Чудо в клетке! Наука обнаружила Бога!
Filmā tiek parādīts sarežģitais gēnu (DNS) izkārtojums šūnas kodolā, informācijas nolasīšanas process uz informācijas RNS matrices, tālākā olbaltumvielu sintēze. Procesā piedalās dažādas citas šūnu organellas kā mitohondriji, lizosomas, Goldži komplekss, vakuolas, šūnas membrāna, šūnas aizsargsistēmas pret svešiem olbaltumiem vai DNS. Visa šī mikropasaules aina atgādina kaut kādu kosmisku ainu ar miljonu civilizācijām un kosmiskiem kariem pret svešinieku - klonu - iebrukumu. Mēs to mācījāmies vēl skolā. Tā patiešām ir ļoti sarežģīta un apbrīnojama sistēma.
Tālāk tiek izvirzīts nepamatots apgalvojums, ka sistēma ir nekļūdīga un tādu sarežģītību var izveidot tikai dievs. Šī šūnu organellu sistēma ir daudz daudz sarežģītāka par cilvēka saprāta izveidotajiem daudz vienkāršākajiem datoriem. Vai zinātnes atklājumi par šūnas uzbūvi un darbību tiešām ir dieva brīnuma pierādījums?
Sapņu kritiķu viedoklis.
Šis viedoklis nav bez kļūdām.
1) Lai cik apbrīnojama, šūnas darbība atgādina parastu fabriku, kas darbojas automātiski. Un tā nav bez kļūdām. Sāksim ar to, ka gēnu mutācijas ir kļūdas gēnu kopēšanā. Lai gan mutācijas veido evolūcijas progresu (ko varētu nosaukt par dieva iejaukšanos), tomēr bezjēdzīgās vai kaitīgās mutācijas ir daudz biežāk. Cilvēku sabiedrībā piemērs ir daudzas iedzimtas slimības, ieskaitot iedzimtos ļaundabīgos audzējus un iedzimtās kroplības, kā arī šizofrēniju. Cilvēka šūnu apsardzes sistēma bieži nav spējīga laikā apturēt infekciozu mikrobu vai vīrusu iekļūšanu organismā, kas noved pie infekcijas slībām, orgānu bojājumiem un pāragras nāves. Citos gadījumos paša apsardze - imūnā sistēma - kādas kļūdas pēc vēršas pret saviem orgāniem, veidojot alerģijas un autoimūnas saslimšanas. Alerģijas un autoimūnās saslimšanas (sarkanā vilkēde, reimatisms, čūlainais kolīts) sagādā pamatīgas ciešanas, saīsina dzīves ilgumu vai pat noved pie tūlītējas nāves. Citos gadījumos apsardzes sistēma aizmirst iznīcināt kaitīgās šūnas, kas sāk vairoties nekontrolēt un veido labdabīgos un ļaundabīgos audzējus. Tātad tas nav perfekts mehānisms.
2) Ja mēs pat pieņemam, ka šūnas mehānismus iekustinājis dievs, vai tas nozīmē, ka reliģijām - kristietībai, islamam, jūdaismam - visos gadījumos ir taisnība? Kā tad paliek ar homoseksualitāti? Paskatīsmies filmu par zinātnes atrastajiem homoseksualitātes mehānismiem:
No mūsdienu zinātniskajiem pētījumiem par homoseksualitāti var teikt, ka to veido tie paši bioloģiskie šūnu mehānismi. Tajos ņem dalību gan DNS, gan hormoni, gan receptori šūnu sienās, gan enerģija, kuru ražo mitohondriji, noārdot ATF par ADF. Tātad tas arī ir dieva radīts mehānisms. Kāpēc tad visas minētās reliģijas to apkaro?
Var teikt pat vairāk. Arī ateista smadzenes un domāšana darbojas pēc tiem pašiem šūnu mehānismiem. Nezinātājiem var paskaidrot, ka domas nav nekas garīgs vai astrāls, kā to agrāk pieņēma reliģija, bet gan pilnīgi bioloģisks. Tātad dievs izveidoja arī ateistus.
Arī kontracepcijas un abortu izgudrošanu un praktizēšanu realizē tie paši neironu šūnu mehānismi smadzenēs. Šos lēmumu pieņemšanas mehānismus mūsdienās var redzēt ar dažādām neirovizualizācijas metodēm, kā funkcionālā Magnētiskās Rezonanses tomogrāfija (fMRT), pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) un citas. Tātad arī tas ir dieva radīts mehānisms? Tāds secinājums uzprasās. Kur tad reliģijām ir taisnība?
Un otrādi - reliģiozitāti arī nosaka noteikta smadzeņu darbība, tai skaitā dopamīna saistība ar noteiktiem receptoriem. Ja dopamīna ražošana samazinās, kā, piemēram, pie Parkinsona slimības, samazinās un pat izzūd arī reliģiozitāte. Šai gadījumā reliģiskās domas vienkārši "izčākst" un nenāk vairs galvā. "Dieva brīnums" pazūd?
Ir pierādīts, ka antisociālas personības jeb krimināla psihopāta smadzenes funkcionē atšķirīgi no likumpaklausīga pilsoņa smadzenēm bioloģiskā līmenī. Tad kriminālās smadzenes ar savu bioķīmiju arī ir dieva brīnums?
psychopath mri - general psychology
Ja seko filmas "The Miracle of Design in the Cell" loģikai, tad visi šie secinājumi ir jāizdara apstiprinājuma virzienā. Tikai kāpēc par to klusē bībele? Vai arī reliģijas mums atkal prezentē tikai sapni, mēģinot tam adaptēt jaunākos zinātniskos sasniegumus.
radās daži jautājumi... piemēram, kur ir tas fenomens, kāpēc reliģiozajiem, diskutējot par šādiem jautājumiem automātiski atslēdzas loģiskā domāšana? kas notiek smadzenēs? un kāpēc tam pašam indivīdam neatslēdzas loģiskā domāšana risinot piemēram matemātikas uzdevumu? tas dopamīns uz konkrētiem receptoriem? ir tādi speciāli, kas atbild par "ticību" ?
AtbildētDzēsttīri filozofiski, tad jau sanāk, ja vis šitas ir atklāts, tad kaut vai tie paši kristieši varēs saražot kaut vai tabletes (dopamīna) un barot visiem un šie alu cilvēku sapņi dzīvos vēl ļoti ilgi?
Cilvēka smadzeņu prefrontālajā garozā ir vārti, kuros pretējās tendences vai nesavienojamas informācijas tiek izslēgtas. Piemēram, ja subjekts ir iemīlējies, atslēdzas nosodoši spriedumi; ja subjekts jūt depresiju, tiek atslēgta laimes sajūta (un otrādi). Tāpat ir ar loģiku un kritisko domāšanu un reliģiozu iztēli (attiecībā uz vienu un to pašu faktu). Piemēram, vai nu subjekts uzskata, ka pāvesta izteikumi jāpārbauda tāpat kā Einšteina vai Ņūtona likumi, vai arī uzskata, ka pāvestu vada dievišķa informācija un viņa teiktais nav jāpārbauda.
DzēstTaču ja pie reliģiozas domāšanas atslēgtos loģika vispār, tas nebūtu pārāk adaptīvi izdzīvošanai (lai gan dažos suicīdu kultu gadījumos tā ir).
Tādas "tabletes" ticīgajiem sen jau ir. Tie ir psihomimētiķi, amfetamīni un halucinogēnie preparāti, ko izmantoja primitīvajās sabiedrībās šamaņi. Tur kritisko domāšanu nesastapsiet.
kas iekodē tos vārtus? (nu kura no pretējām lietām būs tā, kas netiks cauri "vārtiem").Pirmā pieredze pēc piedzimšanas? Un dzīves gaitā tas piedevām mainās uz pretējo...
Dzēstnu tā loģika atslēdzas pilnībā pie reliģiozas domāšanas tikai saistībā ar izteikti reliģiozām lietām. paskatoties vairākus linkus Youtube, kur ir reliģija vs zinātne (starp citu arī šis izskatās populārs uzmanības pievēršanas lauciņš), palika diezgan neomulīgi
nu bet vai tad plikas šīs narkotiskās vielas likumsakarīgi visus noved pie ticības sapņiem? vai piemēram, es palietojot amfetamīnu, kļūtu par kristieti?
cauri vārtiem tiek tā motivācija vai emocija, kas stiprāka. Parasts smadzeņu elektriskās strāvas stiprums un mediatora (ķīmiskās vielas kā dopamīns, vai serotonīns)daudzums, iespējams, ir noteicošais. Mediatoru izdales daudzumu var noteikt sinaptiskās saites, kurās uzkrājušās noteikts skaits atmiņu (vai iedzimts strāvas stiprums - lielāka reliģiozitātes, neuzticības, altruisma, egoisma vai c. pakāpe). Ar transkraniālo magētisko stimulāciju, piemēram, var panākt jebkuras funkcijas palielinājumu, ja eletrodus novieto virs attiecīgā smadzeņu rajona.
DzēstAmfetamīnu palielina mistisko pasaules uztveri. Piemēram, metamfetamīns var radīt neredzamas personas klātbūtnes sajūtu). Kristietība ir specifisku kulturālu ideju (mīmu) iekodēšana. Tas specifiski kultūrai. Noteiktas vielas, kā halucinogēni un mimētiķi, palielina suģestējamību un idejas vieglāk iekodējas smadzenēs. Kādas būs tās idejas - priestera vai šamaņa izvēle.
un vēl :) kā ir no bioloģiskā viedokļa, vai šāda nosliece uz ticību ir drīzāk laba vai drīzāk slikta pašam organismam? nu pie nosacījuma, ja organisms grib dzīvot komfortā, laimē un pēc iespējas ilgāk?
AtbildētDzēstlaime, laikam nav pretrunā ar ticību, bet komforts un ilgs mūžs gan. Vismaz redzot esošo cilvēku attīstības scenāriju, skaidri redzams, ka vienīgi zinātne spēj pagarināt mūža ilgumu, neskatoties, ka ar to nodarbojas tikai maza cilvēces daļa un salīdzinoši neilgi, pretēji "sapņotājiem" kam tā arī tūkstošiem gadu garumā neko reāli fiziski baudāmu nav izdevies saburt vai salūgt...
Katra smadzeņu programma, katra emociju var organismam dot labu un kaitēt. Atsevišķa programma ir akla. Jebkura. Arī mīlestība.
DzēstCilvēks izskatās saprātīgs tikai ar visām savām smadzeņu programmām kopumā. Uzticēšanās kopā ar neuzticību; skopums kopā ar devīgumu; altrisms kopā ar egoismu; mīlestība kopā ar naidu; ticība kopā ar kritisku analīzi, utt.
tad sanāk, ka vairumam cilvēku, ticības programma ņem virsroku pār kritisko... ?
Dzēstnu labi, Uzticēšanās kopā ar neuzticību; skopums kopā ar devīgumu; altrisms kopā ar egoismu; mīlestība kopā ar naidu; ticība kopā ar kritisku analīzi. Neticēt nekam vispār nav iespējams, bet kas tad būt pretējs tieši reliģiozitātei, kas cenšas radīt to balansu? kritiskā analīze ir pārāk plaši... pieņemu, ka pilna pasaule ar kritiski domājošiem super analītiķiem, kas nonākot pie reliģiskās pārliecības jautājumiem momentāli atslēdz kritiku... tur noteikti trūkst (vai ir par daudz) kaut kas cits, ne?
DzēstNeko nezinu citu, kā tikai kritisko domāšanu (loģiku, skepticismu) kā pretēju reliģiozitātei. Bet kritiskā domāšana pastāvīgi jāattīsta, lai tā izspiestu lielāko daļu ilūziju, aizspriedumu, nezinātnisku pieņēmumu. Ticēt var tai teorijai, kas šobrīd nav pilnīga, bet visvairāk pierādīta; tai pašā laikā esot gatavam to atmest, ja rodas cita ar vairāk pierādījumiem.
DzēstIespējams, nesapratu jautājumu.