Lieldienu sala ir viena pasaules izolētākajām vietām. Tā atrodas 3600 km no Čīles krastiem un 2075 km no tuvākās apdzīvotās salas Pitkērnas. Sala i Gomesa atrodas 415 km uz austrumiem, bet tā ir neapdzīvota.
Kādreiz salu klāja palmu meži un līdz šim pastāvēja viedoklis, ka mežu iznīcināšanā vainojami salinieki, kas koksni lielos daudzumos izmantojuši statuju uzstādīšanai. Eksperimentālā arheoloģija ir pierādījusi, ka statujas varēja būt transportētas ar "Y" formas koku rāmju palīdzību (sauktu par miro manga erua) uz uzstādīšanas vietu. Rapanujiešu tradīcijas metaforiski atsaucas uz garīgo spēku (mana), ar kura palīdzību moai ir "gājuši" no karjera uz uzstādīšanas vietu.Par moai sauktās iespaidīgās akmens statujas, kas padarījušas Lieldienu salu pasaulslavenu, tika izkaltas relatīvi īsajā salas uzplaukuma periodā. Kopsummā ir uzskaitītas 997 monolītas akmens statujas pašā Lieldienu salā, kā arī muzeju kolekcijās citur pasaulē.
Tikai ceturtā daļa visu statuju tika uzstādītas. Apmēram puse joprojām atrodas Rano Raraku akmeņlauztuvēs un pārējās dažādās salas vietās, iespējams, pamestas transportējot. Milzīgo statuju transportēšanai tika izmantotas miro manga erua - "Y" formas kamanas ar šķērskokiem, kuras vilka ar ap statujas kaklu apsietām no hauhau koka mizas izgatavotām tauvām. Statujas pārvietošanai, atkarībā no tās izmēra, bija nepieciešami 180 līdz 250 vīru. Ap 50 no šodien stāvošajām statujām ir no jauna uzstādītas mūsdienās. Vissvarīgākās rapanujiešu mīti-sapņu tēmas un sapņu tēli bija:
- Tangata manu, Putncilvēka kults, ko praktizēja līdz 1860.gadiem.
- Make-make, Putncilvēka kulta galvenā dievība.
- Aku-aku, svēto ģimeņu alu sargi.
- Moai-kava-kava, garaušu rēgi.
Lieldienu salā arheologi atrada alas ar pirmiedzīvotāju kauliem no Polinēzijas (ko sprieda pēc kaulu DNS atliekām). Iezemieši ieradās 500-1000. mūsu ēras gados. Iedzīvotāju skaits sasniedza 20 000. Arheoloģiskā izpēte parādīja, ka iezemieši sākumā uzcēla statujas, tad celtniecība tika pārtraukta. Ar šo brīdi cilvēku darbība pārgāja pazemes alās.
Uz salas pētnieki atrada un aprakstīja ap 320 alas. Lai gan bija virszemes būves, visās alās cilvēka darbības pazīmes. Tas arī norādīja, ka cilvēki no virspuses aizgāja dzīvot pazemē.Sākumā draudzīgā statuju būves laika salas sabiedrība bija uzsākusi savā starpā karot.
Pētnieki pazemē atrada kokosriekstu čaumalu krājumu, lai gan uz salas mūsdienās nav palmu. Tās auga lielā daudzumā statuju būvēšanas laikā. Iznāca, ka koki tika izcirsti gan ēku būvei, gan statuju pārvietošanai.Dažas statujas ir pat 8 m augstumā, līdz 10 tonnu (!!!) svarā. Statuju palika aizvien vairāk un vairāk, lai slavinātu senčus (sapņu ideja saucās - aizsargājošo senču kults). Daudzas statujas tā arī palika nepabeigtas. Viena no statujām milzenis 7 stāvu mājas augstumā. Tas norādīja uz pilnīgu statuju būvēšanas neprātu, nerēķinoties ar salas resursiem.
Pāris gadsimtu laikā visi koki Lieldienu salā izzuda (mūsdienās tas tika nosaukts par ekocīdu). Bez koku ēnas visi virszemes dzeramā ūdens avoti izzuda. Sapņu pārdevēju - šamaņu - idejas radīja nelabojamu kļūdu. Salas iedzīvotājiem pat pietrūka koku, lai uzbūvētu laivas zvejošanai. Tika iznīcināti visi salas putni ar visām olām. Sākās bads un nāve. Attīstījās kanibālisms. Aizbēgt nevarēja. Lieldienu sala no paradīzes tapa par elli.
Kad viens klans kardarbības laikā uzvarēja otru, uzvarētā klana akmens statujas tika apgāztas, sadauzītas, tām tika izdauzītas acis (lai likvidētu to garīgo enerģiju).
Ar laiku izveidojās jauns sapņa sižets - putncilvēka kults. Klanu vīrieši sacentās, lai atrastu svētā putna olu. Vietējo klanu čempioniem bija jāaizpeld caur sarežģītām straumēm līdz 2 km attālumā esošai salai un jāatrod putna ola. Meklēšana dažreiz turpinājās 2 nedēļas. Olu atradušais tika paziņots par uzvarētāju un atbilstošais klans tika pie valdīšanas pār salu uz vienu gadu. Nākamajā gadā atkal tika rīkotas sacensības, kad vara mainījās jaunā uzvarētāja virzienā. Jaunais sapnis - cilvēka-putna kults apstādināja savstarpējos karus un salas iedzīvotāju pašiznīcināšanos līdz eiropiešu atnākšanai. Šis sapnis bija progresīvāks par iepriekšējo, jo izveidoja zināmu varas demokrātiju.
Mūsdienās izveidota Lieldienu salas mājas lapa un Lieldienu sala ir ieslēgta pasaules noslēpumaināko vietu sarakstā.
Tas ir interesanti, kā cilvēkus spēj mobilizēt sapnis. Lieldienu salas sapņu pārdevēju grandiozie projekti salīdzināmi ar Naska tuksneša zīmējumiem vai piramīdām. Tāpat kā Naska civilizācijai, arī Lieldienu salā paveiktais gigantiskais darbs rosināja mūsdienās cilvēkus domāt, ka te palīdzējuši citplanētieši. Veikuma milzīgie apjomi lika domāt, ka ar primitīviem darbarīkiem to paveikt ir neiespējami.
Lieldienu salas vēsture parāda, ka sapņu pārdevēju grandiozitāte diemžēl izmaksāja pārāk dārgi. Šai gadījumā bankrotu piedzīvo ne tikai sapņu pārdevēja biznesa uzņēmums, bet arī visa tauta, kura šīs idejas iegādājās lietošanai. Atmošanās jeb sapņa nomaiņa notika par vēlu.
Jā, par to varētu runāt tikai kā par kādu vēsturisku notikumu, ja vien vēsture neatkārtotos mūsdienās, tikai citādās formās. Sapņi ir gan pievilcīgi, gan bīstami ar savu efektivitāti uz cilvēka prātu.
Līdzīgās ziņas:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru