sestdiena, 2013. gada 30. marts

Svētā Trīsvienība - neparastā kristietības koncepcija

Atnākušās Lieldienas nes kristietības vēsti, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies un tagad sēž pie Tēva labās rokas, lai valdītu pār dzīvajiem un mirušajiem. Vēl ir Svētais Gars. Visu kopā veido Svēto Trīsvienību. Tai pašā laikā kristietība apgalvo, ka ir monoteistiska un pielūdz vienu Dievu.

Ne katrs zin, ka nonākot līdz šai tēzei, ir bijušas neskaitāmas teoloģiskas versijas, līdz nonāca līdz šādam formulējumam. Galvenās no tām:

1) Jēzus Kristus ir cilvēks, bet īpašs - pravietis, līdzīgi kā Vecās Derības pravieši. J.K. nav dievs. Viņš tiek aprakstīts kā "patiesā pravieša" atklāsmes jaunā formā, kas agrāk izpaudusies caur Ādamu, Mozu un citiem praviešiem (jūdaiskās kristietības versija). Doma par Kristu kā jauno Mozu izpauda jūdaisma un kristietības vienotību, kura īpaši tika uzsvērta ebionismā. Ebionīti noliedza Kristus mūžīgo eksistenci, un daži no viņiem noliedza arī inkarnāciju un bezvainīgo dzimšanu. Viņi uzskatīja, ka Kristus saņēma Svēto Garu savas Kristības brīdī un tad arī tika izredzēts par mesiju un Dieva Dēlu. Kristus nebija Dieva Dēls līdz brīdim, kad Viņš "tika par tādu adoptēts savas Kristības vai augšāmcelšanās brīdī" (t.s. "adapcionisma kristoloģija"). Pestīšana tika saistīta nevis ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos, bet gan ar Viņa otro atnākšanu, kad uz zemes iestāsies tūkstošgadu miera valstība (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Dažas no idejām ietekmēja islamu. Islama versijā J.K. ir tāds pats pravietis kā Muhameds un nav dievs nekādā gadījumā.

Arī kristietības pirmsākumos (pirms imperatora Konstantīna sasauktā Nikajas konsila) skatījums uz J.K. atšķīrās.

2) Gnosticismā Kristus ir garīga substance, kas radusies no eoniem. Viņa fiziskais ķermenis ir tikai šķietams. Šis Kristus nav cietis un nav miris (dokētiskā kristoloģija). Svētais gars viņu mitoloģijā tika uztverts kā garīga substance, kura radusies kādā no eoniem (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

3) Dinamisms vai nu noliedza Kristus dievišķo dabu, vai skaidroja to kā vienīgo spēku, kas tika dots cilvēkam Jēzum (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

4) Aleksandrijas teologi un Tertuliāns skaidroja Kristus dievišķību kā Viņa identiskumu ar Tēvu (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

5) Pēc Klementa un Origēna domām, Logoss ir radies no Dieva, un tādēļ tas ir no tās pašas substances kā Tēvs. Pēc Tertuliāna domām, Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir no vienas substances. Modālisms noraidīja atšķirības starp trim personām un identificēja Dēlu ar Tēvu un Svēto Garu ar Dēlu un Tēvu. Tertuliāns, balstoties mācībā par Logosu, izstrādāja (lasiet - 'izdomāja'. Bloga SP piezīme) koncepciju par trim personām, kuras ir ne tikai atklāsmes formas, bet arī trīs dažādas hipostāzes (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). (Ievērojiet, tiek formulētas dažādas substances - hipostāzes, atklāsmes - kas nav faktu un pētījumu, bet filozofēšanas rezultātā. Bloga SP piezīme)

6) Abas monarhiānisma formas pārveidoja mācību par Kristu racionālisma virzienā:
     - vienā gadījumā Kristus bija vienkārši cilvēks;
     - otrā Viņš ir vienīgi forma, kurā atklājies Dievs.
  Abi novirzieni noliedz Kristus mūžīgo pastāvēšanu. Dēls nepastāvēja kā neatkarīgs lielums līdz pat Kristus rašanās brīdim (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

7) Ja subordinacionisma teoloģijā tika vienkārši mācīts, ka Logoss kā Dieva saprāts ir mūžīgi pastāvējis dievišķajā būtībā, tad Origēns izstrādāja savu mācību par Dēla piedzimšanu mūžībā: Dēls jau pirms laiku sākuma ir radies no Tēva mūžībā un pastāvējis kā Dēls, kā neatkarīga hipostāze (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

8) Noviciāns uzsvēra Kristus dievišķumu un to, ka Viņš un Tēvs ir viens (pret dinamismu), no otras puses, Kristus cilvēcisko dabu un atšķirību starp trim Dieva personām (pret modālismu). (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture").

9) Noēcijs noraidīja "ekonomijas" koncepciju attiecībā uz Trīsvienību, bet centās uzsvērt Dieva nedalāmību. Tēvs un Dēls ir ne tikai no vienas substances; tie ir viens un tas pats Dievs, tikai ar dažādiem vārdiem un dažādā formā. Noēcijas noraidīja mācību par Dieva trim personām. Pēc viņa domām, bija vienalga, vai teikt, ka ir cietis Kristus vai arī ka cietis Tēvs (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Šī pozīcija tika noraidīta. Tertuliāns šo mācību nosauca par patripasiānismu.

10) Ireneja mācībā Dieva Dēls, Pestītājs, savā pirmatnējā formā pastāvēja jau pirms laika sākuma. Cilvēks tika radīts, lai Pestītājs nebūtu vientuļš, lai būtu kaut kas, ko pestīt. Viss ticis radīts caur Dēlu un Dēlam  (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Cilvēki te ir tādas kā dotorspēles SIMSU lomā.

11) Ariānisms uzskatīja, ka Kristus neeksistēja vienmēr, bet tika radīts, tāpēc uzskatāms par atšķirīgu no Dieva Tēva.

12) Atanasijs "savā Trīsvienības mācībā, kas bija īpaši vērsta pret ariānismu, galvenokārt uzsvēra to, ka Dēls ir no vienas substances ar Tēvu. Šī pārliecība netika balstīta vienīgi Nīkajas lēmuma tekstā ... Atanasija ticība tam, ka Tēvam un Dēlam ir viena substance, drīzāk balstījās pašos faktos (?? - b.SP). Logoss nav radība; Viņam piemīt tāds pats dievišķums kā Tēvam. Atanasijs nepiekrita arī pirms viņa izplatītajam subordinacioniskajam viedoklim. Logoss nav vēl viens Dievs un nav zemāks par Tēvu kā kāda garīga būtne, kas radusies no Tēva. Tēvs un Dēls kopā veido vienu Dievu. Tēvs ir tas, kas nosaka pats sevi un dzemdē; Dēls ir tas, kas tādējādi tiek dzemdēts. Tēvs pats par sevi ir dievišķā būtība; Dēls ir Dievs ārējā darbībā, kā Viņš atklājas Dieva darbā. "Dēls nav vēl viens Dievs. ..Jo, pat ja Viņš ir kaut kas cits, pat ja Viņš ir dzimis, Viņš tomēr ir tas pats Dievs. Viņš un Tēvs ir viens vesels, pateicoties Viņam piemītošajai dievišķajai dabai."" (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture"). Šis uzskats ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem oficiālās teoloģijas attīstībā.

Protams, nāca citi teoloģiskie filozofi, kas izstrādāja un papildināja šo Trīsvienības mācību. Kā raksta Heglunds "Teoloģijas vēsturē" "veidojot šo formulējumu, tika patapinātas arī Origēna un Tertuliāna (kā arī citu) domas, piemēram, mācība par Trīsvienības personām. Lai piešķirtu Trīsvienības mācībai tās galīgo izskatu, bija tā dēvētie "trīs kapadoķieši"." Tie bija Basilijs Lielais, Nisas Gregors un Nazianzas Gregors (81-82.lpp). "Lietojot hipostāzes koncepciju Trīsvienības mācībā, tādējādi tiek norādīts, ka ikvienai no trim Trīsvienības personām piemīt savas īpašības, kuras tās atšķir vienu no otras un kuru dēļ ikviena no tām atklājas savā īpašā eksistences formā. Tajā pašā laikā visām piemīt viena dievišķā būtība. ... Tēvs nav dzimis; Dēls ir dzimis no Tēva; Gars iziet no Tēva caur Dēlu" (Bengts Heglunds "Teoloģijas vēsture", 83.lpp.).

Romas imperators Konstantīns sasauca Nīkajas konsilu un pasludināja uzvarētājteoriju, kas dominē patreizējā kristietības koncepcijā. Parējās teorijas tikai nosauktas par herēzēm - nepieņemtajām. (Skat. video YouTube).

Vēl tikai atliek piebilst, ka viena no pareizticības un katoļu ticības sašķelšanās cēloņiem bija Svētās Trīsvienības interpretācija. Pareizticībā Dieva Trīsvienības trešā persona — Svētais Gars iziet tikai no Tēva, kamēr katoļu teoloģijā - no Tēva un Dēla. Abas denominācijas pārliecinātas katra par savu taisnību.

Bloga SP replika.

No kritiskās domāšanas viedokļa, lai varētu lemt, kuram no virzieniem piemīt kaut kāda patiesības daļa un vai vispār piemīt šī patiesība, jāatrod, kā tiek iegūti izejas dati dieva personības uzbūvei? Cik objektīvi ir iegūto datu avoti?

Visi uzskaitītie un daudzie šeit neuzskaitītie filosofiskie apsvērumi norāda, ka kristietības koncepcija par Svēto Trīsvienību ir izdomāta, radošās un filozofiskās domas ieviesta, radusies daudzās diskusijās, kā mūsdienās parlamentā izdomā un izdiskutē likumus (tāds arī bija Romas imperatora Konstantīna mērķis) vai frīki filosofi veido pseidozinātniskas teorijas.

Neviens no kristietiskās teoloģijas apoloģētiem ar zinātniskās izmeklēšanas metodēm nav pētījuši Svētās Trīsvienības Dieva sastāvdaļas un nodomus. Dievs nav nolikts zem mikroskopa, lai cilvēki varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem. (Salīdzinājumam noskataties neirobioloģijas profesora K.Anohina lekciju (krievu val.), kā un kādām metodēm mūsdienās tiek pētītas cilvēka un dzīvnieku prāta funkcijas:

Анохин Константин - Как воссоздать мозг человека)


Nav neviena mīta (kā par brīnumu), kurā Dievs būtu kādam cītīgi stāstījis par savu uzbūvi, līdzīgi kā Mozum tā saucamais dievs no degošā krūma stāstīja par viņa uzdevumu.

Respektīvi, secinājums iznāk tikai viens - Svētā Trīsvienība ir sapnis, kuru kristietības sapņu pārdevēji veiksmīgi pārdod miljardiem cilvēku jau divus gadu tūkstošus. Tas notiek neskatoties uz to, ka reti kurš saprot, kā tas var būt viens trijās personās.

YouTube: What was the Council of Nicaea all about?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru