Psihiatrs Semjuels H. Sandveiss
izdeva grāmatu, kura tulkota arī latviešu valodā:
"Sai Baba.Svētais vīrs un psihiatrs". Kas tad lika rietumnieciski izglītotam ārstam, speciālistam cilvēku ilūzijās un murgainās konstrukcijās noticēt Sai Babam? Kā var ar zinātnisku izglītību pieņemt, ka Sai Baba ir dievs, spēj pārkāpt fizikas likumus un materializēt lietas?
No paša autora grāmatas zināms, ka psihiatrs Semjuels H. Sandveiss
•Dzimis
ASV mediķu ģimenē (tēvs gastroenterologs).
•Pabeidza psihiatrijas
rezidentūru, kura bija orientēta uz psihoanalīzi.
•Deviņi
psihiatru prakses un mācību gadi.
•Docents-klīnicists
Kalifornijas Universitātē Sandjego. Konsultē psihiatrijas jautājumos
universitātes hemodialīzes un nieru transplantācijas centru.
Kas ir patiesības meklēšana Sandveisa izpratnē?
Jau grāmatas ievadā atrodam neparastas frāzes:
•«Ļaujot vaļu savam skepticismam, Dr. S.Sandveiss atklāj, ka
arī tad, ja cilvēks ir godīgs pret sevi savās šaubās, ir jāatzīst dvēseles un
transcendentālās realitātes pastāvēšana – jauna dimensija Visumā.»
Blogs SP uzdod jautājumu: kas šai pieejā ir skepticisms un kas - Racionālisms? Kāpēc cilvēkiem tik grūti pieņemt, ka smadzenes un apziņa spēj maldināt?
•«Nepieciešami
zinātnieki, kas ieklausās savā apziņā»- atkal tiek rakstīts tālāk.
Kāpēc nepieciešami zinātnieki, kas ieklausās apziņā, ja zinātniekiem zināms, ka apziņa spēj pamatīgi maldināt. Jautājam: ieklausās nozīmē notic?; Vai ticēt nozīmē būt skeptiskam? Ticība jau tāpēc saucas ticība, ka neietver faktu zinātnisku pārbaudi.
•«Patiesība
ir jāpieņem kā patiesība, pat ja debesis «sašķobās un krīt».
Jautājam: patiesība ir kad - ja debesis sašķobās vai ja atjaunojās? Nav nekāda jauna patiesība, kas apgalvo, ka eksistē dievs, dvēsele un inkarnācija. Šādas koncepcijas pastāv jau gadu tūkstošiem ilgi. Debesis patiešām sašķobās tikai tad, ja izrādās, ka nemirstīgas dvēseles, pārdzimšanas un dievi neeksistē.Sandveiss, gatavodamies ceļojumiem pie Sai Babas, jau ir ilūziju pilns:
«Stāsta,
ka Viņš materializē priekšmetus no zila gaisa, ka Viņam piemīt gaišreģa,
telepāta un dziednieka spējas, ka Viņš spējīgs transformēt sevi citās formās un
identitātēs, kā arī vienā acumirklī pārvarēt lielus attālumus, ka Viņš
vienlaikus ir redzēts divās vai vairākās vietās.»
Pēc ilgas kontaktu sērijas ar ģeniālo sapņu pārdevēju Sai Babu Sandveiss raksta:
"Piecpadsmit
gadu laikā, kopš Viņu pazīstu, esmu redzējis tūkstošiem Sai Babas veikto brīnumu: kā
materializē visdažādākos fiziskos priekšmetus, kā notiek dažādu veidu
dziedināšana, taču, balstoties uz teoriju un man piemītošo loģiku, es nevaru
piekrist, ka Sai Baba ir līdzīgs jums vai
man. Viņš spēj darboties
ārpus fizikas un ķīmijas likumiem. ...
Viņš ir dievišķs." Attiecību sākumā šķietami izpaužas psihiatra kritiskā domāšana:
•Lekcijās
par apziņas stāvokļiem kļuvu neiecietīgs pret lektoru, kas daudzas lietas
izklāstīja pretēji manai pārliecībai.»
•Pirmo
piecu braucienu laikā uz Indiju sapratu, ka vēlme būt objektīvam un neitrālam
vērotājam Indijā ir šķērslis uz savstarpēju sapratni. ... No stingri
zinātniskās pozīcijas tas ir drausmīgs pārkāpums."
bet,
protams, neizjutu viņu kā Dievu»
Kā pamazām sākās rietumnieka konvertācija sapņa pircējā?
«Reiz Sai Baba nolasīja 90 min garu
lekciju. Lekcija bija
ne tikai pretrunā ar
psihiatrijas mācību, tā bija vecmodīga
un psiholoģiski
vienkārša. Viņa neinformētība bija izaicinājums manai uzskatu sistēmai. Kā es
kaut uz brīdi varēju ņemt vērā šīs muļķības?»
«Pēc manām domām ticība
brīnumiem rodas no psiholoģiskiem fenomeniem, kas neatspoguļo objektīvo
realitāti, tādiem kā masu psihoze vai grupas maldi, vai kāda pārdabiska spēja
valdīt par citiem, līdz smieklīgumam pārveidojot realitātes uztveri.»
«Mēs esam tik mazas,
nenozīmīgas un ievainojamas būtnes, lai pieņemtu realitāti, kāda tā ir, tāpēc
ir izdomāts Dievs un citas eksistences jomas, lai justos droši.»
Tik tālu psihiatrs Sandveiss vēl cenšas domāt kritiski. Bet tad notiek ... pēkšņa pārvērtība:
Maģiskās
un kritiskās domāšanas konkurence
«Un tomēr... Kas bija šī
dīvainā, pārdabiskā, gandrīz elektrizējošā iekšējā sajūta, domājot par
iespējamo augstāko realitāti, augstāku apziņas kārtību un mīlestību?
Nē, nē – tie bija tikai nervi. Šīs domas esmu sen (!) jau aizvirzījis prom, iespējams, vēl pirms pusaudža gadiem. Tikai vājajiem piemīt vajadzība ticēt kaut kam tādam, kas atrodas aiz sajūtu robežas.»
«Kā zinātnieks braukšu
rūpīgi iedziļināties un saprast to, kas ir īstenība un kas – misticisms ... Un
pierādīt, ka brīnuma nav.»
«Es
kā traks sāku skriet pakaļ automašīnai. Sevi apturētu puslidojumā- rīkojos kā reliģiozs
fanātiķis! Es sev atgādināju, ka īsti neticu Sai Babam.»
Tomēr konvertācija un sapnis uzvar! Un kā? - pēc parastiem iluzionistu trikiem "uzburot" konfektes, gredzenus un pelnus:
«Beidzot pieredzēju
brīnumu – materializāciju! Gandrīz nešaubos, ka Sai Babam ir spējas.
Materializētā lieta parādījās no zila gaisa – tieši acu priekšā. ... Tik
šokējoši! Vai vari noticēt, ka Viņš patiešām spēj materializēt priekšmetus?»
«Mana ticība brīnumstāstiem pieaug. ... Saku sev,
ka nedrīkst ticēt tikai tāpēc, ka esmu redzējis kāda brīnuma īstenošanos:
varbūt esmu piemuļķots. Tomēr ticu, ka Sai Baba ir varens, un esmu
laimīgs, ka varu būt viņa tuvumā.»
«...pārdzīvoju pēkšņu
iekšēju apvērsumu- kaut ko līdzīgu vesera sitienam, kas sašķeļ akmeni. To sauc
par apziņas pārveidi, mentālās realitātes perspektīvas pārmaiņu, reliģiozu
sarunu vai transcendentālu pieredzi.»
Maģiskās
domāšanas jūtība uz brīnumiem, kāda nav raksturīga patiesiem skeptiķiem:
«Viņš attēloja daudzus
materializācijas gadījumus, rādot,
kā ar rokas mājienu
gaisā Viņš rada vibhuti jeb «svētos pelnus», vielu, kurai ir garīgas un
dziedinošas īpašības. Viņš, izdarot kustības gaisā ar savu labo roku pulksteņa
rādītāju kustības virzienā, tieši no debesīm paņēma lielu metāla urnu, pilnu ar
svētajiem pelniem.»
•
«Ir zināms, ka Viņš
apturējis negaisus, licis parādīties varavīksnei nepārliecināta vērotāja
priekšā, aizsargājis cilvēkus, ietekmējot notikumus un dabas spēkus, un pats
būdams tālu prom, no briesmām izglābis dievbijīgos. Turklāt Viņam pat izdevies
atsaukt dzīvē kādu cilvēku. Pie visa tā mani vairs nepārsteidza teiktais, ka
Sai Baba zina pagātni, tagadni un nākotni ikvienam, kas bijis pie Viņa, ka Viņš
sevi var pārveidot citās (pat nedzīvās) formās.»
(Hmm.., nu, nu...)
Sandveisa apraksts par kādu atdzīvināto mironi vienkārši ir naivs. Vēl jo vairāk, ka pēc pusotra gada šis vīrietis tāpat mira. Skaidrs, ka Sai Baba nevarēja miršanu apstādināt.
Lūk, varam apskatīt viltus dieva māžošanos (skeptiķim citādi to nenosaukt) savu piekritēju pūlī, kas uz tik daudziem sapņa ilūzijā esošajiem cilvēkiem nez kāpēc atstāj milzīga svētuma un neatkārtojama brīnuma iespaidu: YouTube 'Sai Baba materialisation proof."
Sandveisa apraksts par kādu atdzīvināto mironi vienkārši ir naivs. Vēl jo vairāk, ka pēc pusotra gada šis vīrietis tāpat mira. Skaidrs, ka Sai Baba nevarēja miršanu apstādināt.
Lūk, varam apskatīt viltus dieva māžošanos (skeptiķim citādi to nenosaukt) savu piekritēju pūlī, kas uz tik daudziem sapņa ilūzijā esošajiem cilvēkiem nez kāpēc atstāj milzīga svētuma un neatkārtojama brīnuma iespaidu: YouTube 'Sai Baba materialisation proof."
Sandveisa maģiskās domāšanas tendences, kā izrādās, izpaudās jau sen. Viņš raksta par savu jaunību:
•«Atceros,
ka lasīju Viljama Džeimsa pētījumu jau medicīnas skolas laikā, un grāmata mani
dziļi ietekmēja.»
•«Mana
aizrautība ar iespējamām garīgām pārvērtībām, ieskatoties arvien dziļāk
realitātes būtībā, turpinājās, arī uzsākot psihiatrijas studijas. Parasti mani
garlaikoja vispārējā psihoterapeitiskā literatūra, es atklāju,
ka mani saista garīgi un mistiski raksti.»
•«Jau
studenta gados es šaubījos, vai cilvēka būtība šādā veidā izprotama. Par
psihoanalītisko metodi ir sarakstīti daudzi zinātniski pētījumi. Bija
garlaicīgi urbties cauri sausajiem rakstītajiem materiāliem. Tā vietā lasīju
par mistiku, dzen budismu un citus garīgos darbus.»
Sai Babas necilais dieva liktenis
Sai Baba pareģoja, ka mirs 96 gadu vecumā būdams fiziski vesels, taču īstenībā mira 85 gadu vecumā, vecs, nedievišķi sačākstējis un slims. Apbrīnojami, ka visi tā saucamie dieva inkarnācijas nodzīvo nieka cilvēka mūžu. Neviens, ne Jēzus Kristus, ne Sai Baba, ne Grabovojs, ne Visarions nespēja un nespēs parādīt kaut tādu niecīgu dieva brīnumu, kā mirt 300 gadu vecumā. Arī tik zemes cilvēka necienīgas izdarības, kā bērnu seksuālā izmantošana, kas tiek cītīgi noliegta no Sai Babas apbrīnotāju puses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru