Placebo efekts Jaunajā Derībā (Marka evanģēlijs)

Cilvēks ar pašiedvesmu var stimulēt savus izveseļošanās spēkus. Placebo efekta izcelsme slēpjas evolūcijā un mūsu gēnos. Tas parādījās pirms apmēram  70 000 gadu līdz ar cilvēka smadzeņu sociālo attīstību un šamanisma izveidošanos, attīstoties pirmajiem priekšstatiem par viņsauli. Visa šamaniskā dziedniecība, izņemot atsevišķas, no bioloģiski aktīviem augiem gatavotas zāļu tējas, ir placebo efekts. Tāpat medicīna, ko līdz 20 gs. sākumam iepretī pūšlotājiem uzskatīja par tradicionālo.
 Tas, kā ticība, pašiedvesma var izraisīt bioloģiskas izmaiņas organismā un slimības simtomu mazināšanos, labi izpētīts arī neirofizoloģiski. Vislabāk to var novērot fukcionālās  magnētiskās rezonanses izmeklēšanas laikā. Piemēram, iedodot pacientam placebo kapsulu, pēc tam var novērot aktivizāciju viņa smadzenēs noteiktos šī orgāna rajonos. 

Ļaudis, kuri sirgst ar konversijas traucējumiem, sev iestāstījuši, ka viņi ir akli vai kurli. Dažiem paaugstināta stresa apstākļos sāk likties, ka viņiem paralizēta viena roka vai kāja.  Cilvēks var sevi pārliecināt gan par to, ka viņš ir vesels, gan slims un tieši ar tādiem pašiem panākumiem iecelt sevi svētā kārtā vai iztēloties sevī iemiesojušos Sātanu. Ar hipnozes un citu psihoterapijas metožu palīdzību visus šos stāvokļus var novērst. Viens cilvēks var sev iestāstīt, ka viņam zināmās situācijās palīdzēs kāds amulets vai rituāls, citam vajadzīga maģiska procedūra vai medikamenti. Tas viss, protams, notiek zemapziņā. Apzināti šie cilvēki parasti jūt vienīgi to, ka pēc zināmām darbībām paliek labāk. Tāpēc vēl jo interesantāka ir kāda epizode Bībeles Jaunajā Derībā, tā saucamajā Marka evanģēlijā (Latvijas Bībeles biedrība, 2012., 1002-1003 lpp.).

•Kādai sievietei, kas jau divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu

•un bija daudz cietusi no daudzajiem ārstiem un iztērējusi visu, kas viņai bija, bet nebija guvusi nekādu labumu, kļuva aizvien sliktāk.

•Viņa domāja: «Ja vien viņa (Jēzus) drēbēm pieskaršos, kļūšu vesela!»

•Un tūlīt viņas asiņošana apstājās, un viņa juta savā ķermenī, ka no šīs kaites ir dziedināta.»

•Un Jēzus, uzreiz sajutis, ka spēks no viņa izgājis, pagriezās ļaužu pūlī un jautāja: «Kas aizskāra manas drēbes?»

•Bet sieviete, nobijusies un drebēdama, sapratusi, kas ar viņu noticis, nāca un nokrita viņa priekšā un izstāstīja visu taisnību.

•Viņš tai sacīja: «Meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi, ej ar mieru un esi vesela no savas kaites.»

Interesanti, ka šai vietā Jēzus Kristus atzīst, ka sievietes pašas ticība viņu izdziedināja (paralēli dīvainajajām ekstrasensu teorijām par enerģijas zādzībām). Viņš nemaz nemin, ka sievieti izdziedinājis kāds pārdabisks svētais gars.

•Un viņš no turienes aizgāja un devās uz savu tēvzemi, un mācekļi gāja viņam līdzi.

•--------------------------------------------------------- (Izņemts fragments, kuru pārcēlu zemāk).

•Un viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu, vien, rokas uzlicis, dziedināja dažus slimos.

•Viņš bija izbrīnīts par viņu neticību. 

Šī apbrīnojamā epizode parāda, ka Jēzus brīnumspēks zūd, ja cilvēks tam netic. Kā to varētu izskaidrot?

•Kad pienāca sabats, viņš sāka sinagogā mācīt, un daudzi, viņu dzirdēdami, brīnījās un runāja: «No kurienes viņam tas? Kas tā par gudrību, kas viņam dota, un kā tādi brīnumi notiek caur viņa rokām?

•Vai viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Vai viņa māsas nav šeit pie mums?»

•Tad Jēzus tiem sacīja: «Pravietis nekur nav mazāk godāts, kā savā tēvu zemē, savos rados un savā namā.»

Te nu redzam situācijas izskaidrojumu. Jēzus Kristus dzimtajā novadā viņu pazina no bērnības kā savas mātes Marijas un sava tēva Jēkaba bērnu, ar parastiem mirstīgajiem brāļiem un māsām, kas ir viņa asinsradinieki. Tādējādi dzimtā novada ļaudis neuztvēra Jēzu Kristu kā Dieva dēlu, bet parastu mirstīgo. Rezultātā placebo efekts nedarbojas. Arī pats Jēzus nedēvē sevi par dieva dēlu, bet gan par pravieti (ko jau sen norāda reliģiju vēsturnieki).

Zinātnieki jau sen vairs nenoliedz, ka pašiedvesma var izraisīt bioķīmiskas izmaiņas organismā un slimības simtomu mazināšanos. To nodrošina ne tikai garastāvokļa mediators dopamīns, bet arī narkotikām līdzīgi savienojumi - endogēnie morfīni, kas mazina sāpju sajūtu, pacientā radot ilūziju, ka viņš slimību uzvarējis. Pašsuģestiju, kas ir placebo efekta pamatā, var arī iemācīties. Tās var būt Tummo meditācijas vai autogēnā treniņa iemaņas. Cilvēki ar šādu metožu palīdzību sev palēlina vai paātrina sirdsdarbību, ietekmē asinsspiedienu, izraisa karstuma vai vēsuma sajūtu noteiktās ķermeņa daļās. Lai to panāktu, reizēm jātrenējas vismaz mēnesi, bet dažreiz pirmie panākumi novērojami tikai pēc gada.