāpat kā nakts sapnī. Tāpēc akli cilvēki, kas kādreiz ir bijuši redzīgi, saredz vīzijas, jo tās veidojas no agrāk iekodētajām vizuālās uztveres ainām.

Saskaņā ar neirozinātņu atradumiem arī emocijas, piemēram, ekstāzes sajūta skatot šo brīnišķo ainu, rodas kā smadzeņu elektriskās darbības (un nevis sirds, kā domāja senie ēģiptes priesteri) produkts un bioķīmisku vielu (dopamīns, serotonīns, endorfīni) izdalīšanās rezultātā. Bez šīm vielām cilvēks izjūt apātiju vai depresiju. Paceļas jautājums, kā NDE pārdzīvotāji var piedzīvot emocijas, ja tam nepieciešama CNS? Kā viņi var atpazīt savus paziņas, ja tiem vairs nav iepriekšējā izskata? Kā viņi var atcerēties paziņas, ja nav neironu savienojumu, kuros atmiņas uzglabājas? Kā viņi var redzēt, ja nav acu un redzes garozas? Aklie taču neredz. Kā viņi var dzirdēt skaņas, ja nav gaisa svārstību, kas liek vibrēt bungplēvītei un nav dzirdes centru smadzenēs?

Aizstāvji var teikt: „Bet „tai saulē” iespējamas citas uztveres sistēmas.”

Sapņu kritiķi atbild: „Bet kāpēc tādas nejūt no dzimšanas aklie un kurlie „šai saulē”? Kāpēc kurlmēmie nesarunājas telepātiski, bet mācās žestu valodu? Kāpēc vīzijas ir vizuālas vai audiālas?”

Ievērojiet, visos „hologrāfisko” pārdzīvojumu NDE un OBE aprakstos subjekts gandrīz neko nekontrolē, kas ar viņu notiek. Tikai dažreiz viņam tiek piedāvāta „izvēle”: atgriezties vai palikt. Arī tas atbilst sapņotāja pasīvajai pozīcijai. Darbības izvēle ir iluzora.

Vai var cilvēka būt iepriekšējo dzīvju atmiņas, ja atmiņas smadzenēs iekodējas ar ķīmiskām vielām proteīniem, kas aiziet bojā vēl ātrāk kā smadzeņu šūnas? Zinātne atbild - nē! Tāpat kā filmu varoņu tēli nespēj izkāpt no televizora. Šīs proteīnu atmiņas pašas nelido un nevar ievietoties citās smadzenēs citā ķermenī. Ja nu vienīgi tādu manipulāciju iemācīsies veikt nākotnes zinātne neirolaboratorijā.

Arī varenas un visspēcīgas personas klātbūtnes sajūta, kā neiroķirurga redzējumā, ir iespējama kā smadzeņu virtuāls efekts. To var izsaukt, lai gan ne visiem cilvēkiem, ar amfetamīnu vai neiroķirurģiskas operācijas laikā kairinot noteiktu smadzeņu centru. Neirozinātnes saka: smadzenes spēj apmānīt cilvēku tūkstoš dažādos veidos.


Доктор Эндрю Томпсон. Нейропсихология религии.