Blogā ievietoto Bībeles dīvainību top 10

Bībele ir pasaulē vispārdotākā sapņu pārdevēju grāmata: 2,5 līdz 6 miljardi eksemplāri (pēc Wikipēdija ievietotajiem datiem). Tā bija pirmā Gutenberga iespiestā grāmata. Un tā vienmēr tika uzskatīta par svētu, kā arī gudrības un labestības avotu. Bloga SP bībeles izpētē, lai cik rūpīga bija skatīšanās, neko gudru un labestīgu neizdevās atrast. Tikai atrastas tikai neskaitāmas dīvainības kā dievs nez kāpēc sajauc cilvēkiem valodas (un tamdēļ cilvēku kari turpinās vēl joprojām, ieskaitot Latvijā), kā  pa zemi kādreiz klaiņoja Dieva dēli, milži un dažādi mitoloģiski nezvēri (Hmm, kur tad tie palika mūsdienās? Izrādās ne tikai dinozauri pazuduši), vai, ka dievs ir uzpērkams un ošnā dūmus, reaģējot uz Noasa saceptajiem zvēriņiem (šī ziņa topa 11.vietā). Tāpēc blogs SP izveidoja bībeles lielāko dīvainību top 10:

10.dīvainība - Dievam neveicas ar fizikas likumiem. Nu patiešām, lai nu kas, bet ne jau viņš ir tas, kurš nepārzin fiziku un bioloģiju! No sākuma radās gaisma, pēc tam tikai spīdekļi, bet pēc tam cilvēku acis un smadzenes, kas redz fotonus kā gaismu. Pirms tam dievs dzīvoja iekšējā un ārējā tumsā.  Varbūt te kāds slikti mācījās skolā?

9. dīvainība - Jozus grāmata, kurā nezināma balss - Tas Kungs - liek Mozus pēctecim Jozuam nogalināt gan vīriešus, gan sievietes, gan sirmgalvjus, gan bērnus, gan mājlopus, kuri pieder neizredzētai tautai. Šī bībeles nodaļa ir pirmā un lielākā kautiņgrāmata pēc lozunga "drang nach osten". Dīvaini, vai nu balss piederēja Hitlera prototipam vai arī kādam bija šizofrēnija. Vai tiešām jāklausa katrai balsij no tumsas?

8. dīvainība - 2.kautiņgrāmata - jūdu varonis Simsons nosit tūkstoš vīru ar ēzeļa žokļu kaulu. To nespēja ne Džekijs Čans, ne Brūss Lī. Bet mēs zinām, ka ar Simsonu sacensties varētu Herakls, Iļja Muromietis, Lāčplēsis. Taču, ka gluži kā Lāplēsim nocērt ausis, tā varonim Simsonam vajadzēja tikai nodzīt matus, lai tas savu brīnuma spēku zaudētu. Lai gan Lāčplēsim viņa ausīs bija kāds īpašs Spēks, Simsonam tur bija pats Dievs! Taču šis dievs Simsonu uzmeta, jo negribēja turēties uz Simsona plikā paura un formāli turējās pie Simsona solījuma dievam, nez kāpēc, nekad negriezt matus. Tas nekas, ka Simsona matus naktī slepus nogrieza jūdu naidnieki filistieši (grieķi). Neturi zvērestu - saņem sodu!

7. dīvainība - Cilvēks Jēkabs cīnās ar Dievu un uzvar!. Sākumā Jēkabs sastrīdas un cīnās ar kādu kungu, kurš staigā pa nakts tumsu. Nu kas cits varētu naktī klaiņāt pa saviem valdījumiem, je ne dievs? Dievs, kā tāds vampīru ķēniņš, izbīstas no austošās saules gaismas un lūdzas Jēkabam, lai viņu atlaiž. Jēpis tagad paliek 'Izraēls' - tas, kurš cīnījās ar dievu! Tas bija krutāk nekā Simsona varoņdarbi.

6. dīvainība - trīs dienu Jona ceļojums zivs vēderā. Pēc tam dievs visžēlīgi lika zivij Jonu izvemt. Vēmekļiem apvītais Jons dzīvs un laimīgs, pārvarējis skābekļa trūkumu un zivs kuņģa skābes, turpinot pielūgt dievu, atkal nonāk saules gaismā. Tika dieva pārmācīts, vārdu sakot. Kāpēc dievs šo mehānismu vairs neizmanto mūsdienās? Izskatījās diezgan efektīvi.

5. dīvainība - no Ādama ribas tiek klonēta Ieva. Pēc tam šajā divu vienolas dvīņu incestā dzimst visa cilvēce. Bet pēcnācēji, kas nāk no tuviem ģenētiskiem radiniekiem, parasti rodas ar visādiem ķermeņa un intelekta defektiem. Nujā, laikam tāpēc cilvēki savā uzvedībā nav ideāli un nevarēs sekot dieva priekšrakstiem. Ko var paņemt no ģenētiski nepilnvērtīgajiem?
Tikpat dīvaina ir dieva apvainošanās par aizliegtā augļa baudīšanu un nespēja paredzēt nākotni, kurā čūska pavedinās Ievu. Sākumā dievs samelo, pēc tam mētājas ar nolādējumiem kā vecs jūrnieks. Laikam bībeles dievam pietrūkst pedagoga talanta un pacietības, lai izskaidrotu aizliegtā augļa neēšanas jēgu un tālākās sekas cilvēcei.

4. dīvainība - Dievs piemāna cilvēkus par valdīšanu zemes virsū. Patiesībā cilvēks valdīja tikai par mājlopiem. Nu nekas, ne jau pirmo reizi apmānamies. Neko nevar darīt, cilvēkam patīk dzīvot visspēcības ilūzijās.

3. dīvainība - Bileāma intelektuālās sarunas ar savu ēzeļmāti. Bībeles radītāji nosprieda, ka caur ēzeļa smadzenēm sarunājās pats dievs. Varbūt jūdu zintniekiem pirms šī gadījuma ieraksta bībelē tomēr vajadzēja pārbaudīt liecinieka pieskaitāmību? Tagad tiesas, nu dien, pakasa pakaušus un sūta visus bileāmus uz trako namu. Vai arī beigās (pastardienā) vēl izrādīsies, ka vajadzēja tiem ticēt arī mūsdienās?


2. dīvainība - Abrahāms uzvar Dievu sokrātiskā dialogā par morāles jautājumiem. Cilvēks ir padevies savā logosā un dieva logoss nav ideāls, bet cieš no dusmu afekta nesaturēšanas. Skat, kaut ko mēs varam, ja tik kāds pienāk, ar ko var parunāties.

1.vietā - vislielākā dīvainība - mēs, cilvēki, esam pēc dieva ģīmja līdzības. Ja dievam vajadzētu pat kaut ko apvainoties uz cilvēkiem, tad tieši par šo teikumu. Ja patiešām eksistē neredzams, bezķermenisks, visuresošs dievs - multivisuma radītājs, paceļas jautājums - kā cilvēks varētu būt tam kaut mazliet līdzīgs? Blogs SP nomocījās meklējumos. Nu nevar atrast!


Tāpēc visvarbūtīgākā ir hipotēze, ka Vecās Derības dieva tēls ir cēlies no pagānisko tautu mītiem, kuros dieviem ir gan cilvēku ķermeņi, gan dzimumi (Tēvs), gan cilvēku rakstura īpašības - agresija, greizsirdība, cita viedokļa nepanešana, melošana, mīlulīši (mesijas un tautas), atmiņas traucējumi un nespēja paredzēt nākotni. Patiesi, - kaķiem dievs noteikti izskatītos pēc kaķa.

Jāatgādina, ka no šīs "gudrības grāmatas" savus pamatus smēlās gan kristietība, gan islams, ar visām tālakajām sekām cilvēcei. Daudzu prātos šie seno jūdu mīti joprojām izskatās patiesāki nekā faktos un miljonos pierādījumu balstītā Darvina teorija. Seno jūdu mītu krājums ir vispārdotākā grāmata pasaulē - absolūti veiksmīgs biznesa projekts. Pie tā, ka tikai zem 10% ticīgo to rūpīgi izlasa.