Tagad kreacionisti izmanto šo faktu un lielā sprādziena teoriju kā pierādījumu tam, ka bija kāds brīdis, pirms kura nekā nebija, bet tad tika radīts visums, kosmiskie ķermeņi un no matērijas sastāvošā dzīvība. Tātad tam visam ir nepieciešams radītājs. Un, lūk, ar Higsa bozonu dieva tā kunga roka un apziņa arī visu šo pasauli izveidoja.
Cik tad pārliecinošs ir šāds arguments?? Tikko iznākušajā grāmatā "Higss" diezgan saprotamā veidā ir atspoguļota visa Higsa bozona pierādīšanas vēsture. Grāmatā jau pašā ievadā tiek uzsvērts, ka Hiksa bozona pierādījumiem nav nekāda sakara ar dieva esamības pierādījumu. Bet kā varam nonākt pie šāda secinājuma?
Es izteikšu dažus savus nefiziķa prātojumus. Korektāk būtu teikt, ka Higsa bozona atklāšana neapgāž dieva esamības un kreacionisma akta teoriju (atšķirībā no Darvina evolūcijas teorijas, kuru vismaz puse pasaules joprojām nespēj pieņemt, kamēr Higsa bozonu ticīgie uzņēmuši ar entuziasmu).
Šobrīd par Higsa bozona nozīmi visuma evolūcijas procesā faktiski var izvirzīt divas alternatīvas hipotēzes:
2) jebkuras fizikālas daļiņas savā starpā savienojas vai nesavienojas spontāni, bez kāda inteliģenta spēka palīdzības, vadoties pēc saviem fizikas likumiem. Tas ir līdzīgi kā vienas ķīmiskas molekulas savā starpā reaģē, bet citas molekulas savstarpēji nereaģē (atceramies skolas ķīmijas mācības stundas, kurās tas bija tik sūri un grūti jāiezubrī, kuras vielas ar kurām reaģē un kādos veidos). Šeit fizikas/ķīmijas teorija saka, ka nav nekādas teorētiskas vajadzības iejaukt dieva inteliģenci ķīmiskās apmaiņas procesā, kad viena sērskābes molekula H2SO4 izspiež nātriju no veselām divām vārāmās sāls NaCl molekulām, bet šis pats process apgrieztā virzienā nenotiek. To var izskaidrot ar ķīmisko elementu valences saitēm, nevis ieviest teoriju, ka sērskābes molekula dievam ir vairāk izredzētas molekulas statusā nekā sālsskābes molekulas HCl (citādi sanāktu diezgan smieklīga izredzēto un neizredzēto molekulu tautu hipotēze, kurā divas HCl molekulas nespēj uzvarēt vienu Na2SO4 molekulu. Pat vairāk, ķīmija pareģo, ka, ja vienu pašu Na2SO4 molekulu iemetīs cisternā ar HCl, tā tik un tā paliks ar savu nātriju, gluži kā Vecās Derības dieva izredzētais jūdu varonis Simsons ar ēzeļa žokļa kaulu rokā uzvar tūkstoš filistiešu).
Paskatīsimies pēc būtības pirmo hipotēzi, vai Higsa bozons jeb "dieva daļiņa" vismaz ar kaut ko palīdz reliģijai vai tieši kreacionisma mītam?
Manā skatījumā tas nepalīdz it nemaz. Vai tad Higsa bozons, saskaņā ar kreacionisma mītiem, varēja eksistēt pirms dieva vai vienmēr mūžīgi līdz ar dievu? Tad iznāktu, ka dievs Hiksa bozonu nav radījis. Viņš tikai paņēma Higsa bozonu kā instrumentu vai līmi matērijas izveidošanai.
Tad sekotu loģisks secinājums, ka dievs nav radījis visu un, ja nebūtu Higsa bozona, dievs nespētu radīt matēriju un cilvēkus. Šādā versijā dievs nesanāktu visspēcīgs. Šaubos, vai tāds secinājums der kreacionistiem. Zinātniskā domāšana ir savādāka - tā nelūkojas, vai atklātā patiesība ir mums tīkama vai nē un tāpēc prasa spriedumu drosmi.
Var jau izvirzīt vēl ķecerīgāku hipotēzi: ja nu paša dieva sastāvā ietilpst Higsa bozons? Tad matēriju un cilvēkus viņš izveidoja no sevis daļām. Tāda hipotēze atgādinātu hinduisma mītus, kur Krišna rada cilvēkus no savām ciskām.
Bet, rodas jautājums, kurš tad radīja Higsa bozonu? Vēl kāds cits varenāks dievs, jeb Higsa bozons ir eksistējis vienmēr?
Taču zinātnei un otrajai versijai, kurā visuma evolūciju vada tikai un vienīgi fizikas likumi, Higsa bozona atklāšana nozīmē to, ka laicīgo cilvēku - fiziķu - līdz šim saprastie dabas likumi kopumā ir pareizi. Tas izrietēja no spontānās attīstības teorijas matemātiskajiem aprēķiniem un eksperimentiem. Fiziķi to paredzēja nevis garīdzniecība (kura, starp citu, apgalvo, ka sačukstas ar dievu, meditējot par viņa gribu). Precīzā fiziķu prognoze atšķiras arī no neprecīzajām astrologu pronozēm sportā, loterijā, parlamenta vēlēšanās un meteoprognozē. Bērni var droši turpināt mācīties fiziku skolā, neuztraucoties, ka tā ir "ateistu propogandas maldi vai smadzeņu skalošana".
Kamdēl tad vispār reliģijas aizstāvji par to vispār runā? Vai tad baznīcas taisās savos ticības apmācības alfa kursos ieviest elementārdaļiņu fiziku? Diez vai. Būtu patiesi izbrīnīts. Pavisam cita atbilde uzprasās pati no sevis un ir cilvēka pašmotivācijai saprotama. Katrai uzņēmējdarbībai nepieciešama aizvien jauna reklāma. Kā jau parasti, zinātnes sasniegumi tiek izmantoti savās interesēs, lai piedotu saviem sapņiem vai seno jūdu mītiem zinātniska fakta nopietnību. Seko kārtējie apgalvojumi, ka reliģija un zinātne saskaras un tām nav nopietnu savstarpēju pretrunu.
Un, pat ja pierādītos, ka dievs eksistē un patiešām izmantoja Higsa bozonu materiālās pasaules radīšanai, kas no tā?
Teologi un garīdznieki uzreiz dod mājienu, ka tamdēļ ir jātic arī visam pārējam, ko viņi saka:
- ka teologi saprot pareizi dieva gribu un nodomus;
- ka Bībele ir dieva dota, nevis seno jūdu leģendas un teikas;
- ka kristietība (islams, jūdaisms, hinduisms, mormonisms, jehovisms) ir īstā un patiesā reliģija;
- ka Jēzus Kristus noteikti bija dieva dēls (jeb nebija dieva dēls, kā apgalvo islams un jūdaisms);
- ka dievs noteikti ir pret homoseksuālistiem (lai gan homoseksualitāte ir tāda pati smadzeņu ķīmija kā skolā mācītā neorganiskā ķīmija;
- ka dievs ir pret abortiem, seksa baudīšanu, masturbāciju un seksuālajiem sakariem ar vairākiem partneriem;
- ka dievs noteikti ir jāpielūdz un jāatzīst kā visupiedodoša mīlestība (kamēr, ja nepielūgs, tad dievs rīkosies kā visuma diktators);
- kā arī patiess ir viss pārējais, ko saka garīdznieki (lai gan viņu paustais un neglābjami pastāvīgi mainās).
Varu tikai aicināt iepazīties ar jauno grāmatu "Higss. "Dieva daļiņas" izgudrošana un atklāšana", kurā aprakstīts, kā šos datus iegūst fiziķi. Katram pašam sev paliek tikai jautājums, cik uzticama ir garīdznieku dotā informācija par dieva nodomiem un plāniem un kā viņi ieguvuši savu informāciju?
