Kā var izskaidrot šī šausmu sapņa komerciālo efektivitāti?
“Senajā Ēģiptē ļaunums tika saistīts ar smagumu. Piemēram, ja cilvēks bija izdarījis kaut ko sliktu, viņu mocīja sirdsapziņa un viņš jutās smagi, bet, ja paveica kaut labu, – viegli.
Arī senie romieši ticēja mirušo pazemes valstībai, un nokļūšana tajā nebija atkarīga ne no labiem, ne sliktiem darbiem. Tēlaini un interesanti pazemes valstība attēlota sengrieķu mitoloģijā, kur mirušo valstības valdnieks bija Aīds un pazemes valstība – Aīda. Uz turieni mirušo dvēseles nogādā Hermejs, bet ieeju sargāja Kerbers. Mirušo dvēseles nokļuva pazemē, šķērsojot Stiksas upi, pār kuru pārcēla laivinieks Hārons. Par pārcelšanu viņš prasīja nelielu monētu, tāpēc tādu mēdza palikt mirušajiem zem mēles. Tiem, kam monētas nebija, uz visiem laikiem nācās palikt tuvējā krastā. Triju ceļu krustojumā tiesu pār mirušajiem sprieda Minijs, Radamantijs un Aiaks. Tās dvēseles, kas nebija nedz labas, nedz ļaunas, devās uz asfodeļu pļavu, ļaunās aizsūtīja uz Tartaru, bet varonīgās vai svētītās nonāca Elisija laukos. Dzīvajiem iekļūt mirušo valstībā izdevās ļoti reti, tas bija pa spēkam tikai varoņiem – Hēraklam, Odisejam, Enejam, Orfejam un Tēsejam.
Toties, attīstoties kristietībai, elles aina kļuva arvien detalizētāka un šausmīgāka. Interesanti arī, ka Bībelē nekur neparādās velns ar ragiem, šis tēls nepārprotami radies pagānisko ticējumu iespaidā. Daudzas senās kultūras ar ragiem iztēlē apveltīja ļaunuma dievus un dēmonus, un tieši tur meklējama kristiešu ragainā velna izcelsme.
Kā cilvēki iegādājas sapni par elli?
Kā noskaidrojušas zinātnes par cilvēka uzvedību, svarīgākais faktors ir cilvēku vēlme piederēt grupai un dalīt grupas vērtības. Ja grupa dzīvo kopējā sapnī - mītā vai reliģiskā sižetā - arī indivīds gribot negribot šo mītu iegādājas. Te nostrādā cilvēka iedzimta īpašība - suģestējamība. Suģestējamība nozīmē nekritiska sabiedrības līderu uzskatu pieņemšana. Tāpat kā nakts sapņos izpaužas dienas pārdzīvojumu atlikumi, tā arī dienas sapņi ir dienā iegūtu iespaidu atspulgs.
Kāpēc cilvēki iegādājas sapni par elli?
Tas ir viens no interesantākajiem jautājumiem cilvēka uzvedības izprašanai. Visdrīzāk ietekmē vēlme izvairīties no draudošām briesmām. Zinot, ka priekšā būs nepatikšanas, cilvēks spēj modificēt savu uzvedību. Elles šausmas darbojas kā brīdinājuma signāls nepareizai uzvedībai. Tāpēc cilvēki nopērk šo ideju, lai noskaidrotu, ko nevajag darīt. Faktiski, līdz ar elles šausmu sapni tiek ietirgota vēlamās uzvedības shēma - pakļaušanās kopējām grupas uzvedības normām. Te it kā nebūtu nekādu problēmu.
Tātad - gribi nopelnīt lielu naudu kā sapņu pārdevējs - iemācies iebarot cilvēkiem šausmu sapni par elli kopmplektā ar patentētām metodikām izvairei no tās! Izdomā savu efektīvu metodi, kā tur nenokļūt, un pārdod savas konsultācijas mazumā un vairumā. Patreiz, dabas apokalipses gaidu laikmetā, pircēji šai sapņu idejai aizvien vēl ir pieejami.
Pasteidzies, sākuši darboties arī konkurenti!
Kas varētu norādīt, ka elles sods ir tikai sapnis?
Kritiķu viedoklis:
- Nav nekādu zinātnisku pierādījumu ne par elles, ne par paradīzes eksistenci ārpus cilvēku prātiem.
- Nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka var eksistēt pārdabiskas personas apziņa (Dievs, Sātans, enģeļi) bez smadzeņu palīdzības.Tāpat kā televizora bildītes nevar eksistēt bez televizora vai datora.
- Nav nekādu zinātnisku pierādījumu par nemirstīgas dvēseles esamību un mirušas apziņas iespēju augšāmcelties savos ķermeņos. Pilnīga iepriekšējā ķermeņa rekonstrukcija ar visām iepriekšējām atmiņām būtu cits cilvēks - kopija, lai gan domātu par sevi tāpat kā mirušais oriģināls.
- Nav iespējama taisnīga sodu sistēma visiem grēciniekiem nospraužot tikai vienu sodu - mūžīgas elles mocības. Pat nepilnīgā cilvēku sodu sistēma paredz arkārtīgi daudzveidīgus sodus izejot no nodarījuma smaguma.
- Mūžīgas elles mocības ir neizmērojami negantāks sodīšanas veids nekā Staļina gulagi vai Hitlera koncentrācijas nometnes (pamēģiniet iedomāties mūžības ilgumu). Visu diktatorisko iekārtu spīdzināšanas metodes ir tikai kūrorts salīdzinājumā ar spīdzināšanu mūžības garumā.
- Nav taisnīgs tas sods, kura sekas cilvēks neizprot. No islama viedokļa, piemēram, kristieši nodarbojas ar elkdievību (pielūdzot cilvēku - Jēzu Kristu, slavinot un gleznojot cilvēkus mākslas darbos). No kristietības viedokļa cilvēks, kurš mēģina nodibināt kontaktu ar savu mirušo mīļoto spiritisma seansa laikā, nodod sevi nelabajam. Ellē var nonākt, ja cilvēks dzimšanas nejaušības pēc pieder citai reliģijai (piemēram, pagāniem). Nav taisnīgs arī tas sods, kurš uzliek atbildību par neskaidriem kritērijiem.
- Sodītāji, vienalga Dievs vai Sātans, nav savus sodīšanas kritērijus pateikuši visiem zemeslodes iedzīvotājiem vienādā un skaidri nepārprotamā apmērā. Neskaidrus un pretrunīgus sodīšanas kritērijus apkārt izplata visdažādākie sapņu pārdevēji (pagātnē, tagadnē un nākotnē). Tamdēļ pēc cilvēku saprātam pieejamajiem taisnības kritērijiem elles mokas nekādā veidā nevar nosaukt par taisnīgas tiesas izpausmi: pirmkārt, sods ir pilnīgi nesamērojams ar nodarījuma smagumu pie, otrkārt, neskaidriem ideālās uzvedības kritērijiem, kurus, treškārt, izplata nevis personīgi pašas pārdabiskās personas, bet gan materiāli ieinteresēti cilvēki, un, ceturtkārt, sods būs jāizcieš grēcinieka ķermeniskajai kopijai nevis pašam oriģinālam.
Taču nekādi kritiķu veselā saprāta argumenti neatturēs cilvēkus iegādāties sapņus, kurus tie sev vēlas, tai skaitā arī absurdus šausmu sapņus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru