svētdiena, 2012. gada 7. oktobris

Sapņu pārdevēju mīts vai patiesība - esam pēc Dieva ģīmja un līdzības?

Sapņu pārdevēji ļoti bieži mēģina ietirgot mums šādu ideju-preci:

"26 Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū."
27 Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja." (Pirmā Mozus grāmata).
(Bībeles biedrība.lv).

Līdz ar to mums jācer, ka pēcnāves dzīvē mēs varētu pavadīt interesantās sarunās ar pašu Dievu. Pietiekoši liels skaits cilvēku visās monoteistiskajās reliģijās ir pat uzskatījuši, ka atradīsies pie Dieva labās rokas (tas nozīmē - būs pastāvīgi Viņa tuvumā).

Pieņemsim, ka Dievs tiešām eksistē. Cik liela ir varbūtība, ka mēs patiešām kādā ziņā esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības?

Senās tautas, piemēram, grieķi, dievus zīmēja ar cilvēka ķermeņiem un cilvēka grēkiem, vājībām (sekss, tieksme uz incestu, agresija, greizsirdība, skaudība, slepkavnieciskas noslieces). Šie dievi tiešām bija pēc "mūsu ģīmja un līdzības".
Monoteistisko reliģiju jūdaisma, kristietības un islama Dievs esot savādāks. Tam nevarot būt fiziskā ķermeņa. Citādi mēs jau būtu viņu lokalizējuši kaut kur kosmosā (atceramies Gagarina izsaucienu, ka Dievu viņš te neredzot). Nebūtu iedomājams, ka Dievam, kas radījis visu, būtu nepieciešamas plaušas (kas elpo skābekli un bez tā sākt trūkt elpa), sirds (kas pumpē asinis), nieres (kas izvada urīnu), dzimumorgāni (kas domāti nodarboties ar seksu un vairoties), utt. Dievam nebūtu vajadzīgas pat smadzenes, citādi tam draudētu smadzeņu darbības traucējumi un slimības. Bez tam smadzenes caur limbisko sistēmu rada emocijas un tātad tās vadītu Dieva apziņu, tāpat kā smadzeņu limbiskā sistēma rada emocionālas vētras cilvēka apziņā. Un, vispār, smadzenes ir radītas no matērijas. Bet matēriju Dievs radīja pēc tam, kad jau pats bija.

Tātad mēs nevaram būt līdzīgi Dievam ar savu ķermeni un smadzeņu darbību.

Atliek versija, ka mēs esam pēc Dieva tēla un līdzības kaut kā psihiski. Tikai kā?

Vai cilvēkiem ir līdzīgas psihiskās spējas kaut ko radīt? Mēs zinām, ka nē. Daži iluzionisti un burvji it kā rāda, ka spēj ietekmēt matēriju tikai ar psihisko enerģiju vien. Taču iluzionisti saka, ka tas ir tikai triks un acu apmānīšana. Un, bez tam, visi efekti ir niecīgi. Viss beidzas ar sērkonciņkastītes pabīdīšanu (Ņinas Kulaginas kino triks), vai elektriskās lampiņas aizdegšanu. Daži mēģina atstāt levitācijas iespaidu, paceļoties virs zemes kādu metru.
Bet kā ir ar kaut nelielas planētas radīšanu? Nu tādu triku nespēj neviens cilvēks. Runā, ka Sai Baba (kā dieva inkarnācija) esot materializējis daudzas lietas. Taču tie bija nieki (konfektes, gredzeni, svētie pelni), kuras var veikt jebkurš iluzionists. Paskaitieties, ko veic Dinamo, un varat redzēt, ka dieva inkarnācijai Sai Babam līdz tam stipri tālu.
Skat. Dinamo staigā pa ūdens virsmu. (Walking on water trick revealed).
Veic ar ķermeni neiedomājamas lietas, levitē.
Liek priekšmetiem lidot.
Iet cauri logam.
Teleportējas.

Protams, ka nekas nenotiek pa īstam. Cilvēki nevar pārvarēt fizikas likumus arī ar prāta enerģijas koncentrēšanu. Tādējādi nekāda līdzība ar Dievu nav saskatāma. Kur nu vēl spēja radīt visu visuma ar matēriju, vai vēl piedevām multivisumus.

Vai mēs esam līdzīgi Dievam intelektuāli? Arī to nekādi nevar iedomāties, atceroties, cik maz mēs zinām.
Varbūt morāle mūs vieno? Lieki teikt, ka cilvēki nespēj vienoties, kāda morāle būtu vistaisnīgākā. Katrs cilvēks un veselas tautas dzīvo pēc saviem priekšstatiem par morāli. Ir zināms, ka cilvēks labāk izturas pret saviem bioloģiskajiem bērniem nekā svešiem, pret saviem radiniekiem labāk nekā svešiem, pret pazīstamiem cilvēkiem labāk nekā nepazīstamiem, pret sava etnosa vai nācijas pārstāvjiem labāk nekā sveša etnosa, pret savas reliģijas pārstāvjiem labāk nekā citas reliģijas pārstāvjiem. Tas ir tālu no taisnīguma. Tiesa gan, sapņu pārdevēji arī Dievam pieraksta līdzīgas īpašības, jo Viņam ir izredzētas tautas un izredzētie cilvēki (mesijas). Tomēr jāšaubās, ka Dievam būtu kāds motīvs izvēlēties dažus labāk pār citiem. Visas reliģiju domstarpības un kari radušies no tā, ka mesijas -sapņu pārdevēji proponē, ka viņus izvēlējies Dievs, lai liktu nodot vēsti cilvēcei. Elementārā loģika saka, ka ja Dievs gribētu mieru un vienprātību, Viņš katru vēsti nodotu visiem zemeslodes cilvēkiem, sākot ar slepkavām un beidzot ar Č.Darvinu, A.Einšteinu, M.Planku un visiem pārējiem zinātniekiem. Taisnīgs Dievs nekādi citādi nerīkotos, ja vien nav amorāls vai arī mūsu priekšstati par taisnīgumu ievērojami atšķiras.

Vienīgā līdzība varētu būt apziņa un pašapzināšanās. Dievam vajadzētu piemist spēja apzināties sevi kā atsevišķu personu vai kaut kā tamlīdzīgi. Arī cilvēkiem piemīt pašapzināšanās spēja kaut kādā mērā. Taču cilvēkam piemīt 2 problēmas: pirmkārt, cilvēkus vada zemapziņa, smadzeņu neironi, emocijas, instinkti, kura īsto mērķi viņi neizprot. Dievs, savukārt, kā skaitās, ir pilnīga apziņa, jo viņam neeksistē zemapziņa. Viņu nevada kaut kādi slēptie motīvi. Viņu nevarētu vadīt nekādi pat apzināti instinkti - ne heteroseksuāli, ne homoseksuāli, ne biseksuāli, ne pedofīli.
Otrkārt, cilvēka apziņai piemīt pašapmāna funkcija (piemēram, katras reliģijas piekritējs uzskata, ka viņa reliģija ir pati patiesākā). Tātad cilvēka pašapzināšanās ir ļoti ierobežota. No šejienes arī cilvēku morālo spriedumu kļūdas. Dievam, savukārt, nevajadzētu piemist jebkādai pašapmāna funkcijai.

Bez tam pastāv versija, ka Dievam var nepiemist pašapzināšanās. Ka Dievs ir līdzīgs kādam bezpersoniskam likteniem vai karmas ratam, tad Tas funkcionē kā internets - satur daudz informācijas, bet sevi neapzinās. Arī šai versijā cilvēks nav pēc būtības Dievam līdzīgs.

Pastāv iespēja, ka uz citām planētām ir arī augsti, vēl augstāk attīstīts intelekts, kas nemaz nav līdzīgs mums - ne fiziski, ne psihiski, ne garīgi. Cik līdzīgāki Dievam būs citplanētieši?

Pēdējais arguments - cilvēki tic neredzamam Dievam. Vai Dievs pats tic neredzamam Dievam un pavada dzīvi lūgšanās? Manuprāt nozīmīga atšķirība, ka Dievs nav ticīgais. Tātad Dievs ir ateists un zinātnieks.

Secinājums ir tikai viens. Cilvēks nekādi nevar būt kaut cik līdzīgs Dievam. Ideja par līdzību dzimusi tikai sapņu pārdevēju lielummāniskajā narcismā. Un cilvēkam gribētos iztēloties sevi kā Dieva domubiedru. Taču, ja Dievs eksistētu, Viņam pat ar Einšteinu būtu bezgala garlaicīgi. Kā mums ar skudru. Intelektuālās atšķirības (kristietība saka, ka mēs atdzimtu savos ķermeņos) būtu bezgalīgi daudz reižu lielākas kā atšķirības starp cilvēku un tā labāko draugu suni.

Ja Dievs gribētu kādu radīt pēc sava tēla un līdzības, viņš radītu ....  Otru Dievu !!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru