Ticīgie par ateistiem izplata šādu anekdoti: "Dievs atpūšas paradīzē, kad pie viņa atnāk enģelis un saka: "Pie paradīzes vārtiem ir atnācis ateists. Ko man teikt?"
"Pasaki, ka manis nav!" - Dievs atbild."
Jāatzīst, ka atbilde asprātīga. Taču šādu atbildi varētu uzskatīt kā Dieva pārbaudi ateista intelektam. Ateists varētu atbildēt, ka tagad Dieva eksistence ir pierādījies fakts un viņš joprojām netic tam, kas nav pierādīts. Kamēr līdzīgu anekdoti par ticīgajiem varētu turpināt arī šādi:
"Pie Dieva atkal pienāk enģelis un jautā: "Tagad pie paradīzes vārtiem ir atnācis ticīgais. Ko man teikt viņam?"
"Pasaki viņam, lai turpina vien man ticēt ..., jo pierādījumi viņam tāpat nav vajadzīgi!" - Dievs atbild.
Kas runā par to, ka ticīgie tiek apmānīti un paradīzē var netikt?
Ticīgie nevar vienoties, kura reliģija ir pareizā un vienkārši notic viena veida mesijām un garīdzniekiem, bet noraida cita veida mesijas vai garīdzniekus. Jūdaisti atzīst Ābramu, Jesaju, Mozu, bet neatzīst Zaratustru, Budu, Jēzu Kristu un pravieti Muhamedu. Kristieši atzīst Ābramu, Jesaju, Mozu, un pašu galveno - Jēzu Kristu kā Dieva dēlu, bet neatzīst pravieti Muhamedu, Zaratustru, Budu, Džozefu Smitu, Mūnu un daudzus citus pasaules vēstures mesijas, praviešus un garīdzniekus. Musulmaņi atzīst Ābramu, Jesaju, Mozu, pravieti Muhamedu, bet neatzīst Jēzu Kristu kā Dieva dēlu, kā arī neatzīst Zaratustru, Budu, Džozefu Smitu, Mūnu, Mēriju Edi Bekeri, u.c. Hinduisti vispār atzīst pavisam citus praviešus. Budisti, džainisti, daosi, sintoisti atzīst vēl citus.
Ar kuriem tad no šiem praviešiem ir kontaktējies Dievs, Demiurgs vai vēl kādi pārdabiskie spēki, ja tādi eksistē? Ar kurām kristiešu denominācijām vai sektām? Vai ar katoļiem.., vai ar pareizticīgajiem...? Vai ar luterāņiem? Vai ar baptistiem? Vai ar adventistiem? Varbūt ar harizmātiķiem? To nevar un nav iespējams pateikt vispār. Ja taisnība ir musulmaņiem, tad kuriem - šiītiem vai sunnītiem? Varbūt islamītiem vai vahabītiem? Varbūt sūfijiem? Varbūt augstākā patiesība ir tomēr Al-Kaīdai? Ne par vienu nav iespējams izvirzīt skaidru apgalvojumu vai nevienu nav iespējams galēji noliegt.
Bet kurus no viņiem varbūt ir apmānijis Sātans, ja tāds eksistē? Varbūt musulmaņus, varbūt budistus, varbūt kristiešus? Varbūt atsevišķas kristiešu denominācijas vai sektas? Arī to nevar pateikt. Varbūt tos pat nemānija nekādas pārdabiskas būtnes? Varbūt tās bija tikai halucinācijas vai radošās domāšanas fantāzijas? Patiesība ir slēpta. Ierobežoto iespēju veidotās cilvēka smadzenes nav spējīgas to atšķirt, kas ar viņiem runā no tumsas.
Atliek veikt vienu vienīgo loģisko secinājumu: ja Dievs gribētu nodot vēsti cilvēkiem, Tas vērstos vienlaicīgi pie visiem ar vienu un to pašu vēstījumu. Nebūtu nekāda sajukuma. Ja taisnība kristiešiem, Viņš visiem pateiktu, ka "Jēzus Kristus ir mans dēls!". Ja taisnība būtu musulmaņiem un jūdaistiem, Viņš pateiktu, ka "Jēzus Kristus nav mans dēls un nevajag pielūgt cilvēka kultu!". Ja taisnība būtu jūdaistiem, Dievs pateiktu musulmaņiem, ka "Ebreji ir manis izredzētā tauta un Palestīnā nelieniet!". Ja taisnība būtu musulmaņiem, Dievs pateiktu, ka Palestīna nepieder ebrejiem. Utt., utml. Loģisks secinājums - ja Dievs vadītu cilvēkus - pasaulē būtu tikai viena reliģija.
Kāpēc nav izslēgta iespēja, ka visus ticīgos, gan kristiešus, gan musulmaņus, gan jūdaistus, gan hinduistus, gan pārējos māna Sātans, ja tāds vispār eksistē?
Ne par velti eksistē teiciens: "Gan ticīgajiem, gan neticīgajiem ir labi un ir ļauni cilvēki. Labi cilvēki dara labus darbus un ļauni cilvēki dara ļaunus darbus, bet tikai reliģiskā ticība var likt labiem cilvēkiem darīt ļaunus darbus!" Visu reliģiju ticīgie ir raidījuši nāvē tūkstošus un tūkstošus nevainīgu cilvēku, vai arī radījuši tiem milzīgas ciešanas. Ticība liek darīt ticīgajiem visādas muļķīgas lietas.
Atkal loģisks secinājums var būt tikai tāds - vai nu visus ticīgos māna Sātans, ja tāds vispār eksistē, vai arī tos māna paša smadzenes halucināciju vai nereālistisku vīziju veidā. Varbūt tieši Sātans ir tas, kurš nevis aicina dumpoties pret Dievu, bet gan padara cilvēkus par Dieva pielīdējiem. Varbūt tieši Sātans izplata melīgas ziņas, ka Dievs necieš ateistus un skeptiķus. Ja Dievs ir triljons reižu varenāks intelekts par visu cilvēci, kamdēļ gan Viņš necienītu cilvēku, kurš, kā tāda sīka skudra, uzdrošinās viņam neticēt. Tā ir cieņas pilna uzdrošināšanās, neskatoties uz mūžīgas spīdzināšanas draudiem.
Kāpēc nav izslēgta iespēja, ka paradīzē, ja tāda vispār eksistē, var tikt ateistiski vai agnostiski noskaņoti zinātnieki?
Ja Dievs, ja tāds vispār eksistē, nav vērsies pie visiem cilvēkiem vienlaicīgi, nevis caur kādiem tur mīlulīšiem, tad loģisks ir secinājums, ka Dievs ar cilvēkiem nav komunicējis vispār. Ja Dievs ir taisnīgs, tas nerīkosies kā slikts vecāks, kuram mīļāks ir centīgākais bērns, kurš cītīgāk mazgā grīdas. Ja Dievs ir saprātīga būtne, viņš visdrīzāk vēlēsies saprātīgus sarunu biedrus. Varbūt Dievs izveidoja racionālās, loģiskās un zinātniskās domāšanas mutāciju, lai tieši ar šo domāšanu cilvēki paši saprastu Visuma Plānu. Ar šo zinātnisko domāšanu jāatklāj, vai Dievs vispār eksistē. Ja Dievs eksistē, bet slēpjas, tad tieši šī ir galvenā mīkla, kas jāatmin. Atmetot aklu ticību un pieņemot zinātniskos intelektuālos izaicinājums cilvēks var ierindoties dievu kārtā. Katram Cilvēkam jāpierāda, ka viņš atbilst sev dotajam apzīmējumam - Homo Sapiens - saprātīgais cilvēks. Loģiskā un zinātniskā domāšana ir galvenais, kas mūs atšķir no citiem dzīvniekiem. Saprāts nav sava bara pakļaušanās instinkts. Pakļaušanās instinkts ir visiem bara dzīvniekiem kā vilki, pērtiķi, delfīni, mangusti, bites un skudras. Patreiz cilvēki ne pārāk no šiem dzīvniekiem atšķiras, ja paskatāmies visuma mērogā uz citu iespējamu kosmosa civilizāciju fona. Kāds varbūt iebildīs, ka dzīvnieku bariem nav reliģijas. Un uz to var atbildēt, ka dabai ir ļoti daudzveidīgi veidi, kā panākt bara dzīvnieka aklu pakļaušanos.
Un tad ir interesants fakts - kāpēc tik daudz pašu slavenāko zinātnieku, kas ir apveltīti ar izcilu intelektu, tomēr netic ne Dievam, ne reliģijām? Kāpēc reliģiskās valstīs ir zemāks vidējais iedzīvotāju intelekta koeficienta IQ līmenis:
Religious Countries Have a Lower Average IQ
Daļa atlikušo zinātnieku tic kādam Dievam, bet ne konkrētai reliģijai. Ja noticam reliģiju mītiem, tieši šie zinātnieki tiks nostādīti uz mūžīgu ciešanu ceļa.
Ja nu Dievam būs daudz interesantāk kontaktēties ar Albertu Einšteinu, Stīvenu Hokingu, Ričardu Feinmanu, Džordžu Gamovu, Pīteru Higsu, Roaldu Hofmanu, Čārlzu Darvinu, Ričardu Dokinsu un daudzajiem citiem zinātniekiem-ateistiem nekā ar daudzo reliģiju pieglaimīgajiem tupus rāpojošajiem pasaules spirituālajiem līderiem? Es nevaru iedomāties, kā Dievam būtu interesanti kontaktēties ar kardinālu Jāni Pujatu, par piemēru, kurš 18.novembra svētku misē lūdzas Dieva piedošanu par to, ka Latvijā darbojas homoseksuālisti. Vai tas ir salīdzināms ar zinātnieku domu plašumu, kuri ieskatījās visumā miljardu gaismas gadu attālumā ar saviem teleskopiem. Neviens garīdznieks tik tālu Dieva radīto pasauli nav redzējis. Galu galā tie bija zinātnieki, kas ieskatījās 15 miljardus tālā visuma pagātnē sākot no Lielā Sprādziena. Neviens garīdznieks to neiedomājās. Galu galā tie bija zinātnieki, kas ieraudzīja mikroskopā mikrobus un vīrusus. Neviens garīdznieks no Dieva par mikrobiem un vīrusiem neuzzināja. Zinātnieki aizvien vairāk ieskatās smadzeņu, domāšanas, apziņas un arī dvēseles struktūrās. Nedz Bībeles radītāji senie jūdi, nedz viduslaiku teologi to nevarēja. Galu galā tie bija zinātnieki, kas ieskatījās kvantu mikropasaulē. Neviens Guru vai pāvests par to nekā nezināja. Un visi spirituālie līderi to uzzināja no zinātniekiem nevis no Dieva.
Kā var cilvēki uzzināt Dieva plānu, ja tāds vispār eksistē?
Atkal loģisks secinājums - ja tāds Dieva plāns vispār eksistē, to nevar uzzināt ar mesiju un praviešu atklāsmēm (ja nu viņus tomēr apmāna Sātans?), bet var vai varēs uzzināt tikai ar zinātnes metožu palīdzību. Tikai zinātnē dažādu etnosu, valstu un pat reliģiju pārstāvji var pārliecināties par to, kas eksistē patiesībā un kā tas radies. Ģenētikas, astronomijas, fizikas, cilvēka uzvedības, neirozinātņu atklājumus pieņem visi, kas ar to saskaras un tajos iedziļinās. Katrs savām acīm var pārliecināties par zinātniskās tēzes patiesumu. Tas ir tikai sākums, jo ir daudz zināšanu caurumu un neskaidrības. Neskaidrību apgūšana ir galvenais rituāls Zinātnes Templī. Zinātniski iegūtās zināšanas ir jākrāj gadu simtiem un tūkstošiem ilgi, lai kompensētu triljoniem reižu zemāko intelektu par Dievu, ja tāds pārdabisks intelekts vispār eksistē.
Zinātnieka evanģēlija divi pamatpostulāti:
1. Tici neticībai. Skepticisms un neskaidrības trauksme ir augstākais garīgums.
2. Paradīzē tiek neticīgie. Neticīgie izdomā, kā paradīzi sasniegt pašiem ar savu gudrību, kamēr ticīgie gaida to uz paplātes par veiktajām un nožēlotajām kļūdām un muļķībām.