pirmdiena, 2012. gada 30. jūlijs

Kā reliģiju ideoloģijas pārvērš zinību gaismas nesējus par ļaunuma iemiesojumiem

Cilvēces attīstības gaitā daudzi cilvēki ir mēģinājuši meklēt un izzināt patiesību, nevis akli ticēt reliģisko sapņu pārdevējiem. Šī cīņa parādās kopš seniem laikiem monoteistisko reliģiju mitoloģijās. Gaismas nesēji cilvēcei, kā likums, tiek sodīti.

Prometejs (grieķu: Promētheus, angļu: Prometheus), kā aprakstīts Vikipēdijas enciklopēdija, sengrieķu mitoloģijā bija viens no titāniem, kas pazīstams ar to, ka dāvājis cilvēkiem uguni, par ko vēlāk sodīts.
"Saskaņā ar sengrieķu uzskatu Prometejs Olimpijā nolaupīja uguni, kuru nonesis uz zemes un dāvājis cilvēkiem. Turklāt viņš iemācījis cilvēkiem zemkopību, kuģubūvi, amatus, lasīšanu un rakstīšanu. Tā rezultātā tika iedragāta ticība dievu varenībai. Mīts stāsta, ka Zevs par sodu ir iekalis ķēdēs Prometeju Kaukāza kalnos. Katru dienu atlido ērglis un plosa viņa aknas, bet pa nakti tās ataug (lasi, ievietots koncentrācijas nometnē spīdzināšanai). Vēlāk Prometeju atbrīvoja sengrieķu mītiskais varonis Hērakls. Tēls plaši attēlots literatūrā, mākslā, mūzikā. Pārnestā nozīmē "Prometeja uguns" tiek saprasts kā tieksme pēc ideāliem, talants un apdāvinātība." Populārs simbols sociālisma un komunisma ideoloģijās, jo komunisma ideoloģija centās apkarot reliģisko "tumsonību".

Lucifers

Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu: Lucifer), kā aprakstīts Vikipēdijas enciklopēdijā, ir kritušais eņģelis, Dieva pretinieks. Kristiešu leģendās un literatūrā Lucifers aprakstīts kā varens eņģelis, kas lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu (un kāpēc gan to nedrīkstētu?). Lucifers kopā ar daudziem citiem eņģeļiem, kas bija viņu atbalstījuši, tika padzīts no debesīm (lasi: tika izsūtīts uz Sibīriju).
Lucifers ir romiešu nosaukums planētai Venērai (t.s. Rīta zvaigznei), tas bijis arī astroloģisks Venēras apzīmējums. Burtiskā tulkojumā tas nozīmē "Gaismas nesējs" (latīņu lux 'gaisma', ferre 'nest'). Romiešu literatūrā vārds "Lucifers" ir poētisks planētas Venēras apzīmējums. Tas ir tiešs tulkojums no grieķu vārda phosphoros ("gaismas nesējs"), vai heosphoros ("rītausmas nesējs"), kas atrodami arī Homēra "Odisejā" un Hēsioda "Teogonijā". Tātad apgaismību nest cilvēkiem ir slikti!

Kristietības tradīcijā

Kristietības tradīcijā vārds "Lucifers" pirmoreiz parādās 5. gadsimtā Vulgātā - Hieronīma veiktajā Bībeles tulkojumā latīņu valodā.
Pētera 2 vēstule 1:19 "Un pravieša vārds ir mums jo stiprāks, un jūs labi darāt, ievērodami to kā sveci, kas spīd tumšā vietā, kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne (Lucifers) uzlēks jūsu sirdīs."
Vārds "Lucifers" šeit atrodams Jesajas 14:12-14 . Oriģinālā senebreju valodā minēts הילל בן שחר (heilel ben-schahar), Helels, Šahara dēls. Helels bija babiloniešu/kanaāniešu rīta zvaigznes un rītausmas dievs. Vēlāk Lucifera tēls tika saistīts arī ar Sātanu, kas arī tiek aprakstīts kā kritušais eņģelis. Kristietības tradīciju ietekmēja arī antīkie sižeti par krišanu no debesīm (Hēfaista krišana no Olimpa Homēra "Iliādā"; titānu krišana Hēsiodam). Atkal - apgaismība ir bīstama, jādzīvo ticības tumsībā.

Ādama un Ievas apagaismošana.

Zinību gaismas nešana parādās ar Vecās Derības sižetā kā čūska, kas pavedināja Ādama un Ievu iekosties Labā un Ļaunā Zinību kokā. Jāna Atklāsmes grāmatā (nu jau Jaunā Derība) čūska, tāpat kā Lucifers, jau tiek asociēta ar Sātanu, kas ir ļaunuma, nevis apgaismības, simbols. Nu neļauj dievi kaut ko iepazīt dziļāk. Vienkārši jātic - neplūc un viss! Kāpēc neplūkt? - Nav tava daļa, klusē skudra!

Neticīgais Toms.

Neticīgais Toms ir vēl viens Jaunās derības tēls, kurš atteicās ticēt kaut kam, ja nav tieši, fiziski taustāmi vai saredzami empīriski fakti. Tātad Toms ir normāla zinātniska skeptiķa simbols.


No šiem nelielajiem sižetiņiem var izsecināt, cik ļoti reliģijas kā sapņu biznesa paveids, kopš seniem laikiem pretojas tam, lai cilvēks izzinātu patiesību. Bez Prometeja, čūskas un Lucifera par Sātana kalpiem tika pasludināti tādi zināšanu nesēji kā Koperniks, Džordāno Bruno, Darvins un visi pārējie zinātnieki, kas šaubās par dieva vai pārdabisku spēku eksistenci. Kritiskā domāšana un skepticisms jebkuras reliģijas profesionāļu sagatavošanā netiek veicināta, bet asociēta ar ļaunumu.

Tāpēc varētu uzdot jautājumu: kāpēc Dievam, ja tāds eksistē, būtu pretenzijas, ka mazas, sīkas sudriņas, kādi ir cilvēki, cenšas izzināt patiesību? Viņš taču zin, ka eksistē tik daudzas pretrunīgas reliģijas un cilvēks pats nevar atrast nekādu patiesību, ja to neizzina. Kāpēc Dievam, ja tāds vispār eksistē, būtu jāuzvedas kā diktatoram, kurš necieš citādi domājošos? Vai drīzāk nevar izdarīt tādu secinājumu, ka jēdzieni "skeptiķis", "neticīgais" ir sapņu pārdevēju-priesteru iniciatīva, lai varētu nodrošināt savas preces netraucētu noietu? Ticība iluzoriem simboliem ir prece. Neviens nedrīkst saprast, ka karalis ir pliks..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru