Bībele - Vecās Derības "gļuki". Dievam neveicas ar fizikas likumiem

Bībele ir pasaulē vispārdotākā sapņu pārdevēju grāmata: 2,5 līdz 6 miljardi eksemplāri (pēc Wikipēdija ievietotajiem datiem). Tā bija pirmā Gutenberga iespiestā grāmata. Un tā vienmēr tika uzskatīta par svētu, un izplatīta kā gudrības un labestības avots.
Tomēr Bībele, īpaši Vecā Derība, ir pilna ar jocīgām lietām - pasakām, neloģismiem, pasaku ceļojumiem zivs vēderā un bulciņām no debesīm, runājošām čūskām un ēzeļmātēm, patriarhiem, kas dzīvo daudzus simtus gadu, laupīšanām un izlaupīšanām dieva vārdā, nodevībām, nežēlībām, vardarbības un genocīda epizodēm. Piedevām bībeles varoņi pastāvīgi dzird galvā balsis vai redz ilūzijas un halucinācijas.
Taču tas vēl nav galvenais. 
Lielākā sensācija - Dievam nemaz neveicās ar fiziku, vai arī galvā sajuka laiki. (Par cik Viņš bija dzīvojis pirms tam mūžīgi, jājautā, vai Vecās Derības Dievam piemetusies Alcheimera saslimšama (vecuma pārmaiņu izraisīti atmiņas traucējumi un orientācijas zudums)?

PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)

1. nodaļa

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
2 Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.
3 Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa.
4 Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas.
5 Un Dievs nosauca gaismu: diena, - un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena.
6 Tad Dievs sacīja: "Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem."
7 Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa.
8 Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts - otra diena.
9 Tad Dievs sacīja: "Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams." Un tā tapa.
10 Un Dievs nosauca sausumu: zeme, - bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.
11 Tad Dievs sacīja: "Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes." Un tā tapa.
12 Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.
13 Un tapa vakars un tapa rīts - trešā diena.
14 Tad Dievs sacīja: "Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem,
15 un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi." Un tā tapa."

http://www.bibelesbiedriba.lv/

1.aplamība - no sākuma tiek radītas debesis un zeme, tikai pēc tam gaisma un tad tikai tad spīdekļi debess velvē, lai gaismo pār zemi. Mūsdienās katram skolēnam vajadzētu būt skaidrs, ka gaisma rodas no spīdekļiem.

Varētu jau teikt, ka tā gaisma bija Lielais Sprādziens, kurš pēc modernās fizikas uzskatiem radīja visumu. Tomēr nē, Vecās Derības Dievs no sākuma radīja zemi, tikai tad radās gaisma. Pēc tam vēl radās ūdens. Un tad vēl tika radīta velve - debesis - jādomā, ka zemes atmosfēra. Tad vēl "augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes."  Tātad radušos gaismu ar lielā sprādziena gaismu pēc Bībeles tekstiem novienādot nevar.

Un vispār, priekš kam tad vajadzīgi tie spīdekļi, ja gaisma jau tāpat tika radīta bez visa kā?

2.aplamība - Dievs esot radījis visu vairākās dienās... Zemi - otrajā, spīdekļus trešajā dienā. Nu par kādām dienām var iet runa, ja zemei vēl nav saules, ap kuru riņķot. Zemes rinķošanas dēļ rodas diena un nakts. Vai tu esi gudrāks par piektklasnieku? Nuja, mēs jau smaljūtīgi noklusēsim, ka Romas Katoļu baznīca vēl ilgi pēc Kopernika uzskatīja, ka zeme ir pasaules centrā un saule griežas ap to... Un arī tad visi bija pārliecināti, ka Dievs domā tāpat.

Starp citu, ja Dievs pateica: "Lai top gaisma", tad tumsai vajadzēja pazust. Kā radās tumsa - tāds ir jautājums? Nekas nav teikts, ka Dievs būtu radījis tumsu.

3. aplamība: Novienādot gaismu ar dienu arī nav īpaši zinātniski. Diena rodas, kad savā rinķojumā zemeslodes kāda puse pavēršas pret mums tuvāko spīdekli - sauli. Vai Dievam sajuka termini, jeb sapņu pārdevēji nebija sapratuši fizikas un astronomijas likumus?

Sākumā lasām: "5 ... Dievs nosauca gaismu: diena, - un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena.", bet atrodam, ka tikai pēc tam trešajā (!!!) dienā: "13 Un tapa vakars un tapa rīts - trešā diena."
Tad tikai: "14 Tad Dievs sacīja: "Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts". Vai nav sviests? Kas tad dabā nošķir dienu no nakts? Sanāk, ka diena eksistē pati par sevi, neatkarīgi no saules..
Tikai kāpēc dienas un nakts maiņa ir tā pieskaņota saules cikliem? Varbūt diena sauli vakarā aizgrūž projām, bet nakts no rīta to izvelk ārā..?

Jā, jā, mēs jau zinām, ko šai sakarībā atkal ir izdomājuši sapņu pārdevēji. Viņi saka, ka Dievs ir šos atšķirīgos fenomenus - dienas un nakts ritmus ritmiski saskaņojis ar saules kustību.
Atbildot uz šādu argumentu uzdodam jautājumu - kas tad ir tā dienas gaisma?

4.aplamība - gaismas kā fenomena rašanās. Senie jūdu sapņu pārdevēji nekādi nevarēja zināt, ka tāds fenomens kā gaisma pati par sevi ir mūsu smadzeņu virtuāls veidojums. Gaisma nepastāv ārpus smadzeņu iztēles. Vai Dievs nepazina neirozinātnes? Dabā neapšaubāmi eksistē saules, zvaigznes un fotoni (blogs SP nepārstāv ideālisma pozīcijas, ka ārējā pasaule ir tikai ilūzija), bet kā gaisma tas izskatās tikai mūsu smadzenēs - paukauša daivas vizualizācijas centros. Piemēram, ja cilvēks ir akls, viņš nekādu gaismu neredz, kaut saulē viņu iebāz. Akli piedzimis cilvēks neredz gaismu arī ar "gara acīm" vai "trešo aci". Līdz pakauša daivas redzes centriem elektriskā signāla veidā signālu nogādā perifērā - redzes - sistēma.
Starp citu arī skaņas un vārdi neeksistē ārpus mūsu smadzenēm. Tas, ko mēs dzirdam kā skaņu, ir tikai gaisa viļņu svārstības. Par skaņu gaisa viļņu svārstības pārveido smadzenes dzirdes uztveres garozā un vārdu atšifrēšanas centros. Līdz dzirdes centriem smadzenēs kā elektrisku signālu aizvada dzirdes sistēma.

Tātad, lai Dievs redzētu gaismu, viņam nepieciešams kaut kas līdzīgs smadzenēm. Pieņemsim, Dievs, ar savām brīnumspējām, varētu radīt gaismu bez spīdekļiem. Jautājums tikai - kur - savā galvā vai ārpusē? Ārpus galvas, kā nosaka fizikas un bioloģijas likumi, gaismas spīdēšana nepastāv. Tātad gaisma kā fenomens varēja rasties tikai Dieva galvā. Ārpus Dieva galvas nebija neviena, kas spētu gaismas fotonus redzēt.

5.dīvainība - ja Dievs radīja gaismu divas dienas pirms zemes radīšanas, saucot: ""Lai top gaisma." Un gaisma tapa" - heurēka - tad jau Viņš pirms tam mūžību, veselu mūžību, dzīvoja - tumsā. Iedomājieties - cilvēka radīšanas ideja ieveda gaismā arī Dievu!!! ... Vai arī kaut kas nav kārtībā ar Bībelē attēlototajām cēloņsakarībām...

6.gļuks - Dievs sauca: "Lai top gaisma" Dīvaini! Dievam nebija ar ko sarunāties, lai būtu jēga iesākumā izrunāt vārdus. Nebija neviena apzināta komunikācijas partnera. Nebija nekā! Tātad Dievs varēja sarunāties tikai ar sevi pats savā galvā. Vai sapņu pārdevēji - Vecās Derības radītāji - bija ielīduši Dievam galvā, ja sakās to zinām?

Visādā ziņā šādus izsaucienus lūgumu vai pavēles formā lieto sapņu pārdevēji - burvji, magi, priesteri. To funkcija - vēršanās pie viņpasaules personāžiem - gariem vai dieviem - pēc palīdzības. Dīvaini, ka Dievs tiek attēlots kā mags, kurš vēršas pie kādiem neredzamiem spēkiem.. Dievs taču sapņu pārdevēju skatījumā ir visspēcīgs!

Kā redzam, Bībelē viss ir aprakstīts pilnīgi otrādi kā tas varētu notikt realitātē (es te pat neminu zinātnisko teoriju par zvaigžņu, planētu un dzīvības evolūciju bez pārdabiska inženiera versijas). Par notikušo var izdomāt vēl kādu smieklīgu izdomājumu - varbūt Dievs kādam no bībeles teiku autoriem pateica Visuma radīšanas kārtību pareizi, bet tas cilvēks, piemēram Bībelē minētais 900 gadu vecais patriarhs, ar savu vecuma demenci, visu sajauca?  Tādā gadījumā, kā var uzskatīt par autoritātēm 3 tūkstošgadu senatnē dzīvojušos cilvēkus, kuriem bija sajucis gan rīts, gan vakars, lai pirktu viņu samurgojumus mūsdienu  zinātniskās apgaismības apstākļos??? (skat. portāla Delfi ziņu: "Dažās dienās izpirkta visa jaunā Bībeles tulkojuma tirāža") Iet tā sapņu pārdošana no rokas. Varbūt jaunajā tulkojumā Dievs ievēro fizikas un loģikas likumus, ja jau esam pēc viņa ģīmja un līdzības?

Kāpēc psihiatrs Semjuels H. Sandveiss uzskata Sai Babu par pasaules labāko psihiatru un kā notiek sapņu pircēja konvertācija reliģiskā kultā?

Satja Sai Baba pasludināja sevi par dieva Šivas inkarnāciju, t.i., dzīvu dievu cilvēka veidolā, kas spēj pacelt dzīvus no mirušajiem un materializēt lietas no nekā. Pasaulē izveidojas ievērojama Sai Babas piekritēju kustība, kuri elpu aizrāvuši skatījās, kā Sai Baba dievišķā garā materializē lietas - konfektes, pelnus, krelles. Tikmēr iluzionistu Sai Babas trikus atmaskoja kā ļoti vienkāršus un elementārus (skat. video YouTube: Sai Babas triku atmaskošana).

Psihiatrs Semjuels H. Sandveiss izdeva grāmatu, kura tulkota arī latviešu valodā:

"Sai Baba.Svētais vīrs un psihiatrs". Kas tad lika rietumnieciski izglītotam ārstam, speciālistam cilvēku ilūzijās un murgainās konstrukcijās noticēt Sai Babam? Kā var ar zinātnisku izglītību pieņemt, ka Sai Baba ir dievs, spēj pārkāpt fizikas likumus un materializēt lietas?

No paša autora grāmatas zināms, ka psihiatrs Semjuels H. Sandveiss

•Dzimis ASV mediķu ģimenē (tēvs gastroenterologs).

•Pabeidza psihiatrijas rezidentūru, kura bija orientēta uz psihoanalīzi.

•Deviņi psihiatru prakses un mācību gadi.

•Docents-klīnicists Kalifornijas Universitātē Sandjego. Konsultē psihiatrijas jautājumos universitātes hemodialīzes un nieru transplantācijas centru.

Kas ir patiesības meklēšana Sandveisa izpratnē?

Jau grāmatas ievadā atrodam neparastas frāzes:

•«Ļaujot vaļu savam skepticismam, Dr. S.Sandveiss atklāj, ka arī tad, ja cilvēks ir godīgs pret sevi savās šaubās, ir jāatzīst dvēseles un transcendentālās realitātes pastāvēšana – jauna dimensija Visumā.»  

  Blogs SP uzdod jautājumu: kas šai pieejā ir skepticisms un kas - Racionālisms? Kāpēc cilvēkiem tik grūti pieņemt, ka smadzenes un apziņa spēj maldināt?

•«Nepieciešami zinātnieki, kas ieklausās savā apziņā»- atkal tiek rakstīts tālāk.

Kāpēc nepieciešami zinātnieki, kas ieklausās apziņā, ja zinātniekiem zināms, ka apziņa spēj pamatīgi maldināt. Jautājam: ieklausās nozīmē notic?; Vai ticēt nozīmē būt skeptiskam? Ticība jau tāpēc saucas ticība, ka neietver faktu zinātnisku pārbaudi.

•«Patiesība ir jāpieņem kā patiesība, pat ja debesis «sašķobās un krīt».

Jautājam: patiesība ir kad - ja debesis sašķobās vai ja atjaunojās? Nav nekāda jauna patiesība, kas apgalvo, ka eksistē dievs, dvēsele un inkarnācija. Šādas koncepcijas pastāv jau gadu tūkstošiem ilgi. Debesis patiešām sašķobās tikai tad, ja izrādās, ka nemirstīgas dvēseles, pārdzimšanas un dievi neeksistē.

Sandveiss, gatavodamies ceļojumiem pie Sai Babas, jau ir ilūziju pilns:

«Stāsta, ka Viņš materializē priekšmetus no zila gaisa, ka Viņam piemīt gaišreģa, telepāta un dziednieka spējas, ka Viņš spējīgs transformēt sevi citās formās un identitātēs, kā arī vienā acumirklī pārvarēt lielus attālumus, ka Viņš vienlaikus ir redzēts divās vai vairākās vietās.»

Pēc ilgas kontaktu sērijas ar ģeniālo sapņu pārdevēju Sai Babu Sandveiss raksta:

"Piecpadsmit gadu laikā, kopš Viņu pazīstu, esmu redzējis tūkstošiem Sai Babas veikto brīnumu: kā materializē visdažādākos fiziskos priekšmetus, kā notiek dažādu veidu dziedināšana, taču, balstoties uz teoriju un man piemītošo loģiku, es nevaru piekrist, ka Sai Baba ir līdzīgs jums vai man. Viņš spēj darboties ārpus fizikas un ķīmijas likumiem. ...

Viņš ir dievišķs." 

Attiecību sākumā šķietami izpaužas psihiatra kritiskā domāšana:

•Lekcijās par apziņas stāvokļiem kļuvu neiecietīgs pret lektoru, kas daudzas lietas izklāstīja pretēji manai pārliecībai.»

•Pirmo piecu braucienu laikā uz Indiju sapratu, ka vēlme būt objektīvam un neitrālam vērotājam Indijā ir šķērslis uz savstarpēju sapratni. ... No stingri zinātniskās pozīcijas tas ir drausmīgs pārkāpums." 

•«Jutu, ka Viņš ir sirsnīgs un man īpaši interesants, tāds, kurā der ieklausīties, 

bet, protams, neizjutu viņu kā Dievu»

Kā pamazām sākās rietumnieka konvertācija sapņa pircējā?

«Reiz Sai Baba nolasīja 90 min garu lekciju. Lekcija bija

ne tikai pretrunā ar psihiatrijas mācību, tā bija vecmodīga

un psiholoģiski vienkārša. Viņa neinformētība bija izaicinājums manai uzskatu sistēmai. Kā es kaut uz brīdi varēju ņemt vērā šīs muļķības?»

«Pēc manām domām ticība brīnumiem rodas no psiholoģiskiem fenomeniem, kas neatspoguļo objektīvo realitāti, tādiem kā masu psihoze vai grupas maldi, vai kāda pārdabiska spēja valdīt par citiem, līdz smieklīgumam pārveidojot realitātes uztveri.»

«Mēs esam tik mazas, nenozīmīgas un ievainojamas būtnes, lai pieņemtu realitāti, kāda tā ir, tāpēc ir izdomāts Dievs un citas eksistences jomas, lai justos droši.»

Tik tālu psihiatrs Sandveiss vēl cenšas domāt kritiski. Bet tad notiek ... pēkšņa pārvērtība:

Maģiskās un kritiskās domāšanas konkurence

«Un tomēr... Kas bija šī dīvainā, pārdabiskā, gandrīz elektrizējošā iekšējā sajūta, domājot par iespējamo augstāko realitāti, augstāku apziņas kārtību un mīlestību?

Nē, nē – tie bija tikai nervi. Šīs domas esmu sen (!) jau aizvirzījis prom, iespējams, vēl pirms pusaudža gadiem. Tikai vājajiem piemīt vajadzība ticēt kaut kam tādam, kas atrodas aiz sajūtu robežas.»

«Kā zinātnieks braukšu rūpīgi iedziļināties un saprast to, kas ir īstenība un kas – misticisms ... Un pierādīt, ka brīnuma nav.»

«Es kā traks sāku skriet pakaļ automašīnai. Sevi apturētu puslidojumā- rīkojos kā reliģiozs fanātiķis! Es sev atgādināju, ka īsti neticu Sai Babam.»

Tomēr konvertācija un sapnis uzvar! Un kā? - pēc parastiem iluzionistu trikiem "uzburot" konfektes, gredzenus un pelnus:

«Beidzot pieredzēju brīnumu – materializāciju! Gandrīz nešaubos, ka Sai Babam ir spējas. Materializētā lieta parādījās no zila gaisa – tieši acu priekšā. ... Tik šokējoši! Vai vari noticēt, ka Viņš patiešām spēj materializēt priekšmetus?»

«Mana ticība brīnumstāstiem pieaug. ... Saku sev, ka nedrīkst ticēt tikai tāpēc, ka esmu redzējis kāda brīnuma īstenošanos: varbūt esmu piemuļķots. Tomēr ticu, ka Sai Baba ir varens, un esmu laimīgs, ka varu būt viņa tuvumā.»

«...pārdzīvoju pēkšņu iekšēju apvērsumu- kaut ko līdzīgu vesera sitienam, kas sašķeļ akmeni. To sauc par apziņas pārveidi, mentālās realitātes perspektīvas pārmaiņu, reliģiozu sarunu vai transcendentālu pieredzi.»

Maģiskās domāšanas jūtība uz brīnumiem, kāda nav raksturīga patiesiem skeptiķiem:

«Viņš attēloja daudzus materializācijas gadījumus, rādot,

kā ar rokas mājienu gaisā Viņš rada vibhuti jeb «svētos pelnus», vielu, kurai ir garīgas un dziedinošas īpašības. Viņš, izdarot kustības gaisā ar savu labo roku pulksteņa rādītāju kustības virzienā, tieši no debesīm paņēma lielu metāla urnu, pilnu ar svētajiem pelniem.»

•

«Ir zināms, ka Viņš apturējis negaisus, licis parādīties varavīksnei nepārliecināta vērotāja priekšā, aizsargājis cilvēkus, ietekmējot notikumus un dabas spēkus, un pats būdams tālu prom, no briesmām izglābis dievbijīgos. Turklāt Viņam pat izdevies atsaukt dzīvē kādu cilvēku. Pie visa tā mani vairs nepārsteidza teiktais, ka Sai Baba zina pagātni, tagadni un nākotni ikvienam, kas bijis pie Viņa, ka Viņš sevi var pārveidot citās (pat nedzīvās) formās.» (Hmm.., nu, nu...)

Sandveisa apraksts par kādu atdzīvināto mironi vienkārši ir naivs. Vēl jo vairāk, ka pēc pusotra gada šis vīrietis tāpat mira. Skaidrs, ka Sai Baba nevarēja miršanu apstādināt.

Lūk, varam apskatīt viltus dieva māžošanos (skeptiķim citādi to nenosaukt) savu piekritēju pūlī, kas uz tik daudziem sapņa ilūzijā esošajiem cilvēkiem nez kāpēc atstāj milzīga svētuma un neatkārtojama brīnuma iespaidu: YouTube 'Sai Baba materialisation proof." 

Sandveisa maģiskās domāšanas tendences, kā izrādās, izpaudās jau sen. Viņš raksta par savu jaunību:

•«Atceros, ka lasīju Viljama Džeimsa pētījumu jau medicīnas skolas laikā, un grāmata mani dziļi ietekmēja.»

•«Mana aizrautība ar iespējamām garīgām pārvērtībām, ieskatoties arvien dziļāk realitātes būtībā, turpinājās, arī uzsākot psihiatrijas studijas. Parasti mani garlaikoja vispārējā psihoterapeitiskā literatūra, es atklāju, ka mani saista garīgi un mistiski raksti.»

•«Jau studenta gados es šaubījos, vai cilvēka būtība šādā veidā izprotama. Par psihoanalītisko metodi ir sarakstīti daudzi zinātniski pētījumi. Bija garlaicīgi urbties cauri sausajiem rakstītajiem materiāliem. Tā vietā lasīju par mistiku, dzen budismu un citus garīgos darbus.»

Sai Babas necilais dieva liktenis

Sai Baba pareģoja, ka mirs 96 gadu vecumā būdams fiziski vesels, taču īstenībā mira 85 gadu vecumā, vecs, nedievišķi sačākstējis un slims. Apbrīnojami, ka visi tā saucamie dieva inkarnācijas nodzīvo nieka cilvēka mūžu. Neviens, ne Jēzus Kristus, ne Sai Baba, ne Grabovojs, ne Visarions nespēja un nespēs parādīt kaut tādu niecīgu dieva brīnumu, kā mirt 300 gadu vecumā. Arī tik zemes cilvēka necienīgas izdarības, kā bērnu seksuālā izmantošana, kas tiek cītīgi noliegta no Sai Babas apbrīnotāju puses.

Fiziskais/materiālais ķermenis visus uzveic. Bet gribas brīnuma sapni!