trešdiena, 2014. gada 2. aprīlis

"Mūžīgais Dao"? - pārdomas par fizikas profesora Mārča Auziņa rakstu žurnālā "Klubs"

Kluba 2014.gada marta numurā LU rektors un profesionāls fiziķis, profesors Mārcis Auziņš salīdzina misticisma un zinātnes iespējas. Auziņa kungs raksta: "Zinātne var konstatēt to, kāda ir pasaule ap mums, bet tā nevar atbildēt uz jautājumu par šīs pasaules eksistences dziļāko jēgu. Vai tiešām viss notiekošais ir nejaušība vai tam ir kāda dziļāka nozīme? Varbūt mūsu eksistencei tomēr ir kāds mērķis? Kāpēc un kādēļ mēs dzīvojam dabas likumu noteiktā pasaulē? Tas ir līdzīgi kā jautāt, kāda jēga ir skaņdarbā vai gleznā, kas liek mums aizkustinājumā klusēt. Dabaszinātnēm uz to atbildes nav un nevar būt."

Barack Obama talking to Stephen Hawking in the White HouseUn es, lasot šo interviju, padomāju: Kā tad tā? Biju pat sašutis. Zinātnei uz šiem jautājumiem ir atbildes un pavisam skaidras. Un tikai dabaszinātnes var atbildēt uz šo jautājumu, bet nekad uz to neatbildēs humanitārās zinātnes (kas vispār nav zinātnes šī vārda striktākajā nozīmē), nekad neatbildēs filozofija ("Filozofija ir mirusi" ne bez pamata izteicās slavenais fiziķis un kosmologs Stīvens Hokings) un nepilnīgi atbildēs ētika. Kāpēc neatbildēs? Tāpēc ka cilvēka apziņa ir pašapmāns. Filozofija, teoloģija un misticisms nebalstās no apziņas neatkarīgos datos.

Kāda ir eksistences dziļākā jēga? Dabaszinātnes uz to atbild pavisam skaidri - tā ir vairošanās un gēnu izdzīvošana. Tas ir visdziļākajā līmenī un evolūcijas zinātne to sauc par distālo cēloni (ultimate causation). Visu dzīvās dabas evolūciju vada DNS molekulas reprodukcija jeb replikācija. Par to lieliski uzrakstīja Ričards Dokinss  savā grāmatā "Savtīgais gēns" (Selfish gene). Darvina teorija mūsdienu bioloģijā un fizikā vairs netiek uzskatīta tikai kā hipotēze, bet kā zinātnisks fakts, pat labāk apstiprināts kā Ņūtona gravitācijas teorija, Einšteina relativitātes teorija un dīvainā kvantu fizika.

Taču ja mēs runājam par cilvēka subjektīvo pasauli, emocijām, domām, ticību, mistisko pieredzi, tai skaitā cilvēka dzīves jēgas sajūtu, tad uz šo jautājumu mūsdienās atbild neirozinātnes. Smadzenes līdzīgi kā dators, tikai sarežģīts un ļoti advancēts, veido mūsu subjektīvās sajūtas. Dzīves jēga cilvēkiem ir smadzeņu darbības programmās: seksā, ēšanā, romantiskajā mīlestībā, bērnu audzināšanā, tieksmē pēc sociālā statusa un varas, altruismā un egoismā, pasaules izzināšanā (tai skaitā arī filozofēšanā), morālē, reliģiskā ticībā dievam vai karmai, grupas (etniskās, reliģiskās, profesionālā, izklaides) piederībā un nodošanos visdažādākajām ilūzijām. Visa kultūra kā mīmi ir mūsu galvās. Zinātne skaidri atbild - šī dzīves jēga eksistē mūsu smadzenēs un tikai. Šāda jēga neeksistē ārpus mūsu smadzenēm un to nevada augstāki nemateriāli spēki (dievi, enģeļi, dao, karma, planētas un horoskopi). Tieši tāpat kā ārpus mūsu smadzenēm neeksistē ne skaņas , ne krāsas, līdz ar to arī ne mūzika un ne māksla. Viss šis nosauktais ir smadzeņu virtuālās pasaules produkti.

Jā, mēs varam aizkustinājumā klusēt gleznas vai skaņdarba priekšā. Tā smadzenes mūs vada caur emocijām. Žubīte arī aizkustinājumā klusē, kad žubis tai čivina maigus treļļus. Un vīrietis samulst sievietes skaistuma priekšā. Vai to nevar izskaidrot? To pietiekoši labi izskaidro dabaszinātnes nozare evolucionārā psiholoģija (evolutionary psychology). Estētiskās emocijas ir izveidojušās evolūcijas procesā un tām ir savi noteikti mērķi.

Ko tad tādu fundamentālu nespēj izskaidrot dabaszinātnes? Nespēju neko tādu iedomāties. Ja kas vēl nav, tad tas priekšā, kā, piemēram, mākslīgās smadzenes un mākslīgais intelekts, kurš būs apveltīts ar savu apziņu. Neirozinātnes sen jau pēta mūsu smadzeņu emocijas, tai skaitā subjektīvās morāles emociju programmas. Protams, es dažos vārdos neizstāstīšu visu dabaszinātņu apzināto. Zinātnisko pētījumu šai virzienā ir neizlasāmi daudz. Diez vai kāds tagad spēj ar visu to iepazīties. Pat speciālists neirozinātnēs. Kāda mana paziņa reiz izteica izbrīnu - kamdēļ cilvēki pašpārliecināti apgalvo, ka kaut kas nav zināms, kamēr tas īstenībā ir ļoti labi zināms? Es domāju, ka cilvēka smadzenes apgādā mūs ar kādu nepatīkamu ilūziju - ja es daudz lasu, bet kaut ko nezinu, tad man tas vēl nav atklāts. Ja man nav atklāts - tad neeksistē vispār!

Es pats esmu pārliecināts par tieši pretējo - misticisms un filozofija nav nekāda alternatīva zinātniskajai izziņai, kā to apgalvo Mārcis Auziņš. Misticisms nav pasaules izzināšanas metode. Misticisms ir ilūzija un pašapmāns. Ja mistiscisms kaut ko arī saka par pasauli, tad tikai par smadzeņu pasauli. Mēs varam tikai pabrīnīties par smadzeņu spējām apgādāt mūsu subjektīvo apziņu ar visādām krāsainām izjūtām un bildītēm, dažbrīd tik patiesām, ka pat augsti intelektuāli cilvēki notic to realitātei.

Profesors Auziņš raksta: "Bet var pieņemt arī Rodžera Skrutona pozīciju - Dievam ir intīmi personiskas attiecības arī ar tiem, kas viņu noliedz. Mani, neesot reliģiozam, šī pozīcija uzrunā".

Ne tikai Zigmunds Freids, bet nu jau neirozinātnes lieto jēdzienu "zemapziņa". Piemēram, ticība var būt ne tikai apzināta, bet arī neapzināta. Teiksim, cilvēks apgalvo, ka netic melnajam kaķim, tomēr pagriež automašīnu citā virzienā, kad, braucot uz arhisvarīgu pasākumu, pār ceļu pārskrien melnais kaķis. Zinātne saka - maģiskā domāšana un māņticība ir izstumta zemapziņā. Fizikas profesora Mārča Auziņa spriedumi tomēr ievērojami atšķiras no viņa kolēģa fizikas profesora Stīvena Hokinga spriedumiem šai virzienā.  Gribas uzdot jautājumu - vai ievērojamais LU profesors spētu pieņemt, ka arī viņu vada kādi zemapziņas misticisma spēki un ka viņš nemaz nav tik nereliģiozs?
Ja atbilde būtu apstiprinoša, tad kāpēc to noliegt un jaukt cilvēkiem terminus? Vai profesoram nevajadzētu godīgi pateikt, ka "esmu zinātnieks, bet mani fascinē misticisms. Man šķiet, ka misticisms bagātina manu iekšējo pasauli un dzīves jēgas sajūtu."

28 komentāri:

  1. ...Protams, es dažos vārdos neizstāstīšu visu dabaszinātņu apzināto. Zinātnisko pētījumu šai virzienā ir neizlasāmi daudz. Diez vai kāds tagad spēj ar visu to iepazīties. Pat speciālists neirozinātnēs....
    Domāju, ar šo arī pats atbildējāt! Stipri iespējams, Auziņa kungs nezina dažus dabas zinātņu aspektus, kuri Jums šķiet pašsaprotami un elementāri, un viņš neskatās uz lietām no Jūsu rakursa :)

    AtbildētDzēst
  2. ''Ko tad tādu fundamentālu nespēj izskaidrot dabaszinātnes?'' -
    pašu fundamentu zinātne nespēs izskaidrot. Ir jautājumi, kāpēc pastāv kautkas nekā vietā, te varu ieteikt kritisku aprakstu Lorensa Krausa grāmatai http://blogs.scientificamerican.com/cross-check/2012/04/23/science-will-never-explain-why-theres-something-rather-than-nothing/
    var izdomāt kaudzi ar jautājumiem klāt pie tā...

    AtbildētDzēst
  3. Es nepiekrītu John Horgan. Kāpēc lai vajadzētu viņā ieklausīties? Viņš domā, ka to neizskaidros, es domāju, ka izskaidros. Vai Jūs domājat, ka viņš noteikti ir gudrāks un redz visdziļāk par visiem? Uz kāda pamata?

    Ja zinātne kaut ko pagaidām neizskaidro, tas nenozīmē, ka mistika kaut ko izskaidro. Mistika ir tikai radošā domāšana, kur mēs ieliekam kaut kādu skaistu skaidrojumu. Un Horgana kungs velk šajā virzienā.

    Citādi viņa jautājumam vispār nebūtu jēgas. Ja mēs pieņemam, ka zinātne vienīgā atrod objektīvu patiesību, bet uz dažiem jautājumiem nekad neatbildēs, tad ko? Nu neatbildēs uz jautājumu, kāpēc kaut kas eksistē tā vietā lai neeksistētu... Un tad? Paliksim bez šīs atbildes. Nekādas traģēdijas. Vai tad tāpēc uzreiz jāsagruzās un jāpiedomā kāds demiurgs vai karma tur klāt? Paliek uzreiz labāk no pseidoatbildēm? Vai kaifot no domas, ka es ta zinu, bet tie muļķa fiziķi nezin?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man ir dziļi vienaldzīgs Horgana kungs, par kuru es uzzināju pirms pāris dienām. Gluži kā man vienalga par Dokinsu. 2+2=4 un kas man to izklāsta - tam nav nozīmes. Es piekrītu nevis Horganam, bet domai, kura tika izklāstīta.
      Starp citu, daudzi pārpratumi rodas tāpēc, ka cilvēkiem dažādi apziņas darbības mehanismi - mēs nesaprotam viens otru. Lūk, šis video
      https://www.youtube.com/watch?v=M5n4mJkVivs
      par nosaukto tēmu - intervējamais nesaprot, ko viņam jautā. Rupji sakot, jautā cik ir 2+2, bet viņš atbild ka lauvas dzīvo Āfrikā.

      ''Nu neatbildēs uz jautājumu, kāpēc kaut kas eksistē tā vietā lai neeksistētu... Un tad? Paliksim bez šīs atbildes.''
      bet man ir gluži līdzīgas domas. Vienkārši nevajag jaukt galvu cilvēkiem ar stipriem apgalvojumiem bez pamata. Tā ir zinātnes diskreditācija. Tas neatceļ faktu, ka mums vajag robotus, nemirstību, krutākas smadzenes etc, tas vnk saliek visu pa plauktiņiem.
      Jums ir kaut kas pret Platonismu?

      Dzēst
  4. Ne jau ka pret. Vnk platonisms nav zinātne un vispār ir novecojis, neskatoties uz kādām mūsdienīgām modifikācijām. Platonisms ir filosofija, bet, kā raksta Stīvens Hokings grāmatā "Diženais plāns", filosofija ir mirusi. Un es tam piekrītu. Mirusi ne kā profesija, bet kā pamatota īstenības izzināšanas metode. Filosofija patiešām netiek līdz daudzajiem zinātnes atklājumiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nedomāju, ka filosofija var būt mirusi. Nevar nogalēt interpretāciju un interpretēšanas iespējas. Filosofijas unikālums ir tās nenosakāmībā. Jūs tagad arī filozofējat, tāpat ka Hokings, vienkārši šī ir materiālisma filosofijas modifikācija. Filosofija regulāri noliedz pati sevi, tas ir normāli :)

      Dzēst
  5. Nedaudz pārspīlējumu nav sliktu. Var uzdot tādus jautājumus: cik daudz filozofu spēj vilkt līdzi fiziķiem par kosmosa izcelsmi, lielā sprādziena pierādāmību pretēji citām hipotēzēm, kā arī par kvantu pasauli, elementāradaļiņām, stīgu teoriju, tumšo matēriju un tumšo enerģiju, utt? Kāpēc lielākā daļa filozofu (bet ne visi) izsakās par labu brīvās gribas esamībai cilvēkos (Latvijā praktiski visi vadošie filozofi), kamēr neirozinātnieku lielākā daļa (bet ne visi), kas brīvo gribu pēta un raksta par to grāmatas, izsakās pret brīvās gribas esamību? Kāpēc zinātnieki vairāk atsaucas uz mūsdienu pētījumiem, bet filozofi tik bieži atsaucas uz pagātnes domātājiem? Kāpēc atšķiras izziņas avoti un kuri no izziņas avotiem ir objektīvāki? Kuru literatūru - filozofisko vai zinātnisko - filozofi lasa vairāk?

    Nedomāju, ka filozofija regulāri noliedz sevi. Vieni filozofi noliedz citu skolu filozofus, tāpat kā dažādu reliģiju garīdznieki. Bet pēc kādiem datiem filozofi vadās, kad kaut ko noliedz?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es nevaru kompetenti atbildēt uz šiem jautājumiem. Protams, lielākā daļa filozofu ir humanitārie cilvēki un tāpēc baidās no fizikas. Es pats uzskatu, ka profesionālam domātājam ir jāpārzina zinātne un piekrītu, ka Latvijā ir pamatīgs purvs filozofijas laukā. Viss, ko varu pateikt, ka uzskatu (tā ir mana filozofija), ka idejas loma Pasaules uzbūvē ir vadoša. Tam var pievest dažādus argumentus.
      Kas attiecas uz brīvo gribu - paskatīsimies. To tiešām var pārbaudīt ar laiku. Iespējams ka Penrouzam būs taisnība, vismaz augos jau pierādīts ka notiek kvantu procesi, bet Max Tegmark pauž viedokli, ka apziņa ir 5. matērijas stāvoklis (par to neko komentēt nevaru, jo no fizikas neko nesaprotu).

      Dzēst
    2. Apziņa nav nekas cits, kā miljardu nervu šūnu darbības produkts. Tikko kāda lielāka daļa neironu nedarbojas, tā cilvēkam apziņas traucējumi vai apziņa vispār zūd. Apziņa ir nakts miega sapņu laikā, bet bezsapņu miega laikā tās pavisam nav (var teikt, ka apziņa nomirst vairākas reizes vienas nakts laikā un tad atkal atjaunojas). Ja apziņa būtu kādu kvantu lauka produkts, kas nav neironu darbība, tad apziņas zudumu nebūtu.
      Tāpat mums nav to apziņas stāvokļu, kas ir dzīvniekiem. Mums nav tādas ožas apziņas kā visiem pārējiem zīdītājiem. Mums nav ultraskaņas apziņas kā sikspārņiem un delfīniem. Mums nav tādas krāsu redzes kā garnelēm, kam ir 12 dažādu tipu redzes šūnas, kamēr cilvēkam tikai 3. Mums nav elektriskā lauka uztveres kā haizivīm. Utt. Viss norāda, ka apziņa ir smadzeņu produkts. Ja apziņa būtu kvantu produkts, nebūtu atšķirības starp cilvēku un dzīvnieku apziņām.

      Bet kvanti ir tikai kvanti. tie ir visur un lido visur. Mūsu apziņa tiem neseko. No kavantiem veidojas gaisma, un akmeņi, un dzīvas būtnes bez smadzenēm kā audi. Tātad tai nav nekādas saistības ar kvantu teoriju un Penrouzs tikai fantazē jeb filozofē, kaut arī ir fiziķis. Max Tegmark var paust viedokli, bet tā ir tikai pseidozinātniska filozofēšana. Nekkāda pierādījuma par 5.matērijas stāvokli.

      Dzēst
    3. Es piekrītu - uz šo brīdi nekādu pierādījumu nav, bet es tāpēc saku - paskatīsimies. Visums ir tāda liela loterija (vai kazino), katrs liek savas likmes. Es lieku likmi uz Penrouza hipotēzi. Bez tam - Penrouzs nekur nenoliedz ka apziņa ir smadzeņu produkts (par Tegmarku tagad nerunāsim, es viņu pieminēju kā kuriozu). Iesaku iepazīties ar Orch-OR hipotēzi - apziņa IR smadzeņu darbības produkts. Diskusija ir par mehānismiem. Orch-OR būtu vēlamāks iznākums mums, jo garantētu apziņu nesošām būtnēm brīvo gribu un neierobežotu spēju izprast pasauli. Visu cieņu pret deterministiskiem komputacionistiem a-la Marvin Minsky, bet ja viņiem ir taisnība, tad izziņa ir ierobežota ar smadzeņu spēju apstrādāt un glabāt informāciju fon Neimana stilā, un tad jau tiešām zinātne nekad neatbildēs uz visiem jautājumiem - pie nosacījuma ka Pasaule ir bezgalīga un bezgalīgas ir izziņas iespējas - informāciju nebūs kur glabāt.

      Dzēst
    4. Penrouza hipotēze tikai vārdos nenoliedz, ka apziņa ir smadzeņu darbības produkts, bet faktiski šīs hipotēzes izslēdz viena otru.

      Nākotnē informāciju mācēs uzglabāt tā, kā mēs tagad ne tuvu nespējam iedomāties. Bet, ja zinātne arī neatbildēs uz visiem jautājumiem, tad uz to neatbildēs arī nekas cits. Sapņu pārdevēju no pirksta izzīstās pseidoatbildes neskaitās.

      Dzēst
  6. kas tad vispār ir brīvā griba? un ko katrs ar to saprot? Neesmu iedziļinājies dažādajās teorijās, bet nespēju iebraukt Bildert minējumos :(
    man šķiet, ka man brīvā griba drīzāk ir tāds pats apziņas stāvoklis kā redze, dzirde, oža utt. un brīvā griba man IR un nekas tur vairs nav jāpierāda. vienīgi kāda jēga no tā? tāpat tā griba jau neko mainīt nevar (nu es domāju matērijas un fizikas līmenī. tāpat tās daļiņas darbojās un darbosies pēc likumiem, ko ilustrē un mēģina tālāk izprast fizika un citas zinātnes.)

    AtbildētDzēst
  7. Nu iedomājieties kādu filmu, piemēram, "Flinstoni". Flinstonam kā tēlam televizorā liekas, ka viņš darbojas pēc savas gribas - mīl sievu, pamāca bērnus, kad vajag, draudzējas ar citiem, cīnās ar sliktajiem. Tātad Flinstonam Flinstonprāt piemīt savas gribas sajūta. Bet viņš pat nenojauš, ka ir tikai bildīte televizorā vai datorā. Katras Iznākums jau iepriekš noteikts un katru Flinstona lēmumu nosaka gan datora elektronika, gan režisora sadomāti un uzņemti tēli, kas lejuplādēti datorā. Flinstons nenojauš, ka uz viņu no citas dimensijas skatās skatītāji, kas ik pa brīdim izslēdz televizoru vai datoru (šeit es gan nedomāju, ka mūsu smadzenes ir kādā laboratorijas burkā, kur visa realitāte tiek simulēta). Nabaga Flinstons to nekādi nevar apzināties un laimīgi dzīvo savā ilūzijā, ka viņš ir tas, kurš katrā situācijā izvēlas, kā rīkoties.

    AtbildētDzēst
  8. nu nevar jau zināt, kurš ir tas nabaga un kurš laimīgais... ha ha ha. Un ar cilvēkiem ir krietni švakāk, jo aizvien vairāk un vairāk cilvēku uzzina jaunas lielas un likumus, kā dabā iekārtots un sāk šo to nojaust... Un šeit nu es vairs nekādi neredzu kaut kādu mistisko "brīvo gribu". Kurš vai kas tad būs tās gribas "radītājs"??? smadzenes? nu bet pēc "smadzeņu ķirurgiem" (piemēram, Utināna kunga), smadzens sastāv no "padaudz" daļiņām. un visas daļiņas tur ir svarīgas, un tikai to kopdarbības rezultātā sanāk kādu laiku darboties un dzīvot spējigs indivīds... tāpat kā pulksteņa mehānisms, tikai ar nesalīdzināmi varāk zobratiem :) un atliek kādu izņemt un pulkstenis daļēji vai pat vispār nefunkcionē... bet tas jau nenozīmē, ka tas izņemtais bija vissvarīgākais vai pieņēma kādu lēmumu... viņš vienkārši bija, tāpat kā ir tās daļiņas, kam ir sanācis "apvienoties" vai ir tikušas apvienotas un veido piemēram cilvēka smadzenes, no kā izriet tālākās "sekas"

    AtbildētDzēst
  9. Bet Jūs, Artūr, izskatās, esat sācis apzināties sevi kā marioneti? :) Tātad ''režisors'' to bija gribējis? Neaizmirstiet, ka, ja pieņemam ka Jūs tagad apzinaties īsto realitāti, tad vairs neesat Flinstons. Un tas rada mazu paradoksu - kā tad Jūs, Flinston, varat apzināties to visu tagad?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Cenšos attīstīt sev kritisku domāšanu un būt tādu smadzeņu varā, kas domā kritiski. Tas nozīmē lejuplādēt sevī kritiskā domātāja multeni.:)
      Un es apzinos diezgan daudzus manu smadzeņu trūkumus, kas nekad man neļaus šo to savā dzīvē sasniegt, ko ļoti gribētos un kas man ļoti noderētu. Diemžēl ir dažāda veida cietā diska gigabaitu ierobežojumi.

      Dzēst
  10. Nu nez, es Artūra teikto saprotu citādāk. Īstā realitāte katram ir sava un viss! Sauc to kā gribi, apziņa, realitāte, īstā realitāte, ilūzija... viss tas ir nosacīti, atkarībā no atskaites punkta, līdzīgi kā, piemēram, fizikā - ātrums vai laiks. cik man zināms nav jau nevienam izdevies pierādīt, atklāt vai izmērīt tādu "īsto" laiku, ātrumu vai reālitāti...

    AtbildētDzēst
  11. "Darvina teorija mūsdienu bioloģijā un fizikā vairs netiek uzskatīta tikai kā hipotēze, bet kā zinātnisks fakts, pat labāk apstiprināts kā Ņūtona gravitācijas teorija, Einšteina relativitātes teorija un dīvainā kvantu fizika." jauka propaganda.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ārčij, Jūsu piezīme runā par to, ka nezināt Darvina teoriju. Ja es Jums kā studentam paprasītu izklāstīt Darvina teoriju un pierādījumus, kas to apstiprina, esmu pārliecināts, ka Jūs to nespētu. Jo Jūs nezināt atšķirību starp pierādītiem faktiem un propogandu.
      Un, pats galvenais - bez Darvina teorijas zināšanām pateikt, ka tā ir propoganda, nozīmē, ka Jūs pats esat antidarvinistu propogandists!

      Dzēst
  12. Nu, zinātne nevar izskaidrot, piemēram, kāpēc Hokings joprojām ir dzīvs. Viņam bija jābūt mirušam pirms 50 gadiem. Stīvens pats ir pierādījums plasebo efektam. S.Hokings: "F**k you science!"

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tur nav nekā pārdabiska, ka Hokings joprojām dzīvs. Zinātne nekad nav teikusi, ka ar amiotropo laterālo sklerozi visi simtprocentīgi mirst jaunībā. Tas pirmkārt. Otrkārt, reliģija arī to nespēj izskaidrot, jo Hokings ir neticīgais un noliedz Dieva roku vai jebko pārdabisku.

      Dzēst
  13. ALS slimnieki izdzīvo vidēji 39 mēnešus, tikai 4% nodzīvo ilgāk par 10 gadiem. Tas pirmkārt. Otrkārt, 3 tuksneša dievu reliģijas nekad neko nav mēģinājušas izskaidrot, tāpēc arī pilnībā saprotu un atbalstu Hokingu.Turklāt Hokings ir atzinis, ka citplanētieši eksistē, tomēr kontaktēties ar viņiem īsti nevajadzētu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Viss pareizi. Ilgāk par 10 gadiem ir arī 100 gadi.
      Hokings nav atzinis, ka citplanētieši eksistē. Viņš ir tikai pieļāvis, ka visdrīzāk tie eksistē. Tas otrkārt.

      Dzēst
  14. Un, jā. S.Hokingam pieder man tuva atziņa: "Lielākais ienaidnieks zināšanām nav nezināšana. Tā ir ilūzija par zināšanām".

    AtbildētDzēst
  15. Noticeet nevaru sev, bet koleegji piespieda mani piedaliities ice bucket challengaaaaaa. Jaateic gan, ka ziedosim arii.

    AtbildētDzēst
  16. Rakstā minēta dzīves jēgas būtība kas saistās ar gēnu izdzīvošanu. Nesen internetā pamanīju interesantu 5.min video (saite angļu versijai https://youtu.be/HxTnqKuNygE vai krievu val. tulkojumā https://www.youtube.com/watch?v=fWw3dbEZji0), kur skaidrots, ka jēga saistīta ar fotonu izdzīvošanu. Ko Jūs par to teiktu, vai tas raksturīgi no kura redzesleņķa tā sacīt skatās?

    AtbildētDzēst
  17. Varbūt, ka var teikt arī tā. Viss atkarīgs, cik dziļi mikropasaulē var ielīst. Bet galvenais spriedumos par dzīves jēgu - jābūt apziņai, kas reflektē par dzīves jēgu. Pat tādiem makroorganismiem kā augi un tārpi nav dzīves jēgas izjūta. Kur nu vēl atomiem. Iespējams, cilvēks ir vienīgais, kurš šādu jautājumu uzdod, jo cilvēka smadzenēm raksturīga pašapzināšanās. Tāpēc runāt par fofoniem vai elektroniem nav jēgas. Galvenais ir jautājums, kā un nokurienes cilvēka apziņa iegūst dzīves jēgas ideju. Tāpēc līst dziļāk par gēniem vai smadzeņu programmām un neironu tīkliem nav produktīvi.

    AtbildētDzēst