"Ja, kā raksta Artūrs Utināns savā pasaulslavenajā latvijā izdotajā blokbāsterī "DNS, matrice un cilvēka psihe", apziņa ir tikai elektrisko impulsu krustpunkts, tad, pēc idejas, to vajadzētu varēt viegli kopēt vai "pārnest" apziņu uz elektronisko nēsātāju, taču te rodas jautājumi, ko labi noformulēja vēl 60-tajos Stanislavs Lems "Summa Technologiae". Jautājums tāds - kur paliek cilvēka personība kopējot to, teiksim, datorā? Ja mēs neiznīcinam oriģinālu? Teiksim noskenējām Ulvja smadzenes, un radījām ar Nanoassembler, pa atomiem precīzu cilvēka kopiju. Vai ielādēja to elektroniskajā nesātājā. Rodas arī daži morāli jautājumi, tādi kā - nafig vispār ņemties ar tiem impulsiem, es tak nerūpējos par to kā jūtas strāva manos datora vados, bet tos neaiztiksim. Tātad kur ir Ulvis? Jādomā, ka ārējam novērotājam abi Ulvji būs viens un tas pats, lai gan, katrs, iedomājoties sevi šajā situācijā laikam nepiekristu. tātad, bez ārēji verificējamajiem notikumiem, jāpastāv arī neverificējamajam, iekšējiem notikumiem. Vai arī jāmeklē precīza apziņas definīcija, apziņas teorija, no tā būtu jāsāk. Es, šajos jautajumos uzskatu sevi par Roger Penrose piekritēju."
"Bišk beztēmai - kāds vispār ir tas "DNS, matrice un cilvēka psihe"? Ilgi bibliotēkā domāju - ņemt vai neņemt, jo itkā no latviešu viedo cilvēku darbiem man tāda maza paranoja."
" Tas ir pilnīgs buiķis. Oh yeah, tas tagad ir sugasvārds.
Pseidozinātne at its (?) best."
"Heh - ne sevišķi kvalitatīvs review, taču iespaidu tas varētu atstāt: http://forums.delfi.lv/read.php?f=104&t=235698…"
Atbildu uz šādu kritiku: Savu grāmatu es pieskaitītu pie zinātniskām vai, pareizāk sakot, populārzinātniskām, sekojošu iemeslu dēļ:
1) Datus es vācu tikai no zinātniskajiem izdevumiem (sociobioloģija, evolūcionārā bioloģija, evolucionārā psiholoģija, evolucionārā psihiatrija, neirozinātnes, evolucionārās neirozinātnes un kognitīvā neiroloģija) un pats šajā grāmatā no sevis esmu pielicis ļoti maz. Tā ir atbilde "Rihardam" par jautājumu kā molekulas nosaka dzimumdziņu. Šī teorija nav mana "trakā" izdoma, vienkārši aicinu iepazīties ar šo zinātņu atradumiem un pierādījumiem savām tēzēm. Pat gēnu darbības salīdzinājums ar brāļu Vaškovsku filmu "Matrikss" nav mans izdomājums. Organisms kā aizsargkapsula gēniem ir evolucionārā biologa Oksfordas profesora Ričarda Dokinsa koncepcija un grāmata "Egoistiskie gēni" (visu grāmatu var lasīt šeit). Cita šī evolucionārā biologa grāmata "The Ancestors Tale" audioversijā. Tā ir atbilde uz jautājumu - vai man var uzticēties kā "latviešu viedajam" (nezinu, kur šeit jāliek uzsvars: uz "latviešu", sak, latviešu jau nav spējīgi, vai uz "viedais" vārda sliktākajā nozīmē - viedais kā trakais vai frīks). Es no sevis pieliku tikai, ka cilvēka patība ir "virtuāla hologramma". Uz šādu salikumu zinātniskajā literatūrā nevaru norādīt, bet neirozinātnēs (kognitīvā neiroloģija, neiropsiholoģija lieto jēdzienu "virtuāls", aprakstot cilvēka iekšējās pasaules priekšstatus.
2) Kontrolei ikviens lasītājs var apskatīties lapu "FuturePundit: Brain Genetics archives" un par gēnu ietekmi uz sociālo, reliģisko un politisko apziņu lapu "Neuropolitics org.". Neiropolitikas lapā aicinu pievērst uzmanību visam pētījumu arhīvam. Piemēram, man īpaši interesants liekas 2008.gada arhīvs un F.Previka raksts "Dievs, dopamīns un 3D-telpa", kurā atspoguļotas cilvēka prāta matriksa ģenētiskās, fizioloģiskās un bioķīmiskās detaļas. Vēl sīkākas CNS matrices detaļas par reliģiozitātes neiroloģiju un fizioloģiju var izlasīt viņa internetā publicētajā rakstā. Izlasiet un tad tad pasakiet - vai tas nav reālais matrikss? Manuprāt - matrikss kas matrikss - tīrākajā veidā un atšifrēts bioķīmiskajās un biotehnoloģiskajās detaļās. Interesenti var iepazīties vairāk ar viņa grāmatu "Dopamīnerģiskais prāts cilvēka evolūcijā un vēsturē".
Matrici var aplūkot vizualizēti arī šeit:
3) Tas, ka apziņa ir tikai smadzeņu nervu šūnu un elektriskās jeb elektroķīmiskās aktivitātes izpausme, ir vispārpieņemta neirozinātņu atziņa. Balstās kaut vai vienkāršā novērojumā, ka smadzeņu aktivitātei samazinoties, arī mentālā aktivitāte samazinās un apziņa pavājinās, līdz pazūd pavisam. Tāpat līdz ar apziņu pazūd "brīvā griba", ar tās iespējām (pareizāk, nespēju) kontrolēt situāciju un savu ķermeni. Otrs pierādījumu loks nāk no modernajām neirovizuālizācijas metodēm: magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT), funkcionālās magnētiskās rezonanses (fMRT) un pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) atradumiem. Jebkuru mentālu aktivitāti - emocijas, domas, morāle, reliģiozitāte, loģiskā domāšana, mūzikas uztvere, radošā domāšana, ilgtermiņa plānošana, sociālās noslieces) var reģistrēt kā noteiktu smadzeņu rajonu (kompjūteru valodā - "failu") darbību. Es neesmu atradis nevienu funkciju, kuru nevarētu attiecināt tieši uz smadzeņu šūnu darbību. Visas domas sākas neironu un glijas šūnu līmenī, kur mūsu apziņa nevar ielīst. Par to norāda kaut vai fakts, ka par DNS, neironiem, glijas šūnām, smadzeņu funkcionālajiem centriem cilvēki uzzināja tikai XX gadsimtā. Domu darbībai nepieciešama nervu šūnu miljardu savienojumu matrice, kā datoram, par ko vēl norāda tāda jauna smadzeņu darbības izpētes metode kā smadzeņu varavīksne (brainbow). Šai smadzeņu darbības iekrāsošanas metodē var ieraudzīt, kā domāšanu un atmiņas uztur miljoniem šūnu un to savstarpējo savienojumu. Šī iekrāsotā struktūra tad arī ir matrice, jeb Matrikss. Ja kāds var atrast kaut vienu zinātnisku pētījumu, ka apziņa spēj radīt domas bez zemapziņas neironu palīdzības, lai atraksta man. Esmu gatavs mainīt savus uzskatus, ja tie būs zinātniski pierādījumi. Pagaidām es atrodu, ka apziņa un sava 'Es' sajūta ir tikai hologrāfiska virtuāla vīzija. Sava 'es' sajūta ir ilūzija un pašapmāns.
Artificial Brain Simulation - Thalamocortical System, 8 Million Neurons - 1.4 Billion Synapses
3) Tas, ka apziņa ir tikai smadzeņu nervu šūnu un elektriskās jeb elektroķīmiskās aktivitātes izpausme, ir vispārpieņemta neirozinātņu atziņa. Balstās kaut vai vienkāršā novērojumā, ka smadzeņu aktivitātei samazinoties, arī mentālā aktivitāte samazinās un apziņa pavājinās, līdz pazūd pavisam. Tāpat līdz ar apziņu pazūd "brīvā griba", ar tās iespējām (pareizāk, nespēju) kontrolēt situāciju un savu ķermeni. Otrs pierādījumu loks nāk no modernajām neirovizuālizācijas metodēm: magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT), funkcionālās magnētiskās rezonanses (fMRT) un pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) atradumiem. Jebkuru mentālu aktivitāti - emocijas, domas, morāle, reliģiozitāte, loģiskā domāšana, mūzikas uztvere, radošā domāšana, ilgtermiņa plānošana, sociālās noslieces) var reģistrēt kā noteiktu smadzeņu rajonu (kompjūteru valodā - "failu") darbību. Es neesmu atradis nevienu funkciju, kuru nevarētu attiecināt tieši uz smadzeņu šūnu darbību. Visas domas sākas neironu un glijas šūnu līmenī, kur mūsu apziņa nevar ielīst. Par to norāda kaut vai fakts, ka par DNS, neironiem, glijas šūnām, smadzeņu funkcionālajiem centriem cilvēki uzzināja tikai XX gadsimtā. Domu darbībai nepieciešama nervu šūnu miljardu savienojumu matrice, kā datoram, par ko vēl norāda tāda jauna smadzeņu darbības izpētes metode kā smadzeņu varavīksne (brainbow). Šai smadzeņu darbības iekrāsošanas metodē var ieraudzīt, kā domāšanu un atmiņas uztur miljoniem šūnu un to savstarpējo savienojumu. Šī iekrāsotā struktūra tad arī ir matrice, jeb Matrikss. Ja kāds var atrast kaut vienu zinātnisku pētījumu, ka apziņa spēj radīt domas bez zemapziņas neironu palīdzības, lai atraksta man. Esmu gatavs mainīt savus uzskatus, ja tie būs zinātniski pierādījumi. Pagaidām es atrodu, ka apziņa un sava 'Es' sajūta ir tikai hologrāfiska virtuāla vīzija. Sava 'es' sajūta ir ilūzija un pašapmāns.
Pain Perception and the Human Brain
Через червоточину - s03e08 - Загадки подсознания
Through The Wormhole: Are We Simulated?
4) Arī cilvēka apziņas brīvā griba, tā iznāk, ir ilūzija. Ja jūs skatīsieties rakstus zem apzīmējuma "free will", to parasti raksta brīvās gribas piekritēji, kas spriež tikai pēc subjektīvā kritērija: "es jūtu, ka kontrolēju savu ķermeni un domas". Neirozinātnes ieviesušas jēdzienu "sense of agency" - savas kontroles sajūta, kas īstenībā ir ilūzija. Skat.arī vikipedijā rakstu "Neirozinātnes par brīvo gribu". Par apziņu kā ilūziju mašīnu runā arī filosofs Daniels Denets grāmatā "Apziņas izskaidrojums" (Consciousness Explained) un Daniels Vegners grāmatā "Apziņas gribas ilūzija" (Daniel M.Wegner "The Ilusion of Coscious Will"). Starp neirozinātniekiem ir konsensus, ka cilvēka smadzenēs nav vēl viens "cilvēciņš" - brīvā griba, kas spēj neatkarīgi kontrolēt pārējos smadzeņu procesus. Par lēmumu pieņemšanu un plānošanu atbild smadzeņu garozas pieres daiva (prefrontal cortex), taču pamataktivitāte tik un tā notiek nervu šūnās nevis pašā apziņā kā tādā. Pirms katra apziņas lēmuma, kā konstatēts, 0,3-0,5 sekundes agrāk konstatē aktivitāti nervu šūnās. YouTube filma par brīvās gribas ilūziju (angļu val).5) Attiecībā uz kultūras un sociālo ietekmi. Grupas morāle un uzskati ir lejuplāde mūsu smadzeņu failos. Valodu mēs neizvēlāmies, bet to mūsos "lejuplādē". Valodu neizvēlāmies, tāpat kā neizvēlāmies vecākus un dzimteni. Mēs neizvēlāmies reliģiju. Cilvēks ir kristietis tāpēc, ka dzimis kristietiskā kultūrā. Ja viņš būtu dzimis islama kultūrā - būtu musulmanis. Ja dzimtu Indijā, visdrīzāk cilvēks būtu hinduists. Te nav gribas izvēles. Tikai katrs uzskata savu reliģiju par pareizāko, it kā tie citi būtu kādi muļķi vai ļaunie. Jā, protams, dažreiz cilvēki maina reliģijas. Bet arī tā nav brīvas gribas izvēle. Mainīt reliģiju taču liek kāda vilšanās iepriekšējā ticībā. Vilšanās reliģijā nav brīvas gribas pasūtījums, tāpat kā nav gribas pasūtījums romantiskās mīlestības izbeigšanās pēc vilšanās par savu partneri. Cilvēki neizvēlas reliģijas, tās lejuplādējas pašas, radot ilūzija, ka ir vienīgā pareizā. Tāpēc arī ticība ir Matrikss.
6)Apsvērumi par dvēseles neiespējamību atrodami kritiķa piezīmēs šajā emuārā ziņā "Maikls Ņūtons "Dvēseļu ceļojumi" - dziedniecība un tūrisms pa sapņu pasauli". Tāpēc, es uzskatu, raksts delfi forumā un citos, pieder sapņu pārdevējam, jo tur ir popularizēta dvēseles koncepcija un seno grieķu uzskati par psihi. Mūsdienu zinātnei seno grieķu atzinumi, maigi izsakoties, ir novecojuši. Es nemaz nerunāju par tādu internetā sastopamu apzīmējumu, ka mana grāmata ir "informācijas inde", kas pieder sazvērestību teoriju sadaļai. Ja nu vienīgi mana grāmatu var "saindēt" dažu sapņu pircēju uzskatus. Bet vai izzināt īstenību ir sliktāk? Rihards saka, ka grāmata ar "antizinātniska psihiatrija". Bet kāpēc "anti-"? Es neesmu pret zinātni, bet par zinātni. Un rakstā nav pilnīgi atšifrēts, kur tad izpaužas antizinātniskums vai antipsihiatriskums.
7) Saskaņā ar zinātnes standartiem, es esmu gatavs mainīt savus uzskatus, ja mainās zinātnes dati. Man, personīgi, nav nekādu pretenziju ne pret nemirstīgu dvēseli, ne pret astrālo ķermeni, ne pret aurām, ne pret dievu. Es pat vēlētos, kaut man būtu nemirstīga dvēsele vai vismaz kāds spētu man šādu ideju pārdot. Taču pēc patreizējiem neirozinātņu datiem nemirstīga apziņa ir tikai sapnis. Tikko parādīsies dati, es mainīšu uzskatus. Piemēram, kā 2008.gadā iznāca grāmata "DNS, matrice un cilvēka uzvedība", tā šai pašā gadā parādījās nopietnāki pētījumi epiģenētikā (skat. publikāciju 2010.gada aprīļa Geo numurā). Epiģenētika atrod, ka apkārtējā vide ietekmē genomu ne tikai tagadnē, bet arī pēcnācējiem. Tas gan nav gluži Lamarka teorijas apstiprinājums, par cik Lamarka teorijā indivīda griba panāca izmaiņas smadzenēs un gēnos. Parādījās pētījumi par olbaltumvielu histonu darbību uz savu un pēcnācēju DNS, kas ir Darvina teorijas sarežģītāka versija. Līdz ar to manā grāmatā izteiktās tēzes par apkārtējās vides nespēju ietekmēt pēcnācēju DNS izpausmes, ir novecojušas.
8) Par tā saucamā "Ulvja" personības kopiju un Staņislava Lema jautājumu es varu teikt, ka pēc patreizējiem zinātnes priekšstatiem sanāk, ka teorētiski var izveidot (nākotnē varēs) vienu vai daudzas "Ulvja" kopijas. Tāpat kā mēs mūsdienās varam veidot savā datorā neskaitāmas savas fotogrāfijas. Nākotnē visi nokopētie "Ulvji" būs ar savu personību, jo pēc zinātnes patreizējās izpratnes visa personība ir tikai materiāla informācija smadzenēs. Varbūt Staņislavs Lems tam nevarēja noticēt, ka personība "slēpjas" tikai smadzeņu iekšpusē? Ja personība ir tikai matērijas informācija, tad personību var nokopēt. Pēc kopijas noņemšanas oriģināls paliek tāpat. Iekšēji visas mākslīgi savairotās personības (kopijas un oriģināls) jutīsies vienādi kā orģināls. Katrs "Ulvis" uzskatīs sevi par oriģinālu. Katram liksies, ka viņs jau nodzīvojis ilgu dzīvi, kamēr īstenībā būs bijis nokopēts tikai 5 minūtes atpakaļ (biogrāfijas ilūzija). "Ulvji" var pat sākt strīdēties, kurš no viņiem ir īstais oriģināls un viņi paši to nespēs atšķirt. Šis kopējamo apziņu arguments, manā skatījumā, runā pret mirušo augšāmcelšanās iespēju savos fiziskajos ķermeņos (vienalga, vai tas ir kristietības, jūdaisma, islama, vai arī Grigorija Grabovoja versijā.). "Augšāmceltie" cilvēki, pat ja mēs teorētiski iedomājamies tādu iespēju, jau būs citas kopijas, citi cilvēki ar tām pašām atmiņām, kaut arī viņi uzskatīs, ka ir oriģināli. Ja viņiem (kopijām) būs vēl jāstājas Dieva tiesas priekšā par saviem "pagātnes grēkiem", viņi, to darot, tiks "piečakarēti" ar savu nereālās biogrāfijas atmiņas programmām. Tikmēr oriģinālā cilvēka apziņa sen būs mirusi neatgriezeniski. Vienīgā garantija patiesai nemirstībai ir apziņas nepārtrauktība. Tikai tad mēs varētu teikt, ka tas ir tieši tas pats cilvēks. Zinātniskās nemirstības koncepcijas vēl viena atšķirība no reliģiskajām ir tāda, ka cilvēka "dvēselei" vienmēr būs nepieciešama kāda "kastīte" - smadzeņu datora analogs.
9) Piedevām, savā grāmatā es devu priekšroku tikai evolucionārajai bioloģijai un psiholoģijai, kā arī neirozinātnēm, bet ne atsevišķu fiziķu teorijām par apziņu. Cilvēks var būt tik talantīgs kā Einšteins, Penrouzs, Boms, bet ne pārāk kompetents zinātnēs par cilvēka apziņu. Nav nekādu pierādījumu, ka apziņu var traktēt tikai ar kvantu teorijas palīdzību vai visuma hologrāfiskajām teorijām. Elementārdaļiņām un elektromagnētiskiem vai cita veida dažādiem laukiem nepiemīt apziņa. Elementārdaļiņas un lauki veido atomus un molekulas; molekulas veido organisko vielu makromolekulas; makromolekulas veido neironus un glijas šūnas, kas, savukārt veido tādu makrosistēmu kā smadzenes. Pēc uz pierādījumiem balstītās zinātnes tagadnes priekšstatiem tikai daudzu neironu un glijas šūnu kopējā darbība un dažu šūnu vienlaicīga bezdarbība veido apziņas sajūtu. Ja šo smadzeņu makrosistēmu sadala pa sastāvdaļām, apziņa izplēn. Tāpēc fiziķu kvantu apziņas teorijas pieder pie "frīku" teorijām. Tas nozīmē, ka ievērojami fiziķi, ienākuši ne savas kompetences lauciņā, var nodarboties ar, būtībā, viņu pašu sapņu ideju pārdošanu. Visiem cilvēkiem gribas runāt par tādiem fenomeniem kā apziņa un dvēsele. Bet to zinātnieku acīs, kas velta apziņas pētīšanai visu savu dzīvi, Penrouza piekritējs, nevis es, būs frīks. Penroza piekritējiem iesaku izlasīt Geral M.Edelman, Gulio Tononi "A Universe of Consciousness. How Matter Becomes Imagination". G.Edelmans ir Nobela prēmijas laureāts neirozinātnēs, nevis fizikā. Ja ir grūtības ar angļu valodu, var izlīdzēties ar latviešu valodā tulkoto neiropsihologa Elkonona Goldberga grāmatu "Gudrības paradokss", no kuras arī var nojaust smadzeņu programmatūras darbību.
10)Ja kāds man var zinātniski pierādīt, kur es kļūdos, es labprāt uzklausītu. Mans galvenais motīvs ir īstenības izzināšana nevis dzīvošana sapnī. Taču es neuzstāju, ka pēc īstenības izzināšanas par katru cenu jātiecas visiem. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir tiesības vēlēties dzīvot sapnī un pat nodarboties ar savu sapņu pārdošanu. Cilvēkiem ir arī tiesības uzskatīt, ka viņu sapnis ir visīstākā īstenība, ja vien viņu sapnis netraucē citiem fiziski. Man, savukārt, ir tiesības izteikt savu viedokli, kāds tas ir patreiz. Nākotnei es paturu sev tiesības izteikt savu nākotnes viedokli, jo varbūt tas būs citāds.
11) Zinātniskā aparatūra MATRIX atšifrēšanas palīdzībai: http://www.biotele.com/mind_readers.html
Šie pretēji zinātnes metodēm iegūtie dati pretēji refleksijas, atklāsmes un meditācijas ceļā iegūtajiem, vai izlasītiem ezotēriska rakstura grāmatās.
Un, visbeidzot, neliela video lekcija no neirozinātnēm. Lūk, matrice jeb MATRIKSS pilnā krāšņumā:
IBM supercomputing the brain's secrets.
11) Zinātniskā aparatūra MATRIX atšifrēšanas palīdzībai: http://www.biotele.com/mind_readers.html
Šie pretēji zinātnes metodēm iegūtie dati pretēji refleksijas, atklāsmes un meditācijas ceļā iegūtajiem, vai izlasītiem ezotēriska rakstura grāmatās.
Un, visbeidzot, neliela video lekcija no neirozinātnēm. Lūk, matrice jeb MATRIKSS pilnā krāšņumā:
IBM supercomputing the brain's secrets.
Papildus informāciju skat. populārzinātniskajās dokumentālajās filmās
Filmas par centrālās nervu sistēmas matrici un tās funkcijām (krievu val.):
1) "Smadzeņu diktatūra". Filma atspoguļo patreizējos zinātniskos uzskatus, ka cilvēka personība, identitāte, tadošā domāšana, nežēlība, altruisms slēpjas nevis dvēselē bet smadzenēs. Kā veidots šis dators, tā jūtas un uzvedas cilvēks.
2) "Smadzenes un saprāts". Filmā neirofizioloģijas profesora Konstantīna Anohina lekcija par smadzeņu un saprāta vienotību. Tiek akceptēts fizikālais monisms, bet noliegts Platona un Renē Dekarta smadzeņu un dvēseles duālisms. Demonstrētajos materiālos var redzēt pētījumus par gēnu saistību ar nervu šūnām un atmiņas procesiem. Vārdu sakot, tiek atšifrēta nervu sistēmas matrices darbība. Nervu sistēmas matrice - tas jau arī ir reālais Matrikss.
3) "Smadzeņu noslēpumi: pēdējā mīkla". Filmā atspoguļota apziņas veidošanās smadzenēs elektrisko impulsu rezultātā. Viss kā televizorā - ja plūst elektriskā strāva, veidojas apziņas bildītes. Ja kāda smadzeņu daļa nedarbojas, kādas bildes daļas vai pikseļu iztrūkst. Redzami arī nu jau slavenie Libeta eksperimenti, kas parāda, ka apziņas gribas lēmums iestājas pēc tam, kad lēmumu pieņēma smadzenes (neapziņa). Kad pētāmais cilvēks izlemj nospiest pogu, var salīdzināt apzinātā lēmuma laiku ar neironu aktivitātes uzsākšanos. Eksperiments parāda, ka sākumā parādās neironu aktivitāte un tikai 0,5 sekundes pēc tam subjekts sajūt lēmumu kaut ko izdarīt. Tas nozīmē "brīvās gribas" ilūziju un matriksa dominanci pār apziņu.
4) "Smadzeņu noslēpumi: viss notiek caur smadzenēm". Filma parāda, kā izkrītot kādai neiroloģiskai smadzeņu funkcijai, var konstatēt attiecīgo failu, kas smadzenēs rada noteiktus priekšstatus. Piemēram, paciente ar amūziju nesaprot mūziku un nespēj to baudīt. Vai arī izmainoties neironu darbībai smadzeņu garozas pieres daivā cilvēks pēkšņi sāk gleznot un atklāj, ka viņam tas tīri labi sanāk. Atkal mainoties neironu darbībai gleznošanas talanti pāriet. Tāpat cilvēka apziņu var pēkšņi pārņemt neironu darbības ierosināti reliģiozi pārdzīvojumi vai paranormālā pieredze. Vai tad mēs to paši izvēlamies, ja palūkojamies tā dziļāk?
5) "Smadzeņu noslēpumi: domu skati". Filma parāda domu un iekšējo tēlu veidošanās mehānismus mūsu smadzenēs. Smadzenes ir dators, kas rada savas domu bildes. Citu cilvēku seju atpazīšana ir svarīga mūsu smadzeņu funkcija un filmā parādīts mehānisms, kāpēc cilvēki saredz seju uz Marsa, fotokartiņu plankumos kā spokus, pleķī uz sienas kā Dievmāti. Tai pašā laikā mehānismam salūztot cilvēks pārstāj atpazīt sejas (sejas agnozija).
6) "Smadzeņu noslēpumi: pirmais starp līdzīgajiem". Filma parāda kā smadzenēs veidojas spēja plānot savas darbības, saprast valodu un runāt, kā arī spēja iztēloties un radoši domāt.
7) "Smadzeņu noslēpumi: emocijas". Filma atspoguļo emociju darbību cilvēka smadzenēs: bailes, riebums, dusmas, neizpratne, romantiskā mīlestība u.c.. Arī emocijas ir parastas smadzeņu evolūcijas programmas. Emocijas mūs regulē un vada mūsu darbības.
8) "Smadzeņu noslēpumi: domas attīstība". Filma atspoguļo, kā domāšana saistās ar atmiņām. Bērna attīstības gaitā domāšanu nosaka neironu darbība. Iegūtās pieredzes rezultātā vienas saites starp neironiem nostiprinās, kamēr citas atmirst. Atmirušās vai neeksistējošās saites nozīmē iztrūkstošas noteikta veida domāšanas iemaņas.
Dok.filmas par gēniem, to funkciju un nozīmi:
1) "Ģenētika un genomika". Profesora Nikolaja Jankovska lekcija par gēniem un ģenētikas pamatiem.
2) "Kā atbrīvoties no gēnu tirānijas". Filmā akadēmiķa Vladimira Skulačova (Владимир Скулачев) lekcija, kurā tiek aprakstīta hipotēze par apoptozi (šūnu pašnāvība) un fenoptozi - gēnu diktētu organisma pašnāvības vai novecošanas procesu. Savu projektu Skulačovs nosauca par 'Homo Sapiens liberatus' - no gēnu diktāta atbrīvotais cilvēks.
Cilvēku sabiedrību paralēles ar sociālo kukaiņu (skudru, termitu, bišu) dzīvi:
1) Īsfilma "Skudru pazemes pilsēta: jauns pasaules brīnums". Skudras uzcēlušas pazemē milzīgu pilsētu, kas cilvēciskajos mērogos līdzinās Lielajam Ķīnas mūrim. Visu to projektējis skudru kopējais saprāts - grupas matrikss.
2) "Aplenktais cietoksnis". Filmā atspoguļoti skudru civilizācijas kari ar termītu cietoksni. Kara dziļākie cēloņi tie paši, kas cilvēkiem.
3) "Skudru pilsēta". Filmā atspoguļota lapgriezēju skudru pilsētvalsts ar savu karalieni un karali, prinčiem un princesēm, strādniekiem-zemkopjiem, sargiem-kareivjiem, zīdaiņu silītēm, auklēm. Visas altruistiski kalpo kopējai lietai. Un tad, gluži kā Romas impērija sastapās ar barbariem, skudru-lapgriežu pilsētai uzbrūk klejotājskudras. Tās vēlas karot un laupīt. Viņi rīcībā ir arī ķīmiskie ieroči. Sākas cīņa uz dzīvību un nāvi. Kareivji ir gatavi krist par savu dzimteni. Darba skudras-kalpotājas pirmkārt glābj zīdaiņus šūpulīšos.
Mums liekas, ka skudras ir tikai gēnu vergi, kas izpilda aklu instinktu gribu. Bet kamdēļ gan cilvēkam liekas, ka ar viņu tā nav? Varbūt arī skudrai liekas, ka viņa ir brīva savā darbībā? Jā. cilvēkiem ir pašapzināšanās, kamēr skudrām nav. Bet ko dod šī cilvēciskā pašapzināšanās, ja cilvēki karā un pat sadzīvē dara tik daudz tā paša, ko skudras.
Dok.filmas par Evolūciju:
1) "Iepazīstam mūsu pasauli - evolūcija". Filma paskaidro evolūcijas teoriju un to, kāpēc šī teorija par cilvēka attīstību joprojām ir vienīgā zinātniskā.
2) "Kā evolūcija darbojas patiesībā". Dokumentāla filma slaidos ar tekstu, kas ļoti vienkāršā veidā paskaidro gēnu evolūcijas būtību. Patiesība nav demonkrātija - tā neparedz viedokļu dažādību!
3) "Aklais pulksteņmeistars". Dok.filma slaidos ar tekstu, kas paskaidro evolūcijas dabiskās atlases kā aklā pulksteņmeistara būtību. Kreacionistu arguments ir, ka dzīvo dabu, tāpat kā pulksteni, radījis kāds intelekts. Pulkstenis nevar pats bez inteliģenta radītāja savākties kopā un, ja top sasists, atkal nevar pats atjaunoties. Filma par evolūciju demonstrē tipiskās kreacionistu (inteliģentā redzīgā dizainera teorijas piekritēju) argumenta kļūdas un to, kā darbojas aklais pulksteņmeistars - dabiskā atlase.
4) "Čārlzs Darvins un dzīvības koks". Dok.filma par to, kā Darvins nonāca līdz evolūcijas teorijas idejām un kādos faktos viņš balstījās.
5) "Darvins. Evolūcija vai revolūcija". Dok.filma par evolūcijas ideju attīstību saistībā ar Č.Darvina biogrāfiju. Filmā atspoguļoti Darvina pārdzīvojumi evolūcijas faktu uzkrāšanas laikā. Novērotie fakti noveda viņu pie secinājumiem, par kuriem pats autors vairs nejutās laimīgs.
6) "Darvina bīstamā ideja". Filma pēc pazīstamā filozofa Daniela Deneta grāmatas. Darvina idejas runāja pretim sabiedrības ilūzijām (lasi, oficiālajam Matriksam) tādā mērā, ka pat 200 gadus pēc viņa dzimšanas liela daļa cilvēces joprojām nespēj pieņemt viņa idejas.
Mākslīgais intelekts un tā evolūcija:
Stephen Hawking's Grand Design - The Meaning of Life
Великий замысел по Стивену Хокингу: Смысл жизни
Filmas par centrālās nervu sistēmas matrici un tās funkcijām (krievu val.):
1) "Smadzeņu diktatūra". Filma atspoguļo patreizējos zinātniskos uzskatus, ka cilvēka personība, identitāte, tadošā domāšana, nežēlība, altruisms slēpjas nevis dvēselē bet smadzenēs. Kā veidots šis dators, tā jūtas un uzvedas cilvēks.
2) "Smadzenes un saprāts". Filmā neirofizioloģijas profesora Konstantīna Anohina lekcija par smadzeņu un saprāta vienotību. Tiek akceptēts fizikālais monisms, bet noliegts Platona un Renē Dekarta smadzeņu un dvēseles duālisms. Demonstrētajos materiālos var redzēt pētījumus par gēnu saistību ar nervu šūnām un atmiņas procesiem. Vārdu sakot, tiek atšifrēta nervu sistēmas matrices darbība. Nervu sistēmas matrice - tas jau arī ir reālais Matrikss.
3) "Smadzeņu noslēpumi: pēdējā mīkla". Filmā atspoguļota apziņas veidošanās smadzenēs elektrisko impulsu rezultātā. Viss kā televizorā - ja plūst elektriskā strāva, veidojas apziņas bildītes. Ja kāda smadzeņu daļa nedarbojas, kādas bildes daļas vai pikseļu iztrūkst. Redzami arī nu jau slavenie Libeta eksperimenti, kas parāda, ka apziņas gribas lēmums iestājas pēc tam, kad lēmumu pieņēma smadzenes (neapziņa). Kad pētāmais cilvēks izlemj nospiest pogu, var salīdzināt apzinātā lēmuma laiku ar neironu aktivitātes uzsākšanos. Eksperiments parāda, ka sākumā parādās neironu aktivitāte un tikai 0,5 sekundes pēc tam subjekts sajūt lēmumu kaut ko izdarīt. Tas nozīmē "brīvās gribas" ilūziju un matriksa dominanci pār apziņu.
4) "Smadzeņu noslēpumi: viss notiek caur smadzenēm". Filma parāda, kā izkrītot kādai neiroloģiskai smadzeņu funkcijai, var konstatēt attiecīgo failu, kas smadzenēs rada noteiktus priekšstatus. Piemēram, paciente ar amūziju nesaprot mūziku un nespēj to baudīt. Vai arī izmainoties neironu darbībai smadzeņu garozas pieres daivā cilvēks pēkšņi sāk gleznot un atklāj, ka viņam tas tīri labi sanāk. Atkal mainoties neironu darbībai gleznošanas talanti pāriet. Tāpat cilvēka apziņu var pēkšņi pārņemt neironu darbības ierosināti reliģiozi pārdzīvojumi vai paranormālā pieredze. Vai tad mēs to paši izvēlamies, ja palūkojamies tā dziļāk?
5) "Smadzeņu noslēpumi: domu skati". Filma parāda domu un iekšējo tēlu veidošanās mehānismus mūsu smadzenēs. Smadzenes ir dators, kas rada savas domu bildes. Citu cilvēku seju atpazīšana ir svarīga mūsu smadzeņu funkcija un filmā parādīts mehānisms, kāpēc cilvēki saredz seju uz Marsa, fotokartiņu plankumos kā spokus, pleķī uz sienas kā Dievmāti. Tai pašā laikā mehānismam salūztot cilvēks pārstāj atpazīt sejas (sejas agnozija).
6) "Smadzeņu noslēpumi: pirmais starp līdzīgajiem". Filma parāda kā smadzenēs veidojas spēja plānot savas darbības, saprast valodu un runāt, kā arī spēja iztēloties un radoši domāt.
7) "Smadzeņu noslēpumi: emocijas". Filma atspoguļo emociju darbību cilvēka smadzenēs: bailes, riebums, dusmas, neizpratne, romantiskā mīlestība u.c.. Arī emocijas ir parastas smadzeņu evolūcijas programmas. Emocijas mūs regulē un vada mūsu darbības.
8) "Smadzeņu noslēpumi: domas attīstība". Filma atspoguļo, kā domāšana saistās ar atmiņām. Bērna attīstības gaitā domāšanu nosaka neironu darbība. Iegūtās pieredzes rezultātā vienas saites starp neironiem nostiprinās, kamēr citas atmirst. Atmirušās vai neeksistējošās saites nozīmē iztrūkstošas noteikta veida domāšanas iemaņas.
National Geographic. Мозг человека - 1 часть
ВНЕШНИЙ МИР ВНУТРИ НАШЕГО МОЗГА
О чем расскажет модель головного мозга человека
Анохин Константин - Как воссоздать мозг человека
Через червоточину s03e06 Можно ли воскресить умерших
1) "Ģenētika un genomika". Profesora Nikolaja Jankovska lekcija par gēniem un ģenētikas pamatiem.
2) "Kā atbrīvoties no gēnu tirānijas". Filmā akadēmiķa Vladimira Skulačova (Владимир Скулачев) lekcija, kurā tiek aprakstīta hipotēze par apoptozi (šūnu pašnāvība) un fenoptozi - gēnu diktētu organisma pašnāvības vai novecošanas procesu. Savu projektu Skulačovs nosauca par 'Homo Sapiens liberatus' - no gēnu diktāta atbrīvotais cilvēks.
Cilvēku sabiedrību paralēles ar sociālo kukaiņu (skudru, termitu, bišu) dzīvi:
1) Īsfilma "Skudru pazemes pilsēta: jauns pasaules brīnums". Skudras uzcēlušas pazemē milzīgu pilsētu, kas cilvēciskajos mērogos līdzinās Lielajam Ķīnas mūrim. Visu to projektējis skudru kopējais saprāts - grupas matrikss.
2) "Aplenktais cietoksnis". Filmā atspoguļoti skudru civilizācijas kari ar termītu cietoksni. Kara dziļākie cēloņi tie paši, kas cilvēkiem.
3) "Skudru pilsēta". Filmā atspoguļota lapgriezēju skudru pilsētvalsts ar savu karalieni un karali, prinčiem un princesēm, strādniekiem-zemkopjiem, sargiem-kareivjiem, zīdaiņu silītēm, auklēm. Visas altruistiski kalpo kopējai lietai. Un tad, gluži kā Romas impērija sastapās ar barbariem, skudru-lapgriežu pilsētai uzbrūk klejotājskudras. Tās vēlas karot un laupīt. Viņi rīcībā ir arī ķīmiskie ieroči. Sākas cīņa uz dzīvību un nāvi. Kareivji ir gatavi krist par savu dzimteni. Darba skudras-kalpotājas pirmkārt glābj zīdaiņus šūpulīšos.
Mums liekas, ka skudras ir tikai gēnu vergi, kas izpilda aklu instinktu gribu. Bet kamdēļ gan cilvēkam liekas, ka ar viņu tā nav? Varbūt arī skudrai liekas, ka viņa ir brīva savā darbībā? Jā. cilvēkiem ir pašapzināšanās, kamēr skudrām nav. Bet ko dod šī cilvēciskā pašapzināšanās, ja cilvēki karā un pat sadzīvē dara tik daudz tā paša, ko skudras.
Dok.filmas par Evolūciju:
1) "Iepazīstam mūsu pasauli - evolūcija". Filma paskaidro evolūcijas teoriju un to, kāpēc šī teorija par cilvēka attīstību joprojām ir vienīgā zinātniskā.
2) "Kā evolūcija darbojas patiesībā". Dokumentāla filma slaidos ar tekstu, kas ļoti vienkāršā veidā paskaidro gēnu evolūcijas būtību. Patiesība nav demonkrātija - tā neparedz viedokļu dažādību!
3) "Aklais pulksteņmeistars". Dok.filma slaidos ar tekstu, kas paskaidro evolūcijas dabiskās atlases kā aklā pulksteņmeistara būtību. Kreacionistu arguments ir, ka dzīvo dabu, tāpat kā pulksteni, radījis kāds intelekts. Pulkstenis nevar pats bez inteliģenta radītāja savākties kopā un, ja top sasists, atkal nevar pats atjaunoties. Filma par evolūciju demonstrē tipiskās kreacionistu (inteliģentā redzīgā dizainera teorijas piekritēju) argumenta kļūdas un to, kā darbojas aklais pulksteņmeistars - dabiskā atlase.
4) "Čārlzs Darvins un dzīvības koks". Dok.filma par to, kā Darvins nonāca līdz evolūcijas teorijas idejām un kādos faktos viņš balstījās.
5) "Darvins. Evolūcija vai revolūcija". Dok.filma par evolūcijas ideju attīstību saistībā ar Č.Darvina biogrāfiju. Filmā atspoguļoti Darvina pārdzīvojumi evolūcijas faktu uzkrāšanas laikā. Novērotie fakti noveda viņu pie secinājumiem, par kuriem pats autors vairs nejutās laimīgs.
6) "Darvina bīstamā ideja". Filma pēc pazīstamā filozofa Daniela Deneta grāmatas. Darvina idejas runāja pretim sabiedrības ilūzijām (lasi, oficiālajam Matriksam) tādā mērā, ka pat 200 gadus pēc viņa dzimšanas liela daļa cilvēces joprojām nespēj pieņemt viņa idejas.
Mākslīgais intelekts un tā evolūcija:
Benjamiņa kungs pārsniedza viņu prasības, lai palīdzētu man ar aizdevumu, kuru es izmantoju, lai paplašinātu savu aptieku biznesu. Viņi bija draudzīgi, profesionāli un absolūti dārgakmeņi, ar kuriem strādāt. Es ieteiktu ikvienam, kurš meklē aizdevumu, sazināties. Lfdsloans@outlook.com.WhatsApp ... + 19893943740.
AtbildētDzēst