otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

Maikls Ņūtons "Dvēseļu ceļojumi" - dziedniecība un tūrisms pa sapņu pasauli

Izdevniecība "Atēna" izdevusi trīs Maikla Ņūtona grāmatas: Dvēseļu ceļojums, Dvēseļu liktenis, Dzīve starp dzīvēm.
Dvēseļu ceļojums. Maikls ŅūtonsMūs aicina: Izpētiet savu garīgo atmiņu nozīmi, lasot hipnotizēto cilvēku stāstus un uzzinot aizraujošus sīkumus par:

    http://www.atena.lv/bil/dliktenis.jpg
  • mūsu mērķi uz Zemes,
  • garīgo vidi, kurp dvēseles dodas pēc nāves,
  • dvēseles–smadzeņu saikni,
  • dvēseļu biedriem,
  • dvēseļu ceļojumiem starp dzīvēm,
  • garu pavadoņiem,
  • veidiem, kā gari saistās ar dzīvajiem un mierina viņus,
  • kāpēc mēs izvēlamies konkrētos ķermeņus,

Maikls Ņūtons, Ph. D., (Kalifornija) bijis konsultējošs psihologs, hipnoterapeits un skolotājs vairāk nekā četrdesmit gadu. Viņš dibinājis Maikla Ņūtona Institūtu dzīves starp dzīvēm hipnoterapijai,  ir Garīgās regresijas sabiedrības dibinātājs un māca hipnoterapeitiem savus DSD paņēmienus. Viņš piedalījies vairākās radio un televīzijas pārraidēs, kā arī televīzijas Discovery kanāla raidījumos.
Sapņu pircējiem piedāvātā ideja izskatās šāda:
  • Mums ir nemirstīga dvēsele, kas paliek pēc nāves, saglabājot visu mūsu identitāti ar atmiņām.
  • Dvēsele spēj atstāt ķermeni arī dzīves laikā, tai skaitā regresīvās hipnozes iespaidā.
  • Mēs dzīvojam daudzas dzīves, nevis tikai vienu vai divas (kā kristīgajā koncepcijā - zemes un paradīzes vai elles).
  • Dvēselei ir izvēles brīvība, tai skaitā starp dzīvēm izvēlēties savu ķermeni.
  • Es, Maikls Ņūtons, var jums palīdzēt piedzīvot šos brīnišķīgos bezķermeņa dvēseles apzināšanās mirkļus un pārliecināties par manu vārdu taisnību. Esmu gids ekskursijās uz citu pasauli. Es aizvedīšu jūs pie jūsu tuviniekiem! Samaksa par to ir relatīvi neliela, toties emocionālais iespaids lielāks nekā apmeklējot eksotiskas zemes!
Daži sapņa pircēju viedokļi:
  • "Mani pārsteidza tas, ka grāmatās izlasīju to, par ko sen jau biju nojautusi. Bet te – viss aprakstīts sīki, detaļās. Man būtu interesanti uzzināt, ko es pati esmu darījusi savās iepriekšējās dzīvēs, un kādas tam tagad ir sekas."
  • "Ezotērika ir zināšanu ceļš, bet reliģija ir vergu ceļš. Lasot evangēlijus un pārējo "Bībelisko prozu", ir redzams, ka sačakarē galvu aitiņai, bet informācijas par Debesu valstību ir minimāli. Tāpēc gribētos zināt, vai kāds ir izlasījis šīs grāmatas? Jo pēc viņām lasīt Bībeli kā brieduma gados spēlēties smilšu kastē."

Daži Ņūtona sapņa kritiķa viedokļi: 
  • "Autora mēģinājumi izskaidrot dvēseļu pasauli ar fizikas terminiem nav nekas cits kā gudru vārdu savārstījums un pretrunīgas ideju interpretācijas. Piemēram, dvēseles tiek sauktas par rezonējošiem elektromagnētiskiem gaismas viļņiem, vai tikai par gaismu (izbrīnījos, ka netika piesaukta ektoplazma). Tad nu kvantu fizikas un Ņūtona mehānikas termini tika izmantoti kā nu pagadās, galvenais, lai gudri izklausās. Nerunāsim nemaz par to, ka šīm dvēselēm tiek pasniegtas ar strikti antropisku skatījumu. Dvēseles „redz”, sazinās telepātiski (bet nez kāpēc viņām jāsaskaras, citreiz tas nav obligāti), savā pasaulē ārpus laika un telpas (lai gan viņām tur laiks tomēr ir un telpa ar) viņas blandās riņķī spīdošu lodīšu veidā un dzīvo savos spietos. Šis lodīšu koncepts, gan tik bieži mijas ar dvēselēm, kas patur cilvēku izskatu, ka ir skaidrs, ka autors nav pievērsis uzmanību šai sižeta līnijai."
  • "Lai gan reinkarnācijas un dzīves pēc nāves ideja, man šķiet loģiska, par Maikla Ņūtona darbu un regresīvo hipnozi gribu teikt, ka grāmatā aprakstītais nekādā ziņā nevar kalpot par pierādījumu reinkarnācijai un dzīvei pēc nāves, jo šo grāmatu autors apraksta pacientu sniegtās liecības, kas ir fantāzijas. Turpretī autors šo iespēju izslēdz, pamatojot ar to, ka nevar būt, ka visu pacientu stāstījumos ir tik daudz kopīga. Bet, manuprāt, var būt gan, ņemot vērā, ka mūsu prāta saturu lielā mērā nosaka kultūra un vēlmes."
Mans sapņa kritiķa viedoklis.
Maikla Ņūtona grāmatā „Dvēseļu ceļojums. Dzīve starp dzīvēm” sieviete izmainītas apziņas (hipnozes) stāvokļa laikā atspoguļo savus dvēseles ceļojumus „paralēlajās pasaulēs”. Ceļojuma laikā viņa sastop savus sen mirušos paziņas, kas dotajā laikā jau sen ir aizsaulē. Aplūkosim vienu fragmentu:
Dr.Ņ.: Kā jūs uzzinājāt, ka tas ir tēvocis Čārlijs? Vai jūs atpazināt viņu pēc kaut kādām pazīmēm?
I.O.: (Satraukti rosās krēslā) Jā, jā, - viņš ir tāds, kādu es viņu atceros: jautrs, labs, mīļš – viņš ir blakus man.
(ķiķina)
Dr.Ņ.: Kas tur tik jautrs?
http://www.atena.lv/bil/dzivenuto_101213.jpgIO: Tēvocis Čārlijs ir tikpat resns cik agrāk.
Dr.Ņ.: Un ko viņš dara tālāk?
IO: Viņš smaida un stiepj man roku...
Dr.Ņ.: Vai tas nozīmē, ka viņam ir kas līdzīgs ķermenim?
IO: (smejas) Gan jā, gan nē. Es peldu un viņš arī.

Lai mēs atšķirtu sapni no īstenības (ja kāds to vispār grib), lietderīgi uzdot jautājumus:
  • Kā dvēsele var redzēt un dzirdēt, ja redzam tikai ar sarežģīto redzes sensoro sistēmu? Kā dvēsele var dzirdēt citu balsis, ja tam nepieciešams dzirdes aparāts? Ja cilvēkam nedarbojas kāds no redzes vai dzirdes sistēmas elementiem, viņa "dvēsele" nez kāpēc akla vai kurla (vai kurlmēma). Vai tad tas nepierāda, ka bez smadzeņu datora šādas funkcijas nav iespējamas?
  • Kā dvēseles var sarunāties, ja tām nav mēles un nav runas centru smadzenēs? Telepātiskas sarunas iespēju noliedz fakti, kad to nespēj darīt milzīgais skaits kurlmēmo uz pasaules. Viņi ir spiesti izmantot žestu valodu. Aklie spiest izmantot ar pirkstiem taustāmās Breila rakstu zīmes. Fizioloģija saka, ka runa, kas aizlido no sarunu biedra līdz mums, ir tikai gaisa viļņu svārstības, kuras iesvārsta bungplēvīti un dzirdes kauliņus. Tālāk ierosinās elektrisku signālu ķēde, kuru atšīfrēšanai nepieciešami noteikti smadzeņu centri (piemēram, tā saucamais Vernikes centrs). Ja cilvēkam runas atšifrēšanas centrs nedarbojas (runas sensorā agnozija), viņš dzird nesakarīgu troksni. Vai dvēseles uztver gaisa svārstības un tās atšifrē?
  • Viena lieta ir redzēt un dzirdēt, bet cita redzēto un dzirdēto atpazīt, ņemot vērā, ka tikai cilvēku smadzenēs ir sejas un balsu atpazīšanas "faili". Pie seju atpazīšanas "faila" bojājumiem (piemēram, asinsizplūduma gadījumā) slimnieki vairs neatpazīst nevienu savu radinieku. Kur tad paliek šī dvēseles atpazīšana cilvēkiem ar sejas agnoziju?
  • Kā var atpazīt citas dvēseles, ja tām nav sejas un nav savas balss un dvēseles ir tikai lodveidīgi enerģijas sabiezējumi? Bez materiālā ķermeņa un smadzenēm nav iespējama individualitāte un visām dvēselēm-enerģijas kūļiem jābūt pilnīgi vienādām.
  • Kā dvēsele var izjust satraukumu, ja trauksmes centri ir materiālajās smadzenēs?
  • Kā dvēselē pēc nāves var saglabāties emocionālā pieķeršanās tuvajiem cilvēkiem?  Tagad zināms, ka emocionālo pieķeršanos veido neiromediatori oksitocīns un vazopresīns. Oksitocīna evolūcija ir raksturīga pazīme visiem zīdītājiem.
  • Kur uzglabājas atmiņas? Zināms, ka atmiņas smadzenēs tiek iekodētas caur proteīna molekulām noteiktās smadzeņu vietās (kuras pēc līdzības ar datoru varam nosaukt par "failiem"). Ja šīs molekulas  vai centri tiek bojāti, slimnieks paliek bez atmiņas.
  • Par kādiem dārziem, augiem, zaļu zāli un dabas ainavām šie cilvēki (dvēseles) runā, kurus tie it kā redz „dzīvē starp dzīvēm”? Patreizējā fizika ir atklājusi, ka mēs varam redzēt zaļu zāli, kad saules gaismas fotoni (kas ir matērija) absorbējas un atstarojas no zāles (kas ir materiāla) un pēc tam saskaroties ar gaismas jūtīgām šūnām – vālītēm (kas arī ir matērija) mūsu tikpat materiālajās acīs un tā rezultātā vizuālās smadzeņu garozas centros (kas ir matērija) veidojas krāsaini attēli. Šie attēli saglabājas atmiņu centros kodētos proteīnos (kas atkal ir matērija).
  • Kā hipnotizētājs un hipnotizējamais hipnozes laikā spēj atdalīt atmiņas no iepriekšējām dzīvēm un dzīves starp dzīvēm (pat ja tādas patiešām ir) no patreizējo smadzeņu atmiņām un fantāzijām, kuras jaucas pa vidu? Ir zināms, ka hipnozes laikā cilvēks iegrimst  savu dzīves laikā iegūtu atmiņu un fantāziju pasaulē. Ja hipnozes subjekts saka „Tēvocis Čārlijs ir tikpat resns kā agrāk [pirms nāves]", kā Maikls Ņūtons atšķir, ka tas nav tikai cilvēka atmiņu tēls?
  • Par kādām „rokām” iet runa? Kur dvēselei, kas ir enerģijas kūlis, atrodas ārējā robeža? Apkampties var divi materiāli ķermeņi, kuriem ir robežas. Uz ādas ir receptori, kas apkamšanos sajūt un izjūt baudu. Diviem enerģijas kūļiem vajadzētu "iešļukt" vienam otrā, ka vairs nevarētu atšķirt "ne rīta, ne vakara".
  • Kā ārpusķermeniskā dzīvē veidojas taustes sajūtas, ja sajušana ir sensora programma materiālajās smadzenēs?
  • Kā tēvocis Čārlijs var būt jautrs, labs un mīļš, ja te nepieciešamas pozitīvo emociju programmas (kas ir bioķīmija) un senu paziņu atpazīšanas programma? "Mīļš" un "jautrs" ietver balss intonāciju (balss saišu stāvoklis), sejas mīmiku (sejas muskulatūras kustības un elektriska šķiedru uzlāde - inervācija).  Ja motorajos un emociju ekspresijas motorikas centros ir bojājums, cilvēkam veidojas ekspresīvā afāzija - nespēja izpaust emocijas un runu.  Otram cilvēkam nepieciešama emociju atpazīšanas programma. Ja šāda programma nedarbojas, veidojas emocionālā agnozija - cita cilvēka mīmikas un emociju neatpazīšana. Kur tad paliek dvēseles spēja atpazīt emocijas slimniekiem ar emociju agnoziju?
  • Ja ārpusķermeniskajā (garīgajā) pasaulē ir tik daudz materiālajā pasaulē novērojamu fenomenu, kapēc garīgās pasaules fenomenus nevar uztvert ar materiālajiem mērinstrumentiem? Varbūt labāks izskaidrojums  notiekošajam hipnozē ir tas, ka senajos laikos, kad izveidojās dvēseles un pēcnāves dzīves idejas, nezināja par ilūziju un atmiņu materialitāti?
Neirozinātnieki var secināt, ka formas (tievs/resns), 7 pamatkrāsas, atpazīstamo cilvēku sejas eksistē izmainītas apziņas stāvokļa subjekta atmiņās un fantāzijās. Cilvēks hipnozes laikā tik un tā paliek "savās smadzenēs", tikai ceļo pa savas iekšējās pasaules "internetu". Tāpēc regresijas hipnozes subjektam ik pa brīdim izšaujas, ka tēvocis Čārlijs ir resns, kaut arī ir enerģijas kūlis, ka viņiem ir ķermeņu robežas (smadzeņu garozas paura daivas ķermeņa kartes), ka viņi apkampjas un izjūt ķermeņu saskaršanās patīkamās sajūtas (oksitocīna neiromediatorā darbība, kad tas piesaistās pie noteiktiem receptoriem).
Slēdziens: balstoties uz šādiem jautājumiem un zinātnes atklātajiem faktiem, var teikt, ka Maikls Ņūtons ir sapņu pārdevējs, kas strādā un pelna savā privātpraksē, veido organizācijas un asociācijas,  vada apmācību kursus, pārdod savas sapņu grāmatas.Tā ir laba biznesa inovācija, balstoties uz ļoti senām idejām.

Šajā emuārā aprakstītā sapņu ideju kritika nenozīmē, ka sapņu idejas nedrīkst pārdot. Kritika tiek izteikta tikai ar mērķi, lai parādītu, kāpēc noteiktas idejas pieskaitītas pie sapņiem! 


Līdzīgās ziņas:

Maikla Ņūtona "Dvēseles dzīves ceļš " - viena jocīga sapņa sižets 



Papildus informāciju skat. populārzinātniskajās dokumentālajās filmās:

Krievu val.: 1) "Kā atbrīvoties no gēnu tirānijas". Filmā atspoguļota akadēmiķa Vladimira Skulačova (Владимир Скулачев) lekcija, kurā tiek aprakstīta hipotēze par apoptozi (šūnu pašnāvība) un fenoptozi - gēnu diktētu organisma pašnāvības vai novecošanas procesu. Savu projektu Skulačovs nosauca par 'Homo Sapiens liberatus' - no gēnu diktāta atbrīvotais cilvēks.

2) "Smadzeņu diktatūra". Filma atspoguļo patreizējos zinātniskos uzskatus, ka cilvēka personība, identitāte, tadošā domāšana, nežēlība, altruisms slēpjas nevis dvēselē bet smadzenēs. Kā veidots šis dators, tā jūtas un uzvedas cilvēks.

3) "Smadzenes un saprāts". Filmā neirofizioloģijas profesora Konstantīna Anohina lekcija par smadzeņu un saprāta vienotību. Tiek akceptēts fizikālais monisms, bet noliegts Platona un Renē Dekarta smadzeņu un dvēseles duālisms. Demonstrētajos materiālos var redzēt pētījumus par gēnu saistību ar nervu šūnām un atmiņas procesiem. Vārdu sakot, tiek atšifrēta nervu sistēmas matrices darbība. Nervu sistēmas matrice - tas jau arī ir reālais Matrikss.

4) "Smadzeņu noslēpumi: pēdējā mīkla". Filmā atspoguļota apziņas veidošanās smadzenēs elektrisko impulsu rezultātā. Viss kā televizorā - ja plūst elektriskā strāva, veidojas apziņas bildītes. Ja kāda smadzeņu daļa nedarbojas, kādas bildes daļas vai pikseļu iztrūkst. Redzami arī nu jau slavenie Libeta eksperimenti, kas parāda, ka apziņas gribas lēmums iestājas pēc tam, kad lēmumu pieņēma smadzenes (neapziņa). Kad pētāmais cilvēks izlemj nospiest pogu, var salīdzināt apzinātā lēmuma laiku ar neironu aktivitātes uzsākšanos. Eksperiments parāda, ka sākumā parādās neironu aktivitāte un tikai 0,5 sekundes pēc tam subjekts sajūt lēmumu kaut ko izdarīt. Tas nozīmē "brīvās gribas" ilūziju un matriksa dominanci pār apziņu.

5) "Smadzeņu noslēpumi: viss notiek caur smadzenēm". Filma parāda, kā izkrītot kādai neiroloģiskai smadzeņu funkcijai, var konstatēt attiecīgo failu, kas smadzenēs rada noteiktus priekšstatus. Piemēram, paciente ar amūziju nesaprot mūziku un nespēj to baudīt. Vai arī izmainoties neironu darbībai smadzeņu garozas pieres daivā cilvēks pēkšņi sāk gleznot un atklāj, ka viņam tas tīri labi sanāk. Atkal mainoties neironu darbībai gleznošanas talanti pāriet. Tāpat cilvēka apziņu var pēkšņi pārņemt neironu darbības ierosināti reliģiozi pārdzīvojumi vai paranormālā pieredze. Vai tad mēs to paši izvēlamies, ja palūkojamies tā dziļāk?

6) "Smadzeņu noslēpumi: domu skati". Filma parāda domu un iekšējo tēlu veidošanās mehānismus mūsu smadzenēs. Smadzenes ir dators, kas rada savas domu bildes. Citu cilvēku seju atpazīšana ir svarīga mūsu smadzeņu funkcija un filmā parādīts mehānisms, kāpēc cilvēki saredz seju uz Marsa, fotokartiņu plankumos kā spokus, pleķī uz sienas kā Dievmāti. Tai pašā laikā mehānismam salūztot cilvēks pārstāj atpazīt sejas (sejas agnozija).

7) "Smadzeņu noslēpumi: pirmais starp līdzīgajiem". Filma parāda kā smadzenēs veidojas spēja plānot savas darbības, saprast valodu un runāt, kā arī spēja iztēloties un radoši domāt.

8) "Smadzeņu noslēpumi: emocijas". Filma atspoguļo emociju darbību cilvēka smadzenēs: bailes, riebums, dusmas, neizpratne, romantiskā mīlestība u.c.. Arī emocijas ir parastas smadzeņu evolūcijas programmas. Emocijas mūs regulē un vada mūsu darbības.

9) "Smadzeņu noslēpumi: domas attīstība". Filma atspoguļo, kā domāšana saistās ar atmiņām. Bērna attīstības gaitā domāšanu nosaka neironu darbība. Iegūtās pieredzes rezultātā vienas saites starp neironiem nostiprinās, kamēr citas atmirst. Atmirušās vai neeksistējošās saites nozīmē iztrūkstošas noteikta veida domāšanas iemaņas.

14 comments:

  1. Man šī grāmata DVĒSEĻU CEĻOJUMS bija interesanta joman bija ārpus ķermeņa pieredze kurā biju šai pasaulē kur esam starp dzīvēm. Varu teikt ka grāmatā rakstītais ir patiess - gan apkārtējā vide, sajūtas tajā, dvēseļu formējums, komunikācija ar tām telepātiski.

    Es apciemoju šo dvēseļu pasauli ka satiktu sava vēl nedzimušā dēla dvēseli - kad atgriezos šai pasaulē kā pierādījumu nosūtīju SMS sievai par to ka mums būs dēls. Kā arī piepildījās. Tāpēc es zinu ka šāda pasaule eksistē un tā ir tāda kā šai grāmatā aprakstīts - man to pierādīt nevajag.

    Žēl ka neatbildēja uz manu jautājumu - kā man izdevās to pieredzēt dzīvam esot.

    AtbildētDzēst
  2. Labi, tikai kā Jūs atšķirsiet šo pārdzīvojumu no sapņa? Sapnī arī viss izskatās reāls un tomēr tas ir tikai sapnis (arī tad, ja nosapņo savu nākamo dēlu). Smadzenes spēj lieliski simulēt jebkuru realitāti un pilnīgi mūs apmānīt. Tāpēc reliģijas un ezotēriskās mācības dažreiz ir tik atšķirīgas savā starpā. Varbūt vērts apgūt kādus uzticamākus realitātes kritērijus?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Kā var atšķirt šo pārdzīvojumu no sapņa? Definējiet instrumentus un ātri sapratīsit ka jautājums ko uzdodat nav atbildes tāpēc kādēļ tādu uzdot?
      Tas ir tikai pašam nosakāms kad ir vienkāršs sapnis un kad ir cita veida pieredze.

      Kas attiecas uz konkrēto sapni ko redzēju - kad tas ar mani notika (vairāki gadi atpakaļ) mani absolūti neinteresēja nekas no ezotērikas un visa pārējā kas nav materiāls, arī pēc tā sapņa mani tas neinteresēja. Tā kā es nespēju nofantazēt to par ko vispār pats tai laikā neinteresējos.
      Ja es būtu pārņemts katru dienu ar šo tematu tad protams ka arī sapņos tas man attēlotos un tad nevarētu izšķirt - bet šai gadījumā es biju jauns džeks kuram pilnīgi neinteresēja nekas no šī temata.

      Un vēl es esmu pieredzējis arī citu "sapņus" kas piepildījās.
      Es izdzīvoju caur kāda cilvēka ķermeni 11. septembra notikumus, es biju tai ēkā un pilnīgi izjutu visu turbulenci kas norisinājās pāris sekundes pirms lidmašīnas ietriekšanās. Tas bija augustā un traģēdija notika kā jau zinām 11. septembrī. Arī tad es nesapratu kas tas bija par dīvainu sapni/pieredzi - izstāstīju savejiem bet gudrs netiku - vēlāk tikai sapratu šo sakarību.

      Tāpēc es varu apšaubīt kādā grāmatā rakstīto - jo tas nav mans - tas ir svešs un pie tam par naudu. Bet es nevaru noliegt to ko pats esmu piedzīvojis un zinu ka ir patiess. Es varu tikai skatīt pēc papildus informācijas kas varētu to izskaidrot.

      Dzēst
  3. Kā atdalīt sapņus no realitātes - atbilde ir. Tā ir kritiskās domāšanas apgūšana. Kritiskā domāšana ir galvenais atšķiršanas instruments. Izpētiet visu literatūru par kritisko domāšanu, tad sāciet to apgūt, kam aizies gadi. Tad paskataties uz saviem paredzējumiem no kritiskās domāšanas pozīcijas. Jūs atradīsiet, ka visam Jūsu teiktajam ir arī citi izskaidrojumi, Piedevām šie izskaidrojumi ir pierādāmi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Manuprāt ir tā ka tas kas nav pieredzējis Out Of Body Expierience neizprast šo tematu un savukārt tam kas to ir pieredzējis nav nepieciešami kādi mērinstrumenti.
      Manuprāt pastāv cilvēka prāts, kas spēj funkcionēt kritiskās domāšanas ietvaros un ir virsapziņa kas funkcionē dvēseles ietvaros. Es pats to esmu piedzīvojis un man personīgi nav nepieciešams to pierādīt. Veiksmi darbā pētot kritisko domāšanu - tā pilnīgi noteikti ir vajadzīga mūsu ikdienā, gluži tāpat kā kaukulators vajadzīgs tirgū tirgojoties, taču es kaukulatoram nejautāšu vai man izvēlēties dzīvot kopā ar izvēlēto sievieti.

      Dzēst
  4. Protams, ka neizprast. Katram naktīs ir sapņi, kurus neviens cits nav redzējis. Taču tas neliedz sapni ierindot ilūziju rindā.
    Veiksmi dzīvei ilūzijās, jo tā noteikti padara ikdienu garšīgāku tiem, kam kritiskās domāšanas nav.
    Strap citu, kalkulatoram arī nepiemīt kritiskā domāšana. Taču datoriem piemīt spēja izveidot virtuālas pasaules.

    AtbildētDzēst
  5. Šeit nepastāv zemes domāšanas loģikas, tas arī bojā cilvēku, ka prāts tiek ieslēgts tur, kur tas nav nepieciešams

    Sirdī slēpjas visas atbildes.
    Šī grāmata līdz manīm nonāca nejauši un turpināja satricināt "zemes" gūto pieredzi un iegūt jaunu - patieso, skaisto, jēgas un mīlestības pilno.

    Savādie notikumi ar mani aizsākās pirms gadiem 6, kad sāku just roku enerģiju, enerģijas bumbas, no pirkstiem izstaroto gaismu. Šobrīd pēc zemes gadiem man ir 28, esmu vīr. dzimuma. Kādā sapnī biju mazs puika, un atrados lielā baltā zālē, kur viscaur pie sienām bija ekrāni, bet galvenā vadības pults bija uz paaugstinājuma, mani pasauca Debešķigi skaista sieviete blondiem matiem, zilām acīm, spīdīgā apspilētā kostīmā, viņa teica, ka parādīs manu dzīvi. Pienācām pie tāda, kā 1m gara IPAD (der atzīmēt ka sapnis bija ap 2006.g un toreiz Ipad vēl nebija un Iphons manās rokās arī nebija nonācis). Pie šī ekrāna viņa šķirstīja manus dzīves fragmantus uz priekšu uz atpakaļ, arī no pieaugušiem gadiem, ar vienu tvērienu ielika mani šajā rullītī un analīzeja, ko es darīju pareizi, uzslavēja mani, vai arī izteica piezīmi. Sajūta, bija, ka esmu uz kosmosa kuģa. Kad pamodos nespēju apjēgt notikušo un biju saņēmis tik daudz vārdos neizsākumu emociju, šo sievietes seju atcerēšos mūžam (pēc skata kā no Plejādiešiem).

    2010 gadā nomira mana māte. Sajūtas pret kosmosu, enerģijām pastriprinājās. Sapņi kļuva dziļāki, intensīvāki.

    2012 gadā sākumā kādā no rītiem uz manas rokas parādījās simbols - spirāles formā, kā iededzināts un mazliet mitrs. Mēģināju izberzt, nepārgāja. Pārbaudīju 10 reizes gultas veļu - nevienas pogas!!! Mēģināju nobildēt, cik ar telefonu varēja. Zīme pazuda pēc aptuveni 8h. Tikai vakarā atcerējos, ka mani sapnī atbrauca apciemot savādie cilvēciņi ar zelta kupoliem.

    2012 g. vasarā pie manis nonāca šī Maikla Ņūtona grāmata. Un mana pasaule turpināja mainīties arvien steidzīgākiem soļiem, jo:
    1) tur ir aprakstīta šī zīme un ko tā nozīmē, un kas to nēsā..
    2) vienā no pēdējām nodaļām ir aprakstīta šī zāle ar lielajiem ekrāniem un dzīves pārtišanu...

    Un tikai tagad es saprotu, ka tas ir tikai sākums jaunā izzināšanai. Tādu lietu ar mani ir noticis daudz, arī attiecību jomā ar pretējo dzimumu. Plānoju sākt rakstīt grāmatu. Meklēju domubiedrus ar ko padzert tēju, parunāt.

    "Es ticu, kad mēs raugāmies zvaigznēs, tās arī raugās uz mums"

    Oskars/Divasdveseles(at)gmail.com

    AtbildētDzēst
  6. Manuprāt, ir ļoti grūti izskaidrot 'citas' pasaules ar mums piejamo, zinātnisko informāciju. Tas būtu kā mēģināt vērtēt koka sakņu sistēmu, pamatojoties uz mūsu zināšanam par kaķu barības sastāvu. Jocīgs piemērs, bet nu ceru, ka doma saprotama.
    Kas varēja radīt tik sarežģītu veidojumu kā cilvēka organisms?

    AtbildētDzēst
  7. Citās pasaulēs notiekošo, pilnīgi pareizi, mēs nekādi nevaram konstatēt, tāpēc jebkas par šo tēmu ir tikai mūsu prāta sapņi.
    Turpretim par cilvēka organisma izveidošanos zinātnei zināms ļoti daudz. Piemēram ģenētika ir atklājusi, kā tiek būvēts organisms no pamata dzīvības koda. Embrioloģija izpētījusi organisma būvēšanas detaļas, tā sakot, uz konveijera šūnas dziļumos. Bioloģiskā evolūcija, dabiskā atlase, dzimumatlase un grupas atlase parūpējās par to, lai organisma uzbūve un daudzveidība progresētu no vienas sugas līdz otrai, kamēr radās cilvēka organisms ar visām sarežģītajām smadzenēm, ieskaitot arī domu, fantāziju, kreativitātes, sapņu procesus. Interesantiem jāiepazīstas ar katru no šīm zinātnēm detaļās, ieskaitot visus pierādījumus un to iegūšanas metodikas. Tikai šai gadījumā var tikt apgūta kritiskā domāšana un zinātniskā domāšana, kas ļaus dalīt nost īstenību no sapņa.

    AtbildētDzēst
  8. Cien. Artūr, varbūt ir iespējams papētīt šo faktu vairāk?
    Piedošanu par linku uz dzelteno presi, bet...

    http://rus.tvnet.lv/hi_tech/nauka/213756-uchjenije_dokazali_zhizn_poslje_smjerti_jest?utm_source=www.tvnet.lv&utm_medium=self_ads&utm_campaign=Selfads_in_www.tvnet

    AtbildētDzēst
  9. Links uz dzelteno presi nav piedodams. Zinātniskie pētījumi un pierādījumi meklējami žurnālos kā "Science" un līdzīgos. Ja kāds pierādīs zinātniski dzīvi pēc nāves, zināms būs visai pasaulei un iegūta Nobela prēmija. Piedevām Nobela prēmija būtu vairākās disciplīnās uzreiz: fizika, medicīna un fizioloģija. Nebūtu otra tik svarīga atklājuma visos laikos. Esat dzirdējuši par to, ka kādam tāda piešķirta?

    Pirms lasīt dzelteno presi, iesaku izpētīt pierādīšanas metodiku, kritērijus (ja es uzrakstīšu, man tāpat nenoticēsiet).
    Vai tiešām Jūs domājat, ka man būtu kādas pretenzijas pret nemirstību, ja būtu kaut neliels reāli pierādīts pamats uz to cerēt? Ja Jūs domājat tā, tad varu atklāties - es labprāt vēlētos, lai man būtu nemirstīga dvēsele (divas dvēseles nu gan būtu par daudz).

    AtbildētDzēst
  10. Man atbilde uz Artūra komentāriem būtu šāda:

    No akla cilvēku pārliecināšanas, ka jūra ir zila neiegūs neviens - ne es, ne arī aklais cilvēks. Zilā krāsa nav daļa no tās pasaules kurā vienīgā gaisma ir tumsa. Un mums nekad nevajadzētu aizmirst ne jau jūra ir zila, bet drīzāk jūra atspoguļo debesis. Tā ir iekārtots Visums.


    AtbildētDzēst
  11. Varbūt jūra atspoguļo saules starus?

    Varbūt tas atspoguļojas tikai "redzīgā" cilvēka smadzeņu garozā?

    AtbildētDzēst
  12. Godājamais Arti-Jūs nevarat izskaidrot pats savu dzīvi un tās jēgu.,ļoti Jums lieku pie sirds nemanipulēt ar dogmām un tikai zinātnisku pieeju visam.Gara pasaule ,ko Jūs itkā asociējiet ar smadzeņu disfunkciju vai sapņiem nav viens un tas pats.Diezgan drīz Jūs pats to sapratīsiet!Uz tikšanos......

    AtbildētDzēst